Eiropas Komisija (EK) šodien ir publicējusi priekšlikumu Eiropas Savienības budžetam pēc 2013. gada. EK piedāvā tikai nedaudz samazināt milzīgās atšķirības tiešā atbalsta maksājumos dažādu Eiropas valstu zemniekiem. Saskaņā ar EK priekšlikumu Latvijas zemnieki, kuri šobrīd saņem mazāk par trešdaļu no Eiropas vidējā atbalsta, tikai 2020. gadā saņemtu aptuveni pusi no vidējā maksājumu lieluma starp dalībvalstīm. Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) uzskata, ka EK priekšlikums ir netaisnīgs un nepieņemams.
 
Sandra Kalniete: “Komisijas priekšlikums ignorē Eiropas pilsoņu gribu un EP viedokli, kura pieņemtajos dokumentos mēs atkārtoti esam pieprasījuši vistuvākajā nākotnē padarīt ES lauksaimniecības politiku taisnīgu. Mūsu priekšlikumi konkrēti paredzēja noteikt minimālo atbalsta līmeni, kas būtu garantēts visu valstu zemniekiem  vismaz 70-80%  līmenī no ES vidējā. Mēs uzsvērām, ka pārejas periods no pašreizējās netaisnīgās sistēmas nedrīkst būt nesaprātīgi ilgs. Savukārt Komisijas priekšlikumā taisnīguma izpratne ir tāda, kas nozīmētu, ka vesela paaudze Latvijas zemnieku pēc pievienošanās Eiropas Savienībai dzīvotu negodīgas konkurences apstākļos. Protams, Komisija piedāvā Latvijas zemniekiem tiešos maksājumus palielināt par 50 eiro (no 94 uz 144 eiro par hektāru), bet Latvijas zemnieku lielākā problēma nav maksājumu absolūtais līmenis, bet gan tas, ka viņu konkurētspēju mazina netaisnīgie un daudz lielākie maksājumi citu valstu  ražotājiem. Saskaņā ar Komisijas  priekšlikumu Latvijas zemnieki vēl 2020. gadā saņems 52% no ES vidēja atbalsta, bet, piemērām, Nīderlandes zemnieki saņemtu gandrīz trīsreiz vairāk – 142% no ES vidējā atbalsta. Komisija piedāvā trešdaļu pīrāga desmit gadu laikā aizstāt ar pusi pīrāga un sauc to par lielāku vienlīdzību!”
 
Deputāte uzsver, ka darīs visu EP, lai šāds EK priekšlikums EP atbalstu nesaņemtu un tas tiktu pienācīgi pārveidots. “Es esmu pārliecināta, ka Latvijas valdībai sadarbībā ar kaimiņvalstīm ir jādara viss, lai nepieļautu šādu netaisnību,” uzskata S. Kalniete.

Šodien, 22.oktobrī konkursa žūrija tikās, lai ievēlētu žūrijas priekšsēdētāju un apstiprinātu žūrijas darba plānu.

Lai godinātu tos jaunos cilvēkus, kas lauksaimniecību redz kā savu dzīves profesiju un popularizētu Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstību, Sandra Kalniete kopā ar Latvijas Avīzi un Zemnieku Saeimu 1. oktobrī izsludināja konkursu „Senču aicinājums”. Pieteikšanās konkursam ilgst no 1. oktobra līdz 15. novembrim.

Jauno lauksaimnieku balvas konkursa žūrijā darbosies:

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekle;

Maira Dzelzkalēja, Zemnieku Saeimas priekšsēdētaja vietniece;

Viesturs Serdāns, Latvijas Avīzes valdes priekšsēdētājs;

Irina Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne;

Anna Vītola – Helviga, Lauku Atbalsta dienesta direktore;

Jēkabs Krieviņš, Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks;

Indulis Jansons, Latvijas Lauksaimniecības Kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs;

Ramona Brālis, Latvijas Jauno Zemnieku kluba padomes priekšsēdētāja.

Jaunievēlētā žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Jauno Zemnieku kluba padomes priekšsēdētāja saskata lielu izaicinājumu vadīt šādu augstu profesionāļu žūriju un ir ļoti priecīga, ka jaunajiem lauksaimniekiem ir iespēja sevi parādīt un apliecināt savas spējas un zināšanas. „Lai atjaunotu jauniešu interesi būtiski ir veicināt lauksaimniecības nozares prestižu un vairāk informēt sabiedrību par moderno lauksaimniecību, kas ir tikpat aizraujoša un interesanta kā darbs citās nozarēs, turklāt prasmīgi saimniekojot tā var būt arī ienesīgs bizness. Esmu patiesi pagodināta vadīt tik kompetentu žūriju un jau gaidu brīdi, kad varēsim visai Latvijai parādīt spēcīgas jauno lauksaimnieku saimniecības”, stāsta Latvijas Jauno Zemnieku kluba padomes priekšsēdētāja Ramona Brālis.

Tikšanās reizē žūrija vienojās par darba grafiku saimniecību vērtēšanai, kā arī vērtēšanas kritērijiem. Konkursa pirmajā kārtā atlasītās saimniecības – žūrijas locekļi apmeklēs klātienē, lai personīgi tiktos ar jaunajiem lauksaimniekiem un iepazītos ar saimniecību ikdienu.

Konkursa idejas autore ir EP deputāte S. Kalniete: „Es uzskatu, ka Latvijas lauki ir ne tikai Latvijas identitāte, bet arī nacionālās drošības jautājums. Pēdējos gados ir satraucoši redzēt, ka jauni cilvēki pamet laukus, kuri kļūst tukšāki. Lauksaimniecības sektoram visā Eiropā šobrīd raksturīga „novecošanās” – jauni cilvēki maz izvēlas saimniekošanu laukos par savu dzīvesveidu, jo lauksaimniecības bizness būtībā ir dzīvesveids. Ar šo balvu es vēlos cildināt tos jaunos lauksaimniekus, kuri par spīti grūtībām un sarežģījumiem strādā Latvijas laukos.”

Konkursa mērķis ir godināt Latvijas jaunos lauksaimniekus / lauksaimnieces. Galvenā balva tiks piešķirta cilvēkam, kurš veiksmīgi nodarbojas ar lauksaimniecību, piekopj lauku dzīvesveidu, kā arī sociāli atbildīgi veicina lauku dzīves vides saglabāšanu un attīstību. Tā būs pilnībā apmaksāts brauciens 2 personām uz kādu no Eiropas vadošajām lauksaimniecībai veltītājām izstādēm / gadatirgiem / pasākumiem. Konkursa veicināšanas balvu piešķirs 20 cilvēkiem un tā būs dalība 2 dienu Jauno līderu personīgās un profesionālās izaugsmes apmācībās.

Pretendentus konkursam var pieteikt radi, draugi, kaimiņi, sabiedriskās organizācijas. Pieteikumi ir atrodami www.zemniekusaeima.lv, vai rakstot uz e-pastu zsa@zemniekusaeima.lv ar norādi „Jauno zemnieku konkursam”. Papildus informāciju var saņemt Zemnieku Saeimas birojā Republikas laukumā 2, 319. kabinetā vai zvanot pa tālruni 67027044.

Jānodrošina taisnīgāki ienākumi zemniekiem un stiprākas kooperatīvu pozīcijas
Sandra Kalniete – Latvijas Avīze, 09.09.2010

Pēdējo gadu cenu svārstības pārtikas tirgū un dati par ES lauksaimnieku ienākumu samazināšanos vienlaikus ar pieaugošām pārtikas cenām ir pierādījums – pārtikas apgādes ķēdes nedarbojas, kā pienākas. Kā padarīt godīgāku pārtikas tirdzniecību, kā godīgāk sadalīt ienākumus no tās, lai galvenie pelnītāji nebūtu tikai tirgotāji un pārtikas pārstrādes uzņēmumi? Atbilde – lauksaimniecības pārstrukturēšanās, tostarp aktīvāka ražotāju grupu jeb kooperācijas veidošana. To vēlas panākt arī Eiropas Parlaments, un šim ir jābūt galvenajam punktam Eiropas Komisijas darba kārtībā. Ar mērķi veicināt piena nozares pārstrukturēšanu jau pērn Latvija saņēma 9,3 miljonus latu no Eiropas Savienības Ekonomikas atjaunošanas fonda, kas diemžēl vēl nav likti lietā.Eiropa norūpējusies

Šonedēļ Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju Par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem: labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā. Tajā parlaments aicina Eiropas Komisiju nekavējoties risināt problēmu, ko rada netaisnīga peļņas sadale pārtikas apgādes ķēdē, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimnieku ieņēmumiem, kas šobrīd nav taisnīgi. Rezolūcijā norādīts – kopš 1996. gada ES pārtikas cenas pieaugušas par 3,3%, taču lauksaimnieku saņemtās cenas palielinājušās tikai par 2,1%, vienlaikus darbības izmaksām pieaugot par 3,6%. Tie ir vidējie dati par Eiropu. Ja vērtētu līdzīgus datus tikai par Latviju, aina būtu vēl nepievilcīgāka. Kaut lauksaimnieku ienākumi valstī pēdējos desmit gados caurmērā ir pieauguši, tie ne vienmēr sedz strauji pieaugušās ražošanas izmaksas un ir atkarīgi no pārējo pārtikas realizācijas ķēdes dalībnieku – pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu – intereses nopelnīt.

Tādējādi situācijās, kad tirgi piedzīvo krasas cenu svārstības, lielākais cietējs ir pārtikas ķēdes apakšējais posms – izejvielu ražotājs zemnieks. Ne tikai. Cieš arī pircēji. Tā 2008. gadā, kad sāka kristies piena iepirkuma un graudu iepirkuma cenas, galapatēriņa cenas veikalos mainījās nebūtiski, ļaujot lielāko daļu peļņas iegūt tirgotājiem un pārstrādes uzņēmumiem. Tātad – patērētāji nesaņēma produktus par taisnīgu cenu, bet zemnieki neguva godīgus ienākumus. Kaut šobrīd līdz ar pieprasījuma pieaugumu un spekulācijām starptautiskajās biržās pārtikas izejvielu iepirkuma cenas pieaug, uzlabojot zemnieku ienākumu, nav garantijas, ka 2008. gada situācija neatkārtojas. Turklāt pastāv bažas, ka tirgotāji un pārstrādes uzņēmumi cenu pieaugumu atkal izmantos savā labā, palielinot cenas neatbilstoši izejvielu sadārdzinājumam.

Bažām ir pamats, jo ES un arī Latvijā notiek aizvien lielāka koncentrācija ražošanas un pārtikas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē. Un tas nozīmē – aizvien lielāka dominējošā vara nonāk tirgotāju un pārstrādes rokās, kas ļauj diktēt spēles noteikumus visā pārtikas ķēdē – līgumu nosacījumus, piekļuvi tirgiem, cenu veidošanu un peļņas sadali. Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas sagatavotajā rezolūcijā minēts fakts, ka skaitliski niecīga ļoti ietekmīgu mazumtirgotāju daļa tieši vai netieši nosaka sarunas ar 13,4 miljoniem lauksaimnieku un 310 000 lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu visā ES.

Negodprātības apkarošanai Parlaments rosina izveidot Eiropas lauksaimniecības cenu un pelņas novērošanas centru, kā arī aicina ES valstu un arī Eiropas konkurences uzraudzības iestādes vērsties pret tiem pārtikas apgādes ķēdes dalībniekiem, kuri piekopj ļaunprātīgu iepirkšanas praksi, kas nostāda lauksaimniekus krasi nevienlīdzīgā darījumu slēgšanas situācijā. Panākumus varēs gūt tikai tad, ja ES valstīs, tostarp Latvijā, būs spēcīgas lauksaimnieku ražotājorganizācijas, tādēļ Eiropas Parlaments aicina EK un ES Padomi stiprināt kooperāciju.

Kooperācija Latvijā

Kooperatīvi ir zemniekiem visdraudzīgākā un izdevīgākā ekonomiskās aktivitātes forma, jo šādā uzņēmumā zemnieki ir gan līdzīpašnieki, gan klienti, gan vadītāji. Tostarp – paši ir lēmēji par peļņas jeb naudas pārpalikuma sadali un tā nenonāk privātas kompānijas atsevišķu īpašnieku kabatās. Šīs ir kooperācijas priekšrocības. Trūkumi – kooperatīva biedriem, kur katram pieder viena balss, ir jāprot vienoties.

Latvijā šobrīd kooperatīvu skaits tuvojas simtam, un tajos apvienojušies vairāk nekā 8000 zemnieku saimniecību, tādējādi pierādot zemnieku spēju vienoties. Ar kooperāciju Latvijā sokas nebūt ne sliktāk nekā Lietuvā, taču daudz grūtāk kā Polijā un citās ES valstīs, kur lauksaimnieku kooperatīvi var pretendēt uz vērā ņemamu vietu lauksaimniecības preču tirgus spēles laukumā.

Taču pamazām arī zemnieki Latvijā novērtē kooperācijas priekšrocības. Spēcīgie graudu audzētājus apvienojošie kooperatīvi jau nodrošina saviem biedriem pienācīgus un tirgus cenām atbilstošus ienākumus, kurus vairs nediktē valsts lielie graudu pārstrādes uzņēmumi. Lielākie graudu audzēšanas kooperatīvi Latvijā saražo vairāk nekā 40% no visiem valstī saražotajiem graudiem un ceturto daļu no tiem eksportē. Veiksmīga darbība globālajos graudu tirgos nodrošinājusi ienākumus, kas izmantoti modernizācijai.

Sarežģītāka situācija ir piena nozarē, kur darbojas liels skaits nelielu saimniecību, kuru īpašnieki uz kooperācijas ideju joprojām raugās ar skepsi. Taču pētījumos, tostarp pēc Zemkopības ministrijas pasūtījuma veiktajā tematiskajā novērtējumā par kooperācijas attīstību valstī secināts – tiem lauksaimniekiem, kuri darbojas kooperatīvos, piena iepirkuma cena augstāka un tā pārsniedz vidējo iepirkuma cenu valstī. Nedaudz vairāk saņem arī zemnieks, kurš nav kooperatīva biedrs, bet pienu pārdod kooperatīvam. Toties saimniecībām, kas dažādu iemeslu dēļ kooperatīvos nedarbojas, iepirkuma cena ir viszemākā.

Jāatgādina, ka 2008. un 2009. gadā situāciju piena ražošanā būtiski palīdzēja stabilizēt tieši lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS). To īstenotais pilnpiena eksports uz Lietuvu pie dzīvības noturēja daudzas saimniecības, no kuru saražotā piena atteicās piena pārstrādes uzņēmumi. Tādējādi piena kooperatīvi šobrīd savāc apmēram 34% no visa valstī saražotā piena un, tāpat kā graudu audzētāji, eksportē ceturto daļu.

To, ka zemnieki novērtē darbu kooperatīvā, liecina aptaujas – lielākā daļa piena kooperatīvos esošo zemnieku atzīst, ka līdz ar iestāšanos LPKS uzlabojusies iespēja realizēt produkciju, cenas ir augstākas un izejvielas novērtēšanas sistēma taisnīgāka. Zemnieki atzīst, ka uzlabojusies saimniecību finansiālā stabilitāte ilgtermiņā un rentabilitāte. Viens otrs kā trūkumu min, ka, darbojoties kooperatīvā, indivīda intereses tiek pakļautas kolektīva interesēm.

Jāuzsver, ka lielākā daļa zemnieku pie ieteikumiem kooperatīva darbības pilnveidošanai min lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmuma veidošanu. Tas būtu nākamais svarīgais solis konkurētspējas uzlabošanai. Tātad – solis pretī ES kopējai nostājai par lielāku zemnieku ietekmi tirgos.

Valstij ir iespējas

Nevar noliegt valsts lomu kooperācijas veicināšanā. Kopš 2004. gada kooperatīviem pieejams gan valsts, gan ES atbalsts, tostarp administratīvo izdevumu segšanai un modernizācijai. Taču valsts vēl nav paveikusi visu, lai pārtikas izejvielu ražotājiem zemniekiem, it īpaši piena nozarē strādājošiem, būtu iespēja tirgū strādāt ar vienlīdzīgiem nosacījumiem.

Diemžēl, tāpat kā daudzās ES valstīs, arī Latvijā atbildīgās iestādes nevar kompetenti atbildēt uz jautājumu: kurš pārtikas ķēdē nopelna visvairāk – zemnieks, pārstrādātājs vai tirgotājs? Cik godīga ir cena gala patērētājiem?

Šobrīd nav arī atbildes, vai Zemkopības ministrija, kas valstī īsteno lauku attīstības politiku, sekos ES rekomendācijām pārstrukturēt piena nozari, jo tieši šim mērķim pērn no Eiropas Ekonomikas atjaunošanas fonda Latvijai piešķīra 9,3 miljonus latu. Šī būtu laba iespēja atbalstīt kooperācijas ietekmes palielināšanu ar savas piena pārstrādes rūpnīcas izveidi. To, kā norāda aptaujas, atbalsta arī zemnieki, jo šī ir labākā metode godīgākai peļņas sadalei, piena ražotāju ienākumu palielināšanai un tātad arī motivācijai strādāt laukos.

Kooperācijas attīstība, protams, ir grūti akceptējama tiem lielajiem tirgus spēlētājiem, kuriem līdz šim bijusi būtiska ietekme piena iepirkuma cenu noteikšanā. Četri pēc apgrozījuma lielākie pārstrādes uzņēmumi, kuru tirgus daļa pārsniedz 70%, nevēlas zaudēt varu pār izejvielu ražotājiem zemniekiem un dara visu, lai sabiedrībai šķistu, ka zemnieki neprot un nespēj vienoties.

Kooperatīvu attīstība, stiprinot to pozīcijas arī apstrādes sektorā, īpaši eksportspējīgu produktu ražošanā, ir valsts interesēs. Gan tādēļ, lai uzlabotu eksporta un importa bilanci, gan tādēļ, lai līdzētu mainīt līdzšinējo netaisnību peļņas sadalē. Valsts atbalsts apstrādes, kā arī savu tirdzniecības projektu veidošanai būtu nepieciešams visās nozarēs strādājošajiem kooperatīviem. Ne tikai piena un graudu, bet arī gaļas, augļu, dārzeņu un citos augkopības, piemēram, linu un kaņepju, kā arī lopkopības sektoros.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas rekomendācijas par lauksaimniecības pārstrukturēšanu, šobrīd ir īstais brīdis sekmēt kooperāciju un stiprināt tās ietekmi tirgū. Tikai tādējādi iespējams panākt labklājības palielināšanos laukos, kas ir lauku apdzīvotības pamats.

***

Uzziņa

Detalizētāk par Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes darbu un Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas aktivitātēm lasiet www.kalniete.lv.

Atbalstu laukiem sola godīgāku, bet ne vienlīdzīgu
Latvijas Avīze, 15.07.2010
Ilze Rūtenberga – Bērziņa, Iveta Tomsone

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/saimnieciba/?doc=81615&date=2010-06-09

Alberts Dess un vēl trīs EP Lauksaimniecības komitejas pārstāvji vakar pēc EP deputātes Sandras Kalnietes īpaša ielūguma ieradās Latvijā, lai gūtu ieskatu, kā saimnieko zemnieki laukos un ko par taisnīgu Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) domā lauksaimnieku organizāciju pārstāvji un nozares eksperti. Mērķis, ar kādu Sandra Kalniete aicinājusi ierasties EP kolēģus Latvijā, ir vēlme pārliecināt, ka atbalsta atšķirībām starp ES lauksaimniekiem jābūt pēc iespējas mazākām un pašreizējai netaisnībai jādara gals pēc iespējas ātrāk. Pārliecināšanas darbs šobrīd ir īpaši svarīgs, ņemot vērā, ka EP jau apstiprināts viens ziņojums par KLP pēc 2013. gada un šobrīd uzsākts darbs pie nākamajiem diviem, kurā detalizētāk būs izklāstīts EP viedoklis par to, kā sasniegt godīgu un taisnīgu ES kopējo lauksaimniecības politiku.

Atbalsts nenodrošinot attīstību

Par laimi, EP deputāti vairs nav īpaši jāpārliecina, ka pašreizējā tiešo maksājumu sadale ES lauksaimniekiem ir negodīga. To apliecina arī A. Dess, demonstrējot zināšanas par atbalsta maksājumu atšķirībām: “Mēs zinām, ka Latvijā zemnieki saņem vidēji 78 eiro par hektāru, bet Grieķijā – apmēram 500 eiro. Pēc 2013. gada šai atšķirībai jābūt izlīdzinātai. ES ir jānodrošina godīgāka konkurence. Uzdrošinos pajokot – tas, ka kādā no ES valstīm ir lielāki maksājumi, vēl nenodrošina, ka šī valsts spēj veiksmīgi attīstīties.” Ar to dodot mājienus Grieķijas virzienā, kura, kā zināms, saņem bagātīgas ES subsīdijas, taču nokļuvusi vēl lielākā ekonomikas ķezā nekā daudz mazāk subsidētā Latvija.

Eiroparlamentārietis, neskatoties uz nepārprotamo norādi, ka Latvijas zemniekiem nav pamata cerēt uz vienlīdzīgiem atbalsta maksājumiem, tomēr apliecināja, ka sirdī un dvēselē ir Baltijas valstu draugs un ir gatavs aizstāvēt Baltijas valstu intereses. Par to gādājot viņa kolēģe Sandra Kalniete.

Taču maksājumu izlīdzināšana nav vienīgais karstais jautājums KLP reformas sakarā. Premjerministrs Valdis Dombrovskis pēc tikšanās ar EP deputātiem atgādināja, ka KLP budžeta apjoms pēc 2013. gada būs lielā mērā saistīts ar to, cik liels būs visas ES budžets. Nav sagaidāms, ka tas būs lielāks nekā patlaban, tādēļ arī nav pamata cerēt, ka laukiem atvēlētie ES tēriņi pieaugs. Tā kā laukiem domātais naudas apjoms būtiski nepieaugs, EP kopā ar dalībvalstu lauksaimniecības ministriem, finanšu ministriem un valdību vadītājiem būs jāatrod kompromiss, kā to sadalīt. Te gan A. Dess, gan V. Dombrovskis domā, ka netiks gudroti sarežģīti kritēriji, pēc kuriem rēķināt atbalsta aploksni katrai valstij. Visticamāk, ka pieeja būšot daudz vienkāršāka – tiem, kas saņem vairāk, dažus procentus no finansējuma noņems, lai pieliktu klāt tiem, kam ir mazāk.

Tāds ir “lielo” vīru spriedums. Ko par KLP domā lauksaimnieki?

Sarunas pie piena glāzes

No valdības nama EP deputāti kopā ar pavadošo svītu tika aizvizināti uz Jelgavas novada Sesavas pagasta “Rudeņu” saimniecību.

Pirms ķerties pie saimniecības apskates, viesus cienāja ar svaigu pienu un ļāva ielūkoties fermas vēsturē. Stāsts par to, kādos dubļos padomju laikā šeit atradusies ferma, cik smagi bijuši darba apstākļi un kā to visu izdevies pārvērst veiksmīgā saimniecībā, Albertu Desu, kuram pašam reiz piederējis govju ganāmpulks, patiesi iespaidoja. “Tas ir neiedomājami, kāds darbs šeit paveikts,” atzina A. Dess. Kā vēlāk sarunā atzina “Rudeņu” saimniece Jolanta Knope, sarunāties ar deputātiem bijis tiešām viegli, jo teju katrs no viņiem ir strādājis laukos un pārzina šā darba specifiku. Galvenais, kas interesēja deputātus, bija – kāds atbalsts saņemts no ES, kādas ir piena iepirkuma cenas, kā pārvarēta piena krīze.

J. Knope: “Par laimi, piena krīze mūs īpaši neskāra, jo vēl nebija jāsāk atmaksāt kredītu. Meklējām dažādus risinājumus, piemēram, sākām tiešo tirdzniecību, pienu piedāvājot iegādāties automātos. Attiecībā uz piena iepirkuma cenu jāsaka, labi, ka esam kooperatīva “Piena ceļš” biedri, jo tādējādi bijām pasargāti no maksājumu kavēšanās vai pārlieku zemām cenām. Citi pērn saņēma 3 – 6 santīmus par piena litru, bet mums šī cena nebija zemāka par 19 santīmiem. Taču, lai attīstītos un varētu dzīvot labāk, piena iepirkuma cenai būtu jābūt vismaz 25 santīmiem par litru.” Taču būtiskākais bija jautājums par platībmaksājumiem.

Elizabete Jegle, EP Lauku attīstības komitejas locekle: “Ir būtiski saprast, ko Latvijā domā par platībmaksājumiem – vai būs labāk, ja tos izlīdzinās vienādus visiem?”

Iespējams, J. Knopes atbilde viesus izbrīnīja: “Protams, saimniecības attīstībai esam izmantojuši un izmantojam dažādu ES sniegto finansiālo atbalstu – kā fermas būvniecībai un iekārtu iegādei, tā platībmaksājumus un to, kas pienākas par pienu. Lai gan mēs Eiropā saņemam vismazāko atbalstu, par to tomēr jābūt priecīgam, jo citādi nenotiktu vispār nekas. Man gan šķiet, ka veselīgi būtu, ja šāda atbalsta nebūtu vispār, jo tad katrs nopelnītu tik, cik spētu, un būtu godīga konkurence. Taču – ja šāda atbalsta nebūs vispār, būs daudz dārgāks galaprodukts, ko cilvēki vairs nevarēs nopirkt.”

Tuvāk govīm

Smaidi un daudz jestrākas sarunas raisījās jau govju kūtī un slaukšanas zālē. Švarcvaldes iedzimtā Elizabete Jegle atsvaidzināja savu zemniekošanas pieredzi, pētot, kā veidoti govju tesmeņi un norit slaukšanas process. Savukārt A. Dess, aplūkodams ragulopus, saimniecei neko konkrētu par to, kā jaunajā plānošanas periodā varētu mainīties šobrīd Latvijai ļoti neizdevīgie platībmaksājumi, gan neteica.

Tomēr politika te nebija galvenā. Lielāko ievērību izpelnījās govis un teles, ar kurām EP deputāti fotografējās, centās parunāties un pielabināties. Tādā atraisītā atmosfērā viesi noskaidroja arī, kāds tad ir šeit iegūtā piena tālākais ceļš. “Ik dienu savācam 150 tonnas piena, no kurām 80% nonāk kooperatīvam piederošajā Jaunpils pienotavā, pārtopot par sieru un biezpienu, ko galvenokārt eksportē uz Krieviju,” atklāj J. Knope. “Atlikušo piena daļu pārdodam Rokišķu piena pārstrādes uzņēmumam,” piebilst saimniece.

“Rudeņos” pašlaik ir 170 slaucamas govis un 280 teles. Govju skaitu plānots palielināt līdz 600. Saimniecībai pašai pieder 300 hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes, vēl 260 ha tiek nomāti. Šajās platībās audzē rapsi, kviešus un miežus lopbarībai.

Šodien Latvijā savu vizīti sāks Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāti, kuri Latvijā ieradušies pēc Sandras Kalniete (VIENOTĪBA) ielūguma. Vizītes mērķis ir iepazīstināt deputātus ar situāciju Latvijas lauksaimniecībā un diskutēt par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu pēc 2013. gada.
 
„Vēlos, lai EP deputāti no citām valstīm saprot, ka šā brīža atbalsta maksājumu sistēma ir netaisnīga un konkurenci kropļojoša. Latvijas zemnieki nav sliktāki kā zemnieki Francijā, bet saņem daudz mazāku atbalstu, jo visi domā, ka Latvijā viss ir lētāks un tādēļ atbalsts var būt mazāks,” saka S. Kalniete, kura uzskata, ka reformai ir jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk un jābūt taisnīgai pret visām dalībvalstīm.
 
Trešdien, 14. jūlijā, delegācija tiksies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Zemkopības ministru Jāni Dūklavu, Bauskas novada domes priekšsēdētāju Valdi Veipu, kā arī apmeklēs z/s Rudeņi un z/s Ozoli. Ceturtdien delegācijai ir ieplānota tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāja biedri Solvitu Āboltiņu un deputātiem no Eiropas lietu komisijas, kā arī lauksaimniecības ekspertiem un pārstāvjiem no lauksaimnieku organizācijām.
 
Eiropas Parlaments ir paredzējis sagatavot trīs ziņojumus par KLP nākotni, no tiem pirmais jau ir pieņemts un tajā ir apstiprināti arī Sandras Kalnietes priekšlikumi, kuri paredz izlīdzināta atbalsta maksājumus lauksaimniekiem, lai jaunās dalībvalstis netiktu diskriminētas. Eksperti to vērtē kā salīdzinoši cerīgu Latvijai un izsakās atzinīgi par S. Kalnietes iesniegtajiem priekšlikumiem.

Latvijas avīze, 2010. gada 17. jūnijā

Autora: Iveta Tomsone

Šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja apstiprināja ziņojumu par Eiropas kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada, tajā ietverot arī deputātes Sandras Kalnietes priekšlikumus.

“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka šobrīd EP gatavo pirmo no trim ziņojumiem par KLP reformu pēc 2013. gada, lai gada otrajā pusē varētu sagatavot kopīgo EP nostāju šajā jautājumā. To nāksies ņemt vērā Eiropas Komisijai un ES Lauksaimniecības ministru padomei, lemjot par lauksaimniecības un lauku attīstības nākotni.Eiropas Tautas partijas grupas preses padomnieks Ģirts Salmgriezis informē, ka EP ziņojuma projekts izraisījis karstas debates, jo bijis nepieciešams rast kompromisu starp gandrīz 900 iesniegtajiem grozījumiem. Tik sīvā konkurencē Latvijas deputātei Sandrai Kalnietei izdevies panākt viņas iesniegto priekšlikumu iekļaušanu kopējā ziņojumā. Deputāte rosina pāriet uz jauno, vienlīdzīgāko atbalsta maksājumu kārtību pēc iespējas ātrāk, noteikt objektīvus atbalsta kritērijus, nodrošināt godīgu konkurenci visu Eiropas valstu lauksaimnieku starpā un piešķirt finansējumu valstīm atbilstoši to attīstības vajadzībām. Par svarīgu sasniegumu S. Kalniete uzskata komitejas atbalstīto principu, ka nekāds pārejas periods tiešā atbalsta maksājumu sistēmā “nedrīkst traucēt mērķi bez kavēšanās sasniegt līdzsvarotu atbalsta sadalījumu starp dalībvalstīm”.

S. Kalniete ir gandarīta, ka ziņojums prasa KLP maksājumus sadalīt taisnīgi, un uzstāj, ka tiem jābūt taisnīgiem gan jauno, gan veco dalībvalstu lauksaimniekiem.

Kā informē Ģ. Salmgriezis, EP Lauksaimniecības komitejas ziņojumā atzīmēts, ka jaunās dalībvalstis, pievienojoties ES, pamatoti gaidīja, ka ar laiku KLP atbalsts tajās būs salīdzināms ar atbalsta līmeni vecajās dalībvalstīs. Tas ir viens no argumentiem Eiropas lauksaimniecības budžeta saglabāšanai līdzšinējā līmenī.

S. Kalniete uzsver, ka Eiropas lauksaimniecības politikā nedrīkstētu pieļaut, ka bagātākām valstīm pastāv iespēja dāsnāk atbalstīt savus zemniekus, jo tādējādi turpinātos vienotā tirgus kropļošana. Parlamenta ziņojumā uzstāts, ka KLP nav jānodod dalībvalstu pārziņā un tiešais atbalsts joprojām jāfinansē no ES budžeta, ar šo noraidot jebkādu papildu līdzfinansēšanu no dalībvalstu budžeta, kas kaitētu taisnīgai konkurencei ES vienotajā tirgū.

Sandra Kalniete turpinās darbu pie taisnīgākas Eiropas lauksaimniecības reformas. Pēc viņas ierosmes jūlija vidū Latvijā pirmo reizi ieradīsies parlamenta lauksaimniecības komitejas ietekmīgāko deputātu grupa, kurai būs iespēja personīgi pārliecināties par sasniegumiem un problēmām Latvijas laukos.

Otrdienas vakarā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja apstiprināja ziņojumu par Eiropas kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada. Tajā ietverti deputātu ieteikumi  šīs politikas reformai.

Ziņojuma projekts izraisīja karstas debates un prasīja rast  kompromisus starp gandrīz 900 iesniegtajiem grozījumiem.

Latvijas deputāte Sandra Kalniete („Vienotība”) iesniedza virkni priekšlikumu Latvijas zemniekiem taisnīgākas politikas pieņemšanai.  Viņa rosināja pāriet uz jauno, vienlīdzīgāko atbalsta maksājumu  kārtību pēc iespējas ātrāk, noteikt objektīvus atbalsta kritērijus,  nodrošināt godīgu konkurenci   visu Eiropas valstu  lauksaimnieku starpā un piešķirt finansējumu valstīm atbilstoši  to  attīstības vajadzībām.Šie priekšlikumi pēc daudzkārtējas apspriešanās ir iekļauti  lēmuma kompromisa formulējumos, par kuriem vienojās komitejas deputātu vairākums.

Sandra Kalniete  ir gandarīta, ka ziņojums prasa „KLP maksājumus sadalīt taisnīgi un uzstāj, ka tiem jābūt taisnīgiem gan jauno, gan veco dalībvalstu lauksaimniekiem.”

Ziņojums atzīmē, ka jaunās  dalībvalstis, pievienojoties Eiropas Savienībai, pamatoti gaidīja, ka ar laiku KLP atbalsts tajās būs salīdzināms ar vecajām dalībvalstīm. Tas ir viens no argumentiem Eiropas lauksaimniecības budžeta saglabāšanai līdzšinējā līmenī.

Kalniete uzsver, ka  Eiropas lauksaimniecības politika nedrīkst tikt „renacionalizēta” – tas ļautu bagātākajām valstīm atbalstīt savus zemniekus dāsnāk un turpināt  kropļot  vienoto tirgu.

Parlaments „uzstāj, ka KLP nav jānodod dalībvalstu pārziņā un uzskata, ka tiešais atbalsts joprojām pilnīgi jāfinansē no ES  budžeta, ar šo noraidot jebkādu papildu līdzfinansēšanu, kas kaitētu taisnīgai  konkurencei ES vienotajā tirgū.”

Par svarīgu sasniegumu Kalniete uzskata komitejas atbalstīto principu, ka nekāds pārejas periods tiešā atbalsta maksājumu sistēmā „nedrīkst traucēt  mērķi bez kavēšanās sasniegt līdzsvarotu atbalsta sadalījumu starp dalībvalstīm”.

Sandra Kalniete turpinās  darbu pie taisnīgākas Eiropas lauksaimniecības reformas.  Pēc viņas ierosmes jūlija vidū Latvijā pirmo reizi ieradīsies parlamenta lauksaimniecības komitejas ietekmīgāko  deputātu grupa, kurai būs iespēja personīgi pārliecināties par sasniegumiem un problēmām Latvijas laukos.

Sandra Kalniete: „Izpratne par taisnīgu un  laikmetīgu Eiropas lauksaimniecības politiku ir jāveido soli pa solim. Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kas ir par progresīvām pārmaiņām. Bet šo pārmaiņu īstenošanai ir nepieciešama vienotība un stabila valdība.”

Komitejas dokumenti ir atrodami Eiropas Parlamenta Lauksamniecības un lauku attīstības komitejas interneta vietnē šeit.

Latvijas avīze, publicēts 27.05.2010. Autors: Iveta Tomsone

ES atbalstam lauksaimniekiem ir jābūt godīgākam – tas ir skaidrs visiem politiskajiem spēkiem ES, kas iesaistīti Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas, kam jāstājas spēkā pēc 2013. gada, sagatavošanā. Pirmo ziņojumu par KLP pēc 2013. gada šobrīd gatavo Eiropas Parlaments (EP), un tajā jautājums par maksājumu izlīdzināšanu starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm skarts maz. Turklāt debates liecina – maksājumu izlīdzināšana nenotiks tūlīt 2014. gadā. Ietekmīgākās ES dalībvalstis, kam ir liela teikšana arī EP ziņojumu gatavošanā, gādā, lai taisnīgākas maksājumu sistēmas ieviešanai tiktu noteikts pārejas periods, kas varētu ilgt no trim līdz pat sešiem gadiem. Atgādināšu, ka Latvija saņem otros mazākos maksājumus par vienu hektāru aiz Rumānijas un tie nepārsniedz 50 eiro, bet lielākos – Grieķija, apmēram 600 eiro. ES vidēji lauksaimnieks par hektāru saņem nedaudz virs 200 eiro.

KLP reformas gatavošana uzņem gaitu. Eiropas Komisija (EK) izsludinājusi vispārēju ES pilsoņu uzklausīšanu internetā, kur savu viedokli, atbildot uz četriem jautājumiem par lauku politikas reformas nepieciešamību, var izteikt ikviens. EK sola, ka visus šos viedokļus izskatīs, apkopos un tie būs pamats komisijas pozīcijas sagatavošanai. Viedokļu apkopošana notiks šā gada jūlijā, bet EK ziņojumu gaida gada nogalē.

Pats lauksaimniecības komisārs Dačjans Čološs, pēc tautības rumānis, jau izteicies, ka vēlas panākt taisnīgākus tiešos maksājumus, uzsvaru liekot tieši uz mazo saimniecību atbalstu. Pagaidām valda skepse, vai D. Čološam pietiks ietekmes, lai panāktu godīgumu atbalsta izmaksā ES jauno dalībvalstu izpratnē. Eiropas Parlamenta kuluāru runās dzirdams, ka komisārs augsti novērtēts kā nozares profesionālis, taču politiskā ietekme EK viņam neesot pārāk liela. Tas gan vēl nav zināms, jo politiskās spēles KLP jautājumā tikai sākas.

Kamēr EK aptuveni runā par taisnīgākiem maksājumiem, par lauksaimnieku ienākumu stabilizēšanu un papildu maksājumiem par “sabiedriskā labuma” sniegšanu, EP top pirmais ziņojums par KLP pēc 2013. gada. To Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā gatavo britu liberālis Džordžs Laions. Ziņojumā plaši aprakstīta situācija, kādā atrodas ES lauksaimniecība, un doti vispārīgi priekšlikumi reformai.

Ir skaidrs, ka EP lauksaimniecības komiteja nevēlas pieļaut KLP budžeta samazināšanu, uz ko spiež ne tikai pārējās EP komitejas, bet arī Eiropas Komisija.

Britu liberāļa gatavotajā ziņojumā uzsvars likts uz faktu, ka visu ES valstu lauksaimnieku ienākumi ir krietni mazāki nekā vidēji tautsaimniecībā strādājošajiem, tādēļ atbalstu samazināt nedrīkst. ES lauksaimniekiem jāgarantē stabila vieta ES tirgū, ES jārīkojas, lai cilvēki nepamestu laukus, jāstiprina ražotāju grupas un jārada drošības tīkls iepirkuma cenu nestabilitātes kontrolēšanai.

Pagaidām ziņojuma viens punkts izskatās cerīgs Latvijai, jo tajā minēts “EP aicina KLP maksājumus sadalīt taisnīgāk un uzstāj, ka tiem jābūt taisnīgiem gan jauno, gan veco dalībvalstu lauksaimniekiem”.

Ko nozīmē “taisnīgums”?

Kā pārliecinājās šo rindu autore, izpratne par “taisnīgiem” maksājumiem dažādu ES valstu deputātiem krietni atšķiras. To lieliski varēja manīt pagājušajā nedēļā EP plenārsesijas laikā notikušās EP Lauksaimniecības komitejas sēdes laikā. Tajā vārds gan pamatā tika dots deputātiem no Francijas un Vācijas. Viņi uzsvēra – maksājumiem ir jābūt taisnīgākiem, tas ir – tādiem, kas ir reāli ieviešami un nerada jucekli, proti, lielus protestus no veco ES valstu lauksaimnieku puses. Vācijas deputāti pat uzsver – lauksaimniekiem ir jāmaksā par ražošanu, par to, ka nodrošina ES tirgu ar kvalitatīvu un lētu pārtiku. Tādēļ nedrīkst pieļaut, ka lauksaimniecības budžetam, kuru grasās samazināt, uzkrauj vēl atbalstu par inovāciju ieviešanu un tamlīdzīgām lietām, kas tieši uz lauksaimniecību neattiecas.

Tikai Polijas pārstāvji atgādināja, ka nepieciešams radīt kritērijus, kas palīdzētu padarīt godīgākus maksājumus starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm.

Vairākums runātāju norāda, ka ar KLP reformēšanu steigties nedrīkst, jādod pietiekami garš pārejas periods, vēlams līdz 2020. gadam.

Par to, ka EP pirmā ziņojuma (kopumā gaidāmi trīs) sagatavošanā neiztiks bez pamatīgiem ķīviņiem, liecina fakts, ka tam EP deputāti iesnieguši kopumā 780 labojumus. Turklāt sākušās arī kuluāru kaislības par to, kā katram panākt savas intereses. Lauksaimniecības komitejas kopējā interese ir KLP budžeta nesamazināšana, un to var panākt ar argumentiem, ka no lauku budžeta būs jāfinansē daudzi nelauksaimnieciska rakstura maksājumi, turklāt papildu slogu uzliks maksājumu izlīdzināšanas panākšana jaunajās ES valstīs. Ja izdosies panākt budžeta nesamazināšanu, Latvijai nāksies krietni pacensties, lai tiktu izstrādāti godīgi kritēriji maksājumu sadalē.

Lai to panāktu, ZM kopīgi ar EP deputātiem, kuri darbojas EP lauksaimniecības komitejā, jau strādā. Astoņus labojumus Dz. Laiona ziņojumam iesniegusi arī EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete. Šiem priekšlikumiem pievienojusies Bulgārijas deputāte Marija Nedeļčeva.

Sandra Kalniete: Latvija iegūs jebkurā gadījumā

Sandra Kalniete: “Es esmu ārlietu speciāliste, bet tomēr izvēlējos darboties ekonomiskās komitejās, jo sapratu, ka šajā mums grūtajā krīzes situācijā tas ir ļoti svarīgi.

EP attiecībā uz KLP reformu nolēmusi rakstīt vairākus ziņojumus. Kopumā būs trīs ziņojumi, pirmo gatavo liberāļu partiju grupas deputāti, tas šobrīd ir apspriešanā, nākamo gatavos sociāldemokrāti un pēc tam EP Tautas partijas grupa, kurā darbojos arī es.

Taktika, par kādu esam vienojušies Tautas partiju grupā, ir panākt, lai netiek samazināts KLP budžets. Šobrīd ir liels spiediens no pārējo komiteju puses, kā arī no sabiedriskās domas un EK, ka šajā budžetā ir jāierēķina arī visi tie zaudējumi, kas rodas lauksaimniekiem gan par ainavas kopšanu, gan klimata izmaiņām, gan vides standartu ievērošanu, gan inovāciju ieviešanu. Tādējādi tiek runāts ne tikai par to, ka jāsamazina KLP budžets, bet arī par to, ka šajā samazinātajā lauksaimniecības budžetā vēl jāfinansē lietas, kas līdz šim no šā budžeta nekad nav finansētas. Turklāt samazināsies arī nacionālo valstu aploksnes.

Šobrīd KLP ziņojumā esmu iesniegusi astoņus priekšlikumus un tiem pievienojusies arī bulgāru deputāte, kas strādā komitejas pamatsastāvā. Priekšlikumi pamatā attiecas uz vienlīdzības principa ieviešanu, uz godīgu, caurspīdīgu un pārskatāmu KLP budžetu. Visi labi saprot, ka mehānisks izlīdzinājums ES maksājumos nevar būt, jo ES valstis atrodas dažādās teritorijās – gan kalnos, gan mežos, ir auglīgākas un mazāk auglīgas augsnes.

Vēl viens princips, kas maz atspoguļojās pašreizējā ziņojumā, ir godīgās konkurences princips. Tās pāris frāzes, kas ziņojumā minētas, attiecas pamatā uz konkurenci ar trešās pasaules valstu lauksaimniecības produktiem. Latviju un pārējās dalībvalstis uztrauc fakts, ka vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta arī ES iekšējā tirgū saražotajām pārtikas precēm. Esmu tikusies ar Tautas partiju grupas ziņotāju, kurš solīja, ka šo principu kā kompromisu iekļaus vairākos priekšlikumos. Es neesmu vienīgā, kas to prasa, to prasa arī deputāti no Polijas, Ungārijas un citām valstīm.

Esmu novērojusi, ka vecajās ES dalībvalstīs ir ļoti aptuvens priekšstats, cik kas lauksaimniecībā maksā un kādas ir izmaksu atšķirības dažādās valstīs. Esmu daudzkārt sastapusies ar to, runājot ar saviem rietumvalstu kolēģiem. Viņi saka – jums ir lētāks darbaspēks un citi resursi, 100 eiro Spānijā nav tas pats kas 100 eiro Latvijā. Tāpēc būtu ļoti svarīgi, lai EK sagatavotu salīdzinošo ziņojumu ražošanas izmaksām dažādās ES valstīs. Mums jāpanāk, lai tas būtu oficiāls EK dokuments, jo runas nav arguments. Latvijā 13. jūlijā ieradīsies EP lauksaimniecības komitejas delegācija, un sarunas šeit ir jābalsta uz šo izmaksu izvērtēšanu. Sen vairs Latvijā nav lētākie resursi ES, lētāks ir tikai darbaspēks.

Attiecībā uz pārejas periodu, kādā ieviest reformu, ir dzirdēti dažādi priekšlikumi. Es domāju, ka pieņemams būtu triju gadu pārejas periods. Mēs varam uzstāt uz straujām izmaiņām jau 2014. gadā, bet tas nebūtu reāli. Pasakiet nu Grieķijas zemniekam, ka 600 eiro vietā par hektāru viņš no rītdienas saņems 200 eiro.

Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem, lai kādus lēmumus arī pieņems, Latvijas zemnieki būs ieguvēji. Tas nekādā mērā nemazina apziņu, ka konkurence ir negodīga. Bet jāsaprot, kāds ir lemšanas mehānisms. Mēs ES budžetā iemaksājam krietni mazāk, nekā no tā saņemam. Šīm valstīm ir lielāka ietekme, jo ir arī lielāks iedzīvotāju skaits. Tādēļ ir atzīstama tā kompromisu kultūra, kāda valda Eiropā, ka neviens nav noraidīts, bet neviens īsti arī nav līdz galam atbalstīts.

Alfrēds Rubiks: taisnību nepanāksim

– Vai un kādus priekšlikumus esat iesniedzis EP ziņojumiem par KLP pēc 2013. gada?

EP deputāts, lauksaimniecības komitejas pārstāvis Alfrēds Rubiks: – Priekšlikumi, kas ir likti no manas puses, nav manis izdomāti. Tie ir mūsu lauksaimniecības pārstāvju pie Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta sagatavoti. Man šobrīd ir grūti pateikt, kādi priekšlikumi ir iesniegti. Galvenā sāpe bija un ir – vajadzētu izlīdzināt lauksaimniecības tiešos maksājumus. Par to iestājas daudzi deputāti, jo īpaši tie, kas nāk no jaunajām ES dalībvalstīm. Bet ir liela pretošanās no vecajām dalībvalstīm, kas vēlas palikt pie līdzšinējiem ES maksājumu sadales principiem, motivējot to ar faktu, ka lauksaimniecībai budžets nākotnē netiks palielināts un nav no kurienes ņemt naudu, lai palielinātu maksājumus jaunajām dalībvalstīm. Tātad būtu jānoņem nauda veco ES valstu lauksaimniekiem.

Kā šī situācija atrisināsies? Domāju, ka par 50% izdomās, kur rast līdzekļus izlīdzināšanai, bet 100% izlīdzināšana nenotiks. Kādēļ es tā domāju? Sākotnēji stratēģijā “Eiropa 2020″ lauksaimniecības vispār nebija. Tagad tā ir parādījusies, bet neesmu izlasījis, kāda tā ir. Stratēģija ir sarakstīta pārāk vispārīgās frāzēs – “ilgtspējība”, “tirgus darbošanās”. Ko tas viss nozīmē, katrs saprot pēc savas izpratnes.

– Kāda ir Latvijas pārstāvju iesniegto priekšlikumu būtība?

– Priekšlikumus ir sagatavojusi Latvijas pārstāvniecība Eiropas Parlamentā, es neesmu no tiem cilvēkiem, kas centīsies uzspiest kaut ko savu. Man nav precīzu un konkrētu zināšanu par lauksaimniecību, turklāt par to visu atbild valdība, ne jau es.

– Mēs zinām, ka KLP nākotne tiks izlemta, vienojoties EP, Eiropas Komisijai un lauksamniecības ministriem. Vai uzskatāt, ka jums nav nekādas iespējas ietekmēt EP kopējo nostāju?

– Pagaidām viss notiek vārdos. EP lemšanas procedūra nav izstrādāta līdz galam. To var just parlamenta sesiju laikā, daudzi runātāji uzsver, ka ir tiesības lemt, bet dzirdam arī, ka EK un Eiropas Padome sevi uzskata par galvenajiem noteicējiem.

Visvairāk ar šiem jautājumiem nodarbojas EK, kas zināmā mērā aizstāv valdību intereses. Mēs nepārstāvam valsti, mēs pārstāvam savus vēlētājus. Nedomāju, ka lietas uz priekšu ies vienkārši. EK un Eiropas Padome uzklausa, ko saka deputāti, bet ne vienmēr teikto ņem vērā.

***

UZZIŅA

Lauksaimniecības zemes aizņem 47% no ES kopējās platības.

ES darbojas kopumā 14,5 miljoni saimniecību, vidējā saimniecības platība ir 12 ha.

Lauku saimniecības saražo preces 355 miljardu eiro apmērā ik gadu.

Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā nodarbināti 13,5 miljoni ES iedzīvotāju un 5 miljoni – pārtikas pārstrādē.

ES 27 valstīs lauksaimnieku vidējie ienākumi nesasniedz 50% no vidējiem ienākumiem pārējā tautsaimniecībā.

Avots: EP deputāta Džordža Laiona ziņojuma projekts

18. maijā Eiropas Parlamenta plenārsēdē apstiprināja citu Lauksaimniecības komitejā izstrādātu politikas dokumentu Par Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu.  Parlaments ierosina virkni pārmaiņu KLP pēc 2013. gada, kuru vidū var atzīmēt sekojošas prasības:- dalībvalstīm pēc iespējas atļaut pašsertifikāciju
- nodrošināt autonomas kļūdu labošanas iespēju, kas ļautu maksājumu saņēmējiem, kuri bez nolūka pārkāpuši noteikumus, informēt iestādes, nebaidoties no soda naudām
- mazināt soda naudas sistēmai lauksaimniekiem par kļūdainiem maksājumu pieprasījumiem un atcelt sodu nenozīmīgu kļūdu gadījumā
- pārbaudes saistībā ar nelieliem pārkāpumiem samazināt līdz izlases veida paraugiem
- atcelt  to normatīvo pārvaldības prasību izmantošana, kuras nevar vienkārši kontrolēt un izmērīt
- samazinātu pārbaudes vizīšu skaitu saimniecībās
- samazināt tiešo maksājumu pieteikumos sniedzamās informācijas apjoms, jo vajadzīgo informāciju var atrast dalībvalstu maksātājaģentūrās;
- atļaut elastīgāku maksāšanas kārtību, kas ļautu veikt maksājumus arī pirms visu pārbaužu pilnīgas pabeigšanas

Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā svarīgākais darbs pašlaik norit pie  Ziņojuma par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada.   Referenta Džordža Laiona sagatavotajam ziņojuma projektam ir iesniegti gandrīz 900 dažādi labojumi un deputāti mēģina rast kompromisu galvenajos jautājumos.

Kādas ir Latvijas galvenās intereses, kuras es, sadarbībā ar kolēģiem no valstīm ar līdzīgām interesēm, aizstāvu diskusijās  parlamentā?-  padarīt Kopējo lauksaimniecības politiku taisnīgāku

* mēs aicinām nākotnē KLP  maksājumus sadalīt vienlīdzīgāk dalībvalstu  un uzstājam, ka tiem jābūt taisnīgiem gan jauno, gan veco dalībvalstu lauksaimniekiem 

* mēs uzsveram, ka jaunās dalībvalstis, pievienojoties Eiropas Savienībai, pamatoti sagaidīja un prasīja, lai ar laiku KLP atbalsts tajās sasniegs vienādu līmeni ar vecajām dalībvalstīm; 

 * mēs uzsveram, ka taisnīgas sadales sistēmas definēšanai jāatrod objektīvi kritēriji; protams, dažādi deputāti no dažādām valstīm  ar  jēdzienu “objektīvs” saprot atšķirīgas lietas; mēs uzskatām, ka   jāņem vērā ir objektīvi lauksaimniecības politikas mērķi, nepieciešamība nodrošināt godīgu konkurenci iekšējā tirgū, kā arī  kopējais ES politikas mērķis izlīdzināt ekonomiskās attīstības atšķirību dalībvalstu starpā

 * mēs uzsveram , ka pēc iespējas ātrāk ir jāpāriet no vēsturiskās atsauksmēs pamatotas maksājumu apjoma noteikšanas shēmām uz tiešā atbalsta maksājumu piesaistīšanai platībai; ņemot vērā maksājumu milzīgo apjomu vecajas dalībvalstīs un šī jautājuma politiskajam jūtīgumam, idejai par ātru pareju uz vienādiem vai līdzvērtīgiem maksājumiem par hektāru ir daudz oponentu; viens no kompromisa priekšlikumiem ir noteikt pārejas periodu dažu gadu garumā pēc 2013. gada, tomēr pat šim priekšlikumam pagaidām nav vairākuma atbalsta, jo daudzi deputāti būtībā cenšas saviem zemniekiem- vēlētājiem, saglabāt līdzšinējo atbalsta līmeni pēc iespējas ilgāk

 - pienācīgi finansēt Kopējo lauksaimniecības politiku no ES kopējā budžeta

 *  daudzas Eiropas Savienības valstīs ir budžeta krīze un  ES plāno īstenot arī daudzas jaunas politikas (piemērām, klimata pārmaiņu jomā), tāpēc ir ļoti iespējams, ka dalībvalstis  samazinās ES finansējumu un tas tieši skars arī  Kopējā lauksaimniecības politika

 * nepieciešamība izlīdzināt atbalstu jauno un veco dalībvalstu lauksaimniekiem ir viens no argumentiem  KLP budžeta saglabāšanai vismaz 2013. gada līmenī

 - saglabāt KLP  kā  Savienības kopīgu politiku un nenodot tās finansēšanu dalībvalstu pārziņā, jo dažādo dalībvalstu dažādās budžeta iespējas radītu dažādas papildu līdzfinansēšanu , kas kaitētu taisnīgai konkurencei

 - skaidri noteikt Kopējā lauksaimniecības politikas mērķus un izvēlēties tiem atbilstošus atbalsta instrumentus (nevis otrādi – sadalīt maksājumus dalībvalstu starpā un tad pielāgot  politikas formulējumus)

* mēs uzsveram, ka vienam no KLP pamatmērķiem pēc 2013. gada jābūt ārējai konkurētspējai un vienādiem konkurences apstākļiem iekšējā tirgū