Autors: Līva Melbārzde

Publicēts: 22.09.2010, Dienas Bizness

Mājsaimniecības aizsargās, uzņēmumiem par saviem riskiem jādomā pašiem

Tas izriet no Eiropas Parlamenta (EP) apstiprinātajiem grozījumiem regulai par gāzes piegādes drošības pasākumiem Eiropā. Galvenā darbība, lai nepieļautu 2009. gada ziemas situācijas atkārtošanos, kad daļa Eiropas valstu Krievijas un Ukrainas gāzes konflikta dēļ palika bez dabasgāzes, ir koncentrēšanās uz gāzes piegādes infrastruktūras attīstību.

30 dienu uzkrājumi

“Latvijai tas nozīmē, ka ar ES līdzfinansējumu varētu tapt jauni starpvalstu gāzes vadu savienojumi,” DB sacīja EP deputāte Sandra Kalniete, gan neprecizējot, ar kurām valstīm šie savienojumi varētu būt.

Cits sasniegums – EP esot definējis, kāda situācija uzskatāma par kritisku dabasgāzes piegāžu ziņā, un vienojies, ka pret dabasgāzes deficītu jāaizsargā vismaz mājsaimniecības. Tas nozīmē, ka gāzes kompānijām būs jāveido dabasgāzes uzkrājumi vismaz 30 mājsaimniecību patēriņa dienām, vajadzības gadījumā šos uzkrājumus uzglabājot kaimiņvalstīs.

“Būtiskas izmaiņas paredzētas arī faktā, ka tagad atsevišķas ES dalībvalstis varēja noslēgt gāzes piegādes līgumus ar trešajām valstīm un tad pārējos nostādīt fakta priekšāvislabākais piemērs tam ir Nord Streamturpmāk šādi projekti būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju,” skaidroja – S. Kalniete.

Jauni vadi nekomerciāli

“Mēs priekšlikumus par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem izpildām ar uzviju neatkarīgi no plānotās regulas. Tas ir iespējams, jo mums nav starpniekvalstu starp piegādātāju un patērētāju, kā arī apkures sezonā, kad dabasgāze ir visvairāk nepieciešama, mums nav ārējo piegāžu – visa dabasgāze nāk no Inčukalna pazemes gāzes krātuves,” DB sacīja a/s Latvijas gāze preses sekretārs Vinsents Makaris. Latvijas gāzi visvairāk satraucot infrastruktūras modernizēšana, jo īpaši krātuves.

 Šajā jomā ES jau ir veikusi pirmos pozitīvos soļus, un notiek pārvades sistēmas un urbumu rekonstrukcija krātuvē par ES naudu. Jaunu dabasgāzes vadu būvniecību no Rietumeiropas enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš vērtē skeptiski: “Par to notiek tikai spekulācijas. Gāzes vadu izbūve nav nekāda vienkārša lieta. Turklāt nemēdz ar dabasgāzi tā būt, ja vienā virzienā ir ieguldīti miljardi eiro un gāze tajā plūst, ka šī gāze atkal atgrieztos atpakaļ pretējā virzienā. Daudzām Rietumeiropas valstīm ļoti labi patīk norvēģu gāze, taču es nevaru iedomāties nevienu komerciālu iemeslu, kāpēc tā varētu plūst uz Latviju,” uzskata J. Ozoliņš. Viņaprāt, Krievijas–Ukrainas gāzes konflikta mācība Eiropai ir tāda, ka jādomā par diversifikāciju, bet paredzētā aizsardzība tikai mājsaimniecībām uzņēmumiem nozīmē, ka tiem par saviem riskiem jādomā pašiem.

Šodien Eiropas parlaments plenārsesijā apstiprināja grozījumus regulai par gāzes piegādes drošības pasākumiem Eiropā. Šīs Regulas projektu izstrādāja Eiropas Komisija enerģētikas komisāra Andra Piebalga vadībā. Tās mērķis ir novērst tādus gāzes piegādes apdraudējumus, kādus radīja Krievijas un Ukrainas gāzes krīze 2009. gada janvārī.

Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejas atzinumu par šo likumdošanu sagatavoja deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”). Komiteja apstiprināja viņas apkopotos un virzītos grozījumus regulas projektam.Sandra Kalniete: “Regula ir svarīga Eiropas kopīga atbilde uz krīzi 2009. gada janvārī, kad miljoniem cilvēku Eiropā cieta aukstumu, tika apturēta skolu un rūpnīcu darbība, jo Krievija uz divām nedēļām pārtrauca gāzes piegādi caur Ukrainu, bet Eiropas valstis nebija gatavas solidāri un organizēti rīkoties krīzes pārvarēšanai. Esmu gandarīta, ka dalībvalstis ir sapratušas, ka ir jāatsakās no sava nacionālā egoisma un jāveido kopīga un solidāra enerģētikas politika”

Svarīgākie Kalnietes ziņojumā ietvertie priekšlikumi nostiprināja konkrētas garantijas konkrētam aizsargāto patērētāju lokam visā Eiropā, rosināja piešķirt plašas pilnvaras Eiropas Komisijai rīcībai krīzes situācijas un nostiprināja valstu solidaritātes principu enerģētiskajā drošībā.

Kalniete: “Šis būs nozīmīgs solis kopīgas Eiropas enerģētikas politikas izveidošanā. Bez tās Eiropa nespēs līdzvērtīgi runāt ar enerģijas piegādātajiem un pietiekoši aizstāvēt visu savu pilsoņu intereses. Mums Latvijā ir īpaši svarīgs dalībvalstu solidaritātes princips. Regula palīdzēs pārvarēt Baltijas izolētību no ES kopējiem gāzes tīkliem, pastiprinās uzraudzību pār trešo valstu piegāžu drošību un dalībvalstu darījumiem ar ārējiem partneriem.”

Kalniete šodien uzstājās debatēs par Regulas projektu  Parlamenta plenārsesijā.  (Debašu video)

Es esmu gandarīta, ka Parlamenta rezolūcija atspoguļo to dalībvalstu bažas, kuras ir izolētas enerģētikas jomā, jo tās lielā mērā vai
pilnībā ir atkarīgas no trešo valstu gāzes importa un tām trūkst infrastruktūras savienojumu ar pārējām Eiropas Savienības
dalībvalstīm. Es ceru, ka šīs regulas pieņemšana un tālāka Eiropas kopīgās enerģētikas politikas attīstība ļaus  šīs bažas novērst.

Kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas referente es gribu ar gandarījumu atzīmēt vairākas lietas, kurās Parlamenta komitejas ir uzlabojušas šo likumdošanas priekšlikumu:

1. precizēts un skaidri definēts “aizsargāto patērētāju” loks, kam ir garantēta gāzes piegāde ekstrēmos apstākļos.  Jaunā definīcija ļauj nepārprotami  noteikt nepieciešamo pasākumu apjomu un saglabā reģionālās un Eiropas solidaritātes principus;

2. ir nostiprināta, izvērsta un konkretizēta Eiropas solidaritātes principa darbība, uzsvaru liekot uz reģionālo sadarbību un Komisijas pilnvaru un atbildības palielināšanu;

3.piegādes traucējumu risināšanā par nepārprotami prioritāriem ir noteikti tirgus instrumenti, nevis ārpustirgus pasākumi, kuri jāizmanto vienīgi gadījumos, kad tirgus mehānismu iespējas nodrošināt piegādi aizsargātajiem patērētājiem ir izsmeltas.

Citus materiālus par Sandras Kalniets un Eiropas Parlamenta darbu enerģijas drošības jomā skatiet http://kalniete.lv/tag/energija/

Value Judgment
Sandra Kalniete, The Prague Post, 2010. gada 17. marts

The EU still lacks a policy toward Russia, and history shows when core beliefs are compromised, disaster follows.

While Russia has always played a significant role in Europe, relations took a new dimension after European Union expansion. Not only because the EU’s border extended substantially eastward, but also because the 10 new member states have a unique relationship with Russia from a long and often forced coexistence. Now, Western Europe has access to expertise based not only on theoretical assumptions but practical experience. This advantage, if used properly, could benefit the entire EU and contribute to a sound and effective plan of cooperation with Russia.

The EU and Russia are predestined to have a close partnership. Both parties realize this but disagree on the term “partnership.” Russia considers the partnership to be primarily economic, while the EU would like to have a dialogue about values. Lately, there are more voices saying, “We must cooperate with Russia.”

But people forget there are two Russias. European politicians could separate them well during the Cold War era: They pragmatically maintained economic ties with the Brezhnev or Andropov regimes and, at the same time, politically and morally supported Soviet political prisoners and dissidents. Today, international support of Russian democrats and human rights campaigners is just as imperative as during the final decades of the Soviet Empire.

Russia has always been considered different and exceptional, operating by different rules from traditional European democracies. This notion of exceptionality strengthens existing elements of Russian foreign policy: isolationism and mistrust of international cooperation.

In contrast to the politics of international cooperation, which dominates the 21st century, Russia has returned to the power politics of the 19th century. We see this in the state’s targeted use of energy to exert political pressure. Kremlin aggression against Georgia was the state’s most brutal demonstration of power and Russia still occupies the Georgian territories of Abkhazia and South Ossetia.

At the same time, Russia’s declining population will hamper its ambitious modernization and economic diversification programs. Russian leadership knows the state’s current economic structure does not correspond with the developmental needs of a modern state, which is why, in 2008, the Russian government passed the Concept of Long-term Socioeconomic Development of the Russian Federation until 2020.

The plan is based on an almost Soviet conviction that state oversight of the economy is the best method to push development. This actually decreases Russia’s development potential, because innovation is closely linked to creativity and initiative. These things require personal freedom. Russia’s weakness as a “controlled” democracy, as Putin’s autocratic regime is often called, limits this personal freedom. In other words, the politics of Russian elites contradict their economic ambitions.

Last year, Europe celebrated the 20th anniversary of the fall of the Berlin Wall, an event that united free Europe with countries like Latvia and the Czech Republic, which were isolated behind the Iron Curtain. While many of these states are now EU and NATO members, the Baltic states in particular have not escaped from Russia’s sphere of influence. Moscow still longs to renew its special zone of interest, influence and security. Today, this is achieved by applying political pressure through threats of energy shortages, and some moves by EU member states lend indirect backing to these ideas. Russia does not hesitate to apply indirect and direct pressure – such as blockading energy supplies, making politically motivated investments or manipulating mass media – to achieve its goals.

Russia’s invasion of Georgia caused great concern. Latvian politicians asked NATO to immediately draft plans to defend the Baltic states. This plan still does not exist. After U.S. President Barack Obama’s decision to forego the missile defense system in Poland and the Czech Republic, the question of NATO defense guarantees and defense has become even more urgent.

It is especially important for the United States to maintain engagement in Central and Eastern Europe since Russian foreign policy is a playground for power politics. As Russia’s neighbor, Latvia welcomes renewed Russian-American relations and hopes that openness and cooperation between the United States and Russia grows. We expect, however, just as other countries in the region, that U.S and European powers to open a dialogue with Russia about Central and Eastern Europe. The ghost of the Yalta Conference still looms and fears that the region might not be a priority in U.S. foreign policy impelled us, 23 Central and Eastern European politicians and activists, to write a letter to the U.S. president. We appealed for President Obama to realize “the United States must repeatedly affirm its determination to be a European superpower and clearly prove its intention to engage in European affairs even when it faces more difficult challenges in Afghanistan, Pakistan, the Middle East and Asia.”

Energy plays a significant role in relations between Russia and Europe. Whether EU member states will agree on an efficient common energy policy is one of the biggest questions of the near future. Following the gas crisis in January 2006, the EU realized a common energy policy was strategically essential and began drafting one. The results have been modest, since some member states prefer to retain control of their energy sectors, and private energy firms continue to sign bilateral contracts with third countries. Moreover, the European Commission is not informed about these contracts, and no overview of the EU’s energy capacity exists. European vulnerability resurfaced during the gas crisis of January 2009.

In the meantime, Russia, which views efforts to create a common energy policy with great concern, is working to establish privileged bilateral relations with the biggest EU member states. The Nord Stream and South Stream gas pipelines, which have received almost all necessary permits, are a great strategic success as Russia has secured a direct connection with European partners while bypassing its closest neighbors. Until now, Russia could only launch short-term energy embargos since Western and Eastern Europe received gas though one pipeline. By cutting off supplies to its nearest neighbors, supplies were also cut off to Western Europe, significantly complicating any such decision. The new pipelines, which will largely solve the gas-supply problem in Western Europe, pose a hard blow to common EU energy policy because they decrease the need for member-state cooperation.

The Baltic states and Poland are especially concerned about the Nord Stream agreement, which paves the way for Russian gas to be piped beneath the North Sea directly into Germany. The Germans signed the deal without informing Central Europe or the Baltics, disregarding that this pipeline excludes our region from the European gas-supply network.

Let supporters of Nord Stream say what they want, let them tout the commercial character of the project, but the new pipelines redraw the old Iron Curtain line. Some Eastern European politicians compared the pipeline with the Ribbentrop-Molotov Pact – and rightfully so. The exclusion of Central and Eastern Europe from the EU’s energy supply structures weakens the region, and further fragments the EU.

Discussion about the postwar history of Europe is also contested within Russian-European relations. In comparison with Germany, which was de-Nazified after the war, the process of “de-Bolshevikization” in Russia was halted before it even began.

Russia acts with open hostility toward efforts by Central and Eastern European countries to find historical truth. Putin has emphasized on several occasions that Russia will not take responsibility for crimes committed by the Soviet Union in Central or Eastern Europe. At the same time, he has expressed his admiration for Stalin and his regret of “the largest geopolitical catastrophe of the 20th century”: the fall of the Soviet Union. More than one-fifth of the Russian population considers the NGO Memorial’s documented proof regarding the scale of Stalinist terror as untrue. It is with great justification that the Sakharov Award, given every year by the European Parliament, went to Memorial for fighting to condemn Stalin’s crimes and expose human rights violations in modern day Russia.

When assessing democracy’s current retreat in Russia – there is no other way to refer to the state’s control of the press, the narrowing of representative government, the lack of effort to critically re-evaluate Stalinism and Bolshevism, the war in Chechnya and other human rights abuses – we must realize that, given long-term EU interests, it is not possible to sacrifice values and succumb to the temptation of pragmatism. Whenever Europe has sacrificed basic values in the name of realpolitik, dramatic and tragic consequences have followed.

http://www.praguepost.com/opinion/3880-value-judgment.html

Šoedien Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejā apstiprināja manis apkopotos un virzītos grozījumus regulas projektam par gāzes piegādes drošību Eiropā.  Izdevās sasniegt visai plašu atbalstu no visām politiskajām grupām (izņemot komunistus). Balsošanas rezultāts 32:3. Regulas mērķis ir palielināt Eiropas iedzīvotāju aizsargātību pret krīzēm, ko var izraisīt pēkšņa gāzes piegādes pārtraukšana kādā valstī vai reģionā.  Šī ir viena no ES atbildēm uz Krievijas – Ukrainas konflikta izraisīto gāzes krīzi 2009.gada janvārī, kad miljoniem cilvēku Eiropā cieta aukstumu, tika apturēta skolu un rūpnīcu darbība, jo Krievija uz divām nedēļām pārtrauca gāzes piegādi caur Ukrainu.

Regulas priekšlikumu izstrādāja Eiropas Komisija enerģētikas komisāra Andra Piebalga vadībā. Jaunā likumdošana paredzēs krīžu novēršanas un pārvarēšanas sistēmas izveidošanu. Tā uzliks gāzes uzņēmumiem un dalībvalstīm par pienākumu izveidot tādu infrastruktūru, kas ļautu Eiropas iedzīvotājus apgādāt ar gāzi pat ilgstošas piegādes pārtraukuma gadījumā. Starp risinājumiem ir divvirzienu gāzes plūsmas nodrošināšana cauruļvados, gāzes uzkrājumu veidošana un dalībvalstu plānveidīga saskaņota rīcība krīzes situācijās. Eiropas Komisijai būs plašākas tiesības izsludināt ārkārtas stāvokli gāzes piegādes jomā un rīkoties, lai nodrošinātu ES vienotu rīcību. Regulas projekts arī paredz, ka turpmāk dalībvalstīm būs jāsniedz plašāka informācija par pieejamajiem gāzes resursiem un līgumiem. Turpmāk, pirms noslēgt jaunus divpusējus līgumus par gāzes piegādi ar valstīm ārpus ES, dalībvalstīm būs jākonsultējas ar Eiropas Komisiju par šo līgumu atbilstību ES iekšējā tirgus noteikumiem.

“Kalnietes  atzinums”  paredz nostiprināt konkrētas garantijas precīzāk noteiktam aizsargāto patērētāju lokam visā Eiropā.  Es  atbalstu plašu pilnvaru piešķiršanu Komisijai rīcībai krīzes situācijas un valstu solidaritātes principa īstenošanu.

Lai arī neliels, šis tomer būs nozīmīgs solis kopīgas Eiropas enerģētikas politikas izveidošanā.  Bez kopīgas enerģētikas politikas Eiropa nespēs līdzvērtīgi runāt ar citiem pasaules spēkiem un nespēs pietiekoši aizstāvēt visu savu pilsoņu intereses.  Mums Latvijā ir īpaši svarīgs dalībvalstu solidaritātes princips un kopīgas krīžu pārvarēšanas sistēma. Par Eiropas vājo vietu var kļūt nacionālais egoisms un vienotības trūkums kritiskos brīžos. Jaunā likumdošana palīdzēs šo egoismu pārvarēt.

Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzības komitejā man ir uzticēts sagatavot likumdošanas priekšlikumus Regulai par gāzes piegādes drošību Eiropā.  Šī ir viena no ES atbildēm uz Krievijas - Ukrainas konflikta izraisīto gāzes krīzi 2009. gada janvārī, kad miljoniem cilvēku Eiropā cieta aukstumu, tika apturēta skolu un rūpnīcu darbība, jo Krievija uz divām nedēļām pārtrauca gāzes piegādi caur Ukrainu. Regulas priekšlikumu izstrādāja Eiropas Komisija tās enerģētikas komisāra Andra Piebalga vadībā.

Jaunā likumdošana, kuru Eiropas valstu vadītāji ir aicinājuši pieņemt pēc iespējas ātrāk, paredzēs krīzes novēršanas un vadības mehānismus un uzliks gāzes uzņēmumiem un dalībavalstīm par pienākumu izveidot tādu infrastruktūru, kas ļautu Eiropas iedzīvotājus apgādāt ar gāzi pat ilgstošas piegādes pārtraukuma gadījumā. Starp risinājumiem ir pārrobežu starpsavienojumi un cauruļvadu divvirzienu plūsmas nodrošināšana, gāzes uzkrājumu veidošana un koordinēta dalībvalstu rīcība krīzes situācijās. Regula arī paredz, ka turpmāk dalībvalstīm, pirms noslēgt jaunus līgumus par gāzes piegādi ar valstīm ārpus ES, būs jākonsultējas ar Eiropas Komisiju par šo līgumu atbilstību ES iekšējā tirgus noteikumiem. Sekot iesniegtajiem priekšlikumiem un  Regulas pieņemšanas gaitai var Likumdošnas Novērotavā un Eiropas Savienības Padomes dokumentos.

Pirmā Kalnietes atzinumu apspriešana Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejā notika 5. novembrī. Līdz 11. novembrim deputāti iesniedza vēl 67  Regulas teksta grozījumus. Tika meklēti kompromisi un labāki likumdošanas risinājumi.

1. decembrī notiks Kalnietes atzinuma un grozījumu  apspriešana, bet 2. decembrī – balsojums komitejā. Mūsu komitejas apstiprinātos grozījumus tad izskatīs un  balsos  Enerģētikas komitejā un Parlamenta plenārsēdē.

Medijos:|

Kalniete iesaistās cīņās par gāzes piegādes drošību Eiropā
TVNET 8.oktobrī , Latvijas Avīze 8. oktobrī

Kalniete uzsver drošības garantijas mājsaimniecībām, skolām un slimnīcām
LETA 6. novembrī

Latvijas Avīze 8. oktobrī