Otrdienas vakarā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja apstiprināja ziņojumu par Eiropas kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada. Tajā ietverti deputātu ieteikumi  šīs politikas reformai.

Ziņojuma projekts izraisīja karstas debates un prasīja rast  kompromisus starp gandrīz 900 iesniegtajiem grozījumiem.

Latvijas deputāte Sandra Kalniete („Vienotība”) iesniedza virkni priekšlikumu Latvijas zemniekiem taisnīgākas politikas pieņemšanai.  Viņa rosināja pāriet uz jauno, vienlīdzīgāko atbalsta maksājumu  kārtību pēc iespējas ātrāk, noteikt objektīvus atbalsta kritērijus,  nodrošināt godīgu konkurenci   visu Eiropas valstu  lauksaimnieku starpā un piešķirt finansējumu valstīm atbilstoši  to  attīstības vajadzībām. Turpini lasīt »

Latvijas avīze, 12.06.2010.

Autors: Ilze Rūtenberga – Bērziņa.

“Vai jūs šādas rotas lietojat arī tagad? Kur tādas iespējams iegādāties?” Šādi un līdzīgi jautājumi šonedēļ skanēja Briselē, kur Eiropas Parlamentā atklāja Latvijas seno rotu izstādi.

Lai gan izstādē senās rotas aplūkojamas vien fotoattēlos, interese bijusi neviltota. Vairāki ārzemju viesi sajūsmināti secinājuši, ka puišiem no Latvijas rokas rotā Nameja gredzeni, kādi redzami fotogrāfijās. Šis fakts pat izraisījis diskusiju par seno rotu nozīmi mūsdienu Latvijas kultūrā.

Izstādē aplūkojamās rotas ir Nacionālā vēstures muzeja arheoloģijas kolekcijas izcilākie paraugi. Ar senajām rotām, kuras parlamenta ēkā būs aplūkojamas veselus četrus gadus, viesus iepazīstināja arī Latvijas eiroparlamentārieši Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš. Abi deputāti uzskata, ka šī fotoizstāde par Nacionālā vēstures muzeja kolekcijām varētu ieinteresēt tos vēsturniekus, kuri pēta Baltijas reģionu un Eiropas vēsturi. Sandra Kalniete uzskata, ka Latvijai ir bagāta un sarežģīta vēsture, kas nav bijusi izolēta no notikumiem un procesiem Eiropā un pasaulē, jo Latvija atrodas nozīmīgu tranzīta maršrutu krustcelēs.

“Arheoloģiskie atradumi bija un joprojām ir nozīmīgākā un interesantākā Latvijas tūkstošiem gadu ilgās vēstures liecība,” uzskata

S. Kalniete.

Savukārt Krišjānis Kariņš norāda, ka starptautiskajai sabiedrībai joprojām nepietiek informācijas par Latvijas vēsturi, tāpēc jārīko dažādi pasākumi, lai popularizētu valsts vārdu pasaulē, tostarp Eiropas Parlamentā.

Brisele, 8.jūnijs. Šodien Eiropas Parlamentā Briselē tiek atklāta Latvijas seno rotu izstāde. Foto izstādē tiek vēstīts par Latvijas Nacionālā Vēstures Muzeja arheoloģijas izcilākajiem priekšmetiem. Atšķirībā no citām Eiropas Parlamenta izstādēm, senās Latvijas rotas eiroparlamentārieši un viesi varēs apskatīt turpmākos četrus gadus, jo fotogrāfijas rotās vienu no Parlamenta gaiteņiem, kurā atrodas arī Latvijas deputātu Sandras Kalnietes un Krišjāņa Kariņa biroji.
Deputāti uzsver, ka Latvijas Nacionālā  Vēstures Muzejā ir daudz unikālu kolekciju, kas ir būtiski svarīgas vēsturniekiem, kuri pēta Baltijas reģiona un Eiropas vēsturi. Muzeja priekšmetus zinātniskajam darbam izmanto ne tikai Latvijas pētnieki, bet arī arheologi, numismāti, etnogrāfi un vēsturnieki no ārzemēm. Turpini lasīt »

Intervijā LTV-1 rīta raidījumam “Labrīt, Latvija!” 7. jūnijā stāstīju par reformām Eiropas lauksaimniecības politikā. Lauki nav tikai lielsaimnieki, bet laukos ir jārada iespējas pastāvēt arī bioloģiskajai lauksaimniecībai, amatniecībai, daudzveidīgai nodarbinatībai.Video atrodams šeit.

Vija Ancāne kļuva par pirmo Sandras Kalnietes balvas „Atdzimt no pelniem” ieguvēju. Viņa ir stipra un neatkarīga Latgales sieviete, kur ir „atdzimusi no pelniem”. Piedāvājam apskatīt Vijas Ancānes pieteikuma anketu, kuru iesūtīja biedrība „Neaizmirstules”.

Pretendentes veikumu uzskaitījums

1. SIA „Aglonas maize” dibinātāja un direktore
2. Maizes muzeja dibinātāja un direktore
3. Viesu mājas „Pie Vijas” saimniece
4. Vislatvijas „Viju dienas” dibinātāja un organizatore, Maizes svētku organizatore, gadskārtējo amatnieku gadatirgu iniciatore un organizētāja,
5. „Maizes grāmatas” autore
6. Aktīva sabiedriskā darbiniece (LSSA biedre, mentore, Lauvu kluba biedre, Aglonas novada biedrības „Neaizmirstules” biedre), uzņēmējdarbības un amatniecības attīstības veicinātāja.

Vija Ancāne ir sieviete – uzņēmēja Aglonas novadā, kura pēc liela morāla, cilvēciska zaudējuma ir pilnveidojusi savas prasmes un apguvusi jaunas iemaņas, kardināli mainījusi savu dzīvi, nodibinājusi savu uzņēmumu, izveidojusi muzeju, kurš ir populārs gan Latvijas iedzīvotāju, gan ārzemnieku vidū, veiksmīgi apguvusi muzeja gides amatu, ir sasniegusi nozīmīgus rezultātus šajā jaunajā nodarbē, ir „atdzimusi” pati un palīdzējusi atdzimt gan sava uzņēmuma darbiniekiem, gan Aglonas puses ļaudīm, gan Latvijai kopumā, nenogurstoši atrodas jaunā meklējumos – katru gadu notiek „Viju dienas”, dāsni dalās savās pieredzē, aktīvi darbojas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Turpini lasīt »

28. maijs (2010), Guntars Laganovskis, LV.LV

39 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti maija sākumā izveidoja Eiropas vēstures izlīguma grupu, kuras mērķis robežojas ar neiespējamo – pretrunīgo 20. gadsimta vēstures interpretāciju konsolidācija vienotā Eiropas vēsturē. Grupu izveidojusi un to vadīs no Latvijas ievēlētā eiroparlamentāriete SANDRA KALNIETE.

Kas pamudinājis Eiropas Parlamenta deputātus, izveidojot vēstures izlīguma grupu, pievērsties neizskaidrotiem un lielākoties arī neērtiem vēstures jautājumiem?

Jāprecizē, ka tā nav Eiropas Parlamenta institucionāli ar kādu lēmumu izveidota struktūra. Katram deputātam ir iespēja nodarboties ar domubiedru meklēšanu. Šī grupa ir mana personiskā iniciatīva. Es uzrunāju Tunni Kelamu no Igaunijas, Vītautu Landsberģi no Lietuvas un nolēmām šādu grupu izveidot. Lielāko organizatoriskā darba daļu paveica tieši mans birojs. Turpini lasīt »

Latvijas avīze, publicēts 27.05.2010. Autors: Iveta Tomsone

ES atbalstam lauksaimniekiem ir jābūt godīgākam – tas ir skaidrs visiem politiskajiem spēkiem ES, kas iesaistīti Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas, kam jāstājas spēkā pēc 2013. gada, sagatavošanā. Pirmo ziņojumu par KLP pēc 2013. gada šobrīd gatavo Eiropas Parlaments (EP), un tajā jautājums par maksājumu izlīdzināšanu starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm skarts maz. Turklāt debates liecina – maksājumu izlīdzināšana nenotiks tūlīt 2014. gadā. Ietekmīgākās ES dalībvalstis, kam ir liela teikšana arī EP ziņojumu gatavošanā, gādā, lai taisnīgākas maksājumu sistēmas ieviešanai tiktu noteikts pārejas periods, kas varētu ilgt no trim līdz pat sešiem gadiem. Atgādināšu, ka Latvija saņem otros mazākos maksājumus par vienu hektāru aiz Rumānijas un tie nepārsniedz 50 eiro, bet lielākos – Grieķija, apmēram 600 eiro. ES vidēji lauksaimnieks par hektāru saņem nedaudz virs 200 eiro. Turpini lasīt »

Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes darbu pozitīvi vērtē 39,8 % no iedzīvotājiem. 10,6% par viņu nekad nav dzirdējuši, bet 15,6 % nav viedokļa. Savukārt negatīvi S. Kalnietes darbu vērtē 34%.

Amatpersonu, politiķu un sabiedriski politisko aktīvistu reitingu mērījumus pēc Neatkarīgās Rīta avīzes pasūtījuma veica socioloģisko pētījumu centrs SKDS. Vispozitīvāk sabiedrība vērtē Ingūnas Sudrabas darbu, bet no Vienotības politiķiem par Sandru Kalnieti labāku vērtējumu ir saņēmis tikai premjers Valdis Dombrovskis, kura darbu pozitīvi vērtē 48,2% no iedzīvotājiem. Vienotības priekšsēdētāju Ģirtu Valdi Kristovski pozitīvi vērtē 30,3% no iedzīvotājiem.

Vakar noskatījos rumāņudokumentālo filmas “Rumāņu kapitālisms: mūsu slepenā recepte“. Tajā Čaušesku atgriežas Rumānijā 20.gadus pēc savas nāves un ierauga, cik labi viņa Securitate zēni iekārtojušies. Securitates miljardi pazuduši. Zēni kļuvuši bagāti – miljardieri un miljonāri. Kadrā viens pēc otra ar lepnumu sniedza intervijas rumāņu “kampēji”. Kā sakampušies un kā tikuši pie politiskās varas. Kurš Senāta vicepriekšsēdētājs, kurš premjerministra vietnieks, kurš vienkārši labos sakaros ar pirmajiem diviem. Tādu nieku kā tiesas vai Satversmes tiesu neviens pat nepieminēja. Skaidrs, ka tās arī ir viņu kontrolē.

Stāsts likās tik pazīstams. Gandrīz kā Latvijā. Ja Saeima apstiprinās kārtējo “savējo” par Satversmes tiesas tiesnesi, tad beidzot būs izdevies iegūt kontroli pār Satversmes tiesu. Tad varēs pasūtīt spriedumus. Vien atliks iecelt “savējo” ģenerālprokuroru. Un tad varēs sēdēt tik pat lepni kadrā kā rumāņu malači un nekautrējoties stāstīt par saviem varoņdarbiem – kurš un cik nokampis.