Trīs oligarhu spriedelēšana par Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdības gāšanu Eiropas Parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei (Vienotība) atgādina Edgara Liepiņa apdziedāto trīs runču savstarpējo lielīšanos ar pagātnes sasniegumiem.

 
Kalniete: “Trīs oligarhu pagātnes varoņdarbus vēlēšanās ir pienācīgi novērtējusi Latvijas tauta un turpina vērtēt Rīgas un Londonas tiesas. Viņi, protams, var apspriest Dombrovska valdības gāšanas un politisko līķu reanimācijas scenārijus. Bet tāpat kā Edgara Liepiņa apdziedātajiem runčiem, viņiem vairs nav tā, kas ir Valdim Dombrovskim un viņa valdībai -  sabiedrības izglītotākās un darbīgākās daļas atbalsts. Latvijas pilsoņi pēdējos gados ir radikāli mainījuši Latvijas politiku – tajā vairs mūziku nepasūta tie, kas maksā. Oligarhi, minigarhi un kleptokrāti, protams, var sūkstīties par aizgājušo dienu spožumu, bet atpakaļceļa uz to vairs nav. Arī baumošana  par Vienotības šķelšanos ir trīs gadus nemitīgi sildīta veca zupa, kuru lieto tikai tie, kam pašiem vairs “partiju nav”.”

Trešdien vakarā notika Sandras Kalnietes rīkotā konkursa “Atdzimt no pelniem” apbalvošanas ceremonija, kurā galveno balvu ieguva Vanda Krastiņa no Ilūkstes pagasta. Vanda Krastiņa ir vadītāja lauksaimniecības uzņēmumā “Griezes”, kā arī ir viena no lauksaimniecības kooperatīva “Latvijas aita” dibinātājām. Konkursa galvenā laureāte balvā saņēma LVL1000 un īpaši gatavoto piemiņas statuju.

“Katra un ikviena no jums ir pelnījusi  atzinību par to darbu, ko darāt katru dienu. Tāpat atzinību ir pelnījušas daudzas citas Latvijas sievietes, kuras ikdienā pārvar savu trauslumu, lai atbalstītu savas ģimenes. Jūs esat Latvijas lepnums,” uzrunājot balvai pieteiktās sievietes teica Kalniete.

 Galvenās balvas ieguvēja Vanda Krastiņa pēc traģēdijas ģimenē pārcēlās uz dzīvi Latgales viensētā, kur izveidoja lauksaimniecības uzņēmumu un vēlāk arī apvienoja apkārtējos aitkopjus lauksaimniecības kooperatīvā “Latvijas aita”. “Ar savu piemēru Vanda Krastiņa, kura pēc izglītības ir finansiste, pierāda, ka ir iespējams laukos radīt vietu, lai var saimniekot un pelnīt,” uzskata Kalniete.

 Konkursa apbalvošanas ceremonijā piedalījās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš atzina, ka konkursa finālistu uzņēmība un gribasspēks ir paraugs pārējām Latvijas sievietēm. Ministru prezidents atzina, ka Latvijas sieviešu pieredze un spēja atrisināt vissarežģītākās situācijas, pelna patiesu apbrīnu.

 A/S “Dzintars” katrai no konkursam pieteiktajām sievietēm uzdāvināja piemiņas balvas, kas tiks pasniegtas kopā ar izdevniecības “Lietišķās informācijas dienests” izdoto grāmatu “Iļja Gerčikovs: būt kopsolī ar laiku”. Grāmata ir stāsta par ilggadējo A/S “Dzintars” valdes priekšsēdētāju Iļju Gerčikovu.

 Katra konkursa dalībniece arī saņēma dāvanā žurnāla “Kapitāls” abonementu un grāmatu “Kā latvieši NATO cimdus adīja”, ko sievietēm dāvāja Latvijas Lauku sieviešu apvienība. 

 Sandra Kalniete konkursu “Atdzimt no pelniem” organizē sadarbībā ar biedrību “Līdere”, bet konkursa informatīvais atbalstītājs ir žurnāls “Kapitāls”. Konkurss tika iedibināts 2010. gadā un par pirmo galvenās balvas ieguvēju kļuva  SIA “Aglonas maize” dibinātāja un vadītāja Vija Ancāne.

 Šogad konkursa žūrijā bez Sandras Kalnietes darbojas arī Aiva Vīksna (biedrības “Līdere” valdes priekšsēdētāja) Pēteris Strautiņš (DNB bankas ekonomists), Santa Anča (izdevniecības “Žurnāls Santa” galvenā redaktore), Andris Jaunsleinis (Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis), Rasma Freimane (Latvijas Lauku sieviešu apvienības padomes priekšsēdētāja), Agita Hauka (Iecavas sieviešu kluba “Liepas” valdes priekšsēdētāja), Inese Haite (biedrības “Uzņēmīgo sieviešu klubs SENTIO valdes priekšsēdētāja), Dace Salmane (žurnāla “Kapitāls” mārketinga direktore) un Ingrīda Blūma (SIA “i-bloom” valdes locekle).

Šodien notiks Sandras Kalnietes rīkotā konkursa “Atdzimt no pelniem” apbalvošanas ceremonija, kurā piedalīsies visas konkursam pieteiktās galvenās balvas pretendentes. Konkursa “Atdzimt no pelniem” mērķis ir godināt sievietes – uzņēmējas, kuras pēc liela morāla, cilvēciska, materiāla vai finansiāla zaudējuma ir apguvušas jaunas iemaņas un uzsākušas dzīvē kaut ko pilnīgi jaunu. Konkursa galvenā laureāte balvā saņems LVL1000 kā arī īpaši gatavoto piemiņas statuju. Apbalvošanas ceremonijā piedalīsies un konkursa laureātes apsveiks arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

“Mums ir nepieciešams cildināt Latvijas sievietes – uzņēmējas, kuras ieņem ļoti svarīgu lomu Latvijas ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Personīgi uzskatu, ka īpašu atzinību ir pelnījušas sievietes – mazās uzņēmējas, kuras strādā reģionos. Viņas ne tikai maksā nodokļus, bet arī rada laukos darba vietas un dod iespēju cilvēkiem palikt savā novadā un Latvijā,” uzskata Kalniete.

Konkurss tiek organizēts sadarbībā ar biedrību “Līdere”, bet konkursa informatīvais partneris ir žurnāls “Kapitāls”. Konkurss tika iedibināts 2010. gadā un par pirmo galvenās balvas ieguvēju kļuva  SIA “Aglonas maize” dibinātāja un vadītāja Vija Ancāne.

 Apbalvošanas ceremonija notiks Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē (Merķeļa ielā 13). Sākums plkst. 16.30.

 Šogad konkursa žūrijā bez Sandras Kalnietes darbojas arī Aivas Vīksnas (biedrības “Līdere” valdes priekšsēdētāja), Dace Dalmane (žurnāla „Kapitāls” mārketinga direktore), Pēteris Strautiņš (DNB bankas ekonomists), Santa Anča (izdevniecības “Žurnāls Santa” galvenā redaktore), Andris Jaunsleinis (Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis), Rasma Freimane (Latvijas Lauku sieviešu apvienības padomes priekšsēdētāja), Agita Hauka (Iecavas sieviešu kluba “Liepas” valdes priekšsēdētāja), Inese Haite (biedrības “Uzņēmīgo sieviešu klubs SENTIO valdes priekšsēdētāja) un Ingrīda Blūma (SIA “i-bloom” valdes locekle).

  Papildus informācija:

Jānis Karalis, 29715772 (Sandras Kalnietes birojs)

Zanda Raciborska, 29195835 (biedrība „Līdere”)

Šodien LTV1 kanālā plkst. 19.30 pirmo reizi Latvijā tiks rādīta filma “Sandra Kalniete. Dāma no Latvijas”. Tās režisore ir franču aktrise Dominika Blāna (Dominique Blanc), kura 65. Venēcijas kinofestivālā saņēma labākās kino aktrises balvu. Filma ir stāsts par Latvijas Eiropas Parlamenta deputātes Sandra Kalnietes ģimenes likteni un latviešu tautas pārdzīvojumiem dažādos vēstures posmos. Tā vēsta arī par  visnotaļ sarežģīto Latvijas vēsturi: neatkarības zaudēšanu, Padomju un nacistiskās Vācijas okupāciju, neatkarības atjaunošanu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados  un Latvijas atgriešanos Eiropā.

Režisore Blāna savulaik uzsvērusi, ka “tiekoties ar Sandru Kalnieti, mani piesaistīja šīs  latviešu politiķes, kas dzimusi Gulagā,  neparastā personība. Viņa bija izdzīvojusi un pretojusies iznīcībai un nāvei. Viņa ir ierakstījusi savu likteni vēsturē, savas valsts Latvijas neatkarībā un brīvībā. Sandrai Kalnietei ir sapnis: Eiropas nākotne. Viņa tam strādā un par to runā ar pārliecinošu spēku un entuziasmu. Viņa ir neparasta sieviete.”

Filmas “Sandra Kalniete. Dāma no Latvijas” pirmizrāde notika Parīzē 2006.gada novembrī. Tā vairākkārt ir rādīta Francijas televīzijās un vairākos dokumentālo filmu festivālos Eiropā.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete un Nobela prēmijas laureāte literatūrā Herta Millere 2011.gada 12.aprīlī piedalīsies Gētes institūta Latvijā organizētajā H.Milleres jaunās grāmatas “Elpas šūpoles” lasījumā un sarunā par izsūtījuma pieredzi un deportāciju izvērtēšanu postsociālisma valstīs pēc 1989.gada.

Vairāk informācijas lūdzu skatīt šeit: http://www.goethe.de/ins/lv/rig/kue/lit/hmu/lv7329129v.htm

Šodien, 2011.gada 15.janvārī – Jelgavas pilī notiks biedrības „Zemnieku Saeima” organizētā Lauksaimnieku Jaungada balle, kurā tiks pasniegta Sandras Kalnietes balva jaunajiem lauksaimniekiem „Senču aicinājums”.

Konkurss jaunajiem lauksaimniekiem tika izsludināts 2010.gada oktobrī, sadarbojoties Eiropas Parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei, Zemnieku Saeimai un Latvijas Avīzei. Lai arī konkurss notika pirmo reizi, tajā piedalījās 29 pretendenti no visiem Latvijas novadiem. Otrajai kārtai tika izvirzīti 22 pretendenti – no tiem 20 saimniecības žūrijas locekļi apmeklēja klātienē.

Izrādot pateicību par atsaucību un uzdrīkstēšanos, visi žūrijas locekļi nolēmuši pasniegt arī simpātiju balvas kādam no pretendentiem:

• Zemnieku Saeima pasniegs balvu nominācijā „Cilvēks lauksaimniecības sabiedrībai”
• Latvijas Avīze pasniegs balvas divās nominācijās „Par inovāciju” un „Par uzņēmību”
• Latvijas Jauno Zemnieku klubs pasniegs balvu nominācijā „Par uzņēmību, degsmi un sparu, mērķtiecīgi darbojoties savā jomā un attīstot Latvijas lauksaimniecību”
• Hipotēku banka pasniegs balvu nominācijā „Par profesionālu saimniekošanu un neatlaidīgu attīstību”, savukārt Hipolīzings pasniegs balvu nominācijā „Par prasmīgu un tālredzīgu saimniekošanu”
• Lauku atbalsta dienests pasniegs balvu nominācijā „Par izdomu un atraktivitāti”
• Latvijas Lauksaimnieku Kooperatīvu Asociācija pasniegs balvu nominācijā „Par neatlaidību un stabilitāti”
• Latvijas Lauksaimniecības universitāte pasniegs balvu nominācijā „Par efektīvu saimniekošanu”

Kā jau tika informēts – konkursa idejas autore ir EP deputāte S. Kalniete. Konkursa mērķis ir godināt Latvijas jaunos lauksaimniekus / lauksaimnieces. Galvenā balva tiks piešķirta cilvēkam, kurš veiksmīgi nodarbojas ar lauksaimniecību, piekopj lauku dzīvesveidu, kā arī sociāli atbildīgi veicina lauku dzīves vides saglabāšanu un attīstību. Tā būs pilnībā apmaksāts brauciens 2 personām uz kādu no Eiropas vadošajām lauksaimniecībai veltītājām izstādēm / gadatirgiem / pasākumiem. Konkursa veicināšanas balvu piešķirs 20 cilvēkiem un tā būs dalība 2 dienu Jauno līderu personīgās un profesionālās izaugsmes apmācībās.

Jauno lauksaimnieku balvas konkursa žūrijā darbojās:

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekle;

Maira Dzelzkalēja, Zemnieku Saeimas priekšsēdētaja vietniece;

Viesturs Serdāns, Latvijas Avīzes valdes priekšsēdētājs;

Irina Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne;

Anna Vītola – Helviga, Lauku Atbalsta dienesta direktore;

Jēkabs Krieviņš, Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks;

Indulis Jansons, Latvijas Lauksaimniecības Kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs;

Ramona Brālis, Latvijas Jauno Zemnieku kluba padomes priekšsēdētāja (arī konkursa žūrijas priekšsēdētāja).

Foto: konkursa „Senču aicinājums” balvas. Balvas autors – tēlnieks P.Jaunzems.

Lai veicinātu Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstību, Sandra Kalniete kopā ar Latvijas Avīzi un Zemnieku Saeimu izsludina konkursu „Senču aicinājums”. Konkursa mērķis ir godināt Latvijas jaunos lauksaimniekus / lauksaimnieces. Galvenā balva tiks piešķirta cilvēkam, kurš veiksmīgi nodarbojas ar lauksaimniecību, piekopj lauku dzīvesveidu, kā arī sociāli atbildīgi veicina lauku dzīves vides saglabāšanu un attīstību. Pieteikšanās konkursam ilgst no 1. oktobra līdz 15. novembrim.

Konkursa idejas autore ir EP deputāte S.  Kalniete: „Es uzskatu, ka Latvijas lauki ir ne tikai Latvijas identitāte, bet arī nacionālās drošības jautājums. Pēdējos gados ir satraucoši redzēt, ka jauni cilvēki pamet laukus, kuri kļūst tukšāki. Ar šo balvu es vēlos godināt tos jaunos lauksaimniekus, kuri par spīti grūtībām un sarežģījumiem strādā Latvijas laukos.”

Latvijas avīzi konkursa žūrijā pārstāvēs Viesturs Serdāns: „Kamēr nezini, kas ir viegli, tikmēr grūti nav pārāk grūti. Šī doma virza uz priekšu daudzus uzņēmīgos. Īpaši laukos. Un jo sevišķi – jaunos. Esmu pārliecināts, ka šis konkurss dos iespēju „Latvijas Avīzes” lasītājiem iepazīties ar žurnālistu vēl „neskartiem”, stipriem un savā darbā sekmīgiem mūsu laikabiedriem.”

Savukārt konkursa tehnisko atbalstu nodrošinās Zemnieku Saeima, kuras valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja būs žūrijas sastāvā. „Lauksaimniecība ir ilgtermiņa bizness un tās ilgspējīgai attīstībai būtiska ir paaudžu maiņa.  Lai arī pēdējos gados modernā lauksaimniecība atgūst reputāciju, tomēr mūsu organizācijai ir būtiski vairot lauksaimniecības popularitāti, katrs cilvēks, kas uzsāk lauksaimniecisko saimniekošanu ir ļoti svarīgs. Mums ir nepieciešami jauni cilvēki lauksaimniecībā gan gados, gan domāšanā.  Zemnieku Saeima augstu novērtē šādas balvas iedibināšanu, jo atzinība un pagodinājums ir ļoti laba motivācija jauniem un uzņēmīgiem lauksaimniekiem,” par šādas balvas nepieciešamību pārliecināta ir Maira Dzelzkalēja.

Konkursa žūrijā darbosies 8 dažādu jomu profesionāļi, kuri noteiks galveno uzvarētāju. Galvenā balva būs pilnībā apmaksāts brauciens 2 personām uz kādu no Eiropas vadošajām lauksaimniecībai veltītājām izstādēm / gadatirgiem / pasākumiem. Konkursa veicināšanas balva 20 cilvēkiem būs dalība 2 dienu Jauno līderu personīgās un profesionālās izaugsmes apmācībās.

Pretendentus konkursam var pieteikt trešās puses. Pieteikumi ir atrodami www.zemniekusaeima.lv, vai rakstos uz e-pastu zsa@zemniekusaeima.lv ar norādi „Jauno zemnieku konkursam”. Papildus informāciju var saņemt Zemnieku Saeimas birojā Republikas laukumā 2, 319. kabinetā vai zvanot pa tālruni 67027044.

Maķedonijas izdevniecībā “Shkupi” klajā laists Sandras Kalnietes romāns “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”. Albāņu valodā ar angļu valodas starpniecību to tulkojis Durims Tace.

Sandras Kalnietes romāns “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” ir visvairāk tulkotais latviešu mūsdienu literatūras darbs, tas jau iznācis Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē, Itālijā, Somijā, Čehijā, ASV un Ēģiptē, romāns tulkots arī krievu valodā. Romānā “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” sižetiski un kompozicionāli pārdomātā izklāstā autore ietvērusi savas ģimenes vēstures traģiskāko stāstu, mātes un tēva, viņu senču izsūtījumu uz Sibīriju. Dreifeldu un Kalniešu dzimtas individuālās drāmas metos ir tipisks latviešu tautas likteņscenārijs, tāpēc grāmatas kopuztverē zūd robeža starp savu un svešu sāpi, jo sasniegts augsts mākslinieciska vispārinājuma spēks.

Sandras Kalnietes romāna izdošanu atbalstījis Latvijas Literatūras centrs sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu kultūras programmas “Latvijas literatūra pasaulē” ietvaros organizētajā konkursā “Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai”.

FAKTS. Apvienības “Vienotība” problēma – daudz spēcīgu sieviešu un ne tik spēcīgi vīrieši, uzskata psihoterapeits Viesturs Rudzītis. “No vienas puses, dzimumam nav nozīmes, bet, no otras puses, strādājot ikdienā ar cilvēkiem, zinu, cik ļoti liels spēks ir mātes lomai, cik ļoti grūti sievietēm no tās distancēties,” saka psihoterapeits. Viņaprāt, “Vienotība” ir “mātes un dēla veidojums, kur ir stiprās mātes un cerīgie dēli.”

Vija Ancāne kļuva par pirmo Sandras Kalnietes balvas „Atdzimt no pelniem” ieguvēju. Viņa ir stipra un neatkarīga Latgales sieviete, kur ir „atdzimusi no pelniem”. Piedāvājam apskatīt Vijas Ancānes pieteikuma anketu, kuru iesūtīja biedrība „Neaizmirstules”.

Pretendentes veikumu uzskaitījums

1. SIA „Aglonas maize” dibinātāja un direktore
2. Maizes muzeja dibinātāja un direktore
3. Viesu mājas „Pie Vijas” saimniece
4. Vislatvijas „Viju dienas” dibinātāja un organizatore, Maizes svētku organizatore, gadskārtējo amatnieku gadatirgu iniciatore un organizētāja,
5. „Maizes grāmatas” autore
6. Aktīva sabiedriskā darbiniece (LSSA biedre, mentore, Lauvu kluba biedre, Aglonas novada biedrības „Neaizmirstules” biedre), uzņēmējdarbības un amatniecības attīstības veicinātāja.

Vija Ancāne ir sieviete – uzņēmēja Aglonas novadā, kura pēc liela morāla, cilvēciska zaudējuma ir pilnveidojusi savas prasmes un apguvusi jaunas iemaņas, kardināli mainījusi savu dzīvi, nodibinājusi savu uzņēmumu, izveidojusi muzeju, kurš ir populārs gan Latvijas iedzīvotāju, gan ārzemnieku vidū, veiksmīgi apguvusi muzeja gides amatu, ir sasniegusi nozīmīgus rezultātus šajā jaunajā nodarbē, ir „atdzimusi” pati un palīdzējusi atdzimt gan sava uzņēmuma darbiniekiem, gan Aglonas puses ļaudīm, gan Latvijai kopumā, nenogurstoši atrodas jaunā meklējumos – katru gadu notiek „Viju dienas”, dāsni dalās savās pieredzē, aktīvi darbojas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.

Sasniegumi.

1.SIA „Aglonas maize” nodibināšana un attīstīšana.

Ceptuves un uzņēmuma vēsture ir ilga, sarežģīta un sāpīga. „2000. gada 11. februārī tika apturēta patērētāju biedrības vecā maizes ceptuve Aglonā, kas bija pastāvējusi ap 30 gadu, un 25 cilvēki palika bez darba. Es tur biju ražošanas meistare,” par jaunās ceptuves izveides idejas pirmsākumiem stāsta tās vadītāja V. Ancāne. „Sākām runāt savā starpā, ka kaut kas ir jādara, un netaisīs jau ķieģeļus, ka maizi māk cept.” Ar asarām acīs Vija atceras, kā sasaldējusi maizes klaipus no pēdējā cepiena un nekādi nav varējusi saņemties aiziet uz tuvējo veikalu nopirkt „svešu” maizīti. Tad arī radusies doma pašiem par savu ceptuvi. „Mums bija savi cilvēki, mēs ar tehnologu bijām izstrādājuši daudz jaunu recepšu un sākām cept rudzu maizīti, tādu, kādu mēs tagad šeit cepam,” atklāj V. Ancāne, piebilzdama, ka sākums viegls neesot bijis, jo tajā laikā kredītu dabūt nevarēja un nebija arī nekā ieķīlājama. Nauda tika aizņemta no draugiem un paziņām, tika noīrētas telpas Jaunaglonā un uzsākta maizes cepšana. 2000. gadā tika nodibināts uzņēmums „Aglonas maize” un par tā saimnieci kļuva Vija Ancāne, kura jau 10 gadus sekmīgi vada uzņēmumu ar maizes ceptuvi un veikaliem. 2004. Gadā Vija iegādājās māju, sākumā paņēma nelielu aizdevumu, lai remontētu apakšējo stāvu, kur 2005. gada 28. jūlijā tika atklāts maizes muzejs. Pēc tam, 12. augustā, atvēra veikalu, un decembrī uz šejieni no Jaunaglonas pārcēlās ceptuve. Tika uzbūvēts arī augšstāvs – viesu māja. Šobrīd maizes cepšana drīzāk ir vaļasprieks, jo nopelnīt pie tik maza gatavās produkcijas daudzuma ir grūti. Tāpēc maizīti cep vienā maiņā un tās tirdzniecība notiek pašu veikaliņā. Visi ieguldītie līdzekļi ir pašas uzņēmējas, jo netika piesaistīti ne Eiropas fondu līdzekļi, nedz gūts valsts atbalsts.

2. Pirmais un vienīgais Latvijā Maizes muzejs tika izveidots un 2005. gada 28. jūnijā atklāts. Doma par Maizes muzeju Vijai radusies, kad uz ceptuvi no tuvējām skolām nāca bērni, lai palūkotos, kā top maizīte. Strādājot Jaunaglonas amatu skolā, viņai jau bija sakrāti dažādi materiāli par maizes cepšanas tradīcijām, ēšanas tradīcijām un tautas ticējumiem. Redzot ciemiņu neviltoto interesi par to, kas un kā notiek, Vija saprata, cik nozīmīgas un audzinošas ir šādas sarunas par maizi. Māju muzeja ierīkošanai Vija nopirka 2004. gadā, un, pētot ēkas vēsturi, izrādījās, ka no 1920. gada līdz 1936. gadam tajā bijusi pirmā lielākā Aglonas sešgadīgā pamatskola, kuru atvēra latgaliešu rakstniece un dzejniece Rozālija Tabine (Naaizmērstule). Šo dažu gadu laikā Vija Ancāne muzeja izveidē ieguldīja daudz darba un savu personīgo līdzekļu. Pa šo laiku muzeju ir apmeklējuši vairāki tūkstoši viesu no Latvijas un ārzemēm. Muzejs ir kļuvis slavens visā Latvijā, un tas viss – pateicoties viena cilvēka pašaizliedzīgam darbam rudzu maizītes godināšanai. Muzeja apmeklētājus sagaida pati saimniece latgaliešu tautastērpā. Ciemiņu uzņemšanai ir sagatavots teatralizēts uzvedums, kura autore ir pati Vija.

3. Viesu mājas „Pie Vijas” saimniece. Tika izbūvēts arī augšstāvs – viesu māja Pie Vijas, kas uzņem ciemiņus. Vija iekārtojusi mājīgas istabiņas viesiem. Dažādās iekārtošanas pakāpēs ir zaļā istaba, violetā, sarkanā, zilā, dzeltenā – katra ar savu noskaņu. Savdabīgi skalu groziņu rotājumi. Saimniecei par katru vietu un mantu savs teicamais. Skaisti un gaumīgi, īsti latviski ir iekārtota viesu mājas apkārtne – viena pērlīte Aglonas apkārtnē, pateicoties Vijas radošajai pieejai visām lietām.

4. Vislatvijas „Viju dienas” dibinātāja un organizatore. 2008. gada 5. aprīlī Aglonā pirmo reizi notika salidojums, kurā tiek aicinātas piedalīties sievietes, kurām dots vārds Vija. Ideja pieder uzņēmuma „Aglonas maize” vadītājai, Aglonas maizes muzeja un visu mājas „Pie Vijas” saimniecei Vijai Ancānei. Latvijā ir vairāk nekā 6600 šī vārda īpašnieču. Aglonas pagastā vien ir 13 Vijas. Salidojums ir veids, kā dalībniecēm satikties, iepazīties, atrast kopīgo un atšķirīgo.

Vija Ancāne rīko arī Maizes svētkus. Tie tika rīkoti kopā ar Annu Kārklu. Visus sagaida ar SIA „Aglonas maize” Jumīša maizīti, pēc tam gājiens uz Aglonas bazilikas dievkalpojumu. Viesu mājā notiek bērnu zīmējumu izstāde „Maize”, notiek radošās nometnes. Svētki ir apliecinājums radošumam, atklāsmei, sevis bagātināšanai. Vasarā pirms Annas dienas notiek tradicionālais amatnieku gadatirgus – īsti vasarīgs, lustīgs pasākums, kura iniciatore un organizatore ir Vija.

5. „Maizes grāmatas” sakārtotāja ir Vija Ancāne. Vācot materiālus muzejam, V. Ancānei izdevies atsijāt materiālus arī grāmatai, kurā katrs interesents var izlasīt, kā maizīti vēl nesenā pagātnē cepuši katrā lauku mājā, kādi meistarstiķi bija jāprot beķerzeļļiem, kā arī atrast faktus no pavisam senas pasaules maizes vēstures. V. Ancāne kā dāsna saimniece nav skopojusies arī ar derīgiem padomiem. Grāmatā atrodamas ne vien daudz maizes un maizes ēdienu receptes, bet arī ieteikumi. „Maizes grāmata” ir gan noderīga rokasgrāmata, gan saistoša lasāmviela.

6. Vija Ancāne aktīvi iesaistās sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Dažas nozīmīgākas aktivitātes:

- 2009. Gada vēlēšanās Vija bija deputātu kandidātu sarakstā „Novada apvienotais saraksts”,

- 2009. Gada 27. Novembrī Rīgā, ZM Lielajā zālē uzstājās LLSA konferencē „Iededz gaismu”,

 - Maizes muzeja saimniece Vija Ancāne uzstājās Tūrisma asociācijas konferencē, kur ne vien pastāstīja par savu piedāvājumu, bet arī dalījās viedoklī par valsts atbalstu mazajiem uzņēmējiem,

- Uzņēmēja Vija Ancāne ir uzņēmusies misiju izglītības un informētības nozīmes skaidrošanā par Eiropas Savienības atbalstu sociālās atstumtības un nabadzības mazināšanai Latvijā,

- Kopš 2006.gada aktīvi darbojas Aglonas novada biedrībā „Neaizmirstules”, 4 gadus bija biedrības valdes locekle, atbalsta biedrības pasākumus, dāsni dalās pieredzē, arī biedrības mājvieta iesākumā bija Maizes muzeja telpās,

- Vija atbalsta vietējos amatniekus, Maizes muzeja telpās var apskatīt vietējo amatnieku darinājumus, kā arī tos veikalā iegādāties, kas ir liels atbalsts uzņēmējdarbībai,

- Jau piekto gadu notiks Latgales skolu jaunrades darbu konkurss veltīts dzejniecei Naaizmērstulei, kura iniciatore un atbalstītāja, kā arī žūrijas locekle ir Vija Ancāne.

Vija Ancāne ir „atdzimusi no pelniem” ar savu uzņēmuma nodibināšanu, attīstīšanu, ar pavērsienu karjerā, kam ir milzīga sabiedriskā nozīme gan vietējā, gan valsts, gan starptautiskajā līmenī, ar netradicionālu pieeju un risinājumiem gan sava uzņēmuma, muzeja, viesu nama vadīšanā, ar pieredzes nodošanu citiem, ar iedvesmu, īstenojot aizvien jaunas un jaunas ieceres. Kāds spēks, kāda griba, kāda latgaliskā spīts tam visam vajadzīgs, to zina tikai Vija pati. Vija ir mūsu lepnums, sava veida Latvijas simbols – neatkarīga, stipra.

Pretendentu iesaka Aglonas novada biedrība „Neaizmirstules”.