LETA 9. decembrī:   Īstenojot pragmatisku reālpolitiku, nedrīkst atkāpties no pamatprincipiem, tādu viedokli šodien Bonnā, Vācijā, notiekošajā Eiropas Tautas partijas kongresā pauda deputāte Sandra Kalniete (PS).  Lai arī šo atziņu Kalniete pauda diskusijā par 1989. gada demokrātisko pārmaiņu nozīmi 21. gadsimtā, viņa aģentūrai LETA atzina, ka tā attiecināma arī uz mūsdienu Latviju. Deputāte uzskata, ka arī Latvijā “pragmatisma vārdā” atsevišķos gadījumos tiekot pārkāpti principi un slēgti darījumi.  Tāpat Kalniete norādīja, ka šobrīd, kad dzelzs priekškars ir kritis un Eiropa ir apvienota, tā nedrīkst aizmirst par valstīm, kas atrodas tai blakus, piemēram, Baltkrieviju un Ukrainu. “Mēs nedrīkstam novērsties no viņiem un radīt jaunu dzelzs priekškaru.”

Inciatīva kopīgas Eiropas ārējās enerģētiskās politikas veidošanā šobrīd ir Eiropas Tautas partijas  EPP)  grupas deputātiem Eiropas Parlamentā – gan parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks, gan ietekmīgās poļu delegācijas vadītājs, Eiropas Tautas partijas viceprezidents Jaceks Sarjušs-Voļskis  kopā ar kolēģiem no reģiona valstīm aktīvi virza šo jautājumu (Skat. EPP ziņu presei angliski).

Ja ir komanda un sabiedrotie,  ir divkāršs gandarījums par padarīto darbu – manis sagatavoto un parlamenta komitejā apstiprināto ziņojumu par  jauno Regulu par gāzes piegādes drošību Eiropā.

Prieks sadarboties ar sava darba lietpratējiem. Piektdien parakstījām sadarbības memorandu ar Zemnieku Saeimu un tikāmies ar Latvijas lauksaimnieku organizāciju padomi (LOSP). Turpini lasīt »

Šoedien Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejā apstiprināja manis apkopotos un virzītos grozījumus regulas projektam par gāzes piegādes drošību Eiropā.  Izdevās sasniegt visai plašu atbalstu no visām politiskajām grupām (izņemot komunistus). Balsošanas rezultāts 32:3. Turpini lasīt »

Šodien stājas spēkā Lisabonas līgums -  Eiropas Savienības jaunā darbības rokasgrāmata. Kāmēr par to nebija skaidrības, Eiropas līderi vilcinājās. Tagad nu ir laiks ķerties klāt neatliekamajiem darbiem.  Es uzskatu, ka vissvarīgākais ir vienoties par kopīgu enerģētikas politiku un reformēt netaisnīgo un neefektīvo lauksaimniecības politiku.

18. novembrī tika publiskots vadošo Eiropas lauksaimniecības ekonomistu aicinājums Eiropas līderiem fundamentāli reformēt ES kopējo lauksaimniecības politiku, kura  ir neefektīva un netaisnīga.  Deklarāciju izstrādāja grupa zinātnieku, to vidū – Latvijas ekonomists Andris Miglavs. Viņa rakstu par piedavāto parmaiņu principiem var lasīt šeit. 

Savukārt interesanta lauksaimniecības politikas reformu ideju krātuve un apspriešanas forums ir deklarācijas iniciatora Valentīna Zārnta izveidotā vietne www.reformthecap.eu 

Eiropas Parlaments ir sācis gatavot viedokli par reformu. Paredzu, ka diskusija tajā nudien nebūs viegla, jo daudzi deputāti ir vecās politikas lobiju ietekmē.  Par to liecināja arī nesenā diskusija Parlamenta Lauksaimniecības komitejā, kur vadošo ekonomistu viedoklivdaudzi deputāti  uzklausīja ar dziļu skepsi. Tomēr pārmaiņas ir nenovēršamas.  Centīsimies tās veicināt – gan Latvijas, gan visas Eiropas kopīgajas interesēs.

Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzības komitejā man ir uzticēts sagatavot likumdošanas priekšlikumus Regulai par gāzes piegādes drošību Eiropā.  Turpini lasīt »

Ar savu uzdrīkstēšanos un lielo atbalstu, kuru viņa saņēma no eiropiešiem, Vaira Vīķe-Freiberga piespieda Eiropas „veco zēnu klubu” saprast, ka šoreiz, lemjot par diviem augstākajiem  Eiropas Savienības amatiem, viņiem būs ne tikai vārdos, bet arī darbos jāapliecina dzimumu līdztiesības princips. Turpini lasīt »

Šogad Eiropa svin 20 gadus kopš Berlīnes mūra krišanas. Latvijai tāpat kā citām aiz Dzelzs priekškara izolētajām valstīm un tautām Berlīnes mūra krišana atnesa ilgi cerēto un gaidīto atkalapvienošanos ar brīvo Eiropas daļu. Šodien mēs esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, tomēr gaidītā Krievijas samierināšanās ar Austrumeiropas un Baltijas valstu aiziešanu no tās ietekmes zonas nav notikusi. Turpini lasīt »

Tikko esmu atgriezusies no Briseles, kur notika publiskā noklausīšanās Eiropas sirdsapziņa un totalitārā komunisma noziegumi: pēc 20 gadiem. Anglisko Public Hearing gan pareizāk būtu tulkot kā “publiskā iztiesāšana”, kas sevī ietvertu tiesas jeb tribunāla un noteikti arī nosodīšanas raksturu.
Pirmā publiskā noklausīšanās par šo tēmu notika 2008.gada 8.aprīlī. Visticamāk, tā nemaz nebūtu rīkota, ja vēl gadu agrāk Eiropas Savienības (ES) Tieslietu ministru padomē Luksemburgā Polija un Baltijas valstis nebūtu izvirzījušas prasību ES ietvarlēmumā Par rasismu un ksenofobiju līdzās nacisma noziegumiem iekļaut arī normu, kas aizliedz visās ES dalībvalstīs attaisnot, noliegt vai banalizēt Staļina režīma pastrādātos noziegumus. Turpini lasīt »