7.martā Eiropas Parlamentā Briselē,  atceroties Padomju Savienības sabrukuma divdesmitgadi, Sandra Kalniete  organizē  semināru “Dzīve pēc Padomju Savienības”, kurā  Eiropas jaunās paaudzes politiķi,  ekonomisti un akadēmiskie cilvēki centīsies  novērtētu 20 pārmaiņu gadu pieredzi  un spriestu par jaunajiem Eiropas Savienības izaicinājumiem.

“Paaudzei, kas sāka savu darba dzīvi pēc PSRS sabrukuma 1991.gadā, aukstā kara beigas, jaunas pasaules kārtības veidošana un Eiropas Savienības un NATO paplašināšana ir viņu dzīves gājuma neatņemama sastāvdaļa. Miljoniem cilvēku Austrumeiropā PSRS sabrukums nozīmēja arī īstās Otrā pasaules kara beigas. Trieciena viļņi, ko radīja padomju impērijas sabrukums, joprojām pēc 20 gadiem atskaņojas Eiropā un pasaulē,” teikts konferences pieteikumā.

Konferencē ievadvārdus teiks Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētājs Žozefs Dauls un Roberta Šūmaņa fonda prezidents Žans Dominiks Džuliāni. Pirmo konferences daļu “20 atjaunošanas gadi: tautas, robežas, cilvēki, kultūras, bijušā padomju bloka identitātes un mūsdienu ietekme” vadīs EP deputāte Sandra Kalniete. Savukārt otro konferences paneli “Jaunie pārbaudījumi Eiropas Savienībai” vadīs bijušais Albānijas ārlietu ministrs Besniks Mustafajs. Diskusijās piedalīsies vairāki eiroparlamentārieši, kā arī žurnālists, vēsturnieks un politiķis no Krievijas Vladimirs Kara-Murza. Konferences noslēgumā uzrunu teiks bijušais EP prezidents Ježijs Buzeks.

Konferences programma ir skatāma šeit:
http://eureconciliation.wordpress.com/2012/02/20/march-7th-seminar-life-after-the-soviet-union/ ]]> http://kalniete.lv/2012/03/05/seminars-divdesmitgade-pec-padomju-savienibas-sabrukuma/feed/ 0 http://kalniete.lv/2011/05/26/solitis-preti-godigumam/ http://kalniete.lv/2011/05/26/solitis-preti-godigumam/#comments Thu, 26 May 2011 09:10:32 +0000 spravniks http://kalniete.lv/?p=1250

Publicēts 26.05.2011 Latvijas Avīzē

Autore: Iveta Tomsone

Atbalsts nevienas dalībvalsts zemniekiem nedrīkst būt mazāks vai lielāks par saprātīgu procentu no vidējā atbalsta apjoma Eiropā, par to vienojusies Eiropas Parlamenta (EP) lauksaimniecības komiteja.

EP lauksaimniecības komiteja vakar apstiprināja Vācijas deputāta Alberta Desa ziņojumu, kurā nosauktas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas pēc 2013. gada vadlīnijas. Ziņojums apspriests vairākus mēnešus un piedzīvojis būtiskas pārmaiņas kopš brīža, kad nodots izvērtēšanai pārējiem komitejas deputātiem. EP deputāte Sandra Kalniete, kura aktīvi piedalījusies ziņojuma apspriešanā, skaidro: “Rezultāts nav ideāls, taču mums ir izdevies panākt rēķināšanos ar Latvijas vajadzībām.”

Ziņojumu par ideālu, visticamāk, nesauc neviens no EP Lauksaimniecības komitejas deputātiem. Ne velti tam tika iesniegts rekordliels priekšlikumu skaits – 1300, no kuriem sagatavoja 60 kompromisa priekšlikumus, kas ir ietverti vakar apstiprinātajā ziņojumā. Arī S. Kalniete iesniedza vairākus priekšlikumus, no kuriem viens paredzēja noteikt – nevienā valstī nedrīkst saņemt mazāk par 80% un vairāk par 120% no ES vidējā līmeņa. Šā priekšlikuma kompromisa versija ir – atbalsts ES valstīs nedrīkst būt mazāks vai lielāks par saprātīgi noteiktu procentu no vidējā atbalsta lieluma ES.

S. Kalniete: “Noteikt konkrētus procentus nebija iespējams, jo viedokļi bija pārāk atšķirīgi. Labāk ir panākt kompromisu, kas atstāj iespēju turpmākām diskusijām.” Tas nozīmē, ka par atbalsta līmeņa atšķirībām būs jāvienojas EP, ES Lauksaimniecības ministru padomei un Eiropas Komisijai. Otrs būtiskais jautājums, kur atstāta iespēja diskusijām, ir pārejas laika noteikšana. Arī šeit EP komiteja nav spējusi vienoties un palikusi pie formulējuma noteikt “saprātīgu pārejas periodu”. S. Kalniete: “Par pārejas periodu mūsu politiskajā grupā bija visasākās diskusijas, bet beigu formulējums ir apmierinošs. Es uzskatu, ka pārejas periods līdz 2020. gadam ir nepieļaujams, un mēs darīsim visu, lai mazāko atbalsta maksājumu saņēmēji ir pirmie, kuriem maksājumi tiek palielināti.”

Šie arī ir būtiskākie jautājumi, par ko saistībā ar KLP reformu strīdas ne tikai EP deputāti, bez kuru ierosinājumiem pārmaiņas nenotiks, bet arī ES lauksaimniecības ministri. Par pārējām pozīcijām vienprātība ir lielāka. Konkrēti – saimniekiem ir jāsaņem pienācīgs atbalsts par sabiedriskā labuma nodrošināšanu, tas ir, par lauku uzturēšanu labā vides un arī skatāmā stāvoklī. Tiesa, arī šis jautājums ES valstīs netiek uztverts viennozīmīgi, jo tiek saskatīts apdraudējums lauksaimnieciskai ražošanai.

Sagaidāms, ka ES tiks noteikta konkrēta budžeta līnija, kas garantēs kompensāciju izmaksu lauksaimniekiem, saskaroties ar nenovēršamiem un neparedzamiem apstākļiem, kas ietekmē lauksaimniecības preču tirgu. Tāpat ir skaidrs, ka uz īpašu atbalstu var cerēt mazās saimniecības, kuras ES politikas veidotāji uzskata par svarīgām lauku apdzīvotības nodrošināšanai. Arī jaunajiem lauksaimniekiem ar īpašu atbalstu izrādīs labvēlību, jo konstatēts – nav normāli, ka tikai 7% no visiem ES lauksaimniekiem ir jaunāki par 35 gadiem.

Pozitīvas diskusijas ir arī par mehānismiem, kas palīdzētu lauksaimniekiem gūt lielāku ietekmi kopējā pārtikas ķēdē, samazinot lielveikalu teikšanu.

EP lauksaimniecības komitejas ziņojums šovasar vēl jāapstiprina EP plenārsēdē. Vasarā tiek sagaidīti arī konkrētāki priekšlikumi no EK par KLP reformu. Bet likumdošanas sagatavošana, kas prasīs lielākos spēkus, saprātu un politisko viltību no Latvijas politiķiem un ZM speciālistiem, visticamāk, sāksies rudenī.

Šodien Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komiteja apstiprināja ES lauksaimniecības politikas reformas politiskās vadlīnijas laikam līdz 2020. gadam. Komiteja atbalstīja pozitīvas pārmaiņas Latvijas zemniekiem svarīgākajos jautājumos, tostarp aicinot tiešos maksājumus noteikt taisnīgi un krasi samazināt pašreizējās atšķirības atbalstā dažādu valstu zemniekiem.

Parlaments uzskata, ka  atbalsts nevienas dalībvalsts zemniekiem nedrīkst būt mazāks vai lielāks par saprātīgu procentu no vidējā atbalsta apjoma Eiropā. EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) piedalījās dokumenta veidošanā un iesniedza priekšlikumu noteikt, ka nevienā valstī nedrīkst saņemt mazāk par 80 % un vairāk par 120 % no Eiropas Savienības vidējā līmeņa.

“Karstas diskusijas par konkrētiem skaitļiem vēl ir priekšā, bet svarīgi, ka Parlaments atbalsta šo principu. Tas nozīmē, ka  Grieķija vairs nevarēs saņemt piecreiz lielāku atbalstu par vienu hektāru apsaimniekotās zemes kā Latvijā. Arī turpmāk būs sarežģītas diskusijas, jo gaidāma nopietna līdzekļu pārdale pret ko ir ievērojama pretestība,” saka Kalniete.

Pēc Kalnietes iniciatīvas vairāki Lauksaimniecības komitejas deputāti no Polijas, Bulgārijas un Rumānijas iesniedza kopējus priekšlikumus, lai ziņojumā tiktu ņemtas vērā jauno dalībvalstu intereses.

Kalniete: “Līdz šim sasniegto rezultātu ES lauku politikas pārveidošanā es vērtēju piesardzīgi pozitīvi. Šī ziņojuma tapšanas laikā sadūrās gan politisko grupu, gan dalībvalstu un reģionu intereses.  Tieši tādēļ ziņojuma teksts ir kompromisa variants. Svarīgākais ir tas, ka Parlaments ir paaudis samērā skaidru viedokli par to, kādai ir jābūt KLP pēc reformas – taisnīgai, konkurētspējīgai un ilgtspējīgai.”

Eiropas Tautas partijas grupas deputāta Alberta Desa vadībā sagatavotajā ziņojumā ir izdevies iekļaut arī vairākus citus Latvijas interesēm svarīgus principus:

-  Eiropas atbalsts nedrīkst kropļot konkurenci Eiropas iekšējā tirgū

-  ir jāpārtrauc atbalsta noteikšana, balstoties uz vēsturiskajām atsaucēm

-  pārejas periodam ir jābūt pēc iespējas īsākam

Kalniete uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzstāt uz īsu pārejas periodu. Lai arī sākotnēji dokumenta projekta bija ideja par šī perioda noteikšanu līdz 2020. gadam, pēc jauno dalībvalstu deputātu iebildumiem šis termiņš tika svītrots. Latvijas deputāte uzskata, ka optimāls pārejas periods būtu 2 gadi, bet valstīm, kuras saņem mazākos maksājumus, izlīdzināšanas procesam vajadzētu sākties jau 2014. gadā.

Kalniete: “Par pārejas periodu mūsu politiskajā grupā bija visasākās diskusijas, bet beigu formulējums ir apmierinošs. Es uzskatu, ka pārejas periods līdz 2020.gadam ir nepieļaujams un mēs darīsim visu, lai mazākie atbalsta maksājumu saņēmēji ir pirmie, kuriem maksājumi tiek palielināti.”

Komitejas deputāti uzskata, ka lauksaimniecībai atvēlētie ES budžeta līdzekļi nedrīkst tikt samazināti, jo lauksaimniecība ir stratēģiska nozare, kura nodrošina Eiropas Savienības pārtikas neatkarību. Tāpat jāņem vērā, ka Eiropas lauksaimnieki nodrošina visas sabiedrības vajadzības pēc augstas kvalitātes pārtikas par mērenām cenām,  saglabājot tīru vidi, skaistas ainavas un bioloģisko daudzveidību.

Nepieciešams atgādināt, ka ļoti svarīga ir lauksaimniecības un lauku politikas loma teritoriju apdzīvotības un līdzsvarotas attīstības nodrošināšanā.

Kalniete: “Mēs nedrīkstam pieļaut lauku rajonu izmiršanu un degradāciju. Diemžēl tirgus spēki vien to nenodrošina un visas sabiedrības interesēs ir atbalstīt cilvēku dzīvi un darbu lauku apvidos. Daudziem cilvēkiem laukos ienākumi joprojām ir zem vidējā līmeņa. Ja tiks samazināti lauksaimniecības un lauku atbalsta līdzekļi, tas varētu vēl vairāk palielināt bezdarbu lauku reģionos.”

Ņemot vērā pēdējo gadu dabas katastrofas, kuras ir ietekmējušas pārtikas pieejamību, EP deputāti arī aicina nākotnē izveidot speciālu budžeta līniju, kas būtu izmantojama dažādu krīžu gadījumos, kuri var smagi skart Eiropas lauksaimniekus un ietekmēt iedzīvotāju ikdienu. 

Kopš 2010. gada rudens Lauksaimniecības komitejā ir bijušas vairākas diskusijas par jaunajiem lauksaimniekiem. Tādēļ šajā ziņojumā ir iekļauta ierosme sniegt īpašu atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem. Šobrīd Eiropā tikai 7 % no lauksaimniekiem ir jaunāki par 35 gadiem, kas nopietni apdraud paaudžu nomaiņu laukos.

Attiecībā uz mazajiem lauksaimniekiem, deputāti vēlas radīt vidi, kurā mazie lauksaimnieki var strādāt un saņemt taisnīgus ienākumus. Deputāti kārtējo reizi ir uzsvēruši, ka nepieciešams aktīvāk veicināt taisnīgu ienākumu sadali, lai likvidētu biezi sastopamo situāciju, kurā lauksaimnieki par ļoti zemu cenu pārdod saražoto, bet uzcenojuma dēļ pārtika ķēdes gūst ievērojamu peļņu. Tas būs ne tikai godīgi, bet veicinās arī mazo lauksaimnieku attīstību, kuru šobrīd ierobežo iepriekš minētie faktori.

Kalniete: “Ziņojumā ir iekļautas vairāki labi ierosinājumi, tādēļ komitejas deputāti ir gatavi strādāt vienoti ar Komisiju un dalībvalstīm, lai šos ierosinājumus realizētu.”

Deputāte uzsver, ka ziņojuma tapšanas laikā ļoti vērtīgi bija Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku organizāciju pārstāvju ieteikumi.

Ziņojuma autors A. Dess 2010. gada vasarā pēc Kalnietes aicinājuma vadīja komitejas delegācijas vizīti Latvijā. Tās laikā Parlamenta deputāti iepazinās ar Latvijas lauku situāciju un tikās ar valsts augstākajām amatpersonām.

Pašlaik tiek plānots, ka plenārsesijā ziņojums, kuram tika iesniegti 1276 grozījumi, tiks apstiprināts jūnija beigās. Pēc tā apstiprināšanas Komisijai gada laikā būs jānāk klajā ar likumdošanas iniciatīvu, kura būs jāapstiprina Padomei un Parlamentam.

17. maijs (2010). Diena.lv. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete un Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars aicinājuši Japānas autobūves uzņēmumus izmantot Latvijas sniegtās iespējas un priekšrocības. S.Kalniete un P.Vaivars otrdien tikās ar Japānas automobiļu būvniecības asociācijas priekšsēdētāju un Nissan kompānijas izpilddirektoru Tošijuki Šigu, kuram prezentēja Latviju kā pievilcīgu vietu Japānas investīcijām un kravu loģistikas risinājumiem.  Latvijas puse aicināja izmantot Latvijas sniegtās iespējas un tās ģeogrāfiskā izvietojuma priekšrocības.

Ņemot vērā, ka Nissan kompānija ir atvērusi savu ražotni Krievijā netālu no Sanktpēterburgas, Latvijas puse uzsvēra, ka tā būtu ieinteresēta nodrošināt nepieciešamo loģistiku izmantojot tās trīs lielākās ostas, dzelzceļa infrastruktūru, kas ir savienota ar Krieviju, kā arī piedāvājot Latvijas uzņēmēju uzkrāto pieredzi darbam ar Krievijas uzņēmējiem.

Sarunas gaitā tika pārrunāti arī Eiropas Savienības un Japānas brīvās tirdzniecības līgums, par kuru Japānai ir liela interese uzsākt sarunas maija beigās plānotajā ES un Japānas samitā Briselē.

EP deputāte un bijusī Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete apmeklē Japānu kā Eiropas un Japānas parlamentārās sadarbības grupas vadītāja vietniece, lai piedalītos Eiropas un Japānas parlamenta 32.tikšanās. Tās ietvaros ir paredzētas vairākas starpparlamentāro grupu darba sesijas, kurās deputāti plāno izrunāt jautājumus, kā veicināt Eiropas Savienības un Japānas sadarbību, kurai ir vērojams liels potenciāls.

Publicēts 09.04.2011. Latvijas Avīze

Autore: Iveta Tomsone

ES meklē iespējas, kā labāk cilvēkiem

Lai straujāk attaptos no krīzes, ES iestādēs, iesaistot dalībvalstis, sākta aktīva rīcība ES darbaspēka, kā arī preču un pakalpojumu tirgus stimulēšanai. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar 50 likumdošanas priekšlikumiem ES vienotā tirgus attīstībai, un nākamnedēļ tiks paziņoti 12 jau šogad un nākamgad ieviešamie. Bet Eiropas Parlaments, šonedēļ apstiprinot trīs ziņojumus, nosaka prioritātes likumdošanas darbam.

1992. gadā ES ieviestais vienotais tirgus ir vairāk uz papīra nekā pastāv realitātē. Tā, piemēram, lai atrastu darbu savā profesijā citās ES valstīs, arhitektiem, pavāriem, frizieriem un citu profesiju pārstāvjiem nākas saskarties ar grūtībām profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šajās valstīs. Tikpat lielas grūtības ir atvērt banku kontus un oficiāli noīrēt dzīvokli.

ES vienotais tirgus tikpat neveiksmīgi strādā attiecībā uz starptautisko iepirkšanos internetā – pēc ES oficiālajiem datiem 61% no pirkumiem internetā ir nesekmīgi, jo uzņēmumi atsakās pārdot preces cilvēkiem no citām valstīm.

Kaut Eiropā pastāv brīva preču un pakalpojumu kustība, ar grūtībām ES deklarētajā vienotajā tirgū saskaras arī uzņēmumi. Katrā valstī ir atšķirīga nodokļu sistēma, kā arī preču un pakalpojumu sertifikācija. Tas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem krietni apgrūtina iespējas savas preces un pakalpojumus piedāvāt citu valstu patērētājiem.

ES secināts, ka lielākās grūtības ir tieši pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem. Kaut 70% no visām ES darba vietām ir tieši pakalpojumu sektorā, pārrobežu pakalpojumi veido tikai 5% no ES iekšzemes kopprodukta (precēm tie 17%).

Vēl sarežģītāk ir tiem, kas nodarbojas ar izgudrojumiem. Lieli ES uzņēmumi un zinātniskās iestādes spēj veiksmīgi reģistrēt patentus gan savās, gan citās valstīs, taču nelieliem uzņēmumiem to izdarīt ir gandrīz neiespējami – patentu reģistrēšanas izmaksas sniedzas desmitos tūkstošu eiro. Līdz ar to izgudrojumi labākajā gadījumā paliek pašmāju tirgū, sliktākajā – laboratorijās.

Šie ir tikai neliela daļa no piemēriem, kas apgrūtina vienota ES tirgus darbību un sākuši nodarbināt Eiropas politiķu prātus. Ja vien ES nenāktos cīnīties ar ekonomisko krīzi, visticamāk, ne pirkstiņa netiktu pakustināts, lai situāciju mainītu. Taču, kā atzīst EP deputāte Sandra Kalniete, kura aktīvi iesaistījusies ES tirgus sakārtošanas darbā, – Eiropa vairs nevar atļauties neko nedarīt.

Lai atvieglotu darbaspēka kustību ES, kas šobrīd ļoti interesē daudzus Latvijas iedzīvotājus, tiek apspriesta iespēja ieviest Eiropas mobilitātes kartes. S. Kalniete: “Tas dotu iespēju katram cilvēkam, kurš saņēmis nosūtījumu darbam Īrijā, Francijā vai kur citur, bez liekām formalitātēm uz laiku kļūt par attiecīgās valsts rezidentu. Šāda karte ļautu personām atvērt kontus bankās, nokārtot formalitātes, kas saistītas ar sociālajiem maksājumiem un citām lietām, kas ir svarīgas, kad cilvēks sāk strādāt jaunā darbavietā.” Līdzīgas kartes, kas atvieglotu sadzīvi, ES plāno izdot studentiem.

ES nolēmusi tikt galā arī ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanas problēmām. S. Kalniete skaidro: “Katra no ES dalībvalstīm ir iezīmējusi noteiktas profesijas, kurās ir ekskluzīvas nacionālās prasības. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas arhitektiem, kam ir spējas darboties starptautiskā līmenī, lai varētu strādāt savā profesijā kādā citā ES valstī, nāktos saskarties ar ļoti specifiskām prasībām, kas noteiktas kvalifikācijai. Tādēļ vienošanās par vispārēju visās 27 ES valstīs atzītu profesionālo kvalifikāciju līmeni ir ārkārtīgi būtiskā. Jo ES konkurējošajā ekonomikā ASV, kur pastāv pavalstis, cilvēki ir ļoti mobili – ja viņi zaudē darbu vienā vietā, viņiem nav problēmu aizbraukt septiņus štatus tālāk un atrast darbu tur. ES tā nav, un līdz ar to cilvēki Eiropā ir “mazkustīgi”.”

Arī tie, kas no Latvijas negrasās doties projām, visticamāk, jau varētu just uzlabojumus ES vienotajā tirgū. Jau šogad ES plāno izdot norādes ES valstīm, kuru mērķis ir novērst diskrimināciju pirkumiem internetā. EK sola nākt klajā ar likumprojektiem, kas atvērtu hipotēku tirgu, tas nozīmē – patērētājiem kļūtu pieejami citu valstu banku hipotekāro kredītu piedāvājumi.

Būtiski varētu tikt uzlabota iespēja eksportēt, jo EK sola īstenot preču un pakalpojumu standartu vienādošanu ES valstīs, kā arī samazināt formalitātes, kas saistītas ar nodokļu atšķirību dažādās ES valstīs. Tiem, kas nodarbojas ar izgudrojumiem, tiek solīts ieviest vienotu ES patentu, bet tiem, kam nepieciešams kapitāls uzņēmuma attīstībai, – reģionālas biržas, kas riska kapitāla fondiem ļautu ātrāk veikt ieguldījumus.

Tāpat plānota virkne pasākumu, kas saistīta ar ES infrastruktūras uzlabojumiem, publisko iepirkumu padarīšanu par starptautiskiem (valsts un pašvaldību konkursos varētu piedalīties jebkuras ES dalībvalsts uzņēmumi) u. c.

S. Kalniete: “Vienotā tirgus direktīvas novērstu lielo valstu protekcionismu un nemēģinātu pasargāt savus uzņēmumus no konkurentiem citās valstīs. Ja to izdosies dažu gadu laikā izdarīt, tad to jutīs ikviens Eiropas, noteikti arī Latvijas, iedzīvotājs. Jo radīsies jaunas darba vietas, jauni uzņēmumi un jauns attīstības cikls Eiropā. Jautājums, vai to izdosies izdarīt, vai būs politiskā griba to paveikt.”

***

Uzziņa

Likumdošanas priekšlikumus ES vienotā tirgus attīstībai plānots izstrādāt un apstiprināt divu gadu laikā, neatliekot to ieviešanu. EP prioritātes vienotā tirgus direktīvām ir šādas: ES patenta un vienotas strīdu izšķiršanas sistēmas izveide; vienota elektroniskās komercijas tirgus izveide; skaidrākas PVN pamatsistēmas un kopīgas konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes noteikšana; pārrobežu publisko iepirkumu veicināšana; datu viesabonēšanas maksas griestu noteikšana; pensijas tiesību pārnesamība starp dalībvalstīm; Eiropas profesionālo kvalifikāciju apliecības ieviešana.

***

Viedoklis

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce: “Latvija iepriekš notikušajās diskusijās kā vienu no prioritātēm uzsvērusi nepieciešamību koncentrēties uz mazajiem un vidējiem komersantiem, ņemot vērā to īpatsvaru Latvijas un ES tautsaimniecības struktūrā. Tāpat Latvija īpaši aicinājusi ES īstenot pasākumus, kas nodrošinātu dažādu ES reģionu vienlīdzīgu ekonomisko attīstību un iespējas vienotajā tirgū, jo īpaši, runājot par pamata infrastruktūras attīstīšanu un stiprināšanu (transporta, enerģētikas, IT infrastruktūra), jo bez pienācīgas integrācijas šajā kontekstā vienotais tirgus nespēs pilnībā funkcionēt. Vienlaikus Latvijas uzņēmējiem svarīga būtu digitālās ekonomikas plašāka attīstība, tas ir, īstenot tādus pasākumus, kas sekmētu uzņēmējdarbības tālāku attīstību interneta vidē, tādējādi veicinot pieeju eksporta tirgiem un samazinot izmaksas. Tāpat svarīga būtu vienotās ES patentu aizsardzības sistēmas izveide Eiropā, kas ļautu patenta pieteicējam saņemt patentu, kas automātiski būtu spēkā 27 dalībvalstīs, tādējādi izvairoties no papildu izmaksām.

Strasbūra, 6.aprīlis. Šodien Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijā tika apstiprināts Sandras Kalnietes (Vienotība, ETP) sagatavotais ziņojums par Eiropas Savienības vienoto tirgu. Plenārsesijā par ziņojumu balsoja lielākās  politiskās grupas, tādējādi paužot skaidru un vienotu aicinājumu Eiropas Komisijai nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumiem vienotā tirgus uzlabošanai.  Sandra Kalniete uzsver, ka  ES vienotais tirgus joprojām nav pilnvērtīgs, tādēļ, piemēram, Latvijas iedzīvotāji nevar iegādāties internetā daudzas preces, kas pieejamas citu dalībvalstu pilsoņiem.  Tāpat pastāv dažādi ierobežojumi citu darbību veikšanai.

 
„Mums ir jāturpina strādāt, lai Eiropas Savienībā patiešām tiktu izveidots vienotais tirgus, kas  darbotos visu Eiropas iedzīvotāju labā. Tas veicinās Eiropas ekonomisko izaugsmi, radot tūkstošiem jaunu darba vietu. Parlaments savu nostāju ir paudis un tagad ir Eiropas Komisijas kārta rīkoties,” saka S. Kalniete. Vienotā tirgus  nostiprināšana ir viena no svarīgākajām Eiropas Komisijas prioritātēm. Komisija ir aplēsusi, ka novēršot šķēršļus vienotā tirgus darbībai, var atbrīvot ievērojamu uzņēmējdarbības potenciālu, kas 10 gados ļautu veicināt izaugsmi 4%  kopprodukta apmērā.  Statiskas dati liecina, ka Eiropā no visiem iepirkuma līgumiem pārrobežu iepirkuma līgumi veido tikai 1,5%, pārrobežu pakalpojumi veido tikai 5 % no Eiropas Savienības IKP,  un tikai 7 % patērētāju izmanto internetu, lai veiktu pārrobežu pirkumus.
 
S. Kalniete uzskata, ka svarīga būs arī dalībvalstu ieinteresētība veicināt vienotā tirgus uzlabošanu, pieņemot lēmumus, kas īstermiņā var būt neizdevīgi, bet ilgtermiņā veicinās ekonomisko izaugsmi. „Dalībvalstis nedrīkst nodarboties ar protekcionismu. Ja mēs nespēsim vienoties, tad pēc vairākiem gadiem mēs  varēsim noskatīties uz valstīm, kuras vēl pirms dažiem gadiem uz Eiropas attīstību lūkojās ar skaudību,” uzskata S. Kalniete.
 
Parlamenta balsojumā ziņojumu atbalstīja 650 deputāti.

Brisele, 17. marts.  Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā pieņemts  EP deputātes Sandras Kalnietes (“Vienotība”, ETP grupa) sagatavotais ziņojumu par Eiropas Savienības vienoto tirgu.
Sandra Kalniete uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām nevar iegādāties internetā daudzas preces citās Eiropas valstīs, it kā viena un tā paša vienotā tirgus ietvaros. Latvijas cilvēkiem joprojām ir jāpārvar nepamatoti ierobežojumi, atverot kontus bankās, iekārtojoties darbā vai mēģinot apliecināt savu profesionālo kvalifikāciju. Savukārt Latvijas uzņēmējiem joprojām jāpārvar nepamatotas birokrātiskas barjeras, piedaloties publiskajos iepirkumos Eiropas valstīs, bet  pārrobežu nodokļu noteikumi ir  sarežģīti un neskaidri.

“Šīs  un daudzas citas  lietas ir jārisina, lai mēs varētu  izveidot labāku vienotu tirgu, kurā ir brīva konkurence, skaidri noteikumi un zemākas izmaksas gan patērētājiem, gan uzņēmējiem,” pārliecināta S. Kalniete.
Vienotā tirgus  nostiprināšana ir viens no svarīgākajiem Eiropas Komisijas prioritātēm. Komisija ir aplēsusi, ka novēršot šķēršļus vienotā tirgus darbībai, var atbrīvot ievērojamu uzņēmējdarbības potenciālu, kas 10 gados ļautu veicināt izaugsmi 4%  kopprodukta apmērā.  Statiskas dati liecina, ka Eiropā no visiem iepirkuma līgumiem pārrobežu iepirkuma līgumi veido tikai 1,5%, pārrobežu pakalpojumi veido tikai 5 % no Eiropas Savienības IKP,  un tikai 7 % patērētāju izmanto internetu, lai veiktu pārrobežu pirkumus.
Sandra Kalniete norāda, ka novēršot Vienotā tirgus nepilnības, ieguvēji būs visi Eiropas pilsoņi, bet jo īpaši uzņēmēji, kuri patlaban fragmentētās likumdošanas un kapitāla trūkuma dēļ ir spiesti darboties tikai savu nacionālo valstu tirgos. Īpaši nozīmīga skaidrāka un pilnīgāka Vienotā tirgus likumu īstenošana ir mazajām Eiropas valstīm un mazajiem uzņēmējiem. Tieši viņiem bieži pietrūkst resursu, lai ielauztos citu valstu tirgos, kuros nereti jāsaskaras ar klaju protekcionismu.
“Ja ES valstis, arī Latvija, nespēs vienoti rīkoties, tad pēc desmit gadiem mēs vairs nespēsim konkurēt ar tādam valstīm, kuras vēl pirms pāris gadiem uz Eiropas attīstību lūkojās ar skaudību,” uzskata Kalniete.
Rezolūciju par Vienoto tirgu Eiropas Parlaments  apstiprinās plenārsēdē aprīlī.

Eiropas Parlamenta Japānas delegācijas priekšsēdētāja vietniece Sandra Kalniete izsaka visdziļāko līdzjūtību Japānas tautai un upuru tuviniekiem, saistībā ar traģiskajām 11.marta dabas katastrofām. Sandra Kalniete uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāsniedz augstākā līmeņa palīdzība Japānai, lai novērstu zemestrīces un cunami postošās sekas.

S. Kalniete informē, ka nākamās nedēļas laikā delegācija pārrunās iespējamos palīdzības apjomus, aicinot uz tikšanos Japānas vēstnieku Eiropas Savienībā Nobutake Odano un Eiropas Komisāri Kristalinu Georgievu, kura atbild par humāno palīdzību.

“Japāna ir viena no pasaules visattīstītākajām valstīm un, visticamāk, arī vislabāk sagatavotā valsts pret zemestrīcēm, tomēr arī vislabākajiem ir vajadzīga palīdzība. Jau stundu pēc zemestrīces Japānas Ministru prezidents Naoto Kans aicināja ārlietu ministru sagatavoties starptautiskās palīdzības pieņemšanai. Esmu pārliecināta, ka Eiropas Savienība darīs visu iespējamo, lai Japānas valdība pēc iespējas ātrāk saņemtu savu draugu palīdzību,” pārliecināta S. Kalniete.

Publicēts Latvijas Avīzē, 28.01.2011.

Autore: Iveta Tomsone

ES tiešo maksājumu aprēķināšanai pēc 2013. gada būtu jāņem vērā valsts iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju un zemes uzturēšanas izmaksas. Tā šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, kur notika diskusija par ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni, teica EP deputāte Sandra Kalniete. Komitejas sēdē savu viedokli par KLP pēc 2013. gada izteica arī pieaicinātie Eiropas lauksaimnieku, lauku, vides un pārtikas rūpniecības organizāciju pārstāvji. S. Kalniete uzrunā klātesošajiem atgādināja, ka jaunajai KLP politikai ir jābūt taisnīgākai, un aicināja partnerus definēt savu viedokli par objektīviem kritērijiem tiešo atbalsta maksājumu sistēmai.

“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka kopš pērnā gada notiek diskusijas par KLP reformu, par kuru jāvienojas EP, Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Padomei. Līdz šai nedēļai dalībvalstīm ir jāiesniedz savas nacionālās pozīcijas KLP jautājumā. Izšķirošo piedāvājumu reformai EK sola likt galdā jau šovasar. Latvijas intereses – augstāks un taisnīgāks tiešo maksājumu līmenis – tiks ņemtas vērā, ja Latvijas politiķi spēs to argumentēti pamatot un aizstāvēt.

Līdz šim par Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvību EP visvairāk iestājusies S. Kalniete. Viņas pūliņu rezultātā Latvijas lauksaimnieku intereses vērā sācis ņemt arī viens no ietekmīgākajiem komitejas deputātiem Alberts Dess no Vācijas, kurš vasarā vadīja komitejas delegāciju vizītē Latvijā. Viņš ir arī EP rezolūcijas “KLP 2020. gadam” galvenais gatavotājs. Šī būs jau otrā EP rezolūcija par KLP reformu, un tajā paustās politiskās nostādnes būs jāņem vērā EK, gatavojot konkrētus likumdošanas priekšlikumus. Šonedēļ komitejas sēdē A. Dess pieminēja nelāgo situāciju, kad Latvijas lauksaimnieki saņem vismazākos atbalsta maksājumus, un uzsvēra, ka pēc reformas maksājumu atšķirība nedrīkst būt tik liela.

Lai samazinātu līdzšinējās milzīgās atšķirības atbalsta lielumā, kuras ir netaisnīgas un kropļo brīvu konkurenci, Briselē tiek apspriesta iespēja noteikt atbalsta maksājumu minimālo slieksni katrai dalībvalstij. To aprēķinātu procentos no Eiropas vidējā atbalsta maksājumu lieluma par vienu hektāru. S. Kalniete uzsvēra, ka šis atšķirību “koridors” starp dalībvalstīm nedrīkst būt lielāks kā 25% no Eiropas vidējā atbalsta lieluma.

Sociālie partneri, tostarp pērn dibinātā ES Lauksaimniecības un lauku konventa pārstāvji, norādīja, ka KLP jāparedz mehānisms, kas nodrošinātu godīgu peļņas gūšanu lauksaimniekiem. Tas rosina izveidot pārtikas uzraudzības aģentūru, kas sekotu līdzi cenu tendencēm. Tai būtu jānosaka cenu koridors galvenajiem pārtikas produktiem, un brīžos, kad cenas noslīd pārāk zemas, tā veiktu intervences pasākumus.

Šodien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ir nosūtījuši vēstuli Francijas pilsētas Monpeljē domei, kurā aicina novākt pilsētā uzstādīto Ļeņina statuju un atturēties no Ķīnas komunistiskās partijas izveidotājam Mao Dzedunam veltītas piemiņas statujas uzstādīšanas. 70 deputātu parakstītā vēstule tapusi Sandras Kalnietes (Eiropas Tautas partijas grupa, Vienotība) vadītajā Eiropas vēstures izlīguma grupā.  Vēstuli parakstījuši arī EP viceprezidents Lāszlo Tokešs un bijušais EP priekšsēdētājs Hanss Gerts Poterings.

Bijušais Monpeljē pilsētas mērs Žoržs Frešs aizsāka projektu, kurā ir plānots uzstādīt piemiņas statujas, pēc viņa vārdiem, “ievērojamiem cilvēkiem”. EP deputāti uzskata, ka piemiņas statuju uzstādīšana diktatoriem nav pieļaujama. “Ja ir uzstādīta piemiņas statuja Ļeņinam, tad ir nepieciešams arī pievienot informācijas plāksni par cilvēkiem, kuri miruši viņa dēļ. Viņa godināšana ir visu padomju represijās mirušo un cietušo piemiņas zaimošana, ” uzskata S. Kalniete.

Deputāti vēstulē uzsver, ka tieši Ļeņins bija viens no sarkanā terora un gulaga ieviesējiem Padomju Savienībā. Tāpat deputāti arī piemin EP rezolūciju “Par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu”, kurā uzsvērts, ka “samierināšanu var sasniegt, uzņemoties atbildību, lūdzot piedošanu un stiprinot morālo atjaunošanu”. Vēstules parakstītāji uzskata, ka šādu piemiņas statuju uzstādīšana ir necieņas izrādīšana visiem cilvēkiem, kuri cietusi no šo personu represijām.