Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komiteja šodien atbalstīja deputātes Sandras Kalnietes (Vienotība) virzītos grozījumus Eiropas Savienības (ES) likumdošanā, kas ļaus Latvijas zemniekiem tiešmaksājumos arī 2013. gadā saņemt līdzšinējo 40 miljonu eiro piemaksu no nacionālā budžeta.

 
Ja šos grozījumus dalībvalstis apstiprinās arī ES Padomē, tad Latvija arī 2013. gadā varēs turpināt piemaksas pie ES tiešmaksājumiem, lai nodrošinātu
Latvijas zemniekiem līdzšinējo atbalsta līmeni.
 
Saskaņā ar pašreizējām ES normām, šādas piemaksas no Latvijas valsts budžeta ir atļautas tikai līdz 2012. gada beigām. Ja tās nevarēs turpināt, tad 2013. gadā Latvijas zemnieki saņems kopsummā par 40 miljoniem eiro mazākus tiešmaksājumus.
 
“Latvijas valsts piemaksā tikai dažus desmitus latu par hektāru, tomēr mūsu zemniekiem svarīgs ir katrs lats, lai viņi varētu labāk konkurēt ar bagātīgi subsidētajiem konkurentiem Rietumeiropā. Sākotnēji Eiropas regulas projekts paredzēja nacionālo papildmaksājumu 2013. gadā vairs neatļaut. Tomēr man izdevās pārliecināt lielāko frakciju deputātus, ka atņemot šo atbalsta iespēju, padziļinātos tā netaisnība, kas izveidojusies tāpēc, ka Latvijas zemnieki saņem mazākos tiešmaksājumus ES,” skaidro Kalniete.
 
Nākamais solis pēc balsojuma Parlamentā ir  panākt vienošanos ar dalībvalstu Padomi un Eiropas Komisiju. Paredzams, ka sarunas ilgs līdz vasaras
beigām un galīgais balsojums Parlamenta plenārsēdē notiks rudenī.

Šodien, 2. maijā, laikposmā no plkst. 14:00 līdz plkst. 14:30 partija VIENOTĪBA aicina piedalīties videosarunā ar VIENOTĪBAS Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Sandru Kalnieti.

Videosarunas laikā skatītājiem būs iespēja tiešraidē iztaujāt Kalnieti par aktualitātēm ārpolitikā un EP darbā, VIENOTĪBAS EP deputātu paveikto un iecerēto, kā arī uzdot citus sev interesējošus jautājumus.

Saruna ar Kalnieti norisināsies tiešraidē apvienības vortālā www.vienotiba.lv

Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā Sandra Kalniete (Vienotība) un Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) ir iesnieguši priekšlikumus, kas paredz, ka programmas Eiropas infrastruktūras savienošanas (Connecting Europe Facility / CEF) līdzekļus varēs saņemt tikai tās valstis, kuras ir liberalizējušas piekļuvi gāzes vadiem. CEF programmas ietvaros ir paredzēti līdzekļi gan Rail Baltic izveidei, gan dažādu enerģētikas infrastruktūras projektu realizēšanai, lai savstarpēji savienotu atsevišķu dalībvalstu tīklus un nodrošinātu drošu enerģijas piegādi. Priekšlikumus deputāti ir iesnieguši regulā par Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijām. Kalniete ir šīs regulas atzinuma galvenā veidotāja EP Iekšējā tirgus komitejā.

Abi no Latvijas ievēlētie deputāti uzskata, ka šāda priekšlikuma pieņemšana mudinās Eiropas valstis pēc iespējas ātrāk liberalizēt piekļuvi gāzes vadiem, lai nezaudētu CEF programmas ietvaros paredzētos līdzekļus. Turklāt tas ne tikai mazinās atkarību no viena piegādātāja, bet konkurences rezultātā arī maksa par gāzi mājsaimniecībām varētu samazināties. “Mēs ļoti labi saprotam, ka būs trešo valstu kompānijas, kuras šādu priekšlikumu nevēlas redzēt, bet Eiropas interesēs ir dažādot gāzes piegādātājus,” uzskata Latvijas deputāti.
 
Kopumā CEF programmas ietvaros ir paredzēti 40 miljardi eiro, no kuriem 9,1 miljards eiro atvēlēts enerģētikai. Eiropas energoinfrastrutkūras vadlīniju mērķis ir pilnībā integrēt enerģijas iekšējo tirgu, nodrošināt, ka neviena dalībvalsts nav izolēta no Eiropas tīkla un sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību.

Šodien vizītē Latvijā ir ieradusies Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Elizabete Kēstingera no Austrijas. Viņa veido Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP)  reformas Lauku attīstības sadaļu. Deputāte Latvijā ieradusies pēc Sandras Kalniete (Vienotība) un Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ielūguma, lai iepazītos ar situāciju Latvijas laukos. KLP ietvaros Lauku attīstībai nākamajos septiņos gados tiks atvēlēts 101 miljards eiro.

 
Sandra Kalniete uzsver, ka tiešo maksājumu jautājums ir svarīgs, bet nedrīkst ignorēt arī citas KLP sadaļas. Lauku attīstībai paredzētā nauda ir nozīmīga, jo tā palīdz zemniekiem attīstīties. Vizītes laikā Elizabete Kēstingera iepazīsies ar Latvijas nostāju KLP reformas svarīgākajos jautājumos. “Esmu pārliecināta, ka Latvija var tikai iegūt papildus finansējumu, jo esam viena no retajām valstīm, kas aktīvi lobē un iestājas par savām interesēm,” uzskata Kalniete.
 
Šogad šī jau ir trešā šāda līmeņa eiroparlamentāriešu vizīte Latvijā. Janvārī Latvijā viesojās Maireda Maginesa, kura ir atbildīga par KLP reformas Tiešo maksājumu sadaļu, bet februārī EP Konservatīvo grupas vadītājs Lauksaimniecības komitejā Džeimss Nikolsons.
Patlaban tiek plānots, ka EP Lauksaimniecības komitejā pārveidotais KLP reformas priekšlikums tiks prezentēts jūnija beigās.

“Neatkarīgā Rīta Avīze”, Imants Vīksne, 2012.gada 26.aprīlis.

Eiropas Parlamenta ēkā Briselē atklāta Latvijas deputātes Sandras Kalnietes organizēta fotoizstāde Solidaritāte rekonstrukcijā: gads pēc Japānas lielās zemestrīces. No starptautiskās diplomātijas viedokļa šis žests ir nozīmīgs, jo Eiropas Savienība tiecas noslēgt ar Japānu brīvās tirdzniecības līgumu.

Tas Eiropas uzņēmējiem pavērtu iespējas konkurēt Japānas tirgū ar līdzvērtīgiem nosacījumiem.

Savas intereses te ir arī Latvijai, proti, japāņi varētu biežāk ārstēties ar mūsu farmācijas industrijas ražotajām zālēm. Taču priekšnoteikums klātbūtnei Japānas tirgū ir vienkāršāka zāļu atbilstības vērtēšana. Šobrīd Eiropas tirgum pārbaudīti un par labiem atzīti medikamenti Japānā jātestē no jauna. Tas ievērojami sadārdzina produktu, padarot to faktiski konkurēt nespējīgu. Un tā – daudzās nozarēs importa precēm japāņi piemēro augstākus standartus nekā pašu ražotajām. Brīvās tirdzniecības līgums šo Eiropas biznesa problēmu risinātu.

Oficiālas sarunas par līguma tapšanu vēl nav sāktas; abas puses saskaņo sarunu problemātiku – ES vēlas drošību, ka Japāna gatava atcelt beztarifu barjeras, japāņi vēlas būt pārliecināti, ka, reiz uzsāktas, sarunas arī tiks veiksmīgi pabeigtas.

Un tieši tāpēc šobrīd Eiropai ir tik svarīgi apliecināt šo apņemšanos atkal un atkal – uzturēt labas attiecības, izrādīt cieņu. Būdami senas un noslēgtas kultūras pārstāvji, japāņi starpvalstu attiecībās diplomātijas rituāliem piešķir milzīgu nozīmi. Jebkuras pārmaiņas notiek lēni.

Sandra Kalniete – priekšsēdētāja vietniece parlamenta delegācijā attiecībām ar Japānu – atzīst, ka kaut kur pilsētā viņas un poļu kolēģa Artura Zasadas organizēto fotoizstādi visticamāk apmeklētu vairāk cilvēku. Un, kā klātienē novērtēja Neatkarīgā, tas patiešām būtu tā vērts. Fotogrāfijas emocionāli uzrunā. Tās rāda, kā dabas stihija vienā acumirklī maina pastāvošo lietu kārtību, rimto dzīves ritmu un kā cilvēki ar milzīgu gribasspēku atkal sakārto savu pasauli. Milzīgs kuģis vienā attēlā burtiski iebrauc dzīvojamajā mājā, bet nākamajā jau tiek nolaists atkal ūdenī. Bēdu sagrauta ģimene uz cunami sagrautas ēkas fona blakus fotogrāfijā pēc dažiem mēnešiem jau atguvusi dzīvotprieku un vismaz – pagaidu māju. Tikai tēvs paguvis nosirmot. Tomēr šoreiz lielāka nozīme ir tam, ka šīs 30 fotogrāfijas izstādītas Eiropas politiski svarīgākajā punktā – parlamentā. Un arī tam, ka izstādes atklāšanā piedalījās tāds politikas smagsvars kā parlamenta lielākās politiskās frakcijas Eiropas Tautas partijas prezidents Žozefs Dauls.

Šo eiropiešu cieņas un atbalsta apliecinājumu novērtē Japānas vēstnieks ES Kožiro Šiožiri: «Mēs nekad neaizmirsīsim jūsu solidaritāti!» Uzreiz pēc postošās 11. marta zemestrīces Eiropas kopiena Japānai sniedza maksimāli daudz palīdzības, cik nu cietušie ņēma pretim. Naudas izteiksmē – aptuveni desmit miljonu vērtībā. Pašlaik Japānas fiziskā atjaunošana turpinās. Pagaidu māju vietā tiek celtas jaunas, no gruvešiem atdzimst rūpnīcas, ceļi – visa infrastruktūra, un te būtu komerciāla interese arī Eiropas uzņēmējiem. Tomēr, šķiet, japāņi šo nišu vēlas paturēt vairāk vai mazāk noslēgtu. Neatkarīgās taujāts, vai arī eiropieši ir aicināti piedalīties Japānas būvēšanā, diplomāts Masahiko Fujihara atbild atturīgi: «Japānas pašvaldības iepirkumus publicē savās mājas lapās, un šī informācija ir pieejama ikvienam.»

Savukārt par iecerēto brīvās tirdzniecības līgumu Japānas pārstāvis izsakās izteikti pozitīvi. Šai ziņā viņa valsts un Eiropas Savienības intereses pilnībā saskanot – abas ir par liberalizētu ekonomiku, tātad – par tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu.

Šodien Eiropas Parlamentā notiks konference, kurā diskutē par ilgtspējīgu KLP reformu Baltijas jūras valstīs. Pasākumā ar prezentācijām uzstāsies akadēmiskās vides pārstāvji, Eiropas Komisijas ierēdņi un EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete (Vienotība).
 
“KLP reforma nav tikai tiešie maksājumi. Tā ietver sevī arī videi un dabai draudzīgu saimniekošanu. Baltijas jūras valstis ir vienas no zaļākajām Eiropā, tomēr arī mūsu valstīs ir nepieciešama ilgtspējīga un dabai draudzīga lauksaimniecība. Neslēpšu, man ir ļoti patīkami savus kolēģus EP iepazīstināt ar Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē. Mēs esam piemērs citām valstīm tam, ka lauksaimniecība var būt dabai draudzīga,” uzskata Kalniete.
 
Pasākuma galvenie organizatori ir projekts Baltic compass, kura mērķis ir veicināt dabai draudzīgu lauksaimniecību. Projekta partneri ir Baltijas jūras reģiona lauksaimnieku organizācijas, tai skaitā Zemnieku Saeima no Latvijas.

Šodien Eiropas Parlamentā (EP) Briselē tiks atklāta foto izstāde “Solidaritāte rekonstrukcijā: gads pēc Japānas lielās zemestrīces”. Tā veltīta atbalstam un solidaritātei, ko Japāna saņēmusi no Eiropas Savienības (ES) pēc aizvadītajā gadā notikušās postošās zemestrīces. Izstādi organizē EP deputāti Sandra Kalniete (Vienotība) un Arturs Zasada (Polija) kopā ar Japānas pārstāvniecību ES. Izstādi atklās EP lielākās politiskās frakcijas Eiropas Tautas partijas prezidents Žozefs Dauls un Japānas vēstnieks ES Kožiro Šiožiri.

 
Kalniete: “Eiropas sniegtais atbalsts japāņu tautai bija nozīmīgs un dziļi simbolisks žests, jo apliecināja, ka eiropieši savās domās un darbos ir kopā ar viņiem šajā grūtajā pārbaudījumu stundā. Tā bija solidaritāte,  ko viņi vienmēr atcerēsies un kas nav izmērāma ne naudā, ne graudā. Japānu un Eiropas Savienību šī nelaime ir vēl vairāk tuvinājusi, un es ļoti ceru, ka visdrīzākajā laikā mēs sāksim sarunas par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu. Ar šo izstādi Japāna vēlas pateikties par atbalstu un parādīt Eiropai, ka Japāna ir atjaunojusi ievērojamu daļu no izpostītās infrastruktūras. Tas noticis apbrīnojami ātri.” Latvijas deputāte EP uzskata, ka nākotnē ievērojami varētu uzlaboties ekonomiskā sadarbība. Tāpat Kalniete atgādina, ka Japāna sniedz atbalstu ES cīņā ar parādu krīzi, veicot iemaksas vienā izveidotajiem aizdevuma mehānismiem.
 
Izstādē, kas EP telpās Briselē ir apskatāma no 24. līdz 27.aprīlim, varēs aplūkot 30 fotogrāfijas. Tajās redzams, kā atjaunota Japāna pēc postošās zemestrīces, kas notika 2011.gada 11.martā. ES atvēlēja 10 miljonus palīdzības sniegšanai Japānai.
 
2011.gada zemestrīce ir viena piecām postošākajam zemestrīcēm Japānas vēsturē, kas radīja milzīgu cunami Japānas piekrastē. Zemestrīcē gāja bojā ap 20 tūkstoši cilvēku, radās ievērojami infrastruktūras postījumi un avārijas Japānas atomelektrostacijās, kā rezultātā apkārtējā vidē noplūda bīstama radiācija.

Otrdien, 24.aprīlī, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē tiks atklāta foto izstāde “Solidaritāte rekonstrukcijā: gads pēc Japānas lielās zemestrīces”. Tā veltīta atbalstam un solidaritātei, ko Japāna saņēmusi no Eiropas Savienības (ES) pēc aizvadītajā gadā notikušās postošās zemestrīces. Izstādi organizē EP deputāti Sandra Kalniete (Vienotība) un Arturs Zasada (Polija) kopā ar Japānas pārstāvniecību ES. Izstādi atklās EP lielākās politiskās frakcijas Eiropas Tautas partijas prezidents Žozefs Dauls un Japānas vēstnieks ES Kožiro Šiožiri.

Kalniete: “Eiropas sniegtais atbalsts japāņu tautai bija nozīmīgs un dziļi simbolisks žests, jo apliecināja, ka eiropieši savās domās un darbos ir kopā ar viņiem šajā grūtajā pārbaudījumu stundā. Tā bija solidaritāte,  ko viņi vienmēr atcerēsies un kas nav izmērāma ne naudā, ne graudā. Japānu un Eiropas Savienību šī nelaime ir vēl vairāk tuvinājusi, un es ļoti ceru, ka visdrīzākajā laikā mēs sāksim sarunas par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu. Ar šo izstādi Japāna vēlas pateikties par atbalstu un parādīt Eiropai, ka Japāna ir atjaunojusi ievērojamu daļu no izpostītās infrastruktūras. Tas noticis apbrīnojami ātri.” Latvijas deputāte EP uzskata, ka nākotnē ievērojami varētu uzlaboties ekonomiskā sadarbība. Tāpat Kalniete atgādina, ka Japāna sniedz atbalstu ES cīņā ar parādu krīzi, veicot iemaksas vienā izveidotajiem aizdevuma mehānismiem.

Izstādē, kas EP telpās Briselē būs apskatāma no 24. līdz 27.aprīlim, varēs aplūkot 30 fotogrāfijas. Tajās redzams, kā atjaunota Japāna pēc postošās zemestrīces, kas notika 2011.gada 11.martā. ES atvēlēja 10 miljonus palīdzības sniegšanai Japānai.

2011.gada zemestrīce ir viena piecām postošākajam zemestrīcēm Japānas vēsturē, kas radīja milzīgu cunami Japānas piekrastē. Zemestrīcē gāja bojā ap 20 tūkstoši cilvēku, radās ievērojami infrastruktūras postījumi un avārijas Japānas atomelektrostacijās, kā rezultātā apkārtējā vidē noplūda bīstama radiācija.

Šodien Kopenhāgenā Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) tiksies ar  Dānijas parlamenta deputātiem un Pārtikas, lauksamniecības un zivsaimniecības ministrijas vadību.

 
Līdz ar jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta apstiprināšanu notiek arī Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma. Kalniete ES prezidējošās valsts Dānijas politiķiem skaidros Baltijas valstu īpašo situāciju un aicinās KLP reformas pamatā likt objektīvus kritērijus, lai nodrošinātu godīgu konkurenci visu Eiropas lauksaimnieku starpā.
 
Kalniete: “Dānija kā ES prezidējošā valsts spēlē svarīgu lomu sarunās starp ES dalībvalstīm un institūcijām par lauksaimniecības politikas nākotni. Mums ir jāizmanto ikviena iespēja pārliecināt lēmumu pieņēmējus par to, ka Baltijas valstu
zemnieku diskriminācijai Eiropā ir jāpieliek punkts.”
 
Kalniete ES jaunās politikas un budžeta apspriešanas laikā plāno tikties ar visu ES prezidējošo valstu un ES budžeta donorvalstu politiķiem, lai pārliecinātu tos par  taisnīgāku lauksaimnieku atbalsta sistēmu jaunajā Eiropas budžeta periodā.
 
Deputāte uzskata, ka KLP reforma dod iespēju novērst tos trūkumus, kas gadu desmitos ir pārvērtuši to par neefektīvu, politiski motivētu subsīdiju avotu.
 
“KLP ir kā sastiķēts lupatu deķis, kuram tiek “piešūta” katra jauna dalībvalsts. Šī metode rada nevienlīdzību starp dalībvalstu lauksaimniekiem un vājina ES globālo konkurētspēju,” uzskata EP deputāte.
 
Līdz šim Dānija ir aicinājusi daudz drosmīgāk pievērsties KLP reformai un padarīt Eiropas lauksaimniecību videi draudzīgāku. Kalniete uzskata, ka Dānijā Latvija var rast daudz sabiedroto, jo abām Eiropas ziemeļu valstīm ir svarīgi brīvas konkurences principi ES vienotajā tirgū.
 
Kalniete Eiropas Parlamentā strādā Lauksaimniecības un lauku attīstības un Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejās.

Eiropas vēstures skolotāju asociācija EUROCLIO ikgadējā kopsapulcē 4. martā ievēlēja Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Sandru Kalnieti par asociācijas atbalsta fonda prezidenti.

 
Savā uzrunā kopsapulces dalībniekiem Kalniete uzvēra, ka ir ļoti gandarīta par iespēju piedalīties Eiropas aktīvāko vēstures skolotāju atbalsta organizācijā.
 
”Es uzskatu to par novērtējumu manam līdzšinējam darbam Eiropas vēstures izlīguma veicināšanai, izpratnes veicināšanai par totalitāro režīmu, nacisma un komunisma, noziegumiem. Eiropiešiem tie ir jāpazīst vienlīdz labi,” teica Kalniete.
 
Tāpat Kalniete uzsvēra, cik svarīgi ir veidot līdzsvarotu vēstures izpratni Eiropas jaunās paaudzes vidū, kas, līdzās zināšanām par nacisma noziegumiem un holokaustu, sniegtu plašu informāciju arī par totalitārā komunisma noziegumiem, kas tika pastrādāti aiz Dzelzs priekškara.
 
“Apzinoties šo uzdevumu, es regulāri rīkoju informējošus pasākumus saviem kolēģiem EP deputātiem, parlamenta un Eiropas līmeņa politisko partiju darbiniekiem. Mums ir jāizmanto viss mūsu cilvēcisko un politisko kontaktu potenciāls, lai iekļautu mūsu stāstu Eiropas kopīgajā vēstures “mācību grāmatā”.
 
EUROCLIO ir Eiropas lielākā vēstures skolotāju apvienība, kurā piedalās 80 vēstures skolotāju un pasniedzēju biedrības no 51 valsts, to skaitā arī no Latvijas. EUROCLIO Padomes locekļu vidū ir Vaira Vīķe-Freiberga, Marts Lārs un Normans Deiviss. Organizācija veicina atbildīgu un inovatīvu vēstures mācīšanu no dažādiem redzespunktiem, kritisku domāšanu, savstarpēju cieņu un pretrunīgi vērtētu jautājumu cieņpilnu apspriešanu.
 
Kalnietes vadītā fonda galvenais uzdevums būs piesaistīt jaunus partnerus un līdzekļu EUROCLIO asociācijas pasākumiem un idejām.