Atbalstu laukiem sola godīgāku, bet ne vienlīdzīgu
Latvijas Avīze, 15.07.2010
Ilze Rūtenberga – Bērziņa, Iveta Tomsone

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/saimnieciba/?doc=81615&date=2010-06-09

Alberts Dess un vēl trīs EP Lauksaimniecības komitejas pārstāvji vakar pēc EP deputātes Sandras Kalnietes īpaša ielūguma ieradās Latvijā, lai gūtu ieskatu, kā saimnieko zemnieki laukos un ko par taisnīgu Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) domā lauksaimnieku organizāciju pārstāvji un nozares eksperti. Mērķis, ar kādu Sandra Kalniete aicinājusi ierasties EP kolēģus Latvijā, ir vēlme pārliecināt, ka atbalsta atšķirībām starp ES lauksaimniekiem jābūt pēc iespējas mazākām un pašreizējai netaisnībai jādara gals pēc iespējas ātrāk. Pārliecināšanas darbs šobrīd ir īpaši svarīgs, ņemot vērā, ka EP jau apstiprināts viens ziņojums par KLP pēc 2013. gada un šobrīd uzsākts darbs pie nākamajiem diviem, kurā detalizētāk būs izklāstīts EP viedoklis par to, kā sasniegt godīgu un taisnīgu ES kopējo lauksaimniecības politiku. Turpini lasīt »

Vija Ancāne kļuva par pirmo Sandras Kalnietes balvas „Atdzimt no pelniem” ieguvēju. Viņa ir stipra un neatkarīga Latgales sieviete, kur ir „atdzimusi no pelniem”. Piedāvājam apskatīt Vijas Ancānes pieteikuma anketu, kuru iesūtīja biedrība „Neaizmirstules”.

Pretendentes veikumu uzskaitījums

1. SIA „Aglonas maize” dibinātāja un direktore
2. Maizes muzeja dibinātāja un direktore
3. Viesu mājas „Pie Vijas” saimniece
4. Vislatvijas „Viju dienas” dibinātāja un organizatore, Maizes svētku organizatore, gadskārtējo amatnieku gadatirgu iniciatore un organizētāja,
5. „Maizes grāmatas” autore
6. Aktīva sabiedriskā darbiniece (LSSA biedre, mentore, Lauvu kluba biedre, Aglonas novada biedrības „Neaizmirstules” biedre), uzņēmējdarbības un amatniecības attīstības veicinātāja.

Vija Ancāne ir sieviete – uzņēmēja Aglonas novadā, kura pēc liela morāla, cilvēciska zaudējuma ir pilnveidojusi savas prasmes un apguvusi jaunas iemaņas, kardināli mainījusi savu dzīvi, nodibinājusi savu uzņēmumu, izveidojusi muzeju, kurš ir populārs gan Latvijas iedzīvotāju, gan ārzemnieku vidū, veiksmīgi apguvusi muzeja gides amatu, ir sasniegusi nozīmīgus rezultātus šajā jaunajā nodarbē, ir „atdzimusi” pati un palīdzējusi atdzimt gan sava uzņēmuma darbiniekiem, gan Aglonas puses ļaudīm, gan Latvijai kopumā, nenogurstoši atrodas jaunā meklējumos – katru gadu notiek „Viju dienas”, dāsni dalās savās pieredzē, aktīvi darbojas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Turpini lasīt »

Kalniete: Eiropa mūs apbrīno
Anita Daukšte, Neatkarīgā Rīta Avīze, 2010. gada 1. aprīlis  

Turpini lasīt »

Runa Vienotības dibināšanas kongresā 6. martā — Es priecājos, ka mēs šodien esam sapulcējušies, lai apvienotos. Tas ir neparasts notikums ikvienam no mums un arī mūsu valstij. Trīs partijas, kas vēl aizvakar sevi uzskatīja par vienīgajām un pareizajām, ir pārvarējušas savu politisko patmīlību un egoismu, lai apvienotos. Mēs esam mainījušies. Maini un mainies pats uz augšu – teica Rainis. Tāpēc es ticu – Vienotība būs spēks, kas Latviju mainīs uz augšu. Es ceru, ka līdz ar Vienotības izveidošanos beidzas postpadomju politikas periods Latvijā un sākas ceļš uz normālu Eiropas valsti. Turpini lasīt »

Beidzot mēs zinām, kurš ir vainīgs pie posta, kādā Latvija nonākusi. Neviens cits, kā Vaira Vīķe-Freiberga. Pirmais šo lietu ir izpratis Aivars Lembergs. Tak’ jau prezidente, jo viņa taču nominējusi visus Ministru prezidentu kandidātus. „…zinu: lai gan kandidātiem izvirzīja dažādus kritērijus, viņa ne reizes neaktualizēja jautājumu par sociālekonomiku,” klāsta Lembergs. No pašiem Saeimas apstiprinātajiem Ministru prezidentiem jau nekādu atbildību nav jāprasa. Turpini lasīt »

Franču filozofs Andrē Gliksmans šoruden Velveta revolūcijas divdesmit gadiem veltītā konferencē Prāgā aicināja ieraudzīt divas Krievijas – Vladimira Putina un Annas Poļitkovskas Krieviju. Autoritāro, pilsoniskās brīvības ierobežojošo, impēriski nostalģisko un naftasdolāru uzpūsto “Putina sistēmu”. Un Krievijas demokrātisko pilsoņu, cilvēka tiesību aizstāvju un sistēmas drosmīgo pretinieku Krieviju. “Jā, ar Krieviju ir jādraudzējas, bet ar kuru Krieviju – Putina vai Poļitkovskas Krieviju?” retoriski jautāja Gliksmans. Turpini lasīt »

Ir divi vienlīdz spilgti pārdzīvojumi, kas man iespiedušies atmiņā un kas, gadiem ritot, nezaudē savu emocionālo piesātinātību.
Pirmais saistīts ar LTF dibināšanas kongresu. Pēc tā es atgriezos mājās ap diviem naktī. Aizmigu, taču drīz pamodos, mirkstot aukstos baiļu sviedros. Tas bija kails, pirmatnīgu baiļu mirklis, kas kustējās man pakrūtē un lēnām cēlās augšup, žņaudzot sirdi, aizsitot elpu un liekot trīcēt pie visām miesām. Jutos viena kaut kā milzīga un nezināma priekšā. Es fiziski jutu to nevaldāmo, vareno spēku, kas bija sakustējies. To milzīgo enerģijas vilni, kas bija atbrīvojies cilvēkos. Turpini lasīt »