Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komiteja šodien atbalstīja deputātes Sandras Kalnietes (Vienotība) virzītos grozījumus Eiropas Savienības (ES) likumdošanā, kas ļaus Latvijas zemniekiem tiešmaksājumos arī 2013. gadā saņemt līdzšinējo 40 miljonu eiro piemaksu no nacionālā budžeta.

 
Ja šos grozījumus dalībvalstis apstiprinās arī ES Padomē, tad Latvija arī 2013. gadā varēs turpināt piemaksas pie ES tiešmaksājumiem, lai nodrošinātu
Latvijas zemniekiem līdzšinējo atbalsta līmeni.
 
Saskaņā ar pašreizējām ES normām, šādas piemaksas no Latvijas valsts budžeta ir atļautas tikai līdz 2012. gada beigām. Ja tās nevarēs turpināt, tad 2013. gadā Latvijas zemnieki saņems kopsummā par 40 miljoniem eiro mazākus tiešmaksājumus.
 
“Latvijas valsts piemaksā tikai dažus desmitus latu par hektāru, tomēr mūsu zemniekiem svarīgs ir katrs lats, lai viņi varētu labāk konkurēt ar bagātīgi subsidētajiem konkurentiem Rietumeiropā. Sākotnēji Eiropas regulas projekts paredzēja nacionālo papildmaksājumu 2013. gadā vairs neatļaut. Tomēr man izdevās pārliecināt lielāko frakciju deputātus, ka atņemot šo atbalsta iespēju, padziļinātos tā netaisnība, kas izveidojusies tāpēc, ka Latvijas zemnieki saņem mazākos tiešmaksājumus ES,” skaidro Kalniete.
 
Nākamais solis pēc balsojuma Parlamentā ir  panākt vienošanos ar dalībvalstu Padomi un Eiropas Komisiju. Paredzams, ka sarunas ilgs līdz vasaras
beigām un galīgais balsojums Parlamenta plenārsēdē notiks rudenī.

Šodien, 2. maijā, laikposmā no plkst. 14:00 līdz plkst. 14:30 partija VIENOTĪBA aicina piedalīties videosarunā ar VIENOTĪBAS Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Sandru Kalnieti.

Videosarunas laikā skatītājiem būs iespēja tiešraidē iztaujāt Kalnieti par aktualitātēm ārpolitikā un EP darbā, VIENOTĪBAS EP deputātu paveikto un iecerēto, kā arī uzdot citus sev interesējošus jautājumus.

Saruna ar Kalnieti norisināsies tiešraidē apvienības vortālā www.vienotiba.lv

Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā Sandra Kalniete (Vienotība) un Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) ir iesnieguši priekšlikumus, kas paredz, ka programmas Eiropas infrastruktūras savienošanas (Connecting Europe Facility / CEF) līdzekļus varēs saņemt tikai tās valstis, kuras ir liberalizējušas piekļuvi gāzes vadiem. CEF programmas ietvaros ir paredzēti līdzekļi gan Rail Baltic izveidei, gan dažādu enerģētikas infrastruktūras projektu realizēšanai, lai savstarpēji savienotu atsevišķu dalībvalstu tīklus un nodrošinātu drošu enerģijas piegādi. Priekšlikumus deputāti ir iesnieguši regulā par Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijām. Kalniete ir šīs regulas atzinuma galvenā veidotāja EP Iekšējā tirgus komitejā.

Abi no Latvijas ievēlētie deputāti uzskata, ka šāda priekšlikuma pieņemšana mudinās Eiropas valstis pēc iespējas ātrāk liberalizēt piekļuvi gāzes vadiem, lai nezaudētu CEF programmas ietvaros paredzētos līdzekļus. Turklāt tas ne tikai mazinās atkarību no viena piegādātāja, bet konkurences rezultātā arī maksa par gāzi mājsaimniecībām varētu samazināties. “Mēs ļoti labi saprotam, ka būs trešo valstu kompānijas, kuras šādu priekšlikumu nevēlas redzēt, bet Eiropas interesēs ir dažādot gāzes piegādātājus,” uzskata Latvijas deputāti.
 
Kopumā CEF programmas ietvaros ir paredzēti 40 miljardi eiro, no kuriem 9,1 miljards eiro atvēlēts enerģētikai. Eiropas energoinfrastrutkūras vadlīniju mērķis ir pilnībā integrēt enerģijas iekšējo tirgu, nodrošināt, ka neviena dalībvalsts nav izolēta no Eiropas tīkla un sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību.

Šodien vizītē Latvijā ir ieradusies Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Elizabete Kēstingera no Austrijas. Viņa veido Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP)  reformas Lauku attīstības sadaļu. Deputāte Latvijā ieradusies pēc Sandras Kalniete (Vienotība) un Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ielūguma, lai iepazītos ar situāciju Latvijas laukos. KLP ietvaros Lauku attīstībai nākamajos septiņos gados tiks atvēlēts 101 miljards eiro.

 
Sandra Kalniete uzsver, ka tiešo maksājumu jautājums ir svarīgs, bet nedrīkst ignorēt arī citas KLP sadaļas. Lauku attīstībai paredzētā nauda ir nozīmīga, jo tā palīdz zemniekiem attīstīties. Vizītes laikā Elizabete Kēstingera iepazīsies ar Latvijas nostāju KLP reformas svarīgākajos jautājumos. “Esmu pārliecināta, ka Latvija var tikai iegūt papildus finansējumu, jo esam viena no retajām valstīm, kas aktīvi lobē un iestājas par savām interesēm,” uzskata Kalniete.
 
Šogad šī jau ir trešā šāda līmeņa eiroparlamentāriešu vizīte Latvijā. Janvārī Latvijā viesojās Maireda Maginesa, kura ir atbildīga par KLP reformas Tiešo maksājumu sadaļu, bet februārī EP Konservatīvo grupas vadītājs Lauksaimniecības komitejā Džeimss Nikolsons.
Patlaban tiek plānots, ka EP Lauksaimniecības komitejā pārveidotais KLP reformas priekšlikums tiks prezentēts jūnija beigās.

Šodien Eiropas Parlamentā notiks konference, kurā diskutē par ilgtspējīgu KLP reformu Baltijas jūras valstīs. Pasākumā ar prezentācijām uzstāsies akadēmiskās vides pārstāvji, Eiropas Komisijas ierēdņi un EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete (Vienotība).
 
“KLP reforma nav tikai tiešie maksājumi. Tā ietver sevī arī videi un dabai draudzīgu saimniekošanu. Baltijas jūras valstis ir vienas no zaļākajām Eiropā, tomēr arī mūsu valstīs ir nepieciešama ilgtspējīga un dabai draudzīga lauksaimniecība. Neslēpšu, man ir ļoti patīkami savus kolēģus EP iepazīstināt ar Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē. Mēs esam piemērs citām valstīm tam, ka lauksaimniecība var būt dabai draudzīga,” uzskata Kalniete.
 
Pasākuma galvenie organizatori ir projekts Baltic compass, kura mērķis ir veicināt dabai draudzīgu lauksaimniecību. Projekta partneri ir Baltijas jūras reģiona lauksaimnieku organizācijas, tai skaitā Zemnieku Saeima no Latvijas.

Šodien Eiropas Parlamentā (EP) Briselē tiks atklāta foto izstāde “Solidaritāte rekonstrukcijā: gads pēc Japānas lielās zemestrīces”. Tā veltīta atbalstam un solidaritātei, ko Japāna saņēmusi no Eiropas Savienības (ES) pēc aizvadītajā gadā notikušās postošās zemestrīces. Izstādi organizē EP deputāti Sandra Kalniete (Vienotība) un Arturs Zasada (Polija) kopā ar Japānas pārstāvniecību ES. Izstādi atklās EP lielākās politiskās frakcijas Eiropas Tautas partijas prezidents Žozefs Dauls un Japānas vēstnieks ES Kožiro Šiožiri.

 
Kalniete: “Eiropas sniegtais atbalsts japāņu tautai bija nozīmīgs un dziļi simbolisks žests, jo apliecināja, ka eiropieši savās domās un darbos ir kopā ar viņiem šajā grūtajā pārbaudījumu stundā. Tā bija solidaritāte,  ko viņi vienmēr atcerēsies un kas nav izmērāma ne naudā, ne graudā. Japānu un Eiropas Savienību šī nelaime ir vēl vairāk tuvinājusi, un es ļoti ceru, ka visdrīzākajā laikā mēs sāksim sarunas par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu. Ar šo izstādi Japāna vēlas pateikties par atbalstu un parādīt Eiropai, ka Japāna ir atjaunojusi ievērojamu daļu no izpostītās infrastruktūras. Tas noticis apbrīnojami ātri.” Latvijas deputāte EP uzskata, ka nākotnē ievērojami varētu uzlaboties ekonomiskā sadarbība. Tāpat Kalniete atgādina, ka Japāna sniedz atbalstu ES cīņā ar parādu krīzi, veicot iemaksas vienā izveidotajiem aizdevuma mehānismiem.
 
Izstādē, kas EP telpās Briselē ir apskatāma no 24. līdz 27.aprīlim, varēs aplūkot 30 fotogrāfijas. Tajās redzams, kā atjaunota Japāna pēc postošās zemestrīces, kas notika 2011.gada 11.martā. ES atvēlēja 10 miljonus palīdzības sniegšanai Japānai.
 
2011.gada zemestrīce ir viena piecām postošākajam zemestrīcēm Japānas vēsturē, kas radīja milzīgu cunami Japānas piekrastē. Zemestrīcē gāja bojā ap 20 tūkstoši cilvēku, radās ievērojami infrastruktūras postījumi un avārijas Japānas atomelektrostacijās, kā rezultātā apkārtējā vidē noplūda bīstama radiācija.

Šodien Kopenhāgenā Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) tiksies ar  Dānijas parlamenta deputātiem un Pārtikas, lauksamniecības un zivsaimniecības ministrijas vadību.

 
Līdz ar jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta apstiprināšanu notiek arī Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma. Kalniete ES prezidējošās valsts Dānijas politiķiem skaidros Baltijas valstu īpašo situāciju un aicinās KLP reformas pamatā likt objektīvus kritērijus, lai nodrošinātu godīgu konkurenci visu Eiropas lauksaimnieku starpā.
 
Kalniete: “Dānija kā ES prezidējošā valsts spēlē svarīgu lomu sarunās starp ES dalībvalstīm un institūcijām par lauksaimniecības politikas nākotni. Mums ir jāizmanto ikviena iespēja pārliecināt lēmumu pieņēmējus par to, ka Baltijas valstu
zemnieku diskriminācijai Eiropā ir jāpieliek punkts.”
 
Kalniete ES jaunās politikas un budžeta apspriešanas laikā plāno tikties ar visu ES prezidējošo valstu un ES budžeta donorvalstu politiķiem, lai pārliecinātu tos par  taisnīgāku lauksaimnieku atbalsta sistēmu jaunajā Eiropas budžeta periodā.
 
Deputāte uzskata, ka KLP reforma dod iespēju novērst tos trūkumus, kas gadu desmitos ir pārvērtuši to par neefektīvu, politiski motivētu subsīdiju avotu.
 
“KLP ir kā sastiķēts lupatu deķis, kuram tiek “piešūta” katra jauna dalībvalsts. Šī metode rada nevienlīdzību starp dalībvalstu lauksaimniekiem un vājina ES globālo konkurētspēju,” uzskata EP deputāte.
 
Līdz šim Dānija ir aicinājusi daudz drosmīgāk pievērsties KLP reformai un padarīt Eiropas lauksaimniecību videi draudzīgāku. Kalniete uzskata, ka Dānijā Latvija var rast daudz sabiedroto, jo abām Eiropas ziemeļu valstīm ir svarīgi brīvas konkurences principi ES vienotajā tirgū.
 
Kalniete Eiropas Parlamentā strādā Lauksaimniecības un lauku attīstības un Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejās.

Pieminot traģiskās 1949. gada deportācijas, trešdien Eiropas Parlamentā (EP) tiks demonstrēta dokumentālā filma “Ledus bērni”. Pasākumu organizē EP deputātes Sandra Kalniete (Vienotība) un Radvile Morkunaite (Lietuva). Filma “Ledus bērni” stāsta par to bērnu likteņiem, kuri padomju terora gados  no Baltijas valstīm tika izsūtīti vai piedzima nometinājumā arktiskajā joslā. Filmas režisors Justinas Lingys filmā ir intervējis tos, kas izturēja necilvēcīgos apstākļus nometinājumā pie Lapteva jūras un atgriezās Lietuvā un Latvijā.

 
Sandra Kalniete: “1949. gada represijās vairāk nekā 70% no izsūtītajiem bija bērni, sievietes un vecāka gada gājuma cilvēki. Tāpat kā mana grāmata “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, arī lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstnieces Rutas Šepetis grāmata “Starp pelēkiem toņiem” stāsta par  izsūtīto bērnu dzīves likteņiem. Lai arī cik neticami tas mūsdienās neizklausītos,  Padomju Savienībā arī uz zīdaiņiem un bērniem attiecināja klasifikāciju “tautas ienaidnieks”, kas ļāva tiem piemērot kriminālsodāmību, tos turēt apcietinājumā, ieslodzīt koncentrācijas nometnēs, strādināt spaidu darbos un pat sodīt ar nāvi. Jebkuram pasākumam, kas atmasko noziegumus pret cilvēci EP ir dziļi simboliska nozīme, lai padziļinātu izpratni par  totalitārismu un veidotu vienotu Eiropas vēsturi.”
 
Pēc Kalnietes ielūguma Briselē ieradīsies arī Velta Gringofa, kura tika izsūtīta 12 gadu vecumā un izsūtījuma laiku līdz 1958. gadam pavadīja Omskas apgabalā.
 
Filmu plāno apmeklēt ne tikai EP deputāti, Eiropas Savienības institūciju darbinieki, bet arī Japānas vēstnieks Eiropas Savienībā Kožiro Šiožiri.

Piemiņas brīdis 1949.gada 25.marta deportāciju upuriem. 2012.gada 25.marts, Okupācijas muzejs.

Godātie piemiņas brīža dalībnieki !

Man vienmēr ir grūti 14.jūnijā un 25.martā, jo manī īpaši spilgti atdzīvojas atmiņas par manas ģimenes locekļiem, kas gāja bojā tur, Sibīrijā. Šajās sēru dienās sāpes mani pārņem ar nepārvarama spēku un es zinu, ka ikviens izsūtītais vai izsūtīto ģimenes loceklis jūtas līdzīgi, jo mūsu nomocīto tuvinieku dvēseles runā ar mums.

Mans tēvs stāstīja, ka 1949.gada 25.martā Latvijā vēl daudzviet nebija nokusis sniegs un lopu vilciens, kurā kopā ar simtiem citu nevainīgu cilvēku bija ieslodzīti arī mana vecmāmiņa un tēvs, locījies cauri laukiem un mežiem, kur bērzu un kārklu piebriedušo zaru spilgtais, sarkanīgais brūnums kliedzis uz debesīm – Pavasaris ! Pavasaris ir klāt !

Bet izsūtīto ceļš no pavasara veda atpakaļ uz ilgu un drūmu Sibīrijas ziemu. Ar katru nākamo kilometru cilvēki grima arvien lielākā nomāktībā. Mans tēvs domāja : Viss pagalam. Mana dzīve ir beigusies. Daudziem izsūtītajiem tiešām dzīve beidzās Sibīrijā. Mūžīga piemiņa viņu dvēselēm ! Tomēr mana vecmāmiņa un mans tēvs izturēja un viņu dzīve turpinājās par spīti visam.

Jā, 25.marts ir latviešu sēru diena. Taču tā ir arī mūsu tautas dzīves spēka apliecinājuma diena. Par spīti sāpju ceļiem tie, kas izturēja un atgriezās, radīja bērnus, kam sekoja mazbērni, un viņi sirdī glabāja sapni par neatkarīgu Latviju. Šo sapni mēs visi kopā īstenojām 1990.gadā. Tāpēc šodien, kad atceramies postu un ciešanas, kas mūsu tautai tika netaisnīgi nodarītas, domāsim arī par Latvijas un latviešu tautas nākotni. Domāsim par to, kā pārvarēt piecdesmit okupācijas gadu drūmās pēdas mūsu dvēselēs, kas vēl divdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas ietekmē mūsu politiskos lēmumus, vārdzina tautsaimniecību, kavē labklājību un kultūru. Diemžēl mūsu dvēselēs nemīt tikai sāpes. Okupācijas sekas ir daudz smagākas nekā paši to apzināmies, jo komunistiskā režīma  nenormālība ir sagandējusi mūsu izpratni par labo un ļauno, par to, kas ir pareizi un kas ir nepareizi. Sagandējusi tiktāl, ka reizēm pat Tēvzemes mīlestību mēram pakampjamos treknos kumosos nevis ar strādīgumu un ticību tautas un valsts nākotnei.

Šodien, pieminot 25.martā cietušos un bojā gājušos, mums jāapzinās, ka mēs neesam vienīgā tauta, kuru sveša vara vai noziedzīgs režīms ir tik smagi piemeklējis 20.gadsimtā. Mums tepat līdzās ir igauņi, lietuvieši un poļi, uz austrumiem bijušās Padomijas teritorijā ir armēņi, ukraiņi, Krimas tatāri un daudzas citas mocītas  tautas. Lai arī Krievijai vēl jātiek skaidrībā par savu atbildību pasaules priekšā par staļinisma noziegumiem un komunistisko teroru, arī krievu tauta ir smagi cietusi no pašas vadītāju represijām. Totalitārismam piemīt spēja atkal un atkal atgriezties : tiklīdz tas kaut kur ir uzvarēts, tas citā ideoloģiskā mētelī atdzimst citur pasaulē. Un tā noziegumu saraksts kļūst arvien garāks: nacisma īstenotais holokausts prêt ebreju tautu,  sarkano kmeru asiņainie noziegumi Kambodžā, genocīds Ruandā un Sudānā. Arī mūsdienu Eiropa nav pasargāta no zvērībām : deviņdesmitajos gados masveidīgi noziegumi tika pastrādāti tagadējās Balkānu valstīs. Atcerēsimies arī nebrīvē smokošo Tibetas tautu un vēl daudzas jo daudzas tautas pasaulē, kas piedzīvojušas milzīgas ciešanas un zaudējumus. Tāpēc, lai šodien un ikreiz, pieminot mūsu upurus, mēs veltam mūsu labākās domas arī tiem cilvēkiem, kuru dzīvi, ģimenes, bērnus šodien apdraud kāda diktatūra un svešas varas okupācijas režīms.

Mēs esam atguvuši savu Latviju. Tas bija vieglāk nekā Latviju atveseļot no okupācijas sekām. 20 neatkarības gados ir pieļautas daudzas kļūdas, taču mēs tās vēl varam izlabot, jo tikai no mums ir atkarīgs, vai Latvija kļūs par valsti, kādu mēs to iztēlojāmies okupācijas gados un kādu mēs Latviju vēlamies sev un saviem bērniem šodien. Tas spēks un Tēvzemes mīlestība, kas savulaik ļāva mums izturēt Sibīriju un Vācijas bēgļu nometnes, ir viens no nozīmīgākajiem spēka avotiem mūsu valsts un tautas nākotnei.

Dievs, svētī Latviju un latviešu tautu!

Pieminot traģiskos 1949.gada 25.-28.marta notikumus, kad Padomju varas iestādes veica masveida deportācijas pret desmitiem tūkstošu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju, Eiropas Parlamenta deputātes Sandra Kalniete un Radvilė Morkūnaitėn (Lietuva) Eiropas Parlamenta deputātiem un darbiniekiem 28.martā piedāvās iespēju noskatīties dokumentālo filmu “Ledus bērni”.

Filma „Ledus bērni” vēsta par to bērnu likteņiem, kas padomju terora gados tika izsūtīti no Baltijas valstīm vai piedzimuši izsūtījumā. Filma ir Lietuvas, Latvijas un Zviedrijas radošās grupas kopprojekts.