Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete  kopā ar kolēģiem šodien ir nosūtījusi vēstuli visu Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentiem, aicinot 23. augustu pasludināt par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Starp vēstules parakstītājiem ir Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš (Vienotība), Ivars Godmanis (LPP/LC), Roberts Zīle (TB/LNNK) Petrs Ščastnijs, Vitautas Landsberģis, Danuta Hībnere un citi deputāti no Eiropas Parlamenta Vēstures izlīguma grupas. Kopumā vēstuli parakstījuši 36 EP deputāti. Turpini lasīt »

Latvijas avīze, 16.07.2010.

Autors: Ināra Mūrniece

Grib izmantot iespējas, ko sniegs Polijas un Ungārijas prezidentūras

Vēstures jautājumi un nacisma un totalitārā komunisma noziegumu pielīdzināšana Eiropas Parlamentā (EP) joprojām ir karsta tēma. Jau rakstījām, ka šobrīd top patiesi vērienīgs Eiropas Vēstures muzeja projekts, un pie tā strādā ekspertu grupa bijušā EP priekšsēdētāja, tagad eirodeputāta Hansa Gerta Poteringa vadībā. Tā uzdevums: Eiropā veidot vienotāku vēstures izpratni, kurā Austrumeiropas un Centrāleiropas vēstures koncepcijas nebūtu nodalītas, kā arī skaidrot, ka totalitārais komunisms bija tikpat noziedzīgs režīms kā nacisms. Pirms pāris mēnešiem, pateicoties arī EP, izveidota neformāla eiroparlamentāriešu Vēstures grupa ar līdzīgu mērķi. Pagaidām tā paguvusi noturēt savu pirmo sanāksmi un plāno darbu aktīvi uzsākt rudens sesijas laikā, kad uz sēdēm sanākšot reizi mēnesī. Turpini lasīt »

Atbalstu laukiem sola godīgāku, bet ne vienlīdzīgu
Latvijas Avīze, 15.07.2010
Ilze Rūtenberga – Bērziņa, Iveta Tomsone

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/saimnieciba/?doc=81615&date=2010-06-09

Alberts Dess un vēl trīs EP Lauksaimniecības komitejas pārstāvji vakar pēc EP deputātes Sandras Kalnietes īpaša ielūguma ieradās Latvijā, lai gūtu ieskatu, kā saimnieko zemnieki laukos un ko par taisnīgu Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) domā lauksaimnieku organizāciju pārstāvji un nozares eksperti. Mērķis, ar kādu Sandra Kalniete aicinājusi ierasties EP kolēģus Latvijā, ir vēlme pārliecināt, ka atbalsta atšķirībām starp ES lauksaimniekiem jābūt pēc iespējas mazākām un pašreizējai netaisnībai jādara gals pēc iespējas ātrāk. Pārliecināšanas darbs šobrīd ir īpaši svarīgs, ņemot vērā, ka EP jau apstiprināts viens ziņojums par KLP pēc 2013. gada un šobrīd uzsākts darbs pie nākamajiem diviem, kurā detalizētāk būs izklāstīts EP viedoklis par to, kā sasniegt godīgu un taisnīgu ES kopējo lauksaimniecības politiku. Turpini lasīt »

Jaunajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki var rēķināties ar labvēlīgāku tiešmaksājumu sadalījuma nosacījumiem, nekā tas ir patlaban, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski atklāj Eiropas Tautas partijas Eiropas Parlamenta grupas lauksaimniecības jautājumu koordinators Alberts Dess. Video autors: LETA

Video pieejams šeit.

Latvijas avīze, 12.06.2010.

Autors: Ilze Rūtenberga – Bērziņa.

“Vai jūs šādas rotas lietojat arī tagad? Kur tādas iespējams iegādāties?” Šādi un līdzīgi jautājumi šonedēļ skanēja Briselē, kur Eiropas Parlamentā atklāja Latvijas seno rotu izstādi.

Lai gan izstādē senās rotas aplūkojamas vien fotoattēlos, interese bijusi neviltota. Vairāki ārzemju viesi sajūsmināti secinājuši, ka puišiem no Latvijas rokas rotā Nameja gredzeni, kādi redzami fotogrāfijās. Šis fakts pat izraisījis diskusiju par seno rotu nozīmi mūsdienu Latvijas kultūrā.

Izstādē aplūkojamās rotas ir Nacionālā vēstures muzeja arheoloģijas kolekcijas izcilākie paraugi. Ar senajām rotām, kuras parlamenta ēkā būs aplūkojamas veselus četrus gadus, viesus iepazīstināja arī Latvijas eiroparlamentārieši Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš. Abi deputāti uzskata, ka šī fotoizstāde par Nacionālā vēstures muzeja kolekcijām varētu ieinteresēt tos vēsturniekus, kuri pēta Baltijas reģionu un Eiropas vēsturi. Sandra Kalniete uzskata, ka Latvijai ir bagāta un sarežģīta vēsture, kas nav bijusi izolēta no notikumiem un procesiem Eiropā un pasaulē, jo Latvija atrodas nozīmīgu tranzīta maršrutu krustcelēs.

“Arheoloģiskie atradumi bija un joprojām ir nozīmīgākā un interesantākā Latvijas tūkstošiem gadu ilgās vēstures liecība,” uzskata

S. Kalniete.

Savukārt Krišjānis Kariņš norāda, ka starptautiskajai sabiedrībai joprojām nepietiek informācijas par Latvijas vēsturi, tāpēc jārīko dažādi pasākumi, lai popularizētu valsts vārdu pasaulē, tostarp Eiropas Parlamentā.

Brisele, 8.jūnijs. Šodien Eiropas Parlamentā Briselē tiek atklāta Latvijas seno rotu izstāde. Foto izstādē tiek vēstīts par Latvijas Nacionālā Vēstures Muzeja arheoloģijas izcilākajiem priekšmetiem. Atšķirībā no citām Eiropas Parlamenta izstādēm, senās Latvijas rotas eiroparlamentārieši un viesi varēs apskatīt turpmākos četrus gadus, jo fotogrāfijas rotās vienu no Parlamenta gaiteņiem, kurā atrodas arī Latvijas deputātu Sandras Kalnietes un Krišjāņa Kariņa biroji.
Deputāti uzsver, ka Latvijas Nacionālā  Vēstures Muzejā ir daudz unikālu kolekciju, kas ir būtiski svarīgas vēsturniekiem, kuri pēta Baltijas reģiona un Eiropas vēsturi. Muzeja priekšmetus zinātniskajam darbam izmanto ne tikai Latvijas pētnieki, bet arī arheologi, numismāti, etnogrāfi un vēsturnieki no ārzemēm. Turpini lasīt »

28. maijs (2010), Guntars Laganovskis, LV.LV

39 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti maija sākumā izveidoja Eiropas vēstures izlīguma grupu, kuras mērķis robežojas ar neiespējamo – pretrunīgo 20. gadsimta vēstures interpretāciju konsolidācija vienotā Eiropas vēsturē. Grupu izveidojusi un to vadīs no Latvijas ievēlētā eiroparlamentāriete SANDRA KALNIETE.

Kas pamudinājis Eiropas Parlamenta deputātus, izveidojot vēstures izlīguma grupu, pievērsties neizskaidrotiem un lielākoties arī neērtiem vēstures jautājumiem?

Jāprecizē, ka tā nav Eiropas Parlamenta institucionāli ar kādu lēmumu izveidota struktūra. Katram deputātam ir iespēja nodarboties ar domubiedru meklēšanu. Šī grupa ir mana personiskā iniciatīva. Es uzrunāju Tunni Kelamu no Igaunijas, Vītautu Landsberģi no Lietuvas un nolēmām šādu grupu izveidot. Lielāko organizatoriskā darba daļu paveica tieši mans birojs. Turpini lasīt »

18. maijā Eiropas Parlamenta plenārsēdē apstiprināja citu Lauksaimniecības komitejā izstrādātu politikas dokumentu Par Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu.  Parlaments ierosina virkni pārmaiņu KLP pēc 2013. gada, kuru vidū var atzīmēt sekojošas prasības: Turpini lasīt »

Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā svarīgākais darbs pašlaik norit pie  Ziņojuma par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada.   Referenta Džordža Laiona sagatavotajam ziņojuma projektam ir iesniegti gandrīz 900 dažādi labojumi un deputāti mēģina rast kompromisu galvenajos jautājumos.

Kādas ir Latvijas galvenās intereses, kuras es, sadarbībā ar kolēģiem no valstīm ar līdzīgām interesēm, aizstāvu diskusijās  parlamentā? Turpini lasīt »

Daudzi maksājumi komercdarījumos starp uzņēmumiem vai starp uzņēmumiem un  publiskām iestādēm tiek veikti ilgu laiku pēc pakalpojumu sniegšanas un bieži daudz vēlāk, nekā to paredz. Tas apgrūtina uzņēmumu finanšu pārvaldību. Maksājumu kavējumi ietekmē uzņēmumu, jo īpaši mazo uzņēmumu, konkurētspēju un dzīvotspēju. Maksājumu kavējumi var izraisīt citādi dzīvotspējīgu uzņēmumu bankrotu, turklāt,  sliktākajā gadījumā, arī bankrotu sēriju piegādes ķēdē. Ekonomikas lejupslīdes laikā, kad finansējums ir grūti pieejams, šis risks ievērojami palielinās.
 
Tāpēc Eiropas Komisija nāca klajā ar Direktīvas projektu, kura mērķis bija nodrošināt, lai publiskās iestādes viena mēneša laikā samaksātu rēķinus par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Ņemot vērā, cik svarīgi Eiropas Savienībā ir publiskie iepirkumi (gandrīz divi triljoni eiro gadā), publisko iestāžu pieļautie maksājumu kavējumi ļoti negatīvi ietekmē uzņēmumus, jo īpaši MVU. Turpini lasīt »