Autors: Līva Melbārzde

Publicēts: 22.09.2010, Dienas Bizness

Mājsaimniecības aizsargās, uzņēmumiem par saviem riskiem jādomā pašiem

Tas izriet no Eiropas Parlamenta (EP) apstiprinātajiem grozījumiem regulai par gāzes piegādes drošības pasākumiem Eiropā. Galvenā darbība, lai nepieļautu 2009. gada ziemas situācijas atkārtošanos, kad daļa Eiropas valstu Krievijas un Ukrainas gāzes konflikta dēļ palika bez dabasgāzes, ir koncentrēšanās uz gāzes piegādes infrastruktūras attīstību.

30 dienu uzkrājumi

“Latvijai tas nozīmē, ka ar ES līdzfinansējumu varētu tapt jauni starpvalstu gāzes vadu savienojumi,” DB sacīja EP deputāte Sandra Kalniete, gan neprecizējot, ar kurām valstīm šie savienojumi varētu būt.

Cits sasniegums – EP esot definējis, kāda situācija uzskatāma par kritisku dabasgāzes piegāžu ziņā, un vienojies, ka pret dabasgāzes deficītu jāaizsargā vismaz mājsaimniecības. Tas nozīmē, ka gāzes kompānijām būs jāveido dabasgāzes uzkrājumi vismaz 30 mājsaimniecību patēriņa dienām, vajadzības gadījumā šos uzkrājumus uzglabājot kaimiņvalstīs.

“Būtiskas izmaiņas paredzētas arī faktā, ka tagad atsevišķas ES dalībvalstis varēja noslēgt gāzes piegādes līgumus ar trešajām valstīm un tad pārējos nostādīt fakta priekšāvislabākais piemērs tam ir Nord Streamturpmāk šādi projekti būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju,” skaidroja – S. Kalniete.

Jauni vadi nekomerciāli

“Mēs priekšlikumus par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem izpildām ar uzviju neatkarīgi no plānotās regulas. Tas ir iespējams, jo mums nav starpniekvalstu starp piegādātāju un patērētāju, kā arī apkures sezonā, kad dabasgāze ir visvairāk nepieciešama, mums nav ārējo piegāžu – visa dabasgāze nāk no Inčukalna pazemes gāzes krātuves,” DB sacīja a/s Latvijas gāze preses sekretārs Vinsents Makaris. Latvijas gāzi visvairāk satraucot infrastruktūras modernizēšana, jo īpaši krātuves.

 Šajā jomā ES jau ir veikusi pirmos pozitīvos soļus, un notiek pārvades sistēmas un urbumu rekonstrukcija krātuvē par ES naudu. Jaunu dabasgāzes vadu būvniecību no Rietumeiropas enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš vērtē skeptiski: “Par to notiek tikai spekulācijas. Gāzes vadu izbūve nav nekāda vienkārša lieta. Turklāt nemēdz ar dabasgāzi tā būt, ja vienā virzienā ir ieguldīti miljardi eiro un gāze tajā plūst, ka šī gāze atkal atgrieztos atpakaļ pretējā virzienā. Daudzām Rietumeiropas valstīm ļoti labi patīk norvēģu gāze, taču es nevaru iedomāties nevienu komerciālu iemeslu, kāpēc tā varētu plūst uz Latviju,” uzskata J. Ozoliņš. Viņaprāt, Krievijas–Ukrainas gāzes konflikta mācība Eiropai ir tāda, ka jādomā par diversifikāciju, bet paredzētā aizsardzība tikai mājsaimniecībām uzņēmumiem nozīmē, ka tiem par saviem riskiem jādomā pašiem.

Šodien Eiropas parlaments plenārsesijā apstiprināja grozījumus regulai par gāzes piegādes drošības pasākumiem Eiropā. Šīs Regulas projektu izstrādāja Eiropas Komisija enerģētikas komisāra Andra Piebalga vadībā. Tās mērķis ir novērst tādus gāzes piegādes apdraudējumus, kādus radīja Krievijas un Ukrainas gāzes krīze 2009. gada janvārī.

Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejas atzinumu par šo likumdošanu sagatavoja deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”). Komiteja apstiprināja viņas apkopotos un virzītos grozījumus regulas projektam.Sandra Kalniete: “Regula ir svarīga Eiropas kopīga atbilde uz krīzi 2009. gada janvārī, kad miljoniem cilvēku Eiropā cieta aukstumu, tika apturēta skolu un rūpnīcu darbība, jo Krievija uz divām nedēļām pārtrauca gāzes piegādi caur Ukrainu, bet Eiropas valstis nebija gatavas solidāri un organizēti rīkoties krīzes pārvarēšanai. Esmu gandarīta, ka dalībvalstis ir sapratušas, ka ir jāatsakās no sava nacionālā egoisma un jāveido kopīga un solidāra enerģētikas politika”

Svarīgākie Kalnietes ziņojumā ietvertie priekšlikumi nostiprināja konkrētas garantijas konkrētam aizsargāto patērētāju lokam visā Eiropā, rosināja piešķirt plašas pilnvaras Eiropas Komisijai rīcībai krīzes situācijas un nostiprināja valstu solidaritātes principu enerģētiskajā drošībā.

Kalniete: “Šis būs nozīmīgs solis kopīgas Eiropas enerģētikas politikas izveidošanā. Bez tās Eiropa nespēs līdzvērtīgi runāt ar enerģijas piegādātajiem un pietiekoši aizstāvēt visu savu pilsoņu intereses. Mums Latvijā ir īpaši svarīgs dalībvalstu solidaritātes princips. Regula palīdzēs pārvarēt Baltijas izolētību no ES kopējiem gāzes tīkliem, pastiprinās uzraudzību pār trešo valstu piegāžu drošību un dalībvalstu darījumiem ar ārējiem partneriem.”

Kalniete šodien uzstājās debatēs par Regulas projektu  Parlamenta plenārsesijā.  (Debašu video)

Es esmu gandarīta, ka Parlamenta rezolūcija atspoguļo to dalībvalstu bažas, kuras ir izolētas enerģētikas jomā, jo tās lielā mērā vai
pilnībā ir atkarīgas no trešo valstu gāzes importa un tām trūkst infrastruktūras savienojumu ar pārējām Eiropas Savienības
dalībvalstīm. Es ceru, ka šīs regulas pieņemšana un tālāka Eiropas kopīgās enerģētikas politikas attīstība ļaus  šīs bažas novērst.

Kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas referente es gribu ar gandarījumu atzīmēt vairākas lietas, kurās Parlamenta komitejas ir uzlabojušas šo likumdošanas priekšlikumu:

1. precizēts un skaidri definēts “aizsargāto patērētāju” loks, kam ir garantēta gāzes piegāde ekstrēmos apstākļos.  Jaunā definīcija ļauj nepārprotami  noteikt nepieciešamo pasākumu apjomu un saglabā reģionālās un Eiropas solidaritātes principus;

2. ir nostiprināta, izvērsta un konkretizēta Eiropas solidaritātes principa darbība, uzsvaru liekot uz reģionālo sadarbību un Komisijas pilnvaru un atbildības palielināšanu;

3.piegādes traucējumu risināšanā par nepārprotami prioritāriem ir noteikti tirgus instrumenti, nevis ārpustirgus pasākumi, kuri jāizmanto vienīgi gadījumos, kad tirgus mehānismu iespējas nodrošināt piegādi aizsargātajiem patērētājiem ir izsmeltas.

Citus materiālus par Sandras Kalniets un Eiropas Parlamenta darbu enerģijas drošības jomā skatiet http://kalniete.lv/tag/energija/

Sandra Kalnietes rakstiska deklarācija  Eiropas Parlamenta sesijā Strasbūrā 2010. gada 8. septembrī

Eiropas Savienība ir pasaules vadošais reģions, kurš jau vairāk kā 50 gadus rīkojas pēc noteiktiem principiem. Mēs esam spēcīgi, jo esam bijuši vienoti un solidāri. Kopienas lielākās dalībvalstis ir ievērojušas mazāko valstu intereses, bet ekonomiski spēcīgākās valstis atbalstījušas ekonomiski vājākās valstis. Arī turpmāk mēs nedrīkstam atteikties no šiem principiem.

Vairāku dalībvalstu iedzīvotāju sašutumu ir izraisījis Francijas nodoms pārdot Mistral karakuģus Krievijas Federācijai, kura pirms diviem gadiem uzbruka Eiropas Savienības un NATO partnerim Gruzijai. Nevēlos apšaubīt Francijas tiesības šādu darījumu veikt, tomēr aicinu Franciju ievērot tos ES un NATO principus, pēc kuriem tā ir rīkojusies pagātnē un, esmu pārliecināta, rīkosies arī nākotnē.

Šis darījums raisa bažas Francijas NATO un ES partneriem, kuri vienmēr ir ievērojuši savstarpējās solidaritātes principus. Īstermiņā finansiāli šis darījums būtu veiksmīgs, bet ilgtermiņā tas varētu mazināt Eiropas drošību un pasliktināt attiecības starp kopienas dalībvalstīm, tādējādi darot mūs vājākus. Nedrīkst ignorēt partneru viedokli, it īpaši tik svarīgā jautājumā kā ES dalībvalstu militāro drošība.

Mēs nedrīkstam ļaut citām valstīm vājināt mūsu vienotību ar šādiem darījumiem. Atcerēsimies, ka mūsu tuvākie draugi un sabiedrotie nav meklējami Austrumos, bet gan kopienas iekšienē. Turpināsim sekot tiem principiem, kurus esam ievērojuši līdz šim. Ja mēs būsim vienoti, mēs būsim stipri!

Franču filozofs Andrē Gliksmans šoruden Velveta revolūcijas divdesmit gadiem veltītā konferencē Prāgā aicināja ieraudzīt divas Krievijas – Vladimira Putina un Annas Poļitkovskas Krieviju. Autoritāro, pilsoniskās brīvības ierobežojošo, impēriski nostalģisko un naftasdolāru uzpūsto “Putina sistēmu”. Un Krievijas demokrātisko pilsoņu, cilvēka tiesību aizstāvju un sistēmas drosmīgo pretinieku Krieviju. “Jā, ar Krieviju ir jādraudzējas, bet ar kuru Krieviju – Putina vai Poļitkovskas Krieviju?” retoriski jautāja Gliksmans.Šonedēļ Briselē ir iespējams ieraudzīt šīs abas Krievijas. Putina Krieviju pārstāv krievu imperiālisti un viņu nolīgtie “eksperti” – vēstnieks NATO Dmitrijs Rogozins, nacionālistiskā politiķe un vēsturniece Natālija Naročņicka un Tatjana Ždanoka. Putina sistēma mēģinās pievērst uzmanību grāmatai “Iespēja izdzīvot: minoritāšu tiesības Igaunijā un Latvijā”, kurā attaisnos Krievijas un PSRS īstenoto pārkrievošanu un nomelnos Latvijas un Igaunijas tautu Eiropas izvēli un politiku. Attaisnojumam kalpo atsauce uz Krievijas vēsturiskajām tiesībām pār Baltijas valstīm, kuru “iekļaušana PSRS 1944. gadā nebija, kā daudzi mūsdienās apgalvo, kails piemērs par krievu agresiju, bet gan tās situācijas atjaunošana, kura pastāvēja gadsimtiem ilgi un kuru jebkurā gadījumā atbalstīja ievērojama daļa”.

Annas Poļitkovskas Krieviju pārstāv cilvēktiesību aktīvists, biedrības “Memoriāls” priekšsēdētājs un ievērojams padomju disidents Sergejs Kovaļevs un vēsturnieks Jurijs Afanasjevs, kuri šodien Eiropas Parlamentā stāsta par Putina sistēmas kroplībām un aicina Eiropas intelektuāļus uz solidāru pretestību Kremļa režīmam un rietumvalstu monopolistu merkantilajiem darījumiem ar Putinu.

Tiktāl viss it kā būtu skaidrs, tā teikt, ideju cīņa un viedokļu daudzveidība…

Tomēr mani nodarbina cits jautājums – kuru Latviju un kuru Eiropu pārstāv Tatjana Ždanoka, un cik Latvijā patiesībā ir Latviju. Cik ir pašu bāleliņu, kas, patriotiskus vārdus skandēdami, tomēr aizrautīgi ļaujas Krievijas “maigajai varai” un vēl mēģina pārliecināt tos, kas pagaidām šaubās, par gaidāmajiem ekonomiskajiem labumiem – mūsdienīgām piena upēm ķīseļa krastos, kas, “ja tik pareizi runāsim ar Krieviju”, plūdīs arī tepat Latvijā.

Starpkaru periodā Latvijā arī bija divi strāvojumi – “rietumnieki” un “austrumnieki”. “Rietumnieki” bija par sadarbību ar Eiropu, “austrumnieki” – ar Padomju Savienību. Cik melno ikru un šņabīša PSRS vēstniecības pieņemšanās gan netika apēsts un izdzerts, līdz latviešu uzņēmēji, žurnālisti un intelektuāļi sāka ticēt, ka Padomija ir mūsu valsts īstenais draugs! Protams, ka tas bija vieglāk, nekā pacelt Latviju līdz tādai izcilībai, lai mēs spētu līdzvērtīgi konkurēt Eiropā. Tā nemanot pienāca 1940. gads…

Šoreiz nebūs 1940. gada, jo ir cits laiks. Šoreiz 1940. gads briest mūsu prātos un sirdīs, tāpēc šodien tik viegli var “ieviesties” valstī, kuras tauta netic sev un kuras politiķus tik viegli ir padarīt par “savējiem”. Ir arī citi līdzekļi, kā “maigo varu” nobriedināt līdz īstai varai – arvien pieaugoša Krievijas plašsaziņas līdzekļu ietekme, netīrās naudas ieguldījumi, “gāzes adata”, savstarpēji izdevīgi darījumi ar “politbiznesmeņiem” un to politisko panākumu veicināšana.

Ja vēl “maigajai varai” talkā nāk mūsu pašu dižbāleliņi, kas stāstīdami stāsta, cik ļoti latvju tautai vajag īstu saimnieku un vadoni, tad paliek baigi no tām vēsturiskajām paralēlēm, kuras reiz jau Latvijā piedzīvotas.

Sandra Kalniete

Inciatīva kopīgas Eiropas ārējās enerģētiskās politikas veidošanā šobrīd ir Eiropas Tautas partijas  EPP)  grupas deputātiem Eiropas Parlamentā – gan parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks, gan ietekmīgās poļu delegācijas vadītājs, Eiropas Tautas partijas viceprezidents Jaceks Sarjušs-Voļskis  kopā ar kolēģiem no reģiona valstīm aktīvi virza šo jautājumu (Skat. EPP ziņu presei angliski).

Ja ir komanda un sabiedrotie,  ir divkāršs gandarījums par padarīto darbu – manis sagatavoto un parlamenta komitejā apstiprināto ziņojumu par  jauno Regulu par gāzes piegādes drošību Eiropā.

Šoedien Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejā apstiprināja manis apkopotos un virzītos grozījumus regulas projektam par gāzes piegādes drošību Eiropā.  Izdevās sasniegt visai plašu atbalstu no visām politiskajām grupām (izņemot komunistus). Balsošanas rezultāts 32:3. Regulas mērķis ir palielināt Eiropas iedzīvotāju aizsargātību pret krīzēm, ko var izraisīt pēkšņa gāzes piegādes pārtraukšana kādā valstī vai reģionā.  Šī ir viena no ES atbildēm uz Krievijas – Ukrainas konflikta izraisīto gāzes krīzi 2009.gada janvārī, kad miljoniem cilvēku Eiropā cieta aukstumu, tika apturēta skolu un rūpnīcu darbība, jo Krievija uz divām nedēļām pārtrauca gāzes piegādi caur Ukrainu.

Regulas priekšlikumu izstrādāja Eiropas Komisija enerģētikas komisāra Andra Piebalga vadībā. Jaunā likumdošana paredzēs krīžu novēršanas un pārvarēšanas sistēmas izveidošanu. Tā uzliks gāzes uzņēmumiem un dalībvalstīm par pienākumu izveidot tādu infrastruktūru, kas ļautu Eiropas iedzīvotājus apgādāt ar gāzi pat ilgstošas piegādes pārtraukuma gadījumā. Starp risinājumiem ir divvirzienu gāzes plūsmas nodrošināšana cauruļvados, gāzes uzkrājumu veidošana un dalībvalstu plānveidīga saskaņota rīcība krīzes situācijās. Eiropas Komisijai būs plašākas tiesības izsludināt ārkārtas stāvokli gāzes piegādes jomā un rīkoties, lai nodrošinātu ES vienotu rīcību. Regulas projekts arī paredz, ka turpmāk dalībvalstīm būs jāsniedz plašāka informācija par pieejamajiem gāzes resursiem un līgumiem. Turpmāk, pirms noslēgt jaunus divpusējus līgumus par gāzes piegādi ar valstīm ārpus ES, dalībvalstīm būs jākonsultējas ar Eiropas Komisiju par šo līgumu atbilstību ES iekšējā tirgus noteikumiem.

“Kalnietes  atzinums”  paredz nostiprināt konkrētas garantijas precīzāk noteiktam aizsargāto patērētāju lokam visā Eiropā.  Es  atbalstu plašu pilnvaru piešķiršanu Komisijai rīcībai krīzes situācijas un valstu solidaritātes principa īstenošanu.

Lai arī neliels, šis tomer būs nozīmīgs solis kopīgas Eiropas enerģētikas politikas izveidošanā.  Bez kopīgas enerģētikas politikas Eiropa nespēs līdzvērtīgi runāt ar citiem pasaules spēkiem un nespēs pietiekoši aizstāvēt visu savu pilsoņu intereses.  Mums Latvijā ir īpaši svarīgs dalībvalstu solidaritātes princips un kopīgas krīžu pārvarēšanas sistēma. Par Eiropas vājo vietu var kļūt nacionālais egoisms un vienotības trūkums kritiskos brīžos. Jaunā likumdošana palīdzēs šo egoismu pārvarēt.

Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzības komitejā man ir uzticēts sagatavot likumdošanas priekšlikumus Regulai par gāzes piegādes drošību Eiropā.  Šī ir viena no ES atbildēm uz Krievijas - Ukrainas konflikta izraisīto gāzes krīzi 2009. gada janvārī, kad miljoniem cilvēku Eiropā cieta aukstumu, tika apturēta skolu un rūpnīcu darbība, jo Krievija uz divām nedēļām pārtrauca gāzes piegādi caur Ukrainu. Regulas priekšlikumu izstrādāja Eiropas Komisija tās enerģētikas komisāra Andra Piebalga vadībā.

Jaunā likumdošana, kuru Eiropas valstu vadītāji ir aicinājuši pieņemt pēc iespējas ātrāk, paredzēs krīzes novēršanas un vadības mehānismus un uzliks gāzes uzņēmumiem un dalībavalstīm par pienākumu izveidot tādu infrastruktūru, kas ļautu Eiropas iedzīvotājus apgādāt ar gāzi pat ilgstošas piegādes pārtraukuma gadījumā. Starp risinājumiem ir pārrobežu starpsavienojumi un cauruļvadu divvirzienu plūsmas nodrošināšana, gāzes uzkrājumu veidošana un koordinēta dalībvalstu rīcība krīzes situācijās. Regula arī paredz, ka turpmāk dalībvalstīm, pirms noslēgt jaunus līgumus par gāzes piegādi ar valstīm ārpus ES, būs jākonsultējas ar Eiropas Komisiju par šo līgumu atbilstību ES iekšējā tirgus noteikumiem. Sekot iesniegtajiem priekšlikumiem un  Regulas pieņemšanas gaitai var Likumdošnas Novērotavā un Eiropas Savienības Padomes dokumentos.

Pirmā Kalnietes atzinumu apspriešana Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejā notika 5. novembrī. Līdz 11. novembrim deputāti iesniedza vēl 67  Regulas teksta grozījumus. Tika meklēti kompromisi un labāki likumdošanas risinājumi.

1. decembrī notiks Kalnietes atzinuma un grozījumu  apspriešana, bet 2. decembrī – balsojums komitejā. Mūsu komitejas apstiprinātos grozījumus tad izskatīs un  balsos  Enerģētikas komitejā un Parlamenta plenārsēdē.

Medijos:|

Kalniete iesaistās cīņās par gāzes piegādes drošību Eiropā
TVNET 8.oktobrī , Latvijas Avīze 8. oktobrī

Kalniete uzsver drošības garantijas mājsaimniecībām, skolām un slimnīcām
LETA 6. novembrī

Latvijas Avīze 8. oktobrī