Partijas „Pilsoniskā savienība” (PS) un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (ETP) savā runā lielākās un ietekmīgākās Eiropas Parlamenta politiskās grupas – Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) sanāksmē „Virzot attīstību: risinājumi Latvijai, risinājumi Eiropai („Driving recovery: solutions for Latvia, solutions for Europe”) norādīja uz nepieciešamību turpināt politiskās konsolidācijas procesu Latvijā.

Tāpat viņa norādīja uz Ministru prezidenta Valda Dombrovska paveikto ekonomiskās situācijas stabilizēšanā Latvijā.
Turpini lasīt »

Latvijas ekonomikas stabilizēšana būs laba mācībstunda arī Eiropai, parādot, kā drosmīgi, pārdomāti un inteliģenti lēmumi spēj ne vien izglābt valsti no bankrota, bet īsā laikā nodrošināt stabilu politisku un ekonomisku attīstību. Tā, atklājot Eiropas Savienības lielākās un ietekmīgākās Eiropas Parlamenta politiskās grupas – Eiropas Tautas partijas – sanāksmi „Virzot attīstību: risinājumi Latvijai, risinājumi Eiropai”, uzsvēra politiko partiju apvienības VIENOTĪBA līderi.

„Šī sanāksme, kurā piedalās vadošie Eiropas Tautas partijas grupas pārstāvji, daudzi eksperti un ekonomikas analītiķi, ir kā zvans jaunam „mācību gadam” gan Latvijas, gan Eiropas politikas politiķiem,” norādīja VIENOTĪBA priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis. Turpini lasīt »

Latvijas avīze, 16.07.2010.

Autors: Ināra Mūrniece

Grib izmantot iespējas, ko sniegs Polijas un Ungārijas prezidentūras

Vēstures jautājumi un nacisma un totalitārā komunisma noziegumu pielīdzināšana Eiropas Parlamentā (EP) joprojām ir karsta tēma. Jau rakstījām, ka šobrīd top patiesi vērienīgs Eiropas Vēstures muzeja projekts, un pie tā strādā ekspertu grupa bijušā EP priekšsēdētāja, tagad eirodeputāta Hansa Gerta Poteringa vadībā. Tā uzdevums: Eiropā veidot vienotāku vēstures izpratni, kurā Austrumeiropas un Centrāleiropas vēstures koncepcijas nebūtu nodalītas, kā arī skaidrot, ka totalitārais komunisms bija tikpat noziedzīgs režīms kā nacisms. Pirms pāris mēnešiem, pateicoties arī EP, izveidota neformāla eiroparlamentāriešu Vēstures grupa ar līdzīgu mērķi. Pagaidām tā paguvusi noturēt savu pirmo sanāksmi un plāno darbu aktīvi uzsākt rudens sesijas laikā, kad uz sēdēm sanākšot reizi mēnesī. Turpini lasīt »

Šodien Latvijā savu vizīti sāks Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāti, kuri Latvijā ieradušies pēc Sandras Kalniete (VIENOTĪBA) ielūguma. Vizītes mērķis ir iepazīstināt deputātus ar situāciju Latvijas lauksaimniecībā un diskutēt par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu pēc 2013. gada.
 
„Vēlos, lai EP deputāti no citām valstīm saprot, ka šā brīža atbalsta maksājumu sistēma ir netaisnīga un konkurenci kropļojoša. Latvijas zemnieki nav sliktāki kā zemnieki Francijā, bet saņem daudz mazāku atbalstu, jo visi domā, ka Latvijā viss ir lētāks un tādēļ atbalsts var būt mazāks,” saka S. Kalniete, kura uzskata, ka reformai ir jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk un jābūt taisnīgai pret visām dalībvalstīm. Turpini lasīt »

15. jūnijā Eiropas ParlamentaLauksaimniecības un lauku attīstības komitejā apstiprināja ziņojuma “Kopējā Lauksaimniecības politika  pēc 2013. gada” galējo projektu.  Jūlija plenārsēdē ziņojums tiks apsptiprināts.  Paldies visiem, kas palīdzēja ar padomu un sadarbību!   Ziņojuma projekta pilns teksts latviski.

Latvijas radio – 2 intervē Latvijas avīzes žurnālisti Ivetu Tomsoni, kura komentē  Sandras Kalnietes darbu EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā.
Pārraides audioieraksts LR-2 “Jautājumi un atbildes par ES” 03.06.2010

Latvijas avīze, 2010. gada 17. jūnijā

Autora: Iveta Tomsone

Šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja apstiprināja ziņojumu par Eiropas kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada, tajā ietverot arī deputātes Sandras Kalnietes priekšlikumus.

“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka šobrīd EP gatavo pirmo no trim ziņojumiem par KLP reformu pēc 2013. gada, lai gada otrajā pusē varētu sagatavot kopīgo EP nostāju šajā jautājumā. To nāksies ņemt vērā Eiropas Komisijai un ES Lauksaimniecības ministru padomei, lemjot par lauksaimniecības un lauku attīstības nākotni. Turpini lasīt »

Otrdienas vakarā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja apstiprināja ziņojumu par Eiropas kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada. Tajā ietverti deputātu ieteikumi  šīs politikas reformai.

Ziņojuma projekts izraisīja karstas debates un prasīja rast  kompromisus starp gandrīz 900 iesniegtajiem grozījumiem.

Latvijas deputāte Sandra Kalniete („Vienotība”) iesniedza virkni priekšlikumu Latvijas zemniekiem taisnīgākas politikas pieņemšanai.  Viņa rosināja pāriet uz jauno, vienlīdzīgāko atbalsta maksājumu  kārtību pēc iespējas ātrāk, noteikt objektīvus atbalsta kritērijus,  nodrošināt godīgu konkurenci   visu Eiropas valstu  lauksaimnieku starpā un piešķirt finansējumu valstīm atbilstoši  to  attīstības vajadzībām. Turpini lasīt »

Intervijā LTV-1 rīta raidījumam “Labrīt, Latvija!” 7. jūnijā stāstīju par reformām Eiropas lauksaimniecības politikā. Lauki nav tikai lielsaimnieki, bet laukos ir jārada iespējas pastāvēt arī bioloģiskajai lauksaimniecībai, amatniecībai, daudzveidīgai nodarbinatībai.Video atrodams šeit.

Latvijas avīze, publicēts 27.05.2010. Autors: Iveta Tomsone

ES atbalstam lauksaimniekiem ir jābūt godīgākam – tas ir skaidrs visiem politiskajiem spēkiem ES, kas iesaistīti Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas, kam jāstājas spēkā pēc 2013. gada, sagatavošanā. Pirmo ziņojumu par KLP pēc 2013. gada šobrīd gatavo Eiropas Parlaments (EP), un tajā jautājums par maksājumu izlīdzināšanu starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm skarts maz. Turklāt debates liecina – maksājumu izlīdzināšana nenotiks tūlīt 2014. gadā. Ietekmīgākās ES dalībvalstis, kam ir liela teikšana arī EP ziņojumu gatavošanā, gādā, lai taisnīgākas maksājumu sistēmas ieviešanai tiktu noteikts pārejas periods, kas varētu ilgt no trim līdz pat sešiem gadiem. Atgādināšu, ka Latvija saņem otros mazākos maksājumus par vienu hektāru aiz Rumānijas un tie nepārsniedz 50 eiro, bet lielākos – Grieķija, apmēram 600 eiro. ES vidēji lauksaimnieks par hektāru saņem nedaudz virs 200 eiro. Turpini lasīt »