Latvijas avīze, 2010. gada 17. jūnijā

Autora: Iveta Tomsone

Šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja apstiprināja ziņojumu par Eiropas kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada, tajā ietverot arī deputātes Sandras Kalnietes priekšlikumus.

“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka šobrīd EP gatavo pirmo no trim ziņojumiem par KLP reformu pēc 2013. gada, lai gada otrajā pusē varētu sagatavot kopīgo EP nostāju šajā jautājumā. To nāksies ņemt vērā Eiropas Komisijai un ES Lauksaimniecības ministru padomei, lemjot par lauksaimniecības un lauku attīstības nākotni. Turpini lasīt »

Eiropas Parlamenta deputāti 15. jūnijā pulcējās Strasbūrā piemiņas brīdī pie memoriālās plāksnes padomju deportāciju upuriem. Baltieši turpina atgādināt staļinisma režīma netaisnību, lai vēstures kļūdas neatkārtotos. Turpini lasīt »

Kopš Jaunais laiks, Pilsoniskā Savienība un Sabiedrība citai politikai sāka sarunas par vēlēšanu apvienības izveidošanu, to vien esam dzirdējuši – “viņi nespēs vienoties”, “projekts ir uztaisīts”,  “Vienotībā nav vienotības”, “viņi saplēsīsies par vietām Saeimas deputātu kandidātu sarakstos” u.t.t. Pēdēja laikā sākusies jauna dziesma – “nacionālo spēku šķeltnieki”, “Putina plāns 2″, “Saskaņas ievilcēji valdībā”, “Maskavas roka”, “sorosisti”, “nacionālo vērtību nodevēji”, “amerikāņu pakalpiņi”…  Gan jau izdomās vēl jaunas blēņas un melus.

Tos,  kas ir tik aizņemti ar Vienotības drīza gala pareģojumiem, gribu sarūgtināt – baumas par Vienotības galu ir stipri pārspīlētas un cerības pāragras. Mūsu politiskajiem konkurentiem es ieteiktu sevi nemierināt ar ilūzijām, bet vairāk nodarboties pašiem ar sevi. Tad nebūs jālauza galva, kas un kad notiks ar Vienotību. Turpini lasīt »

Otrdienas vakarā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja apstiprināja ziņojumu par Eiropas kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada. Tajā ietverti deputātu ieteikumi  šīs politikas reformai.

Ziņojuma projekts izraisīja karstas debates un prasīja rast  kompromisus starp gandrīz 900 iesniegtajiem grozījumiem.

Latvijas deputāte Sandra Kalniete („Vienotība”) iesniedza virkni priekšlikumu Latvijas zemniekiem taisnīgākas politikas pieņemšanai.  Viņa rosināja pāriet uz jauno, vienlīdzīgāko atbalsta maksājumu  kārtību pēc iespējas ātrāk, noteikt objektīvus atbalsta kritērijus,  nodrošināt godīgu konkurenci   visu Eiropas valstu  lauksaimnieku starpā un piešķirt finansējumu valstīm atbilstoši  to  attīstības vajadzībām. Turpini lasīt »

Latvijas avīze, 12.06.2010.

Autors: Ilze Rūtenberga – Bērziņa.

“Vai jūs šādas rotas lietojat arī tagad? Kur tādas iespējams iegādāties?” Šādi un līdzīgi jautājumi šonedēļ skanēja Briselē, kur Eiropas Parlamentā atklāja Latvijas seno rotu izstādi.

Lai gan izstādē senās rotas aplūkojamas vien fotoattēlos, interese bijusi neviltota. Vairāki ārzemju viesi sajūsmināti secinājuši, ka puišiem no Latvijas rokas rotā Nameja gredzeni, kādi redzami fotogrāfijās. Šis fakts pat izraisījis diskusiju par seno rotu nozīmi mūsdienu Latvijas kultūrā.

Izstādē aplūkojamās rotas ir Nacionālā vēstures muzeja arheoloģijas kolekcijas izcilākie paraugi. Ar senajām rotām, kuras parlamenta ēkā būs aplūkojamas veselus četrus gadus, viesus iepazīstināja arī Latvijas eiroparlamentārieši Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš. Abi deputāti uzskata, ka šī fotoizstāde par Nacionālā vēstures muzeja kolekcijām varētu ieinteresēt tos vēsturniekus, kuri pēta Baltijas reģionu un Eiropas vēsturi. Sandra Kalniete uzskata, ka Latvijai ir bagāta un sarežģīta vēsture, kas nav bijusi izolēta no notikumiem un procesiem Eiropā un pasaulē, jo Latvija atrodas nozīmīgu tranzīta maršrutu krustcelēs.

“Arheoloģiskie atradumi bija un joprojām ir nozīmīgākā un interesantākā Latvijas tūkstošiem gadu ilgās vēstures liecība,” uzskata

S. Kalniete.

Savukārt Krišjānis Kariņš norāda, ka starptautiskajai sabiedrībai joprojām nepietiek informācijas par Latvijas vēsturi, tāpēc jārīko dažādi pasākumi, lai popularizētu valsts vārdu pasaulē, tostarp Eiropas Parlamentā.

Brisele, 8.jūnijs. Šodien Eiropas Parlamentā Briselē tiek atklāta Latvijas seno rotu izstāde. Foto izstādē tiek vēstīts par Latvijas Nacionālā Vēstures Muzeja arheoloģijas izcilākajiem priekšmetiem. Atšķirībā no citām Eiropas Parlamenta izstādēm, senās Latvijas rotas eiroparlamentārieši un viesi varēs apskatīt turpmākos četrus gadus, jo fotogrāfijas rotās vienu no Parlamenta gaiteņiem, kurā atrodas arī Latvijas deputātu Sandras Kalnietes un Krišjāņa Kariņa biroji.
Deputāti uzsver, ka Latvijas Nacionālā  Vēstures Muzejā ir daudz unikālu kolekciju, kas ir būtiski svarīgas vēsturniekiem, kuri pēta Baltijas reģiona un Eiropas vēsturi. Muzeja priekšmetus zinātniskajam darbam izmanto ne tikai Latvijas pētnieki, bet arī arheologi, numismāti, etnogrāfi un vēsturnieki no ārzemēm. Turpini lasīt »

Intervijā LTV-1 rīta raidījumam “Labrīt, Latvija!” 7. jūnijā stāstīju par reformām Eiropas lauksaimniecības politikā. Lauki nav tikai lielsaimnieki, bet laukos ir jārada iespējas pastāvēt arī bioloģiskajai lauksaimniecībai, amatniecībai, daudzveidīgai nodarbinatībai.Video atrodams šeit.

Vija Ancāne kļuva par pirmo Sandras Kalnietes balvas „Atdzimt no pelniem” ieguvēju. Viņa ir stipra un neatkarīga Latgales sieviete, kur ir „atdzimusi no pelniem”. Piedāvājam apskatīt Vijas Ancānes pieteikuma anketu, kuru iesūtīja biedrība „Neaizmirstules”.

Pretendentes veikumu uzskaitījums

1. SIA „Aglonas maize” dibinātāja un direktore
2. Maizes muzeja dibinātāja un direktore
3. Viesu mājas „Pie Vijas” saimniece
4. Vislatvijas „Viju dienas” dibinātāja un organizatore, Maizes svētku organizatore, gadskārtējo amatnieku gadatirgu iniciatore un organizētāja,
5. „Maizes grāmatas” autore
6. Aktīva sabiedriskā darbiniece (LSSA biedre, mentore, Lauvu kluba biedre, Aglonas novada biedrības „Neaizmirstules” biedre), uzņēmējdarbības un amatniecības attīstības veicinātāja.

Vija Ancāne ir sieviete – uzņēmēja Aglonas novadā, kura pēc liela morāla, cilvēciska zaudējuma ir pilnveidojusi savas prasmes un apguvusi jaunas iemaņas, kardināli mainījusi savu dzīvi, nodibinājusi savu uzņēmumu, izveidojusi muzeju, kurš ir populārs gan Latvijas iedzīvotāju, gan ārzemnieku vidū, veiksmīgi apguvusi muzeja gides amatu, ir sasniegusi nozīmīgus rezultātus šajā jaunajā nodarbē, ir „atdzimusi” pati un palīdzējusi atdzimt gan sava uzņēmuma darbiniekiem, gan Aglonas puses ļaudīm, gan Latvijai kopumā, nenogurstoši atrodas jaunā meklējumos – katru gadu notiek „Viju dienas”, dāsni dalās savās pieredzē, aktīvi darbojas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Turpini lasīt »

28. maijs (2010), Guntars Laganovskis, LV.LV

39 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti maija sākumā izveidoja Eiropas vēstures izlīguma grupu, kuras mērķis robežojas ar neiespējamo – pretrunīgo 20. gadsimta vēstures interpretāciju konsolidācija vienotā Eiropas vēsturē. Grupu izveidojusi un to vadīs no Latvijas ievēlētā eiroparlamentāriete SANDRA KALNIETE.

Kas pamudinājis Eiropas Parlamenta deputātus, izveidojot vēstures izlīguma grupu, pievērsties neizskaidrotiem un lielākoties arī neērtiem vēstures jautājumiem?

Jāprecizē, ka tā nav Eiropas Parlamenta institucionāli ar kādu lēmumu izveidota struktūra. Katram deputātam ir iespēja nodarboties ar domubiedru meklēšanu. Šī grupa ir mana personiskā iniciatīva. Es uzrunāju Tunni Kelamu no Igaunijas, Vītautu Landsberģi no Lietuvas un nolēmām šādu grupu izveidot. Lielāko organizatoriskā darba daļu paveica tieši mans birojs. Turpini lasīt »