Eiropas Komisija (EK) šodien ir publicējusi priekšlikumu Eiropas Savienības budžetam pēc 2013. gada. EK piedāvā tikai nedaudz samazināt milzīgās atšķirības tiešā atbalsta maksājumos dažādu Eiropas valstu zemniekiem. Saskaņā ar EK priekšlikumu Latvijas zemnieki, kuri šobrīd saņem mazāk par trešdaļu no Eiropas vidējā atbalsta, tikai 2020. gadā saņemtu aptuveni pusi no vidējā maksājumu lieluma starp dalībvalstīm. Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) uzskata, ka EK priekšlikums ir netaisnīgs un nepieņemams.
 
Sandra Kalniete: “Komisijas priekšlikums ignorē Eiropas pilsoņu gribu un EP viedokli, kura pieņemtajos dokumentos mēs atkārtoti esam pieprasījuši vistuvākajā nākotnē padarīt ES lauksaimniecības politiku taisnīgu. Mūsu priekšlikumi konkrēti paredzēja noteikt minimālo atbalsta līmeni, kas būtu garantēts visu valstu zemniekiem  vismaz 70-80%  līmenī no ES vidējā. Mēs uzsvērām, ka pārejas periods no pašreizējās netaisnīgās sistēmas nedrīkst būt nesaprātīgi ilgs. Savukārt Komisijas priekšlikumā taisnīguma izpratne ir tāda, kas nozīmētu, ka vesela paaudze Latvijas zemnieku pēc pievienošanās Eiropas Savienībai dzīvotu negodīgas konkurences apstākļos. Protams, Komisija piedāvā Latvijas zemniekiem tiešos maksājumus palielināt par 50 eiro (no 94 uz 144 eiro par hektāru), bet Latvijas zemnieku lielākā problēma nav maksājumu absolūtais līmenis, bet gan tas, ka viņu konkurētspēju mazina netaisnīgie un daudz lielākie maksājumi citu valstu  ražotājiem. Saskaņā ar Komisijas  priekšlikumu Latvijas zemnieki vēl 2020. gadā saņems 52% no ES vidēja atbalsta, bet, piemērām, Nīderlandes zemnieki saņemtu gandrīz trīsreiz vairāk – 142% no ES vidējā atbalsta. Komisija piedāvā trešdaļu pīrāga desmit gadu laikā aizstāt ar pusi pīrāga un sauc to par lielāku vienlīdzību!”
 
Deputāte uzsver, ka darīs visu EP, lai šāds EK priekšlikums EP atbalstu nesaņemtu un tas tiktu pienācīgi pārveidots. “Es esmu pārliecināta, ka Latvijas valdībai sadarbībā ar kaimiņvalstīm ir jādara viss, lai nepieļautu šādu netaisnību,” uzskata S. Kalniete.

Šodien Eiropas parlaments pieņēma rezolūciju par Ukrainu, kurā pauž bažas par aizvien biežākiem apdraudējumiem  demokrātiskām tiesībām un brīvībām Ukrainā.

 Eiropas Parlamenta (EP) balsojumā deputāti trešdien nolēma, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu jaunajām māmiņām pienāksies 20 nedēļas ilgs pilnībā apmaksāts maternitātes atvaļinājums līdzšinējo 14 nedēļu vietā. Turklāt tiesības uz divas nedēļas ilgu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu būs arī tēviem.Es balsoju par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma obligātā minimuma pagarināšanu līdz 18 nedēļām, bet pret tā pagarināšanu līdz 20 nedēļām. Es pilnībā saprotu vajadzību nodrošināt atbilstošus apstākļus jaunajam māmiņām. Tomēr ilgtermiņā obligātā atvaļinājuma pagarināšana īdz 20 nedēļām būtu nelabvēlīga jaunām sievietēm, kuras plāno veidot ģimeni un profesionālo karjeru. Turklāt dalībvalstis šodien vienkārši nespēs segt papildus izmaksas savā budžetā.

Uzņēmēji iebilst pret 20 nedēļu minimumu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumas, jo tas radīs tādas papildus izmaksas, kuras nav iespējams segt šajā ekonomiskajā situācijā. Tādēļ pastāv risks, ka daudzi darba devēji var vienkārši jaunas sievietes nepieņemt darbā. Mēs jau tagad redzam, ka jauniem cilvēkiem ir grūti atrast darbu, bet dzemdību atvaļinājuma pagarināšana vēl vairāk samazinās sieviešu spēju konkurēt ar vīriešiem darba tirgū. Es uzskatu, ka mēs to nedrīkstam pieļaut un mums ir jādomā ilgtermiņā.

Dzemdību atvaļinājuma noteikšana 20 nedēļu apmērā nozīmētu miljardiem lielas budžeta izmaksas visā Eiropā. Tās ir izmaksas, ko šodien nevar atļauties ne nacionālo valstu valdības, ne nodokļu maksātāji. Protams, ka viena sabiedrības daļa mūs kritizēs, bet mēs esam šeit, lai strādātu un pieņemtu iespējami labākos lēmumus, kuri ir visu Eiropas iedzīvotāju interesēs.

Šonedēļ  Parlaments pieņēma Direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kas atvieglos finanšu pārvaldību  Eiropas uzņēmējiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Daudzi maksājumi komercdarījumos starp uzņēmumiem vai starp uzņēmumiem un  publiskām iestādēm tiek veikti ilgu laiku pēc pakalpojumu sniegšanas un bieži daudz vēlāk, nekā to paredz. Tas apgrūtina uzņēmumu finanšu pārvaldību. Maksājumu kavējumi ietekmē uzņēmumu, jo īpaši mazo uzņēmumu, konkurētspēju un dzīvotspēju. Maksājumu kavējumi var izraisīt citādi dzīvotspējīgu uzņēmumu bankrotu, turklāt,  sliktākajā gadījumā, arī bankrotu sēriju piegādes ķēdē. Ekonomikas lejupslīdes laikā, kad finansējums ir grūti pieejams, šis risks ievērojami palielinās.

 Tāpēc Eiropas Komisija nāca klajā ar Direktīvas projektu, kura mērķis bija nodrošināt, lai publiskās iestādes viena mēneša laikā samaksātu rēķinus par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Ņemot vērā, cik svarīgi Eiropas Savienībā ir publiskie iepirkumi (gandrīz divi triljoni eiro gadā), publisko iestāžu pieļautie maksājumu kavējumi ļoti negatīvi ietekmē uzņēmumus, jo īpaši mazajiem uzņēmumiem.

 Direktīvas mērķis ir uzlabot naudas plūsmu darījumos Eiropā un likvidēt šķēršļus pārrobežu komercdarījumiem.

 Jau rudenī pie manis griezās Latvijas Pašvaldību savienība ar lūgumu nepieļaut, ka šajā direktīvā tiek iekļautas normas, kas paredz noteikt 30 dienu samaksas termiņu un kompensāciju 5 procentu apmērā no rēķina summas, kas ir neproporcionāli un apdraudētu daudzu pašvaldību budžetu.

 Komitejā vairāku mēnešu garumā izvērsās plašas debates par to, kādas būtu efektīvas un samērīgas sankcijas par kavētiem maksājumiem un vai ir pareizi likumā nodalīt nemaksātājus – publiskas iestādes un privātos uzņēmumus.

 Diskusiju rezultātā komitejas vairākums nosliecās par labu sekojošiem principiem maksājumu kavēšanas novēršanā:

 - Gan publiskām iestādēm, gan privātuzņēmumiem visi rēķini jāsamaksā 30 dienu laikā. Šis termiņš var tikt pagarināts līdz 60 dienām, ja par to savstarpēji vienojas privātuzņēmēji, vai ja  ir īpašs pamatojums publiskās iestādes maksājuma termiņa pagarināšanai. Privātuzņēmēji var vienoties pat par garāku termiņu, bet publiskajām iestādes nekādā gadījumā nedrīkst aizkavēt maksājumus ilgāk par 60 dienām.

 Parlamenta komiteja tomēr lēma, ka izņēmums šajos noteikumos ir valsts un pašvaldību ārstniecības un sociālās iestādes, kurām standarta termiņš rēķinu apmaksai  jābūt 60 dienām.

 -  Soda naudai par kavētiem maksājumiem ir jābūt vismaz par deviņiem procentiem lielākai nekā pamatlikmei, kā arī  maksājuma kavētājam ir jāsedz kreditora administratīvie izdevumi 40 eiro apmērā

Intersanti atzīmēt, ka Komisijas priekšlikumā tika piedāvāta norma, kura paredzēja, ka publiskā sektora iestādēm kavējot maksājumu, kreditoriem būtu tiesības saņemt vienreizēju kompensāciju, kas atbilst 5 % no parāda.  Iekšēja tirgus komiteja šo priekslikumu noraidīja, jo uzskatija par nesamērīgu (ta apdraudētu arī daudzu publisko iestāžu budžetus un iespējams pat radītu jaunus korupcijas riskus).

Turklāt šī sankcija nebūtu stimuls atmaksāt summu ātrāk gadījumos, kad maksājums jau ir nokavēts. Debitors maksātu tādu pašu summu (5% no parāda summas) neatkarīgi no tā, vai maksājums tiek veikts vienu dienu vai vienu gadu pēc tam, kad maksājami kavējuma procenti. 

Šī direktīva būs īpaši svarīga tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus vai preces eksportē uz citām Eiropas valstīm, kurās līdz šim par pakalpojumiem varēja norēķināties ilgāk kā 30 dienas, tādējādi Latvijas uzņēmumiem radot papildus zaudējumus. Kamēr Latvijā par pakalpojumiem vai precēm ir jānorēķinās 30 dienu laikā, citās Eiropas valstīs šis process ir daudz garāks un var sasniegt vairākus mēnešus.

 Svarīgi, ka šie noteikumi attieksies arī uz Eiropas Savienības institūcijām, kurās arī  visai plaši izplatīta ir novēlotu maksājumu nelaime. Ar to būs saskārušies arī daudzi ES projektu īstenotāji Latvijā.

Šodien Eiropas Parlamentā (EP) tika pieņemts ziņojums par Eiropas Savienības (EP) un Latīņamerikas tirdzniecības saitēm.  Sandra Kalniete (“Vienotība”) kopā ar citiem Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas deputātiem iesniedza taja grozījumu,  kas pieprasa atļaut ES importēt tikai tādas lauksaimniecības preces, kuras ir ražotas ievērojot Eiropas patērētāju, dzīvnieku labklājības un vides aizsardzības normas.  Šī nostāja guva deptātu vairākuma atbalstu.“Mēs nevaram atļauties riskēt ar mūsu lauksaimniecības nākotni, atļaujot importēt lauksaimniecības produktus ar zemāku ražošanas standartu. Tādējādi tiktu izkropļota konkurence pārtikas preču tirgū, jo zemāku kvalitātes standartu pārtika ir daudz lētāka. Tas nodarītu ievērojamus zaudējumus Eiropas un Latvijas lauksaimniecības nozarei,” uzskata S. Kalniete.

Latvijas deputāte uzskata, ka ir aktīvi jāatbalsta brīvā tirgus principi lauksaimniecībā, tomēr ir nepieciešami vienādi noteikumi gan ražotājiem dalībvalstīs, gan ražotajiem citās valstīs, kuri vēlas savu preci eksportēt uz ES.

“Es atbalstu kvalitatīvu Latīņamerikas lauksaimniecības produktu importēšanu, jo no tā lielākie ieguvēji būs arī Latvijas iedzīvotāji, kuriem būs lielāka iespēja izvelēties kvalitatīvas preces un iegādāties tās par zemāku cenu, kura veidosies taisnīgas konkurences apstākļos,” saka S. Kalniete.

ES sarunas ar Mercosur grupā ietilpstošajām valstīm (Brazīlija, Argentīna, Urugvaja un Paragvaja) par tirdzniecības līgumu ir izsaukušas plašus protestus no Eiropas lauksaimnieku puses, kuri uzskata, ka šāds līgums būtu neizdevīgs visai Eiropas lauksaimniecības nozarei. Pašlaik tiek plānots, ka sarunas pie jaunā līguma beigsies līdz 2011. gada vidum.

Nākošajā nedēļā EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, kurā darbojas Sandra Kalniete, apspriedīs  politkas ziņojuma projektu  par Eiropas lauksaimniecības un starptautiskās tirdzniecības politikas saikni.

22. septembrī Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika kārtējā Eiropas vēstures izlīguma grupas sanāksme, kuras laikā grupā esošie EP deputāti tikās ar EP Kultūras un izglītības komitejas vadītāju Dorisu Paku. Sanāksmes laikā deputāti diskutēja par aktivitātēm, kuras paplašinātu iedzīvotāju zināšanas par 20. gadsimta traģiskākajiem notikumiem Eiropas vēsturē. Deputāti uzskata, ka tieši jauniešus ir nepieciešams visaktīvāk izglītot par staļinisma un nacisma režīmu pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci. 

Grupas deputāti uzskata, ka EP būtu nepieciešams aicināt dalībvalstis iesaistīties organizācijas „Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platforma” darbā, kuras mērķis ir veicināt vienotu izpratni par Eiropas valstu vēsturi. Tāpat deputāti vienojās, ka 2011. gadā tiks rīkota konference, kurā diskutēs par Eiropas vēsturi.

Jūlijā Eiropas vēstures izlīguma grupa nosūtīja vēstuli visu dalībvalstu nacionālajiem parlametiem, aicinot 23. augustu pasludināt par staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienu. Grupas vadītāja Sandras Kalniete informēja, ka līdz šim ir saņemtas 9 atbildes.

Grupas nākamā tikšanās notiks novembrī, kad tiks diskutēts par gaidāmās konferences dienaskārtību. Eiropas vēstures izlīguma grupa pēc S. Kalnietes iniciatīvas tika izveidota 2010. gada pavasarī. Tās mērķis ir veidot vienotu izpratni par Eiropas vēsturi. Grupā darbojas ap 50 EP deputātu, tai skaitā bijušais EP priekšsēdētājs Hanss Gerts – Poterings, Roberts Zīle, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un citi.

Piektdien, 17. septembrī, Jelgavā politisko partiju apvienības VIENOTĪBA Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas deputāte Sandra Kalniete aicina uz diskusiju „Latvijas lauku konkurētspēja un attīstība – politiķu parāds lauksaimniekiem un uzdevums nākamajiem četriem gadiem”.

Diskusijā ar V. Dombrovski, S. Kalnieti un VIENOTĪBAS deputātu kandidātiem 10. Saeimas vēlēšanām ir aicināti piedalīties lauksaimnieki no visas Latvijas un citi interesenti, kam tuvi ar Latvijas lauku nākotni saistīti jautājumi.
 
Sarunā tiks spriests par kooperāciju un darba vietām laukos, uzņēmējdarbības vidi, infrastruktūru, izglītība un pieejamiem pakalpojumiem, kā arī Eiropas Savienības lauku un lauksaimniecības politiku.
 
Jau šā gada 23.augustā VIENOTĪBA parakstīja vienošanos ar lauksaimnieku nevalstisko organizāciju „Zemnieku Saeima” (ZS) par sadarbību lauksaimniecības atbalstam Latvijā. Vienošanās paredz Latvijas lauku attīstībai laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam piesaistīt 2,3 miljardus eiro Eiropas Savienības atbalsta līdzekļu.
 
VIENOTĪBAS un ZS pārstāvji vienojušies izstrādāt visu līmeņu lauksaimnieciskās izglītības attīstības plānu, un uzsākt lauksaimniecības izglītības reformu, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu reģionu attīstību, veicinot infrastruktūras attīstību, darba, izglītības un profesionālās izaugsmes iespējas cilvēkiem Latvijas reģionos, nepieļaujot turpmāku cilvēku aizbraukšanu no laukiem, pakāpeniski panākot dzīves līmeņa izlīdzināšanos reģionos. Vienošanās paredz arī citus sadarbības mērķus.
 
VIENOTĪBAS diskusija ar Latvijas lauksaimniekiem „Latvijas lauku konkurētspēja un attīstība – politiķu parāds lauksaimniekiem un uzdevums nākamajiem četriem gadiem” norisināsies 17. septembrī plkst. 17.00 Jelgavas novada padomes sēžu zālē Jelgavā, Pasta ielā 37.

Latvijai ir vajadzīga politiskās sistēmas reforma, kas veicinātu politisko spēku konsolidāciju un lielāku stabilitāti, šodien uzrunā Eiropas Tautas partijas deputātu sanāksmē Rīgā teica Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”)

Kalniete ir pārliecināta, ka pēc Saeimas vēlēšanām “Vienotībai” no apvienības ir jāpārtop par vienotu politisko partiju, kas spēj piesaistīt tūkstošiem biedru.

Partiju konsolidācijai un valdību nestabilitātes mazināšanai Kalniete ierosina respektēt principu, ka pēc Saeimas vēlēšanām valdību jāveido Saeimas lielākās frakcijas virzītam premjera kandidātam.

Latvijas likumdošanā būtu jānostiprina “konstruktīvās neuzticības” princips. Proti, esošo valdību un premjeru var gāzt, tikai vienlaikus apstiprinot amatā jaunu premjeru un valdību.

Kalniete arī atgādināja par savas partijas ierosinājumiem reformēt vēlēšanu sistēmu, pārejot uz lielāku vēlēšanu apgabalu skaitu Saeimas vēlēšanās, tiešām pilsētu mēru un tiešām Valsts prezidenta vēlēšanām.

Kalniete uzskata, ka oktobra vēlēšanas kļūst par referendumu Latvijas sadarbībai ar Eiropas institūcijām un Rietumu sabiedrotajiem ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. “Latvijas vēlētāji, kas izšķirs, vai pēc vēlēšanām valsts turpinās īstenot patreizējās labēji centriskās valdības drosmīgo reformu politiku kopā ar Eiropu un SVF, vai arī cita valdība radikāli mainīs Latvijas stratēģisko izvēli, atsakoties no reformām un meklējot aizdevējus citur,” teica Kalniete.

Latvijas avīze, 16.07.2010.

Autors: Ināra Mūrniece

Grib izmantot iespējas, ko sniegs Polijas un Ungārijas prezidentūras

Vēstures jautājumi un nacisma un totalitārā komunisma noziegumu pielīdzināšana Eiropas Parlamentā (EP) joprojām ir karsta tēma. Jau rakstījām, ka šobrīd top patiesi vērienīgs Eiropas Vēstures muzeja projekts, un pie tā strādā ekspertu grupa bijušā EP priekšsēdētāja, tagad eirodeputāta Hansa Gerta Poteringa vadībā. Tā uzdevums: Eiropā veidot vienotāku vēstures izpratni, kurā Austrumeiropas un Centrāleiropas vēstures koncepcijas nebūtu nodalītas, kā arī skaidrot, ka totalitārais komunisms bija tikpat noziedzīgs režīms kā nacisms. Pirms pāris mēnešiem, pateicoties arī EP, izveidota neformāla eiroparlamentāriešu Vēstures grupa ar līdzīgu mērķi. Pagaidām tā paguvusi noturēt savu pirmo sanāksmi un plāno darbu aktīvi uzsākt rudens sesijas laikā, kad uz sēdēm sanākšot reizi mēnesī. Pagaidām šī grupa vieno 30 dažādu valstu eiroparlamentāriešus galvenokārt no Austrumeiropas: Baltijas, Rumānijas, Slovēnijas, Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, kā arī no Somijas, Francijas un Vācijas. Jāuzsver, ka Vēstures grupā ir arī EP viceprezidents Lāslo Tokešs (Rumānija). Latviju tur pārstāv Sandra Kalniete (Pilsoniskā savienība), kura ievēlēta par šīs grupas vadītāju, kā arī Inese Vaidere (Pilsoniskā savienība) un Krišjānis Kariņš (“Jaunais laiks”).

Vēstures grupa izveidojusi mājas lapu (http://EUreconciliation.wordpress.com), kas šobrīd gan vēl ir tapšanas stadijā. Iecerēts, ka tā būs interneta resurss, kas interesentiem piedāvās saites uz datu bāzēm un pētniecības institūcijām, kas nodarbojas ar nacisma un totalitārā komunisma noziegumu izpēti. Grupa gatavo vēstuli, ko plānots nosūtīt ES valstu valdībām, pievēršot uzmanību pērn pieņemtajai EP rezolūcijai. Tā aicināja ES valstis ieviest 23. augustu kā oficiālu nacisma un totalitārā komunisma režīmu upuru piemiņas dienu. Lai gan to parakstīja vairākums eiroparlamentāriešu, tomēr daudz kur tā palikusi bez atbalss.

Lai gan Eiropas Parlamentā ir vērojams progress vienotākas Eiropas vēstures izpratnes radīšanā un situācija ir daudz labāka nekā pirms četriem pieciem gadiem, I. Vaidere atzīst: “Vēsture ir samērā grūts jautājums, kas nepārtraukti jāskaidro. Daudzi deputāti, sevišķi no partijām, kuras savulaik intensīvi sadarbojušās ar Padomju Savienību, nevēlētos, lai plašākā nozīmē tiktu runāts par komunisma noziegumiem un gatavi nosodīt vien “totalitārā komunisma” noziegumus. Tāpēc rezolūcijās parādoties dažādi kompromisi.

Nākotnē grupa uz sēdēm plāno aicināt dažādu valstu totalitārisma pētniecības institūciju pārstāvjus un vēstures skolotājus, stāsta S. Kalniete. Grupa vēstures skaidrošanai vēlētos pilnībā izmantot tās iespējas, ko sniegs 2011. gadā gaidāmās Polijas un Ungārijas prezidentūras, jo tieši Austrumeiropas valstis šajā ziņā ir “ES motors”. Tāpat nākamgad gaidāms zīmīgs datums, kad ar PSRS sabrukumu 1991. gada decembrī Eiropā noslēdzās 20 gadu pārmaiņu process, kura daļa bija arī Baltijas valstu atmoda, un “būtu vērts šo gadadienu pieminēt Eiropas Parlamenta līmenī”, uzsver S. Kalniete.

Tajā pašā laikā Latvijā plāni par Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu uz priekšu virzās gliemeža gaitā, bet tikām Krievijas konsulāts Latvijā pamanās rīkot tendenciozus konkursus, jauniešiem uzspiežot Krievijas oficiālo vēstures traktējumu. S. Kalniete: “Runas par Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta pasniegšanu bieži vien atduras pret apgalvojumu, ka vēsture ir jāmāca kompleksi. Pasaulē pieejas ir dažādas. Esmu dziļi pārliecināta, ka mazo tautu vēsture ir jāmāca atsevišķi, jo pasaules vēstures kopainā dominē lielās impērijas, lielie iekarojumi, lielās civilizācijas, bet mazāku tautu vēsturei mēdz paiet garām. Divdesmit gadu laikā pēc neatkarības atjaunošanas iedzīvotāji atsvešinājušies no politikas un aizmirsuši, ka Latvijas politiku neveido kādi mistiski “svešie”, bet gan pašu ievēlēti politiķi. Neiesaistoties politikā, iedzīvotāji ļāvuši vienai nelielai grupai būt pie varas un īstenot konkrētus lēmumus, kā arī vairīties no jautājumiem, kuru skaršana Krievijas oficiālajai varai varētu nepatikt. Un Latvijas vēsture ir viens no šādiem jautājumiem.”

Šodien Latvijā savu vizīti sāks Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāti, kuri Latvijā ieradušies pēc Sandras Kalniete (VIENOTĪBA) ielūguma. Vizītes mērķis ir iepazīstināt deputātus ar situāciju Latvijas lauksaimniecībā un diskutēt par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu pēc 2013. gada.
 
„Vēlos, lai EP deputāti no citām valstīm saprot, ka šā brīža atbalsta maksājumu sistēma ir netaisnīga un konkurenci kropļojoša. Latvijas zemnieki nav sliktāki kā zemnieki Francijā, bet saņem daudz mazāku atbalstu, jo visi domā, ka Latvijā viss ir lētāks un tādēļ atbalsts var būt mazāks,” saka S. Kalniete, kura uzskata, ka reformai ir jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk un jābūt taisnīgai pret visām dalībvalstīm.
 
Trešdien, 14. jūlijā, delegācija tiksies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Zemkopības ministru Jāni Dūklavu, Bauskas novada domes priekšsēdētāju Valdi Veipu, kā arī apmeklēs z/s Rudeņi un z/s Ozoli. Ceturtdien delegācijai ir ieplānota tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāja biedri Solvitu Āboltiņu un deputātiem no Eiropas lietu komisijas, kā arī lauksaimniecības ekspertiem un pārstāvjiem no lauksaimnieku organizācijām.
 
Eiropas Parlaments ir paredzējis sagatavot trīs ziņojumus par KLP nākotni, no tiem pirmais jau ir pieņemts un tajā ir apstiprināti arī Sandras Kalnietes priekšlikumi, kuri paredz izlīdzināta atbalsta maksājumus lauksaimniekiem, lai jaunās dalībvalstis netiktu diskriminētas. Eksperti to vērtē kā salīdzinoši cerīgu Latvijai un izsakās atzinīgi par S. Kalnietes iesniegtajiem priekšlikumiem.