Vakar biju Valmierā. Izcila diena! Tik pozitīvi uzlādēti cilvēki gan Vidzemes Augstskolā, gan Domē. Kad uzzināju, ka būsim divi lektori – Zemessardzes pulkvežleitnants, Zemessardzes 22.kājnieku bataljona komandieris Māris Tūtins un es, tad ar interesi gaidīju, kā šis duets par ES lauksaimniecības politiku un zemessardzes tēmu saskanēs. Saskarsmes punkti bija vairāki – lauku attīstība, lai teritorija būtu apdzīvota un tātad – būtu, kas to aizstāv. Nacionālajai drošībai apdzīvotība ir ļoti svarīga. Un, protams, patriotisms, kuru ieaudzina zemessardzē un kuru zemnieki pārvērš zemes augļos. Uzzināju, ka Ukrainas notikumu ietekmē notiek pastiprināta pieteikšanās zemessardzē. Tas ir ļoti svarīgi, jo apliecina mūsu apņēmību neļauties šur tur skanošajai nolemtībai – mēs jau maziņi, lielajiem nedrīkstam lēkt acīs; mūsu bruņotie spēki un zemessardze jau mūs aizstāvēt nespēs. Spēsim, ja tā gribēsim un apņemsimies!

Par reālpolitiku un valstisku politiku


Krimas iekarošana un aneksija apstiprināja, ka tās bažas, kuras nu jau vismaz 15 gadus, kopš Putina nākšanas pie varas, saviem Rietumu kolēģiem ir pauduši Austrumeiropas politiķi un diplomāti, ir bijušas pamatotas. Mēs atkal un atkal atkārtojām – autokrātiska, ar specdienestu metodēm pārvaldīta Krievija apdraud savus kaimiņus, mieru Eiropā un pasaulē. Šo mūsu un arī daudzu reālistiski domājošu Rietumu ekspertu viedokli augstākā līmeņa saietos visbiežāk pieklājīgi uzklausīja un tikpat pieklājīgi nolika sāņus. Ar Krieviju bija jātaisa bizness. Gāzes imports (Ziemeļu straume un Dienvidu straume), tehnoloģiju un militāro iekārtu eksports (franču Mistral karakuģi) ir tikai divi spilgtākie piemēri tam, kā komerciālas intereses ņēma virsroku pār stratēģiskajām. Putina režīma virzīšanās arvien tālāk prom no demokrātijas neslēpta autoritārisma un personības kulta virzienā, protams, izskatījās nepatīkami, bet šo nepatiku ar uzviju kompensēja peļņa no darījumiem ar Krieviju.

Continue reading

Runa lietuviešu mākslas filmas “Ekskursante” pirmizrādē Latvijā


Tas ir simboliski, ka filmas pirmizrāde notiek marta sēru dienās, kas ir kopīgas Lietuvai, Latvijai un Igaunijai. Vakar pagāja sešdesmit pieci gadi kopš izveda manu vecmāmiņu Mildu un tēvu Aivaru. Viņi atgriezās. Pēc 17 Sibīrijas moku gadiem atgriezās arī mana mamma Ligita. Viņai bija četrpadsmit ar pusi gadu 1941.gada 14.jūnijā, kad viņas dzīve tika pārcirsta uz visiem laikiem. Vjatlagā un Pečorlaga masu kapos guļ mans vectēvi Jānis un Aleksandrs. Mātes māte Emīlija ir apglabāta Toguras ciema kapos.

Continue reading

Sandra Kalniete: WTF, EU?!


Vakar Kijevā Janukoviča režīms ir sācis īstu karu pret savu tautu. Šis brutālais uzbrukums un nevainīgi izlietās asinis piešķīra īpašu politisku un emocionālu vērtību fotoizstādei un koncertam, kas vakar notika Eiropas Parlamenta Jehudi Menuhina zālē.

Balvu „Atdzimt no pelniem” pasniedz Birutai Čamānei no Ilūkstes


Ceturtdien vakarā jau ceturto gadu pēc kārtas tika pasniegta Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes iedibinātā balva „Atdzimtno pelniem”. Šogad par galveno laureāti kļuva Biruta Čamāne no Ilūkstes. Balvas mērķis ir cildināt Latvijas sievietes un veicināt sieviešu savstarpējo solidaritāti. Konkurss tiek organizēts sadarbībā ar uzņēmīgo sieviešu biedrību „Līdere” un A/S „Dzintars”.

Kalniete: „Šī gada 33 balvas pretendentes ir sievietes ar īpaši spilgtiem dzīves stāstiem un spēju nesabrukt vislielāko pārbaudījumu priekšā. Tieši otrādi, grūtības viņām ir bijis atspēriena punkts, lai sāktu no nulles un kļūtu par radošām, veiksmīgām uzņēmējām. Es kārtējo reizi pārliecinājos, ka īstā Latvija nav grūtdieņu un vaimanātāju valsts. Īstā Latvija var! ” Continue reading

Lauku sievu nevaldāmais prieks – 2014


29. novembrī Rīgā tika prezentēts Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes un Latvijas lauku sieviešu apvienības (LLSA) kopīgi veidotais kalendārs „Lauku sievu nevaldāmais prieks 2014”. Kalendārs ietver 12 receptes, kas tapušas sieviešu vasaras nometnē-festivālā „PRIEKS 10”, kas norisinājās Līgatnē šā gada jūlijā. Visas recepšu autores ir arī Sandras Kalnietes konkursa sievietēm-uzņēmējām „Atdzimt no pelniem” finālistes.

Sandra Kalniete: „Doma radīt šādu kalendāru man radās pēc grāmatas „Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū” uzrakstīšanas. Latvijā ir daudz izcilu saimnieču, kas katra varētu uzrakstīt līdzīgu grāmatu, taču ikdienas darbu virpulī tam neatliek laika. Tāpēc es piedāvāju šo kalendāra formātu, kas deva iespēju divpadsmit sievietēm sagādāt prieku sev un citiem, daloties savās receptēs. Mūsu kopīgā pavārēšana man bija iepriekšējās vasaras jaukākais piedzīvojums, jo mēs ne tikai dalījāmies savās prasmēs, bet arī  uzbūrām to brīnišķīgo saskaņas un atbalsta gaisotni, kas raksturīga sievietēm kopdarbā. Mēs lepojamies ar mūsu kalendāru un ceram, ka tā būs skaista Ziemassvētku dāvana lauku sieviešu apvienības biedrēm, atbalstītājiem un draugiem.”

LLSA kalendāru izplatīs pret ziedojumiem, kuri tiks novirzīti Latvijas Lauku sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta fondam. Pateicībā par Sandras Kalnietes iniciatīvu un atbalstu šī projekta tapšanā, LLSA pasniedza Sandrai Kalnietei biedrības īpašo apbalvojumu „Zelta rozes ordeni”, kas tiek piešķirts par inovatīvu darbības virzienu, kas popularizē LLSA vārdu un darbību, kā arī LLSA inovatīvu projektu radīšanu un realizēšanu. Sandra Kalniete ir pirmā šī apbalvojuma laureāte.

Kalendāra mākslinieks ir Uldis Sosnovskis, fotogrāfs – Armands Kalnietis.

Latvijas Lauku sieviešu apvienība apvieno sievietes vispusīgai izglītībai un sabiedriskai darbībai, veicina sadarbību, latviskās ģimenes un tautas tradīciju saglabāšanu un nodošanu nākošajām paaudzēm.

Jau ceturto gadu tiek izsludināts konkurss “ATDZIMT NO PELNIEM”


Lai cildinātu sievietes uzņēmējas un veicinātu sieviešu savstarpējo solidaritāti, Eiropas Parlamenta deputāte SANDRA KALNIETE 11. septembrī izsludina konkursu “ATDZIMT NO PELNIEM”.

“Es uzskatu, ka sabiedrība nepietiekami novērtē sievietes uzņēmējas ieguldījumu valsts ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Īpaši atbalstu un atzinību ir pelnījušas sievietes mazās uzņēmējas, jo viņas ne tikai maksā nodokļus, bet arī rada darbavietas apkaimē un dod iespēju cilvēkiem palikt savā novadā un Latvijā.

Lai cildinātu sievietes uzņēmējas, es nolēmu iedibināt balvu “Atdzimt no pelniem”, kas tiks piešķirta sievietei uzņēmējai, kura, pārvarot  morālu, cilvēcisku, materiālu vai finansiālu zaudējumu, spējusi atrast izeju no grūtībām un uzsākusi kaut ko pilnīgi jaunu savā dzīvē, piemēram, apguvusi jaunas iemaņas, nodibinājusi savu uzņēmumu un, sasniedzot nozīmīgus rezultātus jaunajā nodarbē, ir “atdzimusi” pati un palīdzējusi atdzimt citiem cilvēkiem.”, tā Sandra Kalniete pamato balvas izsludināšanu.

Continue reading

Eiropas Parlamentā notiks Rūtas Šepetis autorvakars


Šodien Eiropas Parlamentā (EP) notiks lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstnieces Rūtas Šepetis literārais vakars. Viņas grāmata ”Starp pelēkiem toņiem” (Between Shades of Gray) stāsta par necilvēciskām ciešanām, kuras piedzīvo vairākas lietuviešu ģimenes, jo pēc Staļina rīkojuma 1941.gada jūnijā tiek izsūtītas aiz polārā loka, Sibīrijā. Literārā vakara organizatores ir EP deputātes Sandra Kalniete un Radvile Morkunaite-Mikuleniene no Lietuvas. Pasākuma patronese ir EP Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja Dorisa Paka.

Continue reading

Videoreportāža: konkursa “Senču aicinājums 2012″ noslēguma pasākums


Videoreportāža no konkursa “Senču aicinājums”  uzvarētāju apbalvošanas pasākuma
http://www.youtube.com/watch?v=9fQaFbOQIBg

Jau trešo gadu tiek izsludināts konkurss “ATDZIMT NO PELNIEM”


Lai cildinātu sievietes uzņēmējas un veicinātu sieviešu savstarpējo solidaritāti, Eiropas Parlamenta deputāte SANDRA KALNIETE 10. septembrī izsludina konkursu “ATDZIMT NO PELNIEM”.

Continue reading