Sandra Kalniete » Eiropas Savienība

Druva: Jaunieši spriež par Eiropas Savienību

spravniks — Tue, 24 Aug 2010 11:29:24 +0000

Autors: Elīna Gulbe

Publicēts: “Druva”, 24.08.2010

Priekuļu novada “Spāriņu Kalnā” norisinājās trīs dienu seminārs 35 jauniešiem no visas Latvijas, kuri iesaistījušies dažādās politiskajās organizācijās. Tā tēma bija “Jaunietis Eiropā!”. Pasākuma iniciatore bija Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, projekts īstenots sadarbībā ar Robēra Šūmaņa fondu.

Sandra Kalniete teic, ka šo pasākumu varētu nosaukt gan par nometni, gan semināru. “Ideja radusies pēc manas pieredzes Francijā, kur politisko partiju jauniešiem populāras ir tā saucamās vasaras universitātes,” pastāstīja S. Kalniete. Šādā nometnē Latvijā, tāpat kā Francijā, pieredzējušu un kvalificētu lektoru priekšlasījumi par nometnes tematiku apvienoti ar savstarpēju socializāciju. Pilsoniskās savienības jauniešu nodaļas vadītājs Jānis Birks piebilst, ka no semināra šo pasākumu atšķir tas, ka šeit notiek arī komandu veidošanas spēles un citas darbības ārā. “Tā nav tikai tāda sēdēšana un klausīšanās,” teic J. Birks. “Mēs cenšamies jauniešus arī izklaidēt un organizēt dažādas aktivitātes, kuru laikā viņi gūtu jaunas iemaņas.”

“Man ļoti gribētos, lai šī pēcneatkarības paaudze daudz dziļāk saprastu, cik ļoti savā starpā vienoti ir jēdzieni “Latvija” un “Eiropa”,” par nometnes mērķi runā Sandra Kalniete. Jānis Birks teic, ka šādi pasākumi ir ļoti nozīmīgi, lai politiskās jauniešu organizācijas funkcionētu pilnvērtīgi. “Svarīgi, lai jaunieši var saņemt tās zinības, kas ir tādiem pieredzējušiem politiķiem kā Sandrai, jo šādu ļoti noderīgu un interesantu informāciju ne bieži izdodas dzirdēt,” pastāstīja J. Birks.

Nometnes dalībnieks Deins Sniķers stāsta, ka šāds pasākums ir nozīmīgs pašiem jauniešiem, jo ir iespēja satikt organizāciju dalībniekus no visas Latvijas un tādējādi paplašināt savus kontaktus. Viņš arī stāsta, ka iesaistīšanās šādās politiskās organizācijās ļauj paust savu nostāju dažādos jautājumos, kā arī īstenot savas idejas. Viņš arī teic, ka iesaistīšanās šādās politiskās organizācijās nebūt nemaz nenozīmē, ka viņš nākotnē plāno kandidēt vēlēšanās. “Es tajā saskatu iespēju sevi izpaust un saņemt nozīmīgu informāciju, kas nākotnē noderētu, īstenojot savus projektus,” pastāstīja Deins. Viņš gan piebilst, ka katram organizācijas biedram ir iespēja turpināt politiskās gaitas.

Deins savu nākotni saista ar Eiropu, jo ir nolēmis, kā pats saka, iegūt tīri eiropeisku izglītību Birmingemas universitātē. “Mūsu organizācija pašlaik cenšas iestāties ES Tautas partijas jauniešu grupā, tas mums dos iespēju attīstīt savas idejas lielākā mērā,” par nākotni saistībā ar Eiropu stāsta Deins. Tomēr viņš uzsver, ka ir gan Latvijas, gan Cēsu patriots, tāpēc neplāno aizmirst dzimteni.

Sandra Kalniete pievienojas organizācijai „Dvēsele Eiropai”

spravniks — Tue, 13 Jul 2010 15:03:26 +0000

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (VIENOTĪBA) kļuvusi par Eiropas nevalstiskās organizācijas „Dvēsele Eiropai” („A Soul for Europe”) padomes locekli un turpmāk kopā ar citiem padomes pārstāvjiem palīdzēs organizācijai veidot tiltu starp kultūras darbiniekiem un politiķiem. Organizācijas mērķis ir veicināt sabiedrībā un politiķos izpratni par kultūras īpašo vietu Eiropas integrācijā. Padomes vadītājs ir Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks. „Eiropas Savienība nav tikai institūcijas. Tas ir liels kultūras projekts, kura integrējošais un vienojošais spēks virza Eiropas attīstību. Pagaidām ne visi politiķi ir gatavi šo patiesību pieņemt, tāpēc ir svarīgi, lai to saprastu visdažādākajos lemšanas līmeņos kā Eiropas institūcijās, tā dalībvalstīs un to reģionos. Mums ir jāmācās pilnvērtīgāk izmantot mūsu kultūras vērtības Eiropas uzplaukumam, ” saka S. Kalniete.

Starp „Dvēsele Eiropai” padomes locekļiem ir bijušais EP priekšsēdētājs Hanss Gerts – Poterings, EP Kultūras un izglītības komitejas vadītāja Dorisa Paka un EP Sociālistu grupas priekšsēdētājs Martins Šulcs.

„Dvēsele Eiropai” ir nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir izveidot starptautisku nevalstisku organizāciju un kultūras darbinieku tīklu, kas savā darbībā veicinās politiķu, kultūras cilvēku un uzņēmēju izpratni par kultūru kā Eiropas integrācijas virzošo spēku.
Vairāk informācijas par organizāciju www.asoulforeurope.eu

Latvijas avīze: Ņem vērā Latvijas viedokli

spravniks — Thu, 17 Jun 2010 07:15:52 +0000

Latvijas avīze, 2010. gada 17. jūnijā

Autora: Iveta Tomsone

Šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja apstiprināja ziņojumu par Eiropas kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada, tajā ietverot arī deputātes Sandras Kalnietes priekšlikumus.

“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka šobrīd EP gatavo pirmo no trim ziņojumiem par KLP reformu pēc 2013. gada, lai gada otrajā pusē varētu sagatavot kopīgo EP nostāju šajā jautājumā. To nāksies ņemt vērā Eiropas Komisijai un ES Lauksaimniecības ministru padomei, lemjot par lauksaimniecības un lauku attīstības nākotni.Eiropas Tautas partijas grupas preses padomnieks Ģirts Salmgriezis informē, ka EP ziņojuma projekts izraisījis karstas debates, jo bijis nepieciešams rast kompromisu starp gandrīz 900 iesniegtajiem grozījumiem. Tik sīvā konkurencē Latvijas deputātei Sandrai Kalnietei izdevies panākt viņas iesniegto priekšlikumu iekļaušanu kopējā ziņojumā. Deputāte rosina pāriet uz jauno, vienlīdzīgāko atbalsta maksājumu kārtību pēc iespējas ātrāk, noteikt objektīvus atbalsta kritērijus, nodrošināt godīgu konkurenci visu Eiropas valstu lauksaimnieku starpā un piešķirt finansējumu valstīm atbilstoši to attīstības vajadzībām. Par svarīgu sasniegumu S. Kalniete uzskata komitejas atbalstīto principu, ka nekāds pārejas periods tiešā atbalsta maksājumu sistēmā “nedrīkst traucēt mērķi bez kavēšanās sasniegt līdzsvarotu atbalsta sadalījumu starp dalībvalstīm”.

S. Kalniete ir gandarīta, ka ziņojums prasa KLP maksājumus sadalīt taisnīgi, un uzstāj, ka tiem jābūt taisnīgiem gan jauno, gan veco dalībvalstu lauksaimniekiem.

Kā informē Ģ. Salmgriezis, EP Lauksaimniecības komitejas ziņojumā atzīmēts, ka jaunās dalībvalstis, pievienojoties ES, pamatoti gaidīja, ka ar laiku KLP atbalsts tajās būs salīdzināms ar atbalsta līmeni vecajās dalībvalstīs. Tas ir viens no argumentiem Eiropas lauksaimniecības budžeta saglabāšanai līdzšinējā līmenī.

S. Kalniete uzsver, ka Eiropas lauksaimniecības politikā nedrīkstētu pieļaut, ka bagātākām valstīm pastāv iespēja dāsnāk atbalstīt savus zemniekus, jo tādējādi turpinātos vienotā tirgus kropļošana. Parlamenta ziņojumā uzstāts, ka KLP nav jānodod dalībvalstu pārziņā un tiešais atbalsts joprojām jāfinansē no ES budžeta, ar šo noraidot jebkādu papildu līdzfinansēšanu no dalībvalstu budžeta, kas kaitētu taisnīgai konkurencei ES vienotajā tirgū.

Sandra Kalniete turpinās darbu pie taisnīgākas Eiropas lauksaimniecības reformas. Pēc viņas ierosmes jūlija vidū Latvijā pirmo reizi ieradīsies parlamenta lauksaimniecības komitejas ietekmīgāko deputātu grupa, kurai būs iespēja personīgi pārliecināties par sasniegumiem un problēmām Latvijas laukos.

Saruna par laukiem LTV “Labrīt, Latvija”

spravniks — Mon, 07 Jun 2010 08:22:29 +0000

Intervijā LTV-1 rīta raidījumam “Labrīt, Latvija!” 7. jūnijā stāstīju par reformām Eiropas lauksaimniecības politikā. Lauki nav tikai lielsaimnieki, bet laukos ir jārada iespējas pastāvēt arī bioloģiskajai lauksaimniecībai, amatniecībai, daudzveidīgai nodarbinatībai.Video atrodams šeit.

Aizstāv savas intereses Briselē

spravniks — Sat, 20 Mar 2010 07:19:29 +0000

Ina Strazdiņa Briselē, speciāli Latvijas avīzei

Eiropas Parlaments diskutē par jauno lauksaimniecības politiku

Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāti sākuši gatavot ziņojumu par nākotnes ES Kopējās lauksaimniecības politikas galvenajiem principiem. Politikai spēkā jāstājas 2013. gadā.

Šis solās būt viens no smagākajiem turpmāko gadu tematiem, jo te sadursies daudzas dalībvalstu intereses un vajadzības. Latvijai jaunajā lauksaimniecības politikā rūp vairākas lietas, taču viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir tiešie maksājumi, kurus Latvija no Eiropas Savienības patlaban saņem vismazākos. Piemēram, grieķu zemnieki par viena hektāra zemes apsaimniekošanu saņem 441 eiro, franču zemnieki – 273 eiro, bet Latvijā tikai 63 eiro. Kopumā EP deputāti vēlas saglabāt ES tiešos maksājumus zemniekiem, taču viedokļi atšķiras par maksājumu apjomu un aprēķināšanas kritērijiem.

Jāteic, ka pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē lauksaimniecības jautājumi tiek nodoti arī Eiropas Parlamenta rokās, jo līdz šim deputātiem nebija lemšanas tiesību šajā jautājumā. Taču, kopš spēkā stājies Lisabonas līgums, arī parlamentam būs vienāds spēks ar ES padomi un komisiju teikt gala vārdu par to, kādai būt jaunajai lauksaimniecības politikai.

Uz Eiropas Parlamentu Briselē šonedēļ atbraukuši arī Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, lai sekotu līdzi notiekošajam un paustu savas vajadzības.

Lauksaimniecības atbalsts pārveidojas

Eiropas Savienība kopējai lauksaimniecības politikai pamatus ielikusi jau 1957. gadā līdz ar Romas līgumu, taču spēkā tā stājās krietni vēlāk 1962. gadā, kad par to, kā Eiropai atbalstīt savus zemniekus, vienojās tolaik 6 dibinātājvalstis. Kopējā lauksaimniecības politika tika izveidota tādēļ, lai Eiropai nekā netrūktu un lai tā pati spētu saražot sev pārtiku pietiekamā daudzumā. Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi gadu desmitiem ir bijuši nemainīgi – garantētas lauksaimniecības produktu cenas un uz produkcijas kvantitāti balstītas subsīdijas, par pārprodukciju īpaši neraizējoties.

Ilgāku laiku lauksaimniecībai piešķīra lauvas tiesu ES budžeta naudas – 70 procentu, bet kopš 2007. gada šis atbalsts ir samazinājies un vairāk naudas tiek piešķirts lauku attīstībai un mazāk ražošanai un dažādām ES atbildības jomām. Tagad, kad pamazām uz galu rit pašreizējais septiņu gadu periods, Eiropas Savienība lūkojas uz priekšu un jau tagad sāk debates par to, kādai būt lauksaimniecības politikai pēc 2013. gada. Latvijas lauksaimnieki saka, ka joprojām ir daudz nezināmā, taču nevienam nav šaubu, ka nākotnē Latvijas zemnieki vēlas saņemt tikpat lielu ES atzinību un labumu daļu kā viņu Rietumu kaimiņi.

Noturēt budžeta pīrāgu

Pirms visām sarunām, cik un kā lauksaimniecībai domāto naudu dalīt, būs jātiek skaidrībā par to, cik liels būs Eiropas Savienības lauksaimniecības budžets. Jau ilgāku laiku pēc atsevišķu dalībvalstu iniciatīvas Briselē tiek runāts par to, ka Eiropa pārāk dāsni atvēl naudu lauksaimniecībai, apdalot citas nozares. Savu dara arī ekonomiskā krīze, dalībvalstu budžeta deficīts un ārējie parādi, kuru dēļ ES budžets, visticamāk, samazināsies. “Mūsu visu kopējā interese ir noturēt lauksaimniecības budžeta riecienu pēc iespējas lielāku. Ir spiediens to samazināt, un ir dzirdēti visradikālākie priekšlikumi. Un ir skaidrs, ka samazinājumi būs, jo Eiropas Savienībai ir jāspēj finansēt arī konkurētspēju, kas saistās ar jaunām inovācijām un klimata pārmaiņām,” teic eiroparlamentāriete Sandra Kalniete, kas ir Latvijas pārstāve EP lauksaimniecības komitejā. Cik būtiski varētu samazināties ES lauksaimniecības budžets, vēl ir atklāts jautājums. Kā norāda S. Kalniete, pēc tam sāksies otra, daudz grūtāka fāze, jo valstīm būs jāvienojas par tā saukto nacionālo aploksni un to, “cik daudz visu ko tajā sapakot”.

Latvijas lobijs Briselē

“Latvijai ir būtiski draudzēties ar citām ES jaunajām dalībvalstīm tieši tādēļ, ka mums ir līdzīgas vajadzības un rūpes,” uzsver S. Kalniete. Deputāte sola veidot šīs sarunas ar kolēģiem parlamentā, lai gan jauno valstu balsu spēks te sastāda tikai vienu trešo daļu. “Jāpieslēdzas visiem deputātiem un ministriem, kas brauc uz Briseli, lai sarunas notiktu visos līmeņos,” norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Paši lauksaimnieku pārstāvji atzīst, ka viņiem iespējas Latviju pārstāvēt Eiropas mērogā patlaban ir vājas. “Mums nevajadzētu lolot ilūzijas, ka izdarām visu un tiešām cīnāmies. Esmu to pavisam godīgi teikusi saviem biedriem: ja mums ir jānovērtē, ko Zemnieku saeima ir paveikusi Eiropas līmenī, tad mums jāatzīst, ka nedarām praktiski neko. Mums nav resursu, lai spētu Eiropas līmenī startēt,” norāda Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzs kalēja. Interešu aizstāvībai trūkst naudas līdzekļu un svešvalodu zināšanu.

Ideālais zemnieks pēc 2013. gada

Pagaidām iezīmēt perfektu 2013. gada Latvijas lauksaimnieka vēlmju modeli ir grūti. “Ir pārāk daudz nezināmā. Daudz ko ietekmē pašreizējās svārstības tirgū, un, godīgi sakot, man šķiet, ka arī pati Eiropas Savienība īsti nesaprot, vai mums pietiek pārtikas vai drīz radīsies deficīts. Tas atstāj ietekmi arī uz lēmumu pieņemšanu, kas kavējas, jo 2013. gads vairs nav tālu,” saka Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. “Taču Latvijas zemnieki vēlētos, lai maksājumi būtu izlīdzināti ar pārējām valstīm un zemnieks, kurš tiešām strādā un ražo savā lauksaimniecības zemē, vēlētos, lai tie būtu piesaistīti ražošanai.”

“Latvijas zemniekam ir iespēja sapelnīt, tā teikt, no trim āderītēm – viena ir pārdotā produkcija, ko viņš pats iegūst, otra ir tiešie maksājumi un trešā – lauku attīstības plāns, no kura ir iespēja kaut ko papildus iegūt. Ja mēs runājam par ražojošu lauksaimnieku, tad ideālajā modelī, un to pateiktu ļoti daudzi, ir adekvāta cena par saražoto produkciju un neko vairāk nevajag. Attiecībā uz lauku attīstību – lai ir normāla infrastruktūra, sakārtoti ceļi, lai laukos pieejamas skolas un izglītība. Tomēr atbilstoša cena par saražoto produkciju arī nav īsti iespējams modelis, jo patērētāji ir pieraduši maksāt mazāk ikdienā par pārtiku veikalā, un tādēļ lauksaimniekiem šo naudu kompensē subsīdijas. Līdz ar to adekvāta cena par saražoto un izlīdzinātas subsīdijas, lai netiktu kropļota dalībvalstu konkurence, būtu vislabākais risinājums.”