Tāpat viņa norādīja uz Ministru prezidenta Valda Dombrovska paveikto ekonomiskās situācijas stabilizēšanā Latvijā.

Norādot uz tuvējām Saeimas vēlēšanām, S.Kalniete teica: „Esmu pārliecināta, ka pēc Saeimas vēlēšanām VIENOTĪBAI no apvienības ir jāpārtop par  politisko partiju. VIENOTĪBAI ir jākļūst par lielāko un spēcīgāko politisko partiju Latvijā, kas spēs pārstāvēt visplašāko sabiedrības daļu – vidusslāni, darītājus un savas valsts patriotus. Tādi mēs varam kļūt tad, ja  iesaistām  politikā nevis dažus simtus, bet vairākus tūkstošus biedru. (..) Ir daži vienkārši mehānismi, kas veiksmīgi darbojās citās Eiropas valstīs, kas veicina – spēcīgas, stabilas un ilgstošas valdības. Tas nozīmē lielākas partijas un apvienības, skaidrākas koalīcijas.”
 
Arī viņa tāpat kā daudzi citi sanāksmes dalībnieki atzina V.Dombrovska spēju nosvērti un neatlaidīgi veikt reformas valstī, nostādot to atkal uz stabilas attīstības ceļa: „Dombrovskis ar savu nesatricināmo mieru un inteliģento loģiku izrādījās īstais cilvēks īstajā vietā un īstajā laikā. Pateicoties Latvijas cilvēku izturībai un pacietībai, Dombrovska valdībai izdevās novērst valsts bankrotu, stabilizēt ekonomiku un uzsākt ceļu uz izaugsmi. 18 mēnešus vēlāk visi galvenie ekonomikas rādītāju pakāpeniski uzlabojas – eksports palielinās, bezdarbs samazinās, nacionālais kopprodukts pieaug, nodokļu ieņēmumi pārsniedz plānotos. Šodien Latvijas stāsts ir kļuvis par paraugu citām Eiropas valstīm un tautām, kurām ieņēmumu un izdevumu sabalansēšana vēl tikai stāv priekšā.”
 
Kā jau ziņots 2. un 3. septembrī Rīgā notiks lielākās un ietekmīgākās Eiropas Parlamenta politiskās grupas – Eiropas Tautas partijas, Kristīgo demokrātu sanāksme “Driving recovery: solutions for Latvia, solutions for Europe” (Virzot attīstību: risinājumi Latvijai, risinājumi Eiropai). Pasākumā diskutēs par ekonomiskās krīzes sekām, un ko Eiropa var mācīties no Latvijas pieredzes krīzes pārvarēšana un ekonomikas stabilizēšanā.
 
Divas VIENOTĪBAS partijas – „Jaunais laiks” un „Pilsoniskā savienība” ir ETP grupas locekles.

„Šī sanāksme, kurā piedalās vadošie Eiropas Tautas partijas grupas pārstāvji, daudzi eksperti un ekonomikas analītiķi, ir kā zvans jaunam „mācību gadam” gan Latvijas, gan Eiropas politikas politiķiem,” norādīja VIENOTĪBA priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis.

„Latvija šajā mācību procesā var būt pozitīvs piemērs visai Eiropai un pat pasaulei, parādot, kā valdības vadītājs ir spējis stabilizēt situāciju valstī un turpina meklēt risinājumus, kā atkal panākt tautsaimniecības uzplaukumu. Ar to, kā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir virzījis Latvijas attīstību šī pusotra gada laikā, viņš ir ieguvis plašu autoritāti starptautiskajā sabiedrībā. Ar to var lepoties visa Eiropas Tautas partija,” sacīja Ģ. V. Kristovskis.

Jauna un nopietna mācību stunda Latvijai būs arī Saeimas vēlēšanas, kas notiek tieši pēc mēneša. Šīs vēlēšanas būs īpašas, jo nekad šajos sešos gados, kopš iestājāmies Eiropas Savienībā, Latvijas Rietumu izvēle nav bijusi tik apdraudēta kā šobrīd. Tādēļ mēs, VIENOTĪBU veidojošās partijas, liekam vislielākās cerības, ka arī pēc vēlēšanām Latvijas valdību vadīs Valdis Dombrovskis, uzsvēra Ģ. V. Kristovskis.

„Latvijai ir jāturpina dziļāka integrācija Eiropā. Latvijai jākļūst par suverēnu un eiropeisku valsti ar savu identitāti un finansiālo stabilitāti,” savā uzrunā uzsvēra VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

„Eiropas Tautas partijas grupas valdībām, neskatoties uz smago laiku, ir izdevies nosargāt savas vērtības, piemēram, valstiski atbildīgu domāšanu, kas nebija viegli, zinot, ka sabiedrība bija izslāpusi dzirdēt populistiskus solījumus par dzīves līmeņa uzlabošanu,” sacīja S. Āboltiņa.

„Arī Valda Dombrovska valdība Latvijā ir atbalstījusi līdzsvarotu un atbildīgu politiku dziļās ekonomiskās recesijas laikā. Tā bija un ir stipra valdība, un es esmu patiesi gandarīta, ka tai izdevies nesaliekt muguru lēta populisma priekšā un nezaudēt pašu galveno – godīgumu, valsts un sabiedrības intereses, kas stāv pāri savtīgai pašlabuma gūšanai,” norādīja S. Āboltiņa.

Savā uzrunā Āboltiņa pateicās Eiropas Tautas partijas Eiropas Parlamenta frakcijas vadītājam par atbalstu Valda Dombrovska valdībai. „Kad pirms pusotra gada par Ministru prezidentu tika nosaukts Valdis Dombrovskis, Eiropas Tautas Partijas vadītājs Džozefs Dauls bija viens no pirmajiem Eiropas līderiem, kas pauda atbalstu Dombrovskim. Tas bija nozīmīgs atbalsts, jo gan tepat Latvijā, gan ārvalstīs uz Latvijas ekonomisko attīstību raudzījās skeptiski,” norādīja S. Āboltiņa.

„Šobrīd Latvijas vārds ārvalstīs izskan pozitīvi – Latvija ir valsts, kas īsā laikā, izvairoties no valūtas devalvācijas, sasniegusi atzīstamus stabilitātes rezultātus. Esmu pārliecināta, ka stāsts par Latviju tiks iekļauts ekonomikas grāmatās kā pozitīvs paraugs, kā efektīvi pārvarēt ekonomisko lejupslīdi. Latvijas ekonomikas stabilizēšanas pieredze būs arī laba mācībstunda Eiropai,” uzsvēra S. Āboltiņa.
Atkājot ETP sanāksmi, ETP Eiropas Parlamenta frakcijas vadītājs Džozefs Dauls uzsvēra: „Es apbrīnoju to, kādā veidā Valdis Dombrovskis ir ķēries pie krīzes novēršanas Latvijā, spējis to savaldīt un izskaidrot sabiedrībai.”

„Kopš ministru prezidenta amatā ir stājies Dombrovskis, Latvija ir parādījusi, ka tā ir spējīga piemēroties jaunajai ekonomikas realitātei, pārorientējoties no ekonomikas, kas balstīta uz iekšējo patēriņu, uz eksportējošu ekonomiku, no izšķērdīgas valsts uz labu tikumu valsti, un šos sasniegumus es atgādinu ikvienā sanāksmē gan Eiropa, gan ārpus tās,” sacīja Dž. Dauls.

„Tas, ko Dombrovska valdība ir paveikusi, ir ļoti nozīmīgs darbs saviem pilsoņiem. Jūs esat pierādījuši, ka pēc tik smagas situācijas ir iespējams atgriezties uz izaugsmes ceļa. Es ticu, ka Latvijas pilsoņi Jums pateiksies par šo veikumu 2.oktobrī gaidāmajās vēlēšanās, lai Jūs varētu turpināt šīs nozīmīgās reformas,” savu uzrunu noslēdza Dž. Dauls.

2. un 3.septembrī Rīgā norisinās Eiropas lielākās un ietekmīgākās Eiropas Parlamenta politiskās grupas – Eiropas Tautas partijas – sanāksme “Driving recovery: solutions for Latvia, solutions for Europe” (Virzot attīstību: risinājumi Latvijai, risinājumi Eiropai), kurā tiek diskutēts par ekonomiskās krīzes sekām, un ko Eiropa var mācīties no Latvijas pieredzes krīzes pārvarēšana un ekonomikas stabilizēšanā.

VIENOTĪBU veidojošās partijas Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība ir Eiropas Tautas partijas biedri.

Politisko partiju apvienību VIENOTĪBA 2010.gada 6.martā nodibināja partijas „Jaunais laiks” (JL), „Pilsoniskā savienība” (PS) un „Sabiedrība citai politikai” (SCP). Apvienības uzdevums ir sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku saliedēšanu, balstoties uz kopējām vērtībām un vienotu organizāciju. Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija.

Starp „Dvēsele Eiropai” padomes locekļiem ir bijušais EP priekšsēdētājs Hanss Gerts – Poterings, EP Kultūras un izglītības komitejas vadītāja Dorisa Paka un EP Sociālistu grupas priekšsēdētājs Martins Šulcs.

„Dvēsele Eiropai”  ir nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir izveidot starptautisku nevalstisku organizāciju un kultūras darbinieku tīklu, kas savā darbībā veicinās politiķu, kultūras cilvēku un uzņēmēju izpratni par kultūru kā Eiropas integrācijas virzošo spēku.  
Vairāk informācijas par organizāciju www.asoulforeurope.eu

Global Museum on Communism (USA)  

http://www.globalmuseumoncommunism.org/  

The Institute for the Study of Totalitarian Regimes (Czech) 

http://www.ustrcr.cz/en  

Latvijas Okupācijas Muzejs (Latvia)  

http://www.occupationmuseum.lv/ 

The Institute for Information on the Crimes of Communism (Sweden)

 
http://www.upplysningomkommunismen.se/?page=english  

 The Foundation for the Investigation of Communist Crimes (Estonia)

http://www.communistcrimes.org/  

Council for the Protection of Struggle and Martyrdom Sites (Poland)

http://www.radaopwim.gov.pl/  

The Victims of Communism Memorial Foundation (USA)  

http://www.victimsofcommunism.org/  

House of Terror (Hungary)

http://www.terrorhaza.hu/  

Research Centre for East European Studies (German)  

http://www.forschungsstelle.uni-bremen.de/index.php?option=com_frontpage&Itemid=1  

Memorial Society (Russia)  

http://www.memo.ru/  

Tribute to Liberty (Canada)  

http://www.tributetoliberty.ca/  

The Institute for the Investigation of Communist Crimes and the Memory of the Romanian Exile (Romania) 

http://www.crimelecomunismului.ro/  un  http://www.iiccr.ro/en/  

Stalin-Era Research and Archives Project (Canada)  

http://www.utoronto.ca/ceres/serap/  

Information- and Documentation-Center for the research about totalitarian structures in East- and Southeast Europe (German)  

http://www.osteuropa-zentrum.de/  

Institute of National Remembrance (Poland)  

http://www.ipn.gov.pl/   

Office for the Documentation and Investigation of the Crimes of Communism (Czech) 

 
http://www.policie.cz/clanek/urad-dokumentace-a-vysetrovani-zlocinu-komunismu.aspx  

East Central European Centre (Columbia University): First Online Journal of East Central European Post War History and Politics (USA) 

http://www.columbia.edu/cu/ece/research/intermarium/index.html  

National Archives of Romania and Institute for the Investigation of Communist Crimes in Romania: Photo Gallery (Romania)  

http://fototeca.iiccr.ro/?lang=en  

The Genocide and Resistance Research Centre of Lithuania (Lithuania)  

http://www.genocid.lt/   

The National Council for the Study of the Securitate Archives (Romania) 

http://www.cnsas.ro/  

Czech Security Services Archive (Czech)  

http://www.abscr.cz/  

Красноярское общество “Мемориал” (Russia)  

http://www.memorial.krsk.ru/  

Hungarian Archives (Hungary)  

http://www.osaarchivum.org/  

Estonian International Commission for Investigation of Crimes against Humanity (Estonia)  

http://www.historycommission.ee/  

The Harvard Project on the Soviet Social System (USA) 

http://hcl.harvard.edu/collections/hpsss/index.html 

The Cold War Museum (USA)  

http://www.coldwar.org/index.html  

Museum of Soviet Occupation; Kiev (Ukrain)  

http://memorial.kiev.ua/expo/eng/second.html   

Мемориальный музей истории политических репрессий «Пермь-36» (Russia)  

http://www.perm36.ru/  

Revelations from the Russian Archives: US library of Congress (USA) 

http://www.loc.gov/exhibits/archives/   

Museum of Communism (Czech)  

http://www.muzeumkomunismu.cz/  

German Federal Commissioner for Records of the State Security Service of the former DDR, Germany (German)

www.bstu.de 

Nation’s Memory Institute  (Slovakia) 

www.upn.gov.sk 

The Committee on Disclosure of Documents and Announcing Affiliation of Bulgarian Citizens to the State Security and the Intelligence Services of the Bulgarian National Army, Bulgaria (Bulgaria) 

www.comdos.bg 

Historical Archives of the Hungarian State Security (Hungary) 

www.abtl.hu 

Foundation for the Study of the DDR dictatorship (Germany) 

www.stiftung-aufarbeitung.de 

Association of Former Political Prisoners in Romania (Romania) 

http://www.afdpr.ro/ 

European Institute of Cultural Routes (Luxemburg) 

 
http://www.culture-routes.lu/php/fo_index.php 

Revolution Memorial (Romania) 

http://www.memorialulrevolutiei.ro/ 

The International Commission for the Evaluation of the Crimes of the Nazi and Soviet Occupation Regimes in Lithuania (Lithuania) 

 
http://www.komisija.lt/lt/ 

Cold War Studies Center; LSE (UK) 

http://www2.lse.ac.uk/IDEAS/programmes/coldWarStudiesProgramme/Home.aspx 

Website on the history of the communist regime in Czechoslovakia (Czech) 

http://www.totalita.cz/ 

Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs (Latvia)

http://www.sab.gov.lv/?page=28&lang=lv

Museum of Occupations; Tallinn (Estonia)

http://www.okupatsioon.ee/algus.html 

Noziegumi pret cilvēci (Latvia)

http://vip.latnet.lv/LPRA/ 

Museum of Soviet Occupation; Tbilisi (Georgia)

 http://archive.security.gov.ge/okupaciis.html

Forced Labor Camps on-line exhibition (Hungry)

http://www.osaarchivum.org/gulag/  

The Gulag Museum (USA)

http://gulaghistory.org 

Communism and Crimes against Humanity in the Baltic states: A Report to the Jarl Hjalmarson Foundation seminar (Estonia)

http://www.rel.ee/eng/communism_crimes.htm   

Overcoming Dictatorships – The Encounter of Poets, Artists and Writers (an EC sponsored project)

http://lehrstuhl-europastudien.eu/eu/default994e.html?la=2  

The Memorial of the Victims of Communism and of the Resistance (Romania)

http://www.memorialsighet.ro/  

The Estonian Institute of Historical Memory (Estonia)

http://www.mnemosyne.ee/ 

Victims of Communism: the virtual memorial for the victims of communism in Bulgaria (Bulgaria)

http://www.victimsofcommunism.bg/ 

Digital Library of Staliniana (USA)

http://images.library.pitt.edu/cgi-bin/i/image/image-idx?c=stalinka 

Memory: digital library of interviews, memoirs, oral history studies, books and images of Romania’s recent history (Romania)

http://www.memoria.ro/  

Communism in Romania (Romania)

http://www.comunismulinromania.ro/  

Libri prohibiti (Czech)

http://libpro.cts.cuni.cz/charta/index.htm 

The Soviet Invasionof Czechoslovakia: August 1968 (Czech) 

http://www.lib.umich.edu/soviet-invasion-czechoslovakia/ 

The Virtual Museum of the Gulag (Russia)

http://gulagmuseum.org/index_eng.htm 

Stalin’s Russia: A Study in Totalitarianism and Autocracy (USA) 

http://mars.vnet.wnec.edu/~grempel/courses/stalin/welcome.html 

Institute for the History of the 1956 Hungarian Revolution (Hungarian)

www.rev.hu 

History of Italians in Soviet Gulags (Itallian)

http://www.gulag-italia.it/gulag/gulaghome2.htm 

On Communism (Sweden)

http://www.omkommunismen.se/

Lithuania’s Special Archives (Lithuania)

http://www.archyvai.lt/archyvai/changeSite.do?siteId=4&pathId=34

Archive of the Republic of Slovenia (Slovenia)

http://arsq.gov.si/Query/detail.aspx?ID=27578

47 European Parliament members establish ‘Friends of Turkey’ group

The Friends of Turkey informal parliamentary friendship group was established this week in the European Parliament and counts among its members 47 European MEPs hailing from parties as diverse as the Christian Democrats, the Socialists, the Liberals, the Greens, the European Conservatives and the Reformists.

Former Slovenian Prime Minister Social Democrat Alojz Peterle was chosen to lead the group, while Fatih Aydoğan, German Socialist İsmail Ertuğ’s assistant, was elected general secretary.

Elected unanimously, Friends of Turkey group chairman Peterle said the group, whose charter was signed by 47 deputies from various parties and 15 countries, will be very active in the European Parliament. He also said the group will launch initiatives to enhance Turkey-EU relations.

Among the group’s members are the spouse of Swedish Prime Minister Carl Bildt, Anna Corazza-Bildt; Sandra Kalniete (Latvia); Jaroslaw Leszek Walesa (Poland); Birgit Schnieber-Jastram (Germany); Georg Bach from Luxemburg’s Christian Democrats; İsmail Ertuğ, Knut Fleckenstein, Jutta Steinruck and Peter Simon (Germany); Emine Bozkurt (the Netherlands); Richard Howitt and Claude Moraes (UK); Tanja Fajon (Slovenia); Ioan Enciu and Victor Bostinaru (Romania); Boguslaw Liberadzki (Poland); Said El-Khadraoui (Belgium); Baris Zala (Slovakia); Evgeni Kirilov (Bulgaria); Raimon Obiols (Spain); and Kader Arif from the French Socialists.

Metin Kazak (Bulgaria); Jelko Kacin and Ivo Vajgl (Slovenia); Graham Watson, Andrew Duff, Sarah Ludford and Michael Cashman (UK); Marietje Schaake and Sophie in’t Veld (the Netherlands); Michael Theurer and Alexandra Thain (Germany); Liisa Jaakonsaari and Anneli Jaatteenmaki from the Finnish Liberals; EU-Turkey Joint Parliamentary Committee co-chairperson Hélène Flautre, Catherine Greze and Karima Delli (France); Fransizka Keller and Jan Philipp Albrecht (Germany); Raul Romeva i Rueda (Spain); Indrek Tarand (Estonia); Heidi Hautala (Finland); Judith Sargentini from the Dutch Greens and Sajjad Karim from the Dutch European Conservatives and Reformists are also among the members of the group.

http://www.todayszaman.com/tz-web/news-204782-100-47-european-parliament-members-establish-friends-of-turkey-group.html

Press Release: ‘Friends of Turkey’

- TP pārmeta bezatbildīgumu, aizejot no valdības. Bet, vai jūsuprāt, nav arī pārāk vieglprātīgs situācijas vērtējums no Jaunā laika un Pilsoniskās savienības puses, atstājot valdību mazākumā tik sarežģītā priekšvēlēšanu laikā?

- Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāņem vērā politiskā loģika. Lai ko arī vārdiski nedeklarētu Tautas partija, redzot, cik tai ir mazs vēlētāju atbalsts, tai bija jāsper kaut kāds solis, kas ļautu sevi konkrētāk iezīmēt politiskajā ainā. Neatkarīgi no tā, ko Valdis Dombrovskis būtu darījis, TP vienalga būtu rīkojusies tieši šādi – izvēlējusies ultimātu ceļu. TP jau arī ne tikai JL, bet arī citus koalīcijas partnerus nostādīja ļoti nevienlīdzīgā situācijā, prasot parakstīt ar viņiem īpašu vienošanos. TP taču nekas netraucēja strādāt koalīcijā – tā bija izvēlējusies iekšējās opozīcijas lomu un nodarbojās ar ekonomisko populismu, izvirzot savus priekšlikumus, kas bija pretrunā ar starptautiskiem aizdevējiem saskaņoto.  Neraugoties uz to, ka tieši TP pārstāvis, toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris  savulaik bija parakstījis saprašanās memorandu ar Starptautisko Valūtas fondu un  Eiropas Komisiju, kas ietvēra piekrišanu visām nākamajām starptautiskajām aizņēmuma fāzēm. Toreiz teikt jā un tagad atkal nē – tas neliecina par politiskās stabilitātes sajūtu pašā Tautas partijā. Tajā ir jūtama nervozitāte un plānu trūkums. 

- Jūsuprāt, mazākuma valdības situācija šobrīd ir optimāla? Valdošā koalīcija šobrīd ir spiesta runāt par atbalstu ar Aināru Šleseru, kurš vēl nesen tika pelts un lamāts.  

- Atbildība par situāciju, kādā šobrīd atrodas valdība, ir pilnībā jāuzņemas TP. Nekas tai netraucēja palikt. Tūlīt arī varēs redzēt, vai skaistie vārdi par atbalstu Dombrovska valdībai svarīgākajos ekonomiskajos jautājumos, ko tā teica, valdību pametot, piepildīsies. 

- Varbūt PS ir izdevīga situācija, ka valdība paliek mazākumā? Tādā veidā PS paplašinās pārstāvniecību valdībā, iegūs jaunus ministru amatus. Iespējams, jums sarunas ar LPP/LC šķiet nevajadzīgas.  

- Sarunas notiek un JL, būdama premjera partija, ir atbildīgi par to, kā nodrošināt valdības darbu. Mēs esam gatavi JL atbalstīt un palīdzēt. Kas attiecas uz sarunām ar LPP/LC – manuprāt, tās nav nopietnas. Ja Šleseram būtu vēlēšanās uzņemties atbildību par valsti, tad viņš tik atbildīgā laikā nevilktu garumā sarunu procesu. Tad sarunām būtu jārit raiti un konkrēti, neizvirzot ultimatīvas prasības. 

Vai kādai no koalīcijas partijām ir izdevīgāk strādāt mazākumā – domāju, noteikti nē. Jo tas uzliek milzīgu atbildības slodzi. Taču, kas attiecas uz amatiem – es par optimālu uzskatītu situāciju, ka, valdošajai koalīcijai paliekot mazākumā, nenotiktu amatu pārdale. Līdz vēlēšanām notiktu ministru pienākumu apvienošana. To var izdarīt – neņemšos Ministru prezidentam norādīt, kurš ko varētu darīt, tā ir viņa atbildība. Manuprāt, jaunu ministru iecelšana amatos varētu radīt papildus grūtības, jo partijām ir savs un reizumis atšķirīgs redzējums, ko tās vēlas un tas varētu apgrūtināt savstarpējās sarunas. Šobrīd nepaužu PS viedokli, bet, manuprāt, labāka situācija būtu ievērot šādu status quo, ja jāmeklē atbalsts ārpus koalīcijas atbalsts svarīgos jautājumos. 

- Vai, paliekot mazākumā, valdība vienkārši nebūs spiesta veģetēt? Jo svarīgos jautājumos, īpaši rēķinoties ar priekšvēlēšanu situāciju, nekādus būtiskus lēmumus nebūs iespējams pieņemt.  

- Priekšvēlēšanu situācijā jau jebkurai valdībai ir sarežģīti vienoties svarīgos jautājumos partneru atšķirīgo uzskatu dēļ. Katrs skatās pāri plecam uz saviem vēlētājiem. Tas gan jāsaka, ka Valda Dombrovska valdība ir novilkusi ļoti skaidru sarkano līniju savai pastāvēšanai. Un PS tā ir pieņemama: mēs atbalstīsim valdības demisiju brīdī, ja kāda no opozīcijas partijām piedāvās tādus lēmumprojektus, kas apdraud Latvijas finanšu situācijas stabilitāti un  kas apdraud Latvijas ekonomisko atveseļošanos. 

Es gribu uzsvērt, ka Dombrovskis uzņēmās vadīt valdību, kad neviens cits to nevēlējās darīt. Viņš ir spējis gan vadīt valdību, gan atrast kompromisa risinājumus. Es pat teiktu, ka viņš ir viens no nedaudzajiem jaunajiem, modernajiem eiropeiskā stila politiķiem Latvijā, kas strādā tā, kā strādā rietumu pasaulē. Viņš rēķinās ar realitāti, meklē kompromisus, nelieto norobežojošu valodu un atgrūšanas metodes. 

Es ļoti apšaubu, vai kāda no opozīcijas partijām mēģinās gāzt Dombrovska valdību. Jo tas, kas mēģina gāzt tādu fenomenālu premjerministru, kas samazinājis miljardu valsts budžetā, bet vēl aizvien bauda sabiedrības uzticību un pietiekami augstu popularitāti, riskē izpelnīties tautas dusmas. 

- Eiropā arī pieņemts pirms vēlēšanām slēpt sabiedrībai nozīmīgus lēmumus, un mānīties, kā piemēram, par pensiju nesamazināšanu?  

- Un kā vēl ir pieņemts. Man bija iespējams pavērot vēlēšanas Grieķijā, kur Papandreu nāca pie varas, mētājoties ar visneiespējamākiem solījumiem. Un sociālists Papandreu, būdams ilggadējs politiķis,  nevarēja nezināt, kāds ir patiesais Grieķijas finansiālais stāvoklis. 

Tā kā šis pārmetums, kā morāla kategorija, ir pilnīgi pamatots, bet kā politiska prakse tas pastāv un tā ir rīkojušies teju visi politiskie spēki. Jautājums ir par to – cik tālu ir aiziets savos solījumos. Piemēram, LPP/LC bija aizsolījusies līdz  600 latu vidējai algai un 50 tūkstošiem darbavietu Rīgā…. 

- Kā jūs vērtējat to, ka šobrīd galvenais Vienotības sadarbības partneris valdībā ir Zaļo un Zemnieku savienība. Vai esat izvērtējuši Lemberga faktoru? 

- ZZS ir pierādījusi, ka tā ir uzticams partneris krīzes laikā. Mēs paļaujamies uz to, ka viņu būs konstruktīvi sadarbības partneri. Kamēr nav noticis savādāk, nav nekāda pamata šaubām, ka varētu būt citādi. 

- Vai tas iezīmē potenciālu sadarbību arī pēcvēlēšanu situācijai?  

- Runāt par pēcvēlēšanu situāciju ir pāragri. Bet, pavērojot socioloģiskos datus gada griezumā, kas ir bijuši stabili,  un ielūkojoties  ZZS vēlētāju profilā, ir redzams, ka šī partija varētu būt tas politiskais spēks, ar kuru Vienotība varētu sadarboties pēc vēlēšanām. Tomēr šāds lēmums jāpieņem, redzot pēcvēlēšanu kopainu. 

- Ir nodibināta Meierovica biedrība ar Sarmīti Ēlerti priekšgalā, kura plāno balotēties Vienotības sarakstā , ir pieteikta biedrība par labu Latviju, kurā ir LPP/LC un TP atbalstoši uzņēmēji. Vai tas nav mēģinājums veidot trešās personas un pozitīvisma kampaņas elementus, mēģinājums konstruēt „inteliģences viedokli”. Meierovica biedrībā jau ir sapulcējušies visi, kurus var uzskatīt par kādreizējiem „Dienas” „inteliģences vēstuļu” parakstītājiem.  

- Es arī tās vēstules esmu parakstījusi un visus šos cilvēkus labi pazīstu. 

Manuprāt, likumdošana attiecībā uz trešajām personām priekšvēlēšanu procesā, ir ļoti konkrēta un noregulēta. Savukārt  biedrību dibināšanu es vērtēju ļoti pozitīvi – gan Meierovica biedrības, gan par varenu Latviju. Jo Latvija ieiet jaunā politiskās attīstības fāzē, un tajā veidojas pilsoniskā sabiedrība, kuras neesamība bija viens no valsts galvenajiem trūkumiem. Otrkārt, notiek partiju konsolidācijas process un biedrību dibināšana ir saistīta arī ar to. Nav jau nekāds noslēpums, ka biedrība Par labu Latviju ir viena no LPP/LC un Tautas partijas tuvināšanās elementiem. Manuprāt, Latvijas politika bijusi tik ciņaina arī politiskas fragmentācijas dēļ. Tāpēc šādu lielāku grupu konsolidācija rada vēlētājiem skaidrākas izvēles iespējas. 

Saskaņas centrs, kas atrodas mūžīgā opozīcijā, ir arī partiju konsolidācijas rezultāts. Vienotība ir  partiju konsolidācijas rezultāts, domāju, ka process vēl nav beidzies. Tagad veidojas trešā grupa – LPP/LC un TP. Domāju, ka šīs trīs politiskās grupas noteiks turpmāko Latvijas politiku. Manuprāt, tas ir ļoti veselīgs, demokrātisks  process. 

Esmu pārliecināta, ka šāda sabiedrības aktivizācija ir ļoti vajadzīga. Jo līdz šim Latvijā ir bijusi raksturīga liela sociālā apātija un šādos apstākļos pieaug to cilvēku skaits, kuri domā par politiku: redz, viņi tur atbild par visu un mēs šeit – ne par ko. Es esmu par jebkādu biedrību izveidošanos, jo tas veido sabiedrības tīklu. Protams, ka šis tīkls nekad nebūs neitrāls. Katrai no šīm grupām būs savas intereses un tās meklēs izeju uz to vai citu politisko partiju. Strādājot Eiropas parlamentā Lauksaimniecības komitejā, es redzu, cik ļoti aktīvi pat biškopji lobē savas intereses politiskā līmenī. Es uzskatu, ka tai ārkārtējā situācijā, kāda šobrīd izveidojusies Latvijā, biedrībām būs ļoti liela loma. Es pat teiktu, ka biedrību pārstāvji kā pilsoniskās sabiedrības pārstāvji ir jāaicina vēlēšanu sarakstos. Uzticības krīze, kas iestājusies partiju un sabiedrības attiecībās, nav pārvarama ar tradicionāliem paņēmieniem un to var izdarīt  tikai ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvju piedalīšanos 

-Tad šīs biedrības nav politisko partiju inspirētas?  

- Es tā nedomāju. Varbūt par Par labu Latviju!  tā varētu teikt, bet tomēr arī tajā  ir cilvēki, kas nav politiski manipulējami. Un par Meirovica biedrību es varu teikt, ka tajā ir cilvēki ar augstu pašapziņu, kurus nevar inspirēt un manipulēt. Biedrības izveide ir ilgstoša dialoga rezultāts, kas turpinās jau kopš lietussargu revolūcijas laikiem. 

Tas, kas notiek, ir sabiedrības grupēšanās un tas ir gluži dabisks process. 

- Kāda ir Vienotības ekonomiskā programma – vai tikai balstīšanās uz starptautisko aizdevumu? Jūsu konkurenti to dēvē par starptautisko pakalpiņu programmu, jo ar piekrišanu tai mēs esam atdevuši daļu suverenitātes.  

- Kas tad ir tie „mēs”, kas atdevām? Tajā mirklī, kad 2008.gada decembrī gāja vaļā lielais sprādziens un tika virzīta aizņēmuma programma no valdības puses, tieši Pilsoniskā savienība pieprasīja debates Saeimā un parlamenta pilnvarojumu tik nozīmīgam lēmumam. Taču tad mūs aizslaucīja prom kā niekkalbjus un tukšmuldētājus. Tāpēc apgalvot, ka PS ir galvenā starptautisko saistību iniciatore, mazākais, nav korekti. 

Par ekonomisko programmu runājot – šobrīd ir skaidri zināms, ka valsts budžetā kopumā ir samazināmi 900 miljoni. Ja pieņemam, ka ekonomikas atveseļošanas rezultātā varētu tikt ģenerēti papildus ieņēmumi 200 miljonu apjomā, tad vēl paliek 700 miljoni . Uz katru iedzīvotāju tas nozīmētu – ap 700 latu. Ir skaidrs, ka to vairs nevar uzlikt kā slogu cilvēkiem nodokļos, vai izspiest, samazinot izdevumus. Tātad ir jārealizē būtiskas pārmaiņas – jāievieš progresīvais nodoklis, un nevis tādā banālā veidā, kā saka – kas pelna drusciņ vairāk, tam uzreiz visu nost. Kristovskim ir savs izstrādāts  priekšlikums, tas ir publiskots un  zināms. Par visu var diskutēt, bet skaidrs ir viens – kas vairāk pelna, tam vairāk jāmaksā. Tas ir princips, kas ir spēkā šobrīd visās Eiropas valstīs. 

- Jā, tikai Eiropas valstīs ir pavisam cits ienākumu līmenis.  

- Tieši tāpēc, mēs esam domājuši, kur vilkt apakšējo slieksni. 

Bet būtībā pamatu  pamats tam, lai Latvija varētu no varētu reāli kļūt konkurētspējīga, ir izglītības sistēmas reforma. Tas, protams, nav īstermiņa pasākums, bet prasa 15 līdz 20 gadus. Un tas nav ne labējas, ne kreisas, ne godīgas, ne negodīgas politikas jautājums – izglītības sistēmas reforma  un investīcijas tajā ir Latvijas nākotnes jautājums un jautājums par valsts spēju konkurēt globāli nežēlīgā pasaulē. Ja mēs par to nacionālā līmenī nespējam vienoties ar visām politiskām partijām, Latvija aizvien vairāk atpaliks no citām valstīm, jo attīstības temps pasaulē pēdējo gadu laikā tikai kāpj.  

- Jebkurā gadījumā izglītības sistēmas reforma var notikt uz aizņēmuma rēķina.  

- Pat ja tā. Bet Latvijā šobrīd nevar runāt par labu izglītības sistēmu. Viens no netiešiem, bet būtiskiem rādītājiem šim apgalvojumam ir, ka visi tie cilvēki, kuru līdzekļi to atļauj, nesūta savus bērnus Latvijas skolās, bet sūta mācīties ārzemēs. Otrs, kas mani pārliecina, ka šeit ir problēmas ar izglītības sistēmu – mums nav atvērtu katedru ārvalstu profesoriem. Augstskolās pastāv dziļa iekšēja korporatīva aizsardzība pret jebkuru konkurenci. Izglītības līmenis no tā katastrofāli cieš. Treškārt – augstskolu skaits un to līmenis: mums noteikti vajag mazāk, bet labākas. 

Runājot par pensijām – mums noteikti jāmaina likums, un pensijas jāpiesaista pie vidējās darba algas. Arī tas ir nepatīkams lēmums, bet tas ir jāpieņem. 

- Pensiju reforma noteikti būs ātrāka, nekā varētu pat iedomāties.  

- Jā, bet šāda pensiju sistēma – ar piesaisti pie vidējās algas –   dotu skaidru priekšstatu, ko tad cilvēks varēs saņemt mūža nogalē. 

- Pensiju budžets draud sagrūt, ja to nereformēs. Tas priekšvēlēšanu periodā padara asāku jautājumu, vai pensijas netiks samazinātas.  

- Jā, ar pensiju budžetu situācija ir smaga.  Par to ir smagi pat domāt. Jo divdesmit gadi ir pavadīti, nepareizi ekonomiski saimniekojot, un  palielinot plaisu starp turīgajiem un mazturīgajiem. 

Mums ir bijušas 15 valdības divdesmit gadu laikā un neviena no tām nav bijusi spējīga novērst šo plaisu. Ekonomiskā sistēma ir balstījusies uz valsts pasūtījumiem – ap 60% privātās uzņēmējdarbības, ja nemaldos. Tas pazemina konkurenci, pazemina produktivitāti. Tikai attīstīta klientelisma saites starp uzņēmējdarbību un politiku. Un bizness ilgtermiņā ir zaudētājs no šīs situācijas, jo neattīstās. 

- Aizejot no valdības, Tautas partijas līderis Andris Šķēle rakstīja vēstuli SVF un Eiropas institūcijām, kurām skaidroja partijas pozīciju, jo tā tiekot nepareizi atstāstīta un partija tiekot apmelota Eiropā. Jūs kā EP deputāte esat dzirdējusi, ka TP kāds apmelo Eiropas institūcijās?  

- Nē, neesmu. Vienīgais, ko varu pateikt, ka abas partijas ir Eiropas Tautas partiju grupas biedri. Valdis Dombrovskis Eiropas Tautas partiju grupā bauda ļoti lielu autoritāti un atbalstu, jo viņam izdevās izdarīt to, kam neviens neticēja : izdevās realizēt iekšējo devalvāciju Latvijā. Uz vispārējā fona, ņemot vērā, kas tagad notiek Īrijā, kas notiek Grieķijā, Latvija beidzot izpelnās uzslavas Eiropas institūcijās un sāk atgūt pozitīvo tēlu. Tiešām, tas tā ir. Grieķija, esot eirozonas valsts, savā bezatbildīgumā nostādījusi Eiropas kopējo valūtu uz riska robežas. Latvija neko tādu nav darījusi un pieļāvusi. 

Pieņemu, ka Eiropas Tautas partiju grupā, kur ļoti intensīvi seko notikumiem Latvijā,  nav saprotama TP nostāja un rīcība. Šķēle un TP, rakstot vēstuli, gribēja attaisnoties un izskaidrot savu rīcību, jo tas ko viņi populistiski runā šeit, Eiropā neder. 

- Vai Eiropas parlamentā, slavējot Latviju, aizdomājas par to, kādā situācijā mēs esam nonākuši? Mēs glābjam eiro, bet nabadzība valstī pieaug.  

- Tajā pat laikā pāreja uz eiro Latvijā nav apšaubāma prioritāte- tas būtu kā milzīgs lietussargs visam biznesam. Bet, ja ir problēmas ar eiro un pat šī sistēma sabrūk – tad Latvija tur nav pie vainas. Latvijas problēmas būtu mazākas, ja šeit nebūtu tik lielas zviedru banku investīcijas, bet tādā gadījumā, arī mēs nebūtu saņēmuši tik lielu Eiropas aizdevumu, es pieļauju. Bet šobrīd eirozonā galvenā problēma ir Grieķija, kas velk to lejā. Taču, ja tik maza ekonomika kā Latvija būtu eirozonā, tad to amortizēšana būtu notikusi daudz vieglāk. 

- Izsakoties vienkārši – Eiropa mūs šobrīd saprot? 

- Es domāju, ka Eiropa mūs ne tikai saprot, bet arī apbrīno. Mums uz ielām nenotiek masu nemieri, kā citviet ekonomiskās krīzes saasinājuma laikos. Par to ir jāizsaka visdziļākā cieņa Latvijas cilvēkiem – lai cik viņi ir sarūgtināti, izmisuši un dusmīgi, viņi ielās neiet, jo zina, ka ar to savas problēmas atrisināt nevar. Es domāju, ka nevienā citā Eiropas valstī nekas tāds nebūtu iespējams. Tas ir apbrīnojami mūsu mazajai nācijai – pēkšņi, saspringtās situācijās saskatīt valsts lielās attīstības līnijas. 

- Varbūt tad Eiropa sapratīs arī to, ka mēs, piemēram, daļu parāda tai neatdosim?  

- Es neņemos par to spriest. Taču neizslēdzu, ka vēlākos sarunu posmos varētu runāt par parāda apsaimniekošanas noteikumu maiņu. Tas ir atkarīgs no tā, kas kopumā notiek gan pasaules, gan Eiropas ekonomikā. Eiropā – tas ir atkarīgs īpaši, kas notiek Vācijas ekonomikā. Kamēr Vācija kā lielais tvaikonis to velk – nedomāju, ka kaut kas tāds būs iespējams. Otra iespēja parāda restrukturizācijai būtu tad, ja tāda vajadzība būtu nepieciešama vairākām Eiropas valstīm. Tad būtu jāmeklē risinājums. Taču nedomāju, ka Latvijas  gadījumā  būtu iespējama tāda situācija, kā ir gadījies ar trešās pasaules valstīm, kad visi parādi tiek norakstīti. Manas pārdomas par šo jautājumu gan ir tīri teorētiskas. 

- Jūs Eiropas parlamentā darbojaties Lauksaimniecības komitejā. Teju tradicionāli Latvijas lauksaimniecības interešu aizstāvība Briselē šeit tiek uzskatīta par vienu no neveiksmīgākajām. Kā tagad ir?  

- Manuprāt, Latvijai ir izveidojusies nepareiza risināmo jautājumu koordinācija ar ES. Galvenā koordinatora funkciju ir uzņēmusies Ārlietu ministrija, bet tā diez vai varētu uzņemties galveno lomu. Manuprāt, ir jāizveido sekretariāts tiešā Ministru prezidenta pakļautībā, kur vislabāk zin, kā lauksaimniecības vai citu sfēru jautājumi ierakstās kopējās politikas kontekstā. 

Pagaidām, ja Latvijas atašejs ES institūcijās,  uzraksta ziņojumu ministrijai, piemēram, „klīst baumas, ka vistu olām būs jābūt rombveidīgām”, tas tiek nolikts atvilktnē. Un tā tas notiek arī katru nākamo reizi. Un galu galā Latvija nokavē savu interešu aizstāvības galveno posmu, kā, tas, piemēram, notika ar CO2 emisijas kvotām. Latvijas institūcijas sāk pieslēgties interešu aizstāvībai mirklī, kad tas ir Eiropā nonācis līdz galvenajam lēmumam, bet tad vairs tam nav nekādas nozīmes – ministrs var doties uz Briseli ar vārdiem „mēs vai nu mirsim, vai uzvarēsim”, bet galu galā atgriežas mājās dzīvs un bez uzvaras, jo ministru līmenī vairs par tādām lietām nerunā. Ja līdz šim dienesti nav sekojuši interešu aizstāvībai, tad ministrs izskatās diezgan muļķīgi. Kamēr Latvija nebūs izveidojusies sava sistēma, kā aizstāvēt savas intereses Eiropas institūcijās, tikmēr mums savas stingras  pozīcijas nebūs, tikai atrakstīšanās. 

ES lauksaimniecības politikā un lauksaimniecības finansēšanas modelī nekādas izmaiņas nevar notikt līdz 2013.gadam. Taču ir sākusies jauna diskusija par finansēšanas modelī  pēc šī 2013.gada un šeit Latvija ir izstrādājusi savu pozīciju taisnīgākai sistēmai, kas nenostādīs mūsu lauksaimniekus sliktākā kontekstā kā citi Eiropas Savienībā. Latvijas intereses ir, lai pamatā tiktu novērsta tāda līdzmaksājumu sistēma, kas ļauj grieķu zemniekam saņemt 600 eiro par hektāru, bet Latvijas – 80 eiro par hektāru. Šobrīd mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, es regulāri tiekos ar ministrijas pārstāvjiem, ar atašejiem, kā arī ar dažādām lauksaimnieku organizācijām – ja tas tā turpināsies, mums ir labas izredzes aizstāvēt savu pozīciju.

EP deputāte Sandra Kalniete (Pilsoniskā savienība) sanāksmes laikā norādīja, ka Eiropas Komisijai tuvākajā laikā klajā nāks klajā ar ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām esošajā ES likumdošanā, lai tajā tiktu iekļautu normas, kas aizliedz noliegt, banalizēt  un dezinformēt par totalitārā komunisma un staļinisma noziegumiem. Paredzams, ka EK priekšlikumus apstiprinās ES padome.

“Lūgums pievērst uzmanību tam, lai komunisma upuri saņemtu tādu pašu politisko, tiesisko un vēsturisko vērtējumu, kā tas ir paredzēts nacisma upuriem. Viņiem beidzot ir jāsaņem gandarījums, ” uzsvēra S.  Kalniete.

Baltijas valstu deputāti pauda arī neapmierinātību par Francijas lēmumu pārdot Krievijai militāro desanta kuģi “Mistral”. Arī S. Kalniete atbalsta savu kolēģu viedokli, un politiķe jau agrāk ir aicinājusi, ka  visaugstākajā līmenī ir jālūdz Francijai vēlreiz apsvērt nodomu pārdot “Mistral” tipa kara kuģus valstij, kas nav alianses dalībvalsts un savā militārajā doktrīnā par galveno draudu savai drošībai atzīst NATO paplašināšanos. Par šo eventuālo darījumu aizvien satrauktāk runā arī Latvijas tuvākie sabiedrotie – ASV.

Paredzams, ka arī turpmāk Hermans van Rompejs tiksies ar eiroparlamentāriešiem.

Atbildīgais ziņotājs ir britu konservatīvais deputāts Richard Ashworth. Viņa ziņojuma pirmais projekts ir izstrādāts un tagad tas ir atvērts papildinājumiem un grozījumiem, kurus var iesniegt citi deputāti un kurus apspriedīs Komitejā un iekļaus tajā (vai noraidīs) pirms ziņojuma pieņemšanas kopumā.

Piedaloties Lauksaimniecības komitejas darbā, es vēlētos iesniegt šim ziņojuma projekta grozījumus, kuri atspoguļotu Latvijas lauksaimnieku un amatpersonu svarīgākos secinājumus par KLP procedūru tālāku vienkāršošanu.

Ziņojuma projekta teksts ir pieejams internetā (pagaidām tikai angļu valodā, bet drīzumā arī latviešu valodā)http://ej.uz/CAP-simplify

Es būtu gandarīta par ieteikumiem šī ziņojuma pilnveidošanai. Grozījumu un papildinājumu iesniegšanas termiņš ir 24. februāris, tāpēc es būtu pateicīga saņemt Jūsu iespējamos komentārus, atsauksmes un konkrētus ieteikumus (latviešu vai angļu Valodā) līdz 22. februārim uz e-adresi sandra.kalniete@europarl.europa.eu