FAKTS. Apvienības “Vienotība” problēma – daudz spēcīgu sieviešu un ne tik spēcīgi vīrieši, uzskata psihoterapeits Viesturs Rudzītis. “No vienas puses, dzimumam nav nozīmes, bet, no otras puses, strādājot ikdienā ar cilvēkiem, zinu, cik ļoti liels spēks ir mātes lomai, cik ļoti grūti sievietēm no tās distancēties,” saka psihoterapeits. Viņaprāt, “Vienotība” ir “mātes un dēla veidojums, kur ir stiprās mātes un cerīgie dēli.”

Pretendentes veikumu uzskaitījums

1. SIA „Aglonas maize” dibinātāja un direktore
2. Maizes muzeja dibinātāja un direktore
3. Viesu mājas „Pie Vijas” saimniece
4. Vislatvijas „Viju dienas” dibinātāja un organizatore, Maizes svētku organizatore, gadskārtējo amatnieku gadatirgu iniciatore un organizētāja,
5. „Maizes grāmatas” autore
6. Aktīva sabiedriskā darbiniece (LSSA biedre, mentore, Lauvu kluba biedre, Aglonas novada biedrības „Neaizmirstules” biedre), uzņēmējdarbības un amatniecības attīstības veicinātāja.

Vija Ancāne ir sieviete – uzņēmēja Aglonas novadā, kura pēc liela morāla, cilvēciska zaudējuma ir pilnveidojusi savas prasmes un apguvusi jaunas iemaņas, kardināli mainījusi savu dzīvi, nodibinājusi savu uzņēmumu, izveidojusi muzeju, kurš ir populārs gan Latvijas iedzīvotāju, gan ārzemnieku vidū, veiksmīgi apguvusi muzeja gides amatu, ir sasniegusi nozīmīgus rezultātus šajā jaunajā nodarbē, ir „atdzimusi” pati un palīdzējusi atdzimt gan sava uzņēmuma darbiniekiem, gan Aglonas puses ļaudīm, gan Latvijai kopumā, nenogurstoši atrodas jaunā meklējumos – katru gadu notiek „Viju dienas”, dāsni dalās savās pieredzē, aktīvi darbojas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.

Sasniegumi.

1.SIA „Aglonas maize” nodibināšana un attīstīšana.

Ceptuves un uzņēmuma vēsture ir ilga, sarežģīta un sāpīga. „2000. gada 11. februārī tika apturēta patērētāju biedrības vecā maizes ceptuve Aglonā, kas bija pastāvējusi ap 30 gadu, un 25 cilvēki palika bez darba. Es tur biju ražošanas meistare,” par jaunās ceptuves izveides idejas pirmsākumiem stāsta tās vadītāja V. Ancāne. „Sākām runāt savā starpā, ka kaut kas ir jādara, un netaisīs jau ķieģeļus, ka maizi māk cept.” Ar asarām acīs Vija atceras, kā sasaldējusi maizes klaipus no pēdējā cepiena un nekādi nav varējusi saņemties aiziet uz tuvējo veikalu nopirkt „svešu” maizīti. Tad arī radusies doma pašiem par savu ceptuvi. „Mums bija savi cilvēki, mēs ar tehnologu bijām izstrādājuši daudz jaunu recepšu un sākām cept rudzu maizīti, tādu, kādu mēs tagad šeit cepam,” atklāj V. Ancāne, piebilzdama, ka sākums viegls neesot bijis, jo tajā laikā kredītu dabūt nevarēja un nebija arī nekā ieķīlājama. Nauda tika aizņemta no draugiem un paziņām, tika noīrētas telpas Jaunaglonā un uzsākta maizes cepšana. 2000. gadā tika nodibināts uzņēmums „Aglonas maize” un par tā saimnieci kļuva Vija Ancāne, kura jau 10 gadus sekmīgi vada uzņēmumu ar maizes ceptuvi un veikaliem. 2004. Gadā Vija iegādājās māju, sākumā paņēma nelielu aizdevumu, lai remontētu apakšējo stāvu, kur 2005. gada 28. jūlijā tika atklāts maizes muzejs. Pēc tam, 12. augustā, atvēra veikalu, un decembrī uz šejieni no Jaunaglonas pārcēlās ceptuve. Tika uzbūvēts arī augšstāvs – viesu māja. Šobrīd maizes cepšana drīzāk ir vaļasprieks, jo nopelnīt pie tik maza gatavās produkcijas daudzuma ir grūti. Tāpēc maizīti cep vienā maiņā un tās tirdzniecība notiek pašu veikaliņā. Visi ieguldītie līdzekļi ir pašas uzņēmējas, jo netika piesaistīti ne Eiropas fondu līdzekļi, nedz gūts valsts atbalsts.

2. Pirmais un vienīgais Latvijā Maizes muzejs tika izveidots un 2005. gada 28. jūnijā atklāts. Doma par Maizes muzeju Vijai radusies, kad uz ceptuvi no tuvējām skolām nāca bērni, lai palūkotos, kā top maizīte. Strādājot Jaunaglonas amatu skolā, viņai jau bija sakrāti dažādi materiāli par maizes cepšanas tradīcijām, ēšanas tradīcijām un tautas ticējumiem. Redzot ciemiņu neviltoto interesi par to, kas un kā notiek, Vija saprata, cik nozīmīgas un audzinošas ir šādas sarunas par maizi. Māju muzeja ierīkošanai Vija nopirka 2004. gadā, un, pētot ēkas vēsturi, izrādījās, ka no 1920. gada līdz 1936. gadam tajā bijusi pirmā lielākā Aglonas sešgadīgā pamatskola, kuru atvēra latgaliešu rakstniece un dzejniece Rozālija Tabine (Naaizmērstule). Šo dažu gadu laikā Vija Ancāne muzeja izveidē ieguldīja daudz darba un savu personīgo līdzekļu. Pa šo laiku muzeju ir apmeklējuši vairāki tūkstoši viesu no Latvijas un ārzemēm. Muzejs ir kļuvis slavens visā Latvijā, un tas viss – pateicoties viena cilvēka pašaizliedzīgam darbam rudzu maizītes godināšanai. Muzeja apmeklētājus sagaida pati saimniece latgaliešu tautastērpā. Ciemiņu uzņemšanai ir sagatavots teatralizēts uzvedums, kura autore ir pati Vija.

3. Viesu mājas „Pie Vijas” saimniece. Tika izbūvēts arī augšstāvs – viesu māja Pie Vijas, kas uzņem ciemiņus. Vija iekārtojusi mājīgas istabiņas viesiem. Dažādās iekārtošanas pakāpēs ir zaļā istaba, violetā, sarkanā, zilā, dzeltenā – katra ar savu noskaņu. Savdabīgi skalu groziņu rotājumi. Saimniecei par katru vietu un mantu savs teicamais. Skaisti un gaumīgi, īsti latviski ir iekārtota viesu mājas apkārtne – viena pērlīte Aglonas apkārtnē, pateicoties Vijas radošajai pieejai visām lietām.

4. Vislatvijas „Viju dienas” dibinātāja un organizatore. 2008. gada 5. aprīlī Aglonā pirmo reizi notika salidojums, kurā tiek aicinātas piedalīties sievietes, kurām dots vārds Vija. Ideja pieder uzņēmuma „Aglonas maize” vadītājai, Aglonas maizes muzeja un visu mājas „Pie Vijas” saimniecei Vijai Ancānei. Latvijā ir vairāk nekā 6600 šī vārda īpašnieču. Aglonas pagastā vien ir 13 Vijas. Salidojums ir veids, kā dalībniecēm satikties, iepazīties, atrast kopīgo un atšķirīgo.

Vija Ancāne rīko arī Maizes svētkus. Tie tika rīkoti kopā ar Annu Kārklu. Visus sagaida ar SIA „Aglonas maize” Jumīša maizīti, pēc tam gājiens uz Aglonas bazilikas dievkalpojumu. Viesu mājā notiek bērnu zīmējumu izstāde „Maize”, notiek radošās nometnes. Svētki ir apliecinājums radošumam, atklāsmei, sevis bagātināšanai. Vasarā pirms Annas dienas notiek tradicionālais amatnieku gadatirgus – īsti vasarīgs, lustīgs pasākums, kura iniciatore un organizatore ir Vija.

5. „Maizes grāmatas” sakārtotāja ir Vija Ancāne. Vācot materiālus muzejam, V. Ancānei izdevies atsijāt materiālus arī grāmatai, kurā katrs interesents var izlasīt, kā maizīti vēl nesenā pagātnē cepuši katrā lauku mājā, kādi meistarstiķi bija jāprot beķerzeļļiem, kā arī atrast faktus no pavisam senas pasaules maizes vēstures. V. Ancāne kā dāsna saimniece nav skopojusies arī ar derīgiem padomiem. Grāmatā atrodamas ne vien daudz maizes un maizes ēdienu receptes, bet arī ieteikumi. „Maizes grāmata” ir gan noderīga rokasgrāmata, gan saistoša lasāmviela.

6. Vija Ancāne aktīvi iesaistās sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Dažas nozīmīgākas aktivitātes:

- 2009. Gada vēlēšanās Vija bija deputātu kandidātu sarakstā „Novada apvienotais saraksts”,

- 2009. Gada 27. Novembrī Rīgā, ZM Lielajā zālē uzstājās LLSA konferencē „Iededz gaismu”,

 - Maizes muzeja saimniece Vija Ancāne uzstājās Tūrisma asociācijas konferencē, kur ne vien pastāstīja par savu piedāvājumu, bet arī dalījās viedoklī par valsts atbalstu mazajiem uzņēmējiem,

- Uzņēmēja Vija Ancāne ir uzņēmusies misiju izglītības un informētības nozīmes skaidrošanā par Eiropas Savienības atbalstu sociālās atstumtības un nabadzības mazināšanai Latvijā,

- Kopš 2006.gada aktīvi darbojas Aglonas novada biedrībā „Neaizmirstules”, 4 gadus bija biedrības valdes locekle, atbalsta biedrības pasākumus, dāsni dalās pieredzē, arī biedrības mājvieta iesākumā bija Maizes muzeja telpās,

- Vija atbalsta vietējos amatniekus, Maizes muzeja telpās var apskatīt vietējo amatnieku darinājumus, kā arī tos veikalā iegādāties, kas ir liels atbalsts uzņēmējdarbībai,

- Jau piekto gadu notiks Latgales skolu jaunrades darbu konkurss veltīts dzejniecei Naaizmērstulei, kura iniciatore un atbalstītāja, kā arī žūrijas locekle ir Vija Ancāne.

Vija Ancāne ir „atdzimusi no pelniem” ar savu uzņēmuma nodibināšanu, attīstīšanu, ar pavērsienu karjerā, kam ir milzīga sabiedriskā nozīme gan vietējā, gan valsts, gan starptautiskajā līmenī, ar netradicionālu pieeju un risinājumiem gan sava uzņēmuma, muzeja, viesu nama vadīšanā, ar pieredzes nodošanu citiem, ar iedvesmu, īstenojot aizvien jaunas un jaunas ieceres. Kāds spēks, kāda griba, kāda latgaliskā spīts tam visam vajadzīgs, to zina tikai Vija pati. Vija ir mūsu lepnums, sava veida Latvijas simbols – neatkarīga, stipra.

Pretendentu iesaka Aglonas novada biedrība „Neaizmirstules”.

Latvija ir stipro sieviešu zeme. Sievietes ir iznesušas mūsu tautas izdzīvošanas smagumu no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsdienām. Kamēr mūsu vīri karoja un bieži vien tika iznīcināti, mūsu vecvecmāmiņas un mātes paaudžu paaudzēm, par spīti iekarotājiem un svešiem kungiem, izvarotājiem un pirmās nakts tiesībām, kariem, Sibīrijai un trimdai turpināja kopt mūsu tautas ataudzi. Pēc katra zaudējuma un sakāves mūsu sievietes ir atkal un atkal spējušas celties, lai saglabātu tautu. Atšķirībā no simtiem citu tautu, kas ir pazudušas uz neatgriešanos vēstures mijkrēslī, mēs, latvieši pastāvam. Vienmēr atcerēsimies, ka katrs un ikviens, katra un ikviena esam turpinājums šajā bezgalīgajā ķēdē, kas ir Latvija. Par to vislielākais paldies latviešu sievietei.

Balvu ATDZIMT NO PELNIEM es nolēmu iedibināt, lai pievērstu sabiedrības uzmanību tam milzīgajam ieguldījumam, ko sievietes uzņēmējas dod Latvijas tautsaimniecībai. Īpaši mazās un vidējās uzņēmējas, kas rada darba vietas savā apkaimē un palīdz noturēt cilvēkus laukos un mazpilsētās. Es īpaši priecājos, ka pirmā balva tiek pasniegta Latvijas neatkarības atjaunošanas divdesmitās gadadienas priekšvakarā.

Kāpēc es nolēmu iedibināt balvu tieši mazajām uzņēmējām? Par uzdrīkstēšanos, jo mazs ir pirmsākums lielam.

Kāpēc balva saucas ATDZIMT NO PELNIEM? Tāpēc, ka es pati pēc savas pieredzes zinu, cik grūti ir celties pēc liela profesionāla vai personīgās dzīves zaudējuma. Tāpēc, ka es zinu, cik lielu nastu sievietes nes paceltu galvu un apbrīnoju katru savu liktens māsu, kas nepadodas. Es zinu, cik ļoti laikā pateikts atzinīgs vārds palīdz saņemties un pārvarēt paguruma un iztukšotības brīžus. Man vienmēr licies, ka esam pārāk skopi, lai viens otram vai viena otrai teiktu atzinīgus vārdus. Balva ATDZIMT NO PELNIEM ir mana personīgā pateicība un atzinība Jums.

Balvas ATDZIMT NO PELNIEM autore māksliniece Anda Poikāne.

Šis konkurss nebūtu bijis iespējams bez atbalsta, ko saņēmu no sieviešu organizācijas LĪDERE priekšsēdētājas Aivas Vīksnas unapvienības labā gariņa Zandas Raciborskas. Paldies par viņu entuziasmu un atbalstu.

Global Museum on Communism (USA)  

http://www.globalmuseumoncommunism.org/  

The Institute for the Study of Totalitarian Regimes (Czech) 

http://www.ustrcr.cz/en  

Latvijas Okupācijas Muzejs (Latvia)  

http://www.occupationmuseum.lv/ 

The Institute for Information on the Crimes of Communism (Sweden)

 
http://www.upplysningomkommunismen.se/?page=english  

 The Foundation for the Investigation of Communist Crimes (Estonia)

http://www.communistcrimes.org/  

Council for the Protection of Struggle and Martyrdom Sites (Poland)

http://www.radaopwim.gov.pl/  

The Victims of Communism Memorial Foundation (USA)  

http://www.victimsofcommunism.org/  

House of Terror (Hungary)

http://www.terrorhaza.hu/  

Research Centre for East European Studies (German)  

http://www.forschungsstelle.uni-bremen.de/index.php?option=com_frontpage&Itemid=1  

Memorial Society (Russia)  

http://www.memo.ru/  

Tribute to Liberty (Canada)  

http://www.tributetoliberty.ca/  

The Institute for the Investigation of Communist Crimes and the Memory of the Romanian Exile (Romania) 

http://www.crimelecomunismului.ro/  un  http://www.iiccr.ro/en/  

Stalin-Era Research and Archives Project (Canada)  

http://www.utoronto.ca/ceres/serap/  

Information- and Documentation-Center for the research about totalitarian structures in East- and Southeast Europe (German)  

http://www.osteuropa-zentrum.de/  

Institute of National Remembrance (Poland)  

http://www.ipn.gov.pl/   

Office for the Documentation and Investigation of the Crimes of Communism (Czech) 

 
http://www.policie.cz/clanek/urad-dokumentace-a-vysetrovani-zlocinu-komunismu.aspx  

East Central European Centre (Columbia University): First Online Journal of East Central European Post War History and Politics (USA) 

http://www.columbia.edu/cu/ece/research/intermarium/index.html  

National Archives of Romania and Institute for the Investigation of Communist Crimes in Romania: Photo Gallery (Romania)  

http://fototeca.iiccr.ro/?lang=en  

The Genocide and Resistance Research Centre of Lithuania (Lithuania)  

http://www.genocid.lt/   

The National Council for the Study of the Securitate Archives (Romania) 

http://www.cnsas.ro/  

Czech Security Services Archive (Czech)  

http://www.abscr.cz/  

Красноярское общество “Мемориал” (Russia)  

http://www.memorial.krsk.ru/  

Hungarian Archives (Hungary)  

http://www.osaarchivum.org/  

Estonian International Commission for Investigation of Crimes against Humanity (Estonia)  

http://www.historycommission.ee/  

The Harvard Project on the Soviet Social System (USA) 

http://hcl.harvard.edu/collections/hpsss/index.html 

The Cold War Museum (USA)  

http://www.coldwar.org/index.html  

Museum of Soviet Occupation; Kiev (Ukrain)  

http://memorial.kiev.ua/expo/eng/second.html   

Мемориальный музей истории политических репрессий «Пермь-36» (Russia)  

http://www.perm36.ru/  

Revelations from the Russian Archives: US library of Congress (USA) 

http://www.loc.gov/exhibits/archives/   

Museum of Communism (Czech)  

http://www.muzeumkomunismu.cz/  

German Federal Commissioner for Records of the State Security Service of the former DDR, Germany (German)

www.bstu.de 

Nation’s Memory Institute  (Slovakia) 

www.upn.gov.sk 

The Committee on Disclosure of Documents and Announcing Affiliation of Bulgarian Citizens to the State Security and the Intelligence Services of the Bulgarian National Army, Bulgaria (Bulgaria) 

www.comdos.bg 

Historical Archives of the Hungarian State Security (Hungary) 

www.abtl.hu 

Foundation for the Study of the DDR dictatorship (Germany) 

www.stiftung-aufarbeitung.de 

Association of Former Political Prisoners in Romania (Romania) 

http://www.afdpr.ro/ 

European Institute of Cultural Routes (Luxemburg) 

 
http://www.culture-routes.lu/php/fo_index.php 

Revolution Memorial (Romania) 

http://www.memorialulrevolutiei.ro/ 

The International Commission for the Evaluation of the Crimes of the Nazi and Soviet Occupation Regimes in Lithuania (Lithuania) 

 
http://www.komisija.lt/lt/ 

Cold War Studies Center; LSE (UK) 

http://www2.lse.ac.uk/IDEAS/programmes/coldWarStudiesProgramme/Home.aspx 

Website on the history of the communist regime in Czechoslovakia (Czech) 

http://www.totalita.cz/ 

Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs (Latvia)

http://www.sab.gov.lv/?page=28&lang=lv

Museum of Occupations; Tallinn (Estonia)

http://www.okupatsioon.ee/algus.html 

Noziegumi pret cilvēci (Latvia)

http://vip.latnet.lv/LPRA/ 

Museum of Soviet Occupation; Tbilisi (Georgia)

 http://archive.security.gov.ge/okupaciis.html

Forced Labor Camps on-line exhibition (Hungry)

http://www.osaarchivum.org/gulag/  

The Gulag Museum (USA)

http://gulaghistory.org 

Communism and Crimes against Humanity in the Baltic states: A Report to the Jarl Hjalmarson Foundation seminar (Estonia)

http://www.rel.ee/eng/communism_crimes.htm   

Overcoming Dictatorships – The Encounter of Poets, Artists and Writers (an EC sponsored project)

http://lehrstuhl-europastudien.eu/eu/default994e.html?la=2  

The Memorial of the Victims of Communism and of the Resistance (Romania)

http://www.memorialsighet.ro/  

The Estonian Institute of Historical Memory (Estonia)

http://www.mnemosyne.ee/ 

Victims of Communism: the virtual memorial for the victims of communism in Bulgaria (Bulgaria)

http://www.victimsofcommunism.bg/ 

Digital Library of Staliniana (USA)

http://images.library.pitt.edu/cgi-bin/i/image/image-idx?c=stalinka 

Memory: digital library of interviews, memoirs, oral history studies, books and images of Romania’s recent history (Romania)

http://www.memoria.ro/  

Communism in Romania (Romania)

http://www.comunismulinromania.ro/  

Libri prohibiti (Czech)

http://libpro.cts.cuni.cz/charta/index.htm 

The Soviet Invasionof Czechoslovakia: August 1968 (Czech) 

http://www.lib.umich.edu/soviet-invasion-czechoslovakia/ 

The Virtual Museum of the Gulag (Russia)

http://gulagmuseum.org/index_eng.htm 

Stalin’s Russia: A Study in Totalitarianism and Autocracy (USA) 

http://mars.vnet.wnec.edu/~grempel/courses/stalin/welcome.html 

Institute for the History of the 1956 Hungarian Revolution (Hungarian)

www.rev.hu 

History of Italians in Soviet Gulags (Itallian)

http://www.gulag-italia.it/gulag/gulaghome2.htm 

On Communism (Sweden)

http://www.omkommunismen.se/

Lithuania’s Special Archives (Lithuania)

http://www.archyvai.lt/archyvai/changeSite.do?siteId=4&pathId=34

Archive of the Republic of Slovenia (Slovenia)

http://arsq.gov.si/Query/detail.aspx?ID=27578

Franču valodā:     

Dans les neiges de Sibérie…
Régis Hutin, dimanche Ouest France
“[...]Ce livre est un cri de souffrance, mais aussi presqu’un poème, qu’il faut lire pour comprendre ces Européens si longtemps abandonnés à un destin inhumain qui les a marqués à tout jamais: « Il fait nuit, on frappe à la porte. Des hommes inconnus entrent, ils donnent l’ordre de se préparer. » C’est le cauchemar qui, des décennies après, revient hanter les nuits de la maman du Ministre, cette femme qui fut attelée au halage des bateaux pendant ces années terribles[...]“    

Sandra Kalniete: En escarpins dans les neiges de Sibérie
Éditions des Syrtes
http://www.editions-syrtes.fr/fr/02-Catalogue/Titres/69-En-escarpins-dans-les-neiges-de-Siberie/    

Mère patrie.
Veronique Soule, Libération
“[...]Née au goulag, en Sibérie, de parents «ennemis du peuple», Sandra Kalniete a découvert son pays, la Lettonie, à 4 ans, lors du rapatriement des déportés dans le cadre du dégel amorcé après la mort de Staline. Près d’un demi-siècle plus tard, devenue ministre des Affaires étrangères, elle se retourne vers ce lourd passé que ses parents, aspirant à une vie normale après les années de cauchemar, avaient enfoui dans leur mémoire après leur retour. En racontant avec des mots simples la lutte pour la survie des prisonniers du goulag, elle signe un livre touchant (1) sur le destin tragique de sa famille, avec en toile de fond l’histoire tourmentée d’un petit pays de 3,7 millions d’habitants, coincé entre la mer Baltique et l’immensité russe, inconnu et pourtant appelé à rejoindre l’Union européenne dès mai 2004. Un livre pour donner vie à cet Etat ignoré[...]“              

En escarpins dans les neiges de Sibérie
Decitre.fr
http://www.decitre.fr/livres/En-escarpins-dans-les-neiges-de-Siberie.aspx/9782845450790                

Krievu valodā:      

Сандра Калниете: В бальных туфельках по сибирским снегам
Atēna.lv
http://www.atena.lv/index.php?zoomid=273                

Переводы
Culture.lv
http://www.culture.lv/ru/heritage/37/                

Angļu valodā:      

With Dance Shoes in Siberian Snows (Hardcover)
Amazon.com
http://www.amazon.com/gp/product/product-description/1564785459/ref=dp_proddesc_0?ie=UTF8&n=283155&s=books                

With Dance Shoes in Siberian Snows
Kirkus Reviews
“A Latvian activist affectingly reconstructs the tragic stories of her grandparents and parents, who were persecuted by the Soviet occupiers and deported to Siberia. The prosperous Dreifelds and the working-class Kalnietis families were among the many Latvians blindsided by the signing of a nonaggression pact between the Soviet Union and Nazi Germany on Aug. 24, 1939. It divided Europe into two “spheres of influence,” and Latvia, along with Estonia and Lithuania, came under Soviet sway. Soviet military bases were established, an ominous mass repatriation of Germans followed and Latvia’s fragile 20-year-old independence was effectively eclipsed. Fourteen-year-old Ligita Dreifelde, the author’s mother, was arrested in the middle of the night on June 14, 1941, along with her mother and father. Wearing her precious dance shoes, she was transported in a cattle car crammed with 15,000 other unfortunates to the Siberian wilderness. She and her mother were separated from her father, who died shortly thereafter, though they did not officially learn his fate until 1990. They eked out a harsh living, and Ligita was granted permission to go home to Latvia in 1948. Toward the end of 1949, however, she was deported again, though not in time to reunite with her mother, who died alone on Feb. 4, 1950 [...]“    

Xpress Reviews: First Look at New Books
Libraryjournal.com
http://www.libraryjournal.com/article/CA6650991.html    

Vācu valodā:      

Ein Kind des Gulag
Herbig Verlag, Salzburger Nachrichten
“Brennesseleintopf und Rattenfleisch – und jetzt Nylonstrümpfe und Seidenblusen! „Was für schöne Sachen“, sagt Aivars Kalnietis, als er an diesem Morgen im Frühjahr 1956 von der Nachtschicht in die Baracke kommt. „So etwas wird dieser idiotische Staat nie zu Stande bringen.“ Für den 24-jährigen Aivars ist es das siebte Jahr in sibirischer Sklaverei, für seine 28-jährige Frau Ligita das 14. Die schönen Sachen sind aus Kanada gekommen. Dorthin haben sich Ligitas Brüder retten können – während ihre kleine Schwester und die Eltern von den Sowjets festgenommen und gemeinsam mit Hunderttausenden anderen Balten wie Vieh nach Sibirien verfrachtet werden. Der Vater überlebt Terror, Zwangsarbeit, Frost und Hunger kaum ein Jahr. Die Mutter hält neun Jahre durch. 1950 ist ihre Leidensfähigkeit erschöpft[...]“    

Keine Gesellen, nirgends
Michael Wolffsohn, Die Welt
http://www.welt.de/print-welt/article664155/Keine_Gesellen_nirgends.html    

Doppelte Erfahrungen mit dem Totalitarismus; Familiengeschichte der lettischen Politikerin Sandra Kalniete
Ralf Altenhof, Neue Zürcher Zeitung
“[...]Kalniete erzählt die Geschichte ihrer Familie sehr anschaulich. Als Quellen dienten die Berichte ihrer Eltern sowie lettische und sowjetische Akten. Der Leser kann sich ein Bild machen von den schier unerträglichen klimatischen und hygienischen Bedingungen, zu denen, jedenfalls in den Anfangsjahren, der Hunger noch dazukam. «Die Lager», heisst es einmal, «wurden zu Inseln des Grauens in einem Meer von Eis und Schnee.» Und an einer anderen Stelle: «Der nackte Kopf war von eitrigen Geschwüren bedeckt. Mit feisten Wänsten labten sich die Läuse daran wie an einem Fressnapf.»[...]“    

Mit Ballschuhen im sibirischen Schnee
Die Welt
http://www.welt.de/print-welt/article309919/Mit_Ballschuhen_im_sibirischen_Schnee.html    

Ein baltisches Familienschicksal
Friedrich Wilhelm Schlomann, General-Anzeiger
“Sandra Kalniete war eine Schlüsselfigur im Unabhängigkeitskampf Lettlands von 1990, wurde dann Botschafterin in Frankreich, um bald zur Außenministerin ihres Landes und später zur EU-Kommissarin aufzusteigen. Nun will Kalniete die historische Wahrheit über die Tragödie ihrer Heimat vermitteln. Für einen Leser ihres Buches in Mitteleuropa mag ihre persönliche, oft emotionale Erinnerung vom Überlebenskampf ihrer Angehörigen schockierend wirken, doch die Autorin weiß aus eigenem Erleben, worüber sie schreibt [...]“    

Nachgeholte Tränen – Die lettische Politikerin Sandra Kalniete über ihre Kindheit in der Deportation
Christian Esch, Berliner Zeitung
http://www.berlinonline.de/berliner-zeitung/archiv/.bin/dump.fcgi/2005/0321/feuilleton/0036/index.html   

Buchvorstellung im Rathaus von Sandra Kalniete
Senatspressestelle.bremen.de
http://www.senatspressestelle.bremen.de/detail.php?id=17516        

Ratten im Brennnesselsud
Anita Kugler, taz – die tageszeitung
http://www.taz.de/1/archiv/archiv/?dig=2005/05/21/a0022    

Rezension: Sandra Kalniete, Mit Ballschuhen im Sibirischen Schnee
Detlef W. Stein, Osteuropa-Zentrum Berlin
http://freenet-homepage.de/feuselino/ausgabe01/downloads/rezensionen/kalniete.pdf            

Itāļu valodā:    

Scarpette da ballo nelle nevi di Siberia; Paesi di mezzo: la Lettonia del ‘900 nel racconto della tragedia di due famiglie nei gulag staliniani
Michele Nardelli, balcanicaucaso.org
http://www.balcanicaucaso.org/ita/Libreria/Recensioni/Scarpette-da-ballo-nelle-nevi-di-Siberia               

Scarpette da ballo nelle nevi di Siberia
da Bartleboom, firenzeriga.blogspot.com
http://firenzeriga.blogspot.com/2008/07/scarpette-da-ballo-nelle-nevi-di.html              

 
Somu valodā:      

Tanssikengissä Siperiaan
Werner Söderström Osakeyhtiö (WSOY)
http://wsoy.fi/yk/products/show?isbn10=951-0-32096-X               

Kalniete, Sandra : Tanssikengissä Siperiaan
Levykauppax.fi
http://www.levykauppax.fi/book/kalniete_sandra/tanssikengissa_siperiaan/       

Sandra Kalniete kertoi neuvostoajan sorrosta Latviassa
Werner Söderström Osakeyhtiö (WSOY)
http://wsoy.fi/yk/news/show/806?category=-1&archyear=2007      

Tanssikengissä Siperiaan (Inbunden) av Sandra Kalniete
adlibris.com
http://www.adlibris.com/se/product.aspx?isbn=951032096X                

Holandiešu valodā:    

Op dansschoenen in de Siberische sneeuw
Paul Van Aelst, Liberales
http://www.liberales.be/boeken/kalniete       

Familiegeschiedenis van geboren banneling
Aly Knol, De Gelderlander
“[...]Maar toen begon eigenlijk pas het moeilijkste. Ze moest haar ouders overhalen om haar hun verhaal te vertellen. In eerste instantie wees haar vader alles van de hand. Niemand zou behoefte aan zo’n boek hebben, liet hij haar in een brief weten. Maar in werkelijkheid was het voor haar ouders te pijnlijk om in de tijd terug te gaan en weer te worden geconfronteerd met de realiteit, niet alleen die van henzelf, maar ook die van hun Letland. Het land kende in een tijdsspanne van nauwelijks vier jaar drie bezettingen. Op basis van het ’niet-aanvalsverdrag’ tussen de Sovjetunie en Duitsland werd het tussen half 1940 en half 1941 bezet door de Sovjetmacht, na een onafhankelijkheid van slechts twintig jaar. Vervolgens kwamen de Duitsers, die in oktober 1944 weer door de Sovjets werden vervangen, die bijna vijftig jaar zouden blijven waar ze waren. De ouders en grootouders van Sandra Kalniete behoorden tot de tienduizenden slachtoffers van deze machtswisselingen[...]“    

Korte bespreking
Biblion
http://mom.biblion.nl/olifant/olifant.dll?doctype=AI&bibliotheek=&style=0&lid=&aut=nobel&ti=&isbn=9789055157020            

Op groene suède balschoentjes met hoge hakken de winter door
Nanda Troost, de Volkskrant
http://www.volkskrant.nl/archief_gratis/article567993.ece/Op_groene_suegrave_de_balschoentjes_met_hoge_hakken_de_winter_door    

Sandra Kalniete – Med högklackade skor i Sibiriens snö
Martina, Ett hem utan böcker
http://etthemutanbocker.blogspot.com/2007/08/sandra-kalniete-med-hgklackade-skor-i.html      

Sibiriens svält är hennes arv
Jan Blomgren, Svenska Dagbladet
“Deportation Den lettiska EU-kommissionären Sandra Kalniete föddes i ett arbetsläger i Sibirien dit hennes föräldrar förvisats under Stalinterrorn. I boken Med högklackade skor i Sibiriens snö berättar hon om svälten, kylan och hatet mot Sovjetregimen.Omkring 20 miljoner drabbades av Stalinterrorn och sändes till arbetsläger i Sibirien. Fyra, kanske fem miljoner dog och de som överlevde vill helst glömma. För dottern Sandra Kalnietes skull har dock makarna Ligita och Aivars mentalt gjort den plågsamma resan tillbaka.Resultatet blev boken Med högklackade skor i Sibiriens snö, som efter succé i Frankrike och Tyskland nu kommer ut på svenska: En skrämmande, men fascinerande och detaljrik inblick i förhållandena i Sovjetunionen under diktatorn Josef Stalin (vid makten 1924 till sin död 1953) och ett initierat stycke lettisk historia[...]“             

Kalniete, Sandra: Med högklackade skor i Sibiriens snö
En Kokk
http://enn.kokk.se/?page_id=649                

Oumbärligt dokument visar letternas lidande
Erik Löfvendahl, Svenska Dagbladet
http://www.svd.se/kulturnoje/litteratur/oumbarligt-dokument-visar-letternas-lidande_31956.svd                

Čehu valodā:    

Sandra Kalniete: V plesových střevíčkách sibiřským sněhem
Alžběta Štollová, Vydal Lubor Kasal
http://www.lotyssko.unas.cz/clk/clanky/2005_esej_Kalniete.doc         

Číst knihu Sandry Kalniete
Vladimír Bystrov,  Lidove Noviny
“[...]Tuto knihu si musí přečíst každý, kdo alespoň trochu umí číst. Jistě, je bláhové věřit, že tato výzva bude vnímána jinak než jako obligátní klišé, ale tentokrát je míněna naprosto vážně. Dílo Sandry Kalniete nejen svrchovaně naplňuje nároky, které dnešní čtenáři kladou na prozaická líčení neobvyklých lidských příběhů, ale zároveň před nás staví strhující obraz dosud neznámých temných událostí, odehrávajících se v nedávné minulosti. Číst knihu Sandry Kalniete můžeme různě. Jako dojemný příběh tří generací autorčiných předků, z nichž nejstarší se narodili ještě hluboko ve století předminulém, ale stejně kromě jediné výjimky neunikli krutosti, s níž do jejich životů zasáhl Sovětský svaz. Jako hrdinský epos o mravní síle, s níž se lotyšská rodina bránila osudu, který jí vnutilo komunistické impérium. Jako hold vnitřní integritě, s níž si příslušníci malého evropského pobaltského národa dokázali uchovat důstojnost tváří v tvář velkoruskému šovinismu. Jako zpodobení obdivuhodného zápasu ducha se skličující primitivností a brutalitou komunistického režimu. Ale také jako láskyplně shovívavé vyprávění o lidech, kteří mnohdy ani neuměli pochopit veškeré příčiny, proč byli vystaveni pronásledování a násilí cizí mocnosti, snažili se dál žít alespoň s občasnými malými radostmi a ani uprostřed strádání, jež museli snášet, neztratili touhu milovat, stále vstupovali do manželství a ženy dávaly život dětem[...]“   

V plesových střevíčkách sibiřským sněhem
Moje-rodina.cz
http://www.moje-rodina.cz/knihy-pro-dospele/v-plesovych-strevickach-sibirskym-snehem     

V plesových střevíčkách sibiřským sněhem
Ladislava Chateau, Český rozhlas
http://www.rozhlas.cz/kultura/literatura/_zprava/237294                

V plesových střevíčkách sibiřským sněhem
Dagmar Oravová, Český rozhlas
http://www.rozhlas.cz/rtip/portal/_zprava/218302  

Literární svědectví Sandry Kalniete
Ivana Skálová, Navychod
http://www.navychod.cz/?req=article&id=382  

Teprve teď náleží historie nám samým
Alice Horáčková, Mlada Fronta Dnes
“[...] Kniha lotyšské političky Sandry Kalniete nazvaná V plesových střevíčkách sibiřským sněhem se stala literární událostí. Nejen v Lotyšsku, kde vyšla roku 2001, ale také ve Francii, Německu či Itálii. Nyní se připravuje anglické, ruské a švédské vydání. V českém překladu Michala Škrabala knihu vydal nakladatel Lubor Kasal. Sandra Kalniete vypráví příběh své rodiny v sibiřském vyhnanství, do něhož se roku 1952 narodila a strávila tam pět let. „Ptala jsem se rodičů, zda si uvědomili, že mě čeká život na Sibiři. Dnes jsem jim vděčná za odvahu porodit mě do tak beznadějných poměrů. Můj život je nakonec zcela jiný, než se mohlo zdát. Také vy Češi máte své příběhy z dob socialismu, které jsou součástí vás samých. Předávejte je svým dětem,“ vyzývala autorka při návštěvě Česka[...]“

Pārdzīvojumu kulminācija

Ieva Puķe, Diena, 2001. gada 13. novembris
http://vip.latnet.lv/LPRA/pardzivojumu_kulminacija.htm

“Sandra Kalniete pēc vecāku stāstījuma, dokumentiem un vēstures materiāliem uzrakstījusi grāmatu par savas ģimenes deportāciju un ciešanām Sibīrijā. Grāmatu Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos izdevis apgāds Atēna
1941.gada 14.jūnijā no Latvijas uz Sibīriju deportēto 15 424 cilvēku vidū ir arī Jānis un Emīlija Dreifeldi un viņu meita Ligita. 1949.gada 25.martā otrais deportāciju vilnis — 43 000 izvesto — līdzi aiznes arī Mildu Kalnieti un viņas dēlu Aivaru. Jau pirms tam apcietināts šīs ģimenes galva Aleksandrs Kalnietis. Svešumā satikušamies Ligitai un Aivaram Kalniešiem 1952.gada 22.decembrī Tomskas apgabala Toguras ciemā piedzimst meita Sandra. Kad jaunais tēvs dodas uz ciema padomi saņemt dzimšanas apliecību, komandants viņam paziņo: «Katra mēneša 15. un 30.datumā meita jāpiereģistrē — lai mēs būtu droši, ka viņa nav atstājusi nometinājuma vietu [...]”

Nav tādas ģimenes Latvijā…

Aija Lāce, Literatūra un Māksla Latvijā, 2001. gada 15. novembris
http://news.lv/Literatura_un_Maksla_Latvija/2001-11-15/Nav_tadas_gimenes_Latvija�

“”Nav tādas ģimenes Latvijā, kurai nebūtu sava stāsta par Sibīriju un par tuviniekiem, kuri tās aukstajos plašumos pazuduši bez vēsts.”
Latvijas Republikas vēstniece Francijā Sandra Kalniete paveikusi iecerēto darbu, par kuru svarīgāks diez vai viņas mūža vairs būšot – uzrakstījusi savas ģimenes ciešanu un moku stāstu, kurš nu radis puteņbaltu ietērpu apgāda Atēna izdotās grāmatas Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos stingrajos vākos.
Šobrīd Sandra Kalniete nav ar Latvijas ikdienu īpaši tuvu saistīts cilvēks, viņas vārdu uzdzirdējām un iepazinām Latvijas Tautas frontes pirmo rindu cilvēku aktivitātēs, atmodas laikā, kad ik vārds nāca ar savām uz mūžu prātā paliekošām personības iezīmēm [...]”

Valsts esam mēs. Kā var sevi nemīlēt?

Eva Mārtuža, Lauku Avīze, 2001. gada 27. novembris
http://news.lv/Lauku_Avize/2001/11/27/Valsts-esam-mes-Ka-var-sevi-nemilet

“”Manai mātei bija trīs vēlēšanās: atgriezties Latvijā, redzēt savus brāļus un lai mūsu ģimenei būtu savs dzīvoklis. Tās visas ir piepildījušās. Taču vēl tagad mana mamma mēdz mosties no drausmīga sapņa. Atkal ir nakts un klauvē pie durvīm. Ienāk sveši vīri un pavēl posties. Sākas izsūtīšanas murgs, un atkal mana mamma izmisusi domā: “Pagājušo reizi tas bija sapnis. Šoreiz tā ir īstenība.” Atmodusies viņa ilgi veras nakts tukšumā, līdz nomierinās un saprot, ka ir mājās. Latvijā.”
— Lasu jūsu grāmatas noslēguma rindas un paliek baisi. Jo prokrieviski domājošie deputāti Saeimā atkal draud manai tautai tāpēc, ka latviešu valoda kā valsts valoda viņus tracina, vēlēšanu likums kaitina, viņi neredz neko pozitīvu, dzīvojot zemē, ko paši labprātīgi izvēlējušies.
— Iedomājieties, ka jūs būtu krievvalodīgā. Jūsu domāšana mainītos, rastos pilnīgi cita vērtību sistēma, citi salīdzinājuma punkti. Mēs, latvieši, piecdesmit gadus dzīvojām padomju sistēmā, iekšēji kategoriski nepieņemot mūsu rusifikāciju. Es pieļauju, ka tagad krievi jūtas tāpat. Nediskutēsim, cik tas ir taisnīgi vai netaisnīgi, bet psiholoģijā ir svarīgi nostāties tā cilvēka vietā, lai ieraudzītu viņa skatu punktu un saprastu domu gājienu. Pēc tam var mēģināt pierādīt, bet tas ir ļoti smalkjūtīgs process. Es pieļauju, ka viņi tagad jūtas tāpat kā mēs toreiz. Tikai atšķirība starp mums ir tā, ka mēs tā jutāmies savā dzimtenē [...]”

Nenorakstāmais

Anda Līce, Diena, 2001. gada 28. novembris
http://news.lv/Diena/2001-11-28/Nenorakstamais

“Pēc S.Kalnietes grāmatas Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos skolās var mācīt vēsturi
Bail iedomāties, kas notiktu ar pasauli, ja vienā dienā visu sirdis nocietinātos. Tad no Sibīrijas, iespējams, atgriezies nebūtu neviens, un nebūtu kam tagad liecināt. Es aizšķiru vēl vienu liecību par to, kā cilvēki ir balstījuši cits citu ar domām, vārdiem un darbiem.
Deviņdesmito gadu sākumā iznākušās totalitārisma upuru liecības varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Tagad gan kopkrājumi, gan plānās uz avīžu papīra drukātās brošūras un atsevišķi vairāku simtu lappušu biezie likteņstāsti veido veselu literatūras atzaru, kam vajadzētu kļūt par auglīgu augsni citiem literatūras un mākslas žanriem. Tiešām jābrīnās, ka joprojām nav uzņemta neviena mākslas filma par padomju deportācijām un to sekām. Jābrīnās arī, dzirdot atrunāšanos, ka vēsturi mācīt esot grūti, jo trūkstot labu mācību grāmatu. Pēc apgāda Atēna izdotās, turpat 300 lappušu biezās, poligrāfiski teicami izpildītās Sandras Kalnietes grāmatas Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos skolās var mācīt vēsturi [...]”

Laba grāmata

Agnija Aizstrauta, Lauku Avīze, 2001. gada 4. decembris
http://news.lv/Lauku_Avize/2001-12-04/Laba_gramata

“Paldies Sandrai Kalnietei par skaisto, skaudro, sāpīgo un tik ļoti, ļoti patieso grāmatu “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”. Mans liktenis bija Sandras mātes brāļu liktenis — trimda. Manu tēvu 1941. gada 14. jūnija naktī aizveda un viņš mira Soļikamskā. Pirmā doma, grāmatu izlasot, bija tieši tā pati, kas Andai Līcei. Tā būtu tik laba vēstures mācību grāmata skolās. Cik labi būtu, ja šī grāmata būtu pieejama arī angļu un krievu valodā. Domāju, šo grāmatu lasītu, vismaz domājošie cilvēki to lasītu [...]”

Sandra Kalniete. «Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos»

Bauskas Dzive, 2002. gada 23. janvāris
http://news.lv/Bauskas_Dzive/2002/01/23/Sandra-Kalniete-Ar-balles-kurpem-Sibirijas-sniegos

“Apgāds «Atēna», 2001. gads, 300 lappuses. Pirmā metiena cena bija aptuveni četri lati, atkārtotā tirāžā iespiesta grāmata jau maksā sešus latus.
Grāmatas poētiskais nosaukums patiesi un skarbi kontrastē ar reālajā dzīvē pārciesto. Autores vecāki satikās un apprecējās Sibīrijā, Sandra Kalniete piedzima 1952. gada 22. decembrī. «Mēnesi pēc manas piedzimšanas tēvam pirmo reizi bija jāreģistrē mani – tātad arī es biju lemta nebrīvei. Tēvs un māte vairāk vergu padomju varai nevēlējās dot. Man nav brāļu un māsu.» Pēc šiem sausi paskarbiem ievadteikumiem grāmatā atklājas daudz skaistu un interesantu epizožu par latviešu likteņiem izsūtījumā [...]”

Piemiņa un vēstures lappuses. Piebilde

Ildze Kronta, Jaunā Gaita, 2002. septembris
http://zagarins.net/JG/jg230/JG230_gramatas_Kronta.htm

“[...]Apmulsums un niknums ir bijuši ļoti labi dzenuļi, lai tagad mūsu visu guvums būtu viens no pamatīgākajiem, izsvērtākajiem darbiem par apbrīnojamo vēstures sprīdi – tautas pašapziņas zvaigžņu stundu. Šajā darbā ar spēcīgu personības zīmogu emocionālitāte iet roku rokā ar asu domas analītiskumu, cieņu pret faktiem, to nepielūdzamību un paškritisku atklātumu.
2000. gadā iznākusī grāmata Es lauzu… veltīta autores vecākiem Ligitai un Aivaram Kalniešiem.
2001. gadā izdotajā grāmatā Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos lasāmi šādi veltījuma vārdi: Manai mātes mātei Emīlijai Dreifeldei, dz. Gāliņai, manam mātes tēvam Jānim Dreifeldam, manam tēva tēvam Aleksandram Kalnietim, kas neatgriezās. Manai tēva mātei Mildai Kalnietei, dz. Kaimiņai, kas izdzīvoja un atgriezās [...]”

Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos – franciski

Aija Lulle, Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 2003. gada 27. marts
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2003/03/27/Ar-balles-kurpem-Sibirijas-sniegos-franciski

“Nule kā franču valodā iznākusi Latvijas ārlietu ministres Sandras Kalnietes sarakstītā un latviešu lasītājiem jau pazīstamā grāmata Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos. Šodien Parīzē notiek grāmatas atvēršanas svētki. Latvijas diplomāti šo grāmatu dāvinās reprezentācijas pasākumos. Tulkojuma mērķis ir iepazīstināt franciski runājošo pasauli ar Latvijas vēstures vienu no traģiskākajiem brīžiem – deportācijām uz Sibīriju, reizē sniedzot dziļāku ieskatu par Latvijas vēsturi kopumā.
«Gribēju uzrakstīt grāmatu, kas rietumniekiem pastāstītu par Latvijas vēsturi. Kad saņēmu apstiprinājumu, ka Šūmaņa fonds Francijā ir gatavs dot līdzekļus tulkošanai, sāku to rakstīt,» Neatkarīgajai pastāstīja izsūtījumā dzimusī S. Kalniete. Apstiprinājumu, ka tulkotājai būs stipendija, viņa saņēmusi Valsts prezidentes vizītes laikā Francijā 2001. gada maijā. Šūmaņa fonds par godu šim notikumam rīkoja vakariņas. Toreiz S. Kalniete runājusi ar fonda prezidentu par Baltijas vēsturi, kas daudziem Francijā ir nepazīstama. Prezidents jautājis, kāpēc neviens par to neraksta. S. Kalniete sacījusi – esot gatava rakstīt, bet darbs jātulko, un tam vajadzīgi līdzekļi [...]”

S.Kalnietes grāmata Francijā

Kristīne Plamše, Diena, 2003. gada 28. marts
http://news.lv/Diena/2003-03-28/SKalnietes_gramata_Francija

“Grāmatas popularitāti un pasaules iekarojumus S.Kalniete uzskata gandrīz par nejaušību
Ārlietu ministre un bijusī vēstniece Francijā Sandra Kalniete ceturtdien uz vairākām dienām atgriezās savā iepriekšējā mītnes pilsētā Parīzē. Šoreiz brauciena mērķis gan nav valstisks, bet personisks — grāmatas Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos franču valodas izdevuma prezentācija. Grāmatu franciski tulkojusi Velta Skujiņa, un tās izdevējs ir Editions des Syrtes. Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos jeb franciski En escarpins dans les neiges de Siberie ir pirmais Francijā izdotais latviešu autora oriģināldarba pilna apjoma tulkojums. Turklāt grāmatai publicitāte solās būt liela — Roberta Šūmana fonds, kas finansiāli atbalstīja tulkošanu, uz tās atvēršanas svētkiem bija saaicinājis gan Francijas valdības amatpersonas, gan parlamentāriešus. Divu dienu laikā S.Kalniete arī paredzējusi sniegt gandrīz divdesmit interviju Francijas medijiem, to skaitā intelektuāļu vidū populārajiem Le Monde un France Culture [...]”

“Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” Francijā

Jolanta Bogustova, Lauku Avīze, 2003. gada 1. aprīlis
http://news.lv/Lauku_Avize/2003/04/01/Ar-balles-kurpem-Sibirijas-sniegos-Francija

“Latvijas ārlietu ministre SANDRA KALNIETE nedēļas nogalē Francijā, Parīzē deva pirmos autogrāfus savai nu franču valodā iznākušajai grāmatai “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”. Jau aptuveni pēc divām nedēļām grāmata būs pieejama Francijas grāmatnīcās plašākai publikai.
— Cik simboliski! Nejaušas sagadīšanās dēļ grāmata iznāca tieši 25. martā, kad līdz ar daudziem citiem no Latvijas izveda manu tēvu un vecmāmiņu, — skumji nosaka autore, atzīstot, ka vislielāko komplimentu par grāmatu saņēmusi no mātes, kura, izlasījusi darbu, jautāja: “Kā tu varēji zināt, kā es jutos?”
Šis ir pirmais Francijā izdotais latviešu autora darbs. — Tagad arī Francijā varēs uzzināt par mūsu tautas likteni. Tomēr sākotnējā motivācija rakstīt grāmatu franciski, lai pastāstītu rietumniekiem par mūsu likteni, darba gaitā pilnībā aizgāja otrajā plānā, un būtībā jau grāmatu rakstīju sevis dēļ, — atzīst Sandra Kalniete [...]”

Kalnietes grāmatu vērtē respektabli Francijas mediji

Ieva Ozola, Diena, 2003. gada 15. augusts
http://news.lv/Diena/2003/08/15/Kalnietes-gramatu-verte-respektabli-Francijas-mediji

“Vai viena grāmata būs izrādījusies turpat vai līdzvērtīga veselas desmitgades laikā diplomātijā un Latvijas atpazīstamības veicināšanā ieguldītajam darbam? Šāds jautājums nāk prātā, lasot preses recenzijas par ārlietu ministres Sandras Kalnietes vasaras sākumā izdoto grāmatas Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos tulkojumu franču valodā. Un gandrīz gribas atbildēt apstiprinoši. Viņai tas ir izdevies. S.Kalnietes ģimenes sāga, stāsts par visas latviešu tautas likteni, visnotaļ trāpīgā tēmējumā sasniegusi Francijas kolektīvo apziņu un vismaz nedaudz ir aizkrāsojusi tukšo pleķi vietā, kur būtu jārēgojas Latvijai [...]”

Franču žurnāla Elle balvai nominēta Sandras Kalnietes grāmata

Gunita Nagle, Diena, 2003. gada 29. novembris
http://news.lv/Diena/2003-11-29/Francu_zurnala_Elle_balvai_nomineta_Sandras_Kalnietes_gramata

“Viens no Francijas populārākajiem preses izdevumiem — sieviešu žurnāls Elle — decembra numurā par mēneša grāmatu nosauks franciski izdoto ārlietu ministres Sandras Kalnietes grāmatu Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos (En escarpins dans les neiges de Siberie). Vasaras sākumā Francijā izdotā grāmata jau piedzīvojusi atkārtotu metienu un slavinošas atsauksmes lielākajos preses izdevumos. Taču žurnāla Elle, kura tirāža pārsniedz vienu miljonu, atzinība salīdzināma ar milzīgu reklāmas pasākumu. “Man nominācija bija liels pārsteigums. Grāmatas tulkojums tapa tādēļ, lai Eiropā ļaudis uzzinātu par mūsu tautas traģisko likteni. Taču uz tik lielu atsaucību es necerēju,” Dienai teica S.Kalniete [...]”

Kalnietes grāmata saņēmusi starptautiskā Irinas Alberti fonda balvu

BNS, 2004. gada 5. februāris
http://news.lv/BNS/2004-02-05/Kalnietes_gramata_sanemusi_starptautiska_Irinas_Alberti_fonda_balvu

“RĪGA, FEB 05, BNS – Ārlietu ministre Sandra Kalniete par grāmatu “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” saņēmusi jau otro starptautisko atzinību – Irinas Alberti fonda prēmiju, aģentūra BNS uzzināja Ārlietu ministrijas preses centrā. Balvu Itālijas galvaspilsētā Romā saņēma vēstnieks Itālijā Jānis Lūsis. Viņš Kalnietes vārdā pateicās fondam un sacīja, ka grāmatā stāstītais ir labi saprotams latviešu ģimenēm, kurām bija jāpārdzīvo līdzīgi likteņi. Vēstnieks pauda pārliecību, ka ministres grāmata radīs interesi arī lasītājos ārvalstīs. Vēstnieks Irinas Alberti fondam nodeva Kalnietes dāvinājumu – šīs grāmatas tulkojumu franču valodā (“En escarpins dans les neiges de Sib e’rie”) ar autores ierakstu [...]”

Čehijā iznāks Sandras Kalnietes grāmata “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”

BNS, 2005. gada 6. maijs
http://news.lv/BNS/2005-05-06/Cehija_iznaks_Sandras_Kalnietes_gramata_Ar_balles_kurpem_Sibirijas_sniegos

“RĪGA, MAI 06, BNS – Prāgā nedēļas nogalē prezentēs diplomātes Sandras Kalnietes grāmatas “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” tulkojumu čehu valodā, aģentūra BNS uzzināja Latvijas vēstniecībā Čehijā.
Sestdien atmiņu stāstījuma prezentācija un autogrāfu stunda paredzēta starptautiskajā Prāgas grāmatu gadatirgū “Grāmatu pasaule”.
Savukārt pirmdien autore ar grāmatu iepazīstinās Prāgas starptautiskās sieviešu organizācijas pārstāves, kā arī čehu auditoriju Čehijas Nacionālajā bibliotēkā [...]”

Stokholmā iepazīstina ar Kalnietes grāmatu “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”

BNS, 2005. gada 14. oktobris
http://news.lv/BNS/2005/10/14/Stokholma-iepazistina-ar-Kalnietes-gramatu-Ar-balles-kurpem-Sibirijas-sniegos

“RĪGA, OCT 14, BNS – Zviedrijā, Stokholmas Karaliskajā bibliotēkā, piektdien interesentus iepazīstina ar bijušās eirokomisāres diplomātes Sandras Kalnietes grāmatu “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, kas iznākusi zviedru valodā.
Ārlietu ministrijas Preses centrā aģentūrai BNS pavēstīja, ka dalību pasākumā apstiprinājuši Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde, kā arī zviedru sabiedriskie darbinieki un žurnālisti [...]”

Mīlestība spēj izdzīvot pat Sibīrijas sniegos

Egita Terēze Jonāne, Latgales Laiks, 2007. gada 23. marts
http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2007/3/23/32274

“[...]Sandrai Kalniete Sibīrijā aizvadījusi mūža pirmos piecus gadus. Viņa stāsta, ka bijusi vecāku mīlestības lutināta, un bērnības atmiņas parasti esot visskaistākās. Tāpēc autore atzina, ka viņai bija grūti rakstīt grāmatu par vecāku izdzīvošanu Sibīrijā. “Šī nav atmiņu grāmata, jo man tikpat kā nav savu atmiņu par Sibīriju,” saka S. Kalniete.
Bijis vajadzīgs rakstīšanas spīts, ko Sandra Kalniete ieguvusi, gan izlasot Ķīnas rakstnieces Jung Čang grāmatu “Mežonīgie gulbji” par trīs paaudžu sieviešu likteni, gan intervējot tēti un mammu, un izlasot gandrīz visu par deportācijām uzrakstīto. Tikai pēc tam viņa uzdrošinājusies ielūkoties mīļo cilvēku lietās, kas glabājas Latvijas Valsts arhīvā. Grāmatai tapt palīdzējusi arī mammas dienasgrāmata, ko viņa rakstījusi 1948. gadā, kad tika pārsūtīta no viena cietuma uz otru. Sandra Kalniete vecāku atmiņu stāstījumu papildinājusi ar dokumentiem un fotogrāfijām [...]”

Sandras Kalnietes grāmatu ‘Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos’ izdos ASV

DELFI.lv, 2008. gada 23. oktobris
http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/book/sandras-kalnietes-gramatu-ar-balles-kurpem-sibirijas-sniegos-izdos-asv.d?id=22231784

“ASV izdevniecība “Dalkey Archive Press” laidīs klajā Sandras Kalnietes grāmatu “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, portālam “Delfi” pavēstīja Pilsoniskās savienības pārstāvji.
“Dalkey Archive Press” galvenokārt izdod dažādu valstu mūsdienu autoru daiļliteratūras darbus.
“Tas man ir liels gods, ka ASV izdevēji izteikuši vēlmi izdot manu grāmatu, jo zinu, cik grūti ir rakstniekiem no Eiropas publicēt savus darbus ASV lielās konkurences dēļ,” saka Sandra Kalniete [...]”

Sandras Kalnietes romāns “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” izdots arī arābu valodā

nra.lv, 2010. gada 3. februāris
http://zinas.nra.lv/izklaide/p-s-kultura/gramatu-apskats/15543-sandras-kalnietes-romans-ar-balles-kurpem-sibirijas-sniegos-izdots-ari-arabu-valoda.htm

“Ēģiptes izdevniecībā “Sphinx Agency for Arts and Literature” klajā laists Sandras Kalnietes romāns “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, kas arābu valodā tulkots ar angļu valodas starpniecību,informē Arita Gutāne, Latvijas Literatūras centra projektu vadītāja [...]“

Franču:

En escarpins dans les neiges de Sibérie

 Transl.: Velta Skujina. Paris: Editions des Syrtes, 2003. ISBN 2-84545-079-6

Krievu:

В бальных туфельках по сибирским снегам

 Riga, Latvia: Atēna, 2006.

Angļu:

With Dance Shoes in Siberian Snows

 Transl.: Margita Gailītis. Riga, Latvia: The Latvian Occupation Museum Association, 2006. ISBN 9984-9613-7-0

 Transl.: Margita Gailītis. Dalkey Archive Press, 2009. ISBN 1564-7854-5-9

Vācu:

Mit Ballschuhen im sibirischen Schnee

 Transl.: Matthias Knoll. München, Germany: Herbig Verlag, 2005. ISBN 3-7766-2424-8

Itāļu:

Scarpette da ballo nelle nevi di Siberia

 Transl.: G. Weiss. Milano, Italy: Libri Scheiwiller, 2005. ISBN 88-7644-445-9

Somu:

Tanssikengissä Siperiaan

 Transl.: Hilkka Koskela. Helsinki, Finland: Werner Söderström Osakeyhtiö, 2007. ISBN 978-951-0-32096-9

Holandiešu:

Op dansschoenen in de Siberische sneeuw

 Transl.: Marijke Koekoek. Gennep BV, Van Uitgeverij: 2006. ISBN 978-905-5-15702-0

Zviedru:

Med högklackade skor i Sibiriens snö

 Transl.: Juris Kronbergs. Stockholm, Sweden: Atlantis, 2005. ISBN 91-7353-066-2

Čehu:

V plesových střevíčkách sibiřským sněhem

 Czech Republic: Lubor Kasal, 2005. ISBN 80-903465-5-3

Arabu:

Sphinx Agency for Arts and Literature, 2009.

Spāņu:

Vītolu fonds ir pārliecināts, ka, pateicoties atbalstam, Latvija kļūs bagātāka par vēl vienu starptautisko attiecību speciālistu, kurš spēs novērtēt ne tikai sniegto materiālo palīdzību, bet arī mantot mācīšanās kāri un neatlaidību, gluži tāpat kā savulaik Sandra Kalniete to pārmantojusi no sava tēva. ,,Vienmēr apziņas dzīlēs esmu glabājusi kādu tēlu – tēva izgaismotu profilu, noliekušos pār grāmatām, gadiem mācoties, lai piepildītu savu sapni,”grāmatā ”Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” atceras autore.  Lai veidotu savu nākotni, nekas nav tik nepieciešams kā sapnis par to, un Vītolu fonds kopā ar cilvēkiem, kuriem nav vienaldzīga Latvijas nākotne, palīdz to piepildīt.

Plašāka informācija pieejama www.vitolufonds.lv