Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete uzskata, ka Vienotībai jau visdrīzākajā laikā ir jākļūst par vienotu partiju Valda Dombrovska vadībā.

Šodien LTV raidījumā „Labrīt, Latvija!”  Kalniete teica, ka partijām ir jāapvienojas vienā organizācijā jau līdz vasaras vidum un Valdim Dombrovskim jākļūst par partijas priekšsēdētāju, jo viņš ir saņēmis milzīgu vēlētāju atbalstu un dabiski izveidojies par apvienības līderi. Turpini lasīt »

Bloga ieraksts diena.lv. Izlasīju Latvijas Avīzē Andas Līces rakstu par to, ka Ministru kabinets norīkojis māju nosaukumus ciematos aizstāt ar numuriem. Kaut ko nejēdzīgāku sen neesmu dzirdējusi! Kāpēc mēs paši sev gribam atņemt atmiņu?

Turpini lasīt »

Vienotība ir uzvarējusi vēlēšanās un tūdaļ ir sācies pēcvēlēšanu tirgus, kurā maz tiek spriests par nākamo valdības programmu un neatliekamajiem darbiem, lai tā kautrā izaugsme, kas sākusies, pārvērstos par īstu valsts attīstības vilni. Nē, mēs esam “ieciklējušies” kaut kādu politisku fantomu apspriešanā. Lūk, Visu Latvijai iesaistīšana valdībā Latviju iegrūdīšot postā. Savukārt Saskaņas centrs būšot “stabilitātes garants” un tad gan visi Austrumos un Rietumos mums aplaudēs. Turpini lasīt »

Pagājušā gada novembrī Urbanovičs un Ušakovs parakstīja līgumu par sadarbību ar Putina režīma vadošo un virzošo instrumentu – partiju “Vienotā Krievija”. Jau toreiz daudzi Latvijas pilsoņi sev uzdeva jautājumu: ko nozīmē abu partiju kopīgais mērķis “Latvijas – Krievijas stratēģiskā sadarbība”? Un vai “Putina – Urbanoviča paktam” nav pievienoti savi slepenie protokoli? Nu dažas lietas kļūst skaidrākas.

Pirmais augstākā līmeņa “Vienotās Krievijas” līderis, kas ieradies Latvijā pēc līguma parakstīšanas, ir partijas Augstākās padomes līdzpriekšsēdētājs Jurijs Lužkovs, kurš, viesojoties Ušakova – Šlesera kantorī, vienkārši un skaidri atklāja kārtis – krievu valodai esot jākļūst par otro valsts valodu Latvijā, Latvijai jākļūst par divvalodīgu valsti. Turpini lasīt »

Trīs Sandras Kalnietes dzīves

Kurzemnieks: 01.07.2010

Autors: Juris Lipsnis

Rubrika: Tepat, starp mums

Pērn Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās mūspusē ļoti daudz balsu saņēma Sandra Kalniete (Pilsoniskā savienība), kura tagad kļuvusi par mūsu novadnieci – Kurzemnieka saruna ar EP deputāti notika viņas lauku mājās Dzilnās Alsungas novada Bērzkalnos.

Varbūt dažus vārdus pateiksiet par bērnību – esat dzimusi Sibīrijā?

- 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja manas mammas ģimeni, viņai tad bija 14 gadu. 1949. gada 25. martā izsūtīja manu tēvu kopā ar mammu. Tēvatēvs, mežabrālis, jau bija nometnē. Mani vecāki satikās Sibīrijā, tur piedzimu es. Trīs vectēvi un mammas mamma tur arī palika. Pirmais izsūtījums bija baiss – cilvēkus lika tādos apstākļos, lai viņi neizdzīvotu. Atgriezāmies 1957. gada 31. maijā. Rīgā ar milzīgu ceriņu klēpi mūs sagaidīja mammas draudzene, kas bija pārbraukusi agrāk. Ceriņi kopš tā laika man vienmēr ir ļoti patikuši.

Kā jūsu ģimeni uzņēma Latvijā?

- Pirmkārt, Sibīrijas gadi ļoti atsvešināja tos, kas palika Latvijā, no tiem, kas izsūtījumā. Vietējie mūs uzskatīja gandrīz vai par krieviem, jo mēs ne tā uzvedāmies. Mamma bija ļoti lepna sieviete, un viņai bija neizsakāmi grūti to izturēt. Otra – tīri praktiska problēma. Nevarēji dabūt darbu, ja nebija pieraksta, bet pierakstu nedeva, ja nebija darba – apburtais loks! Tad nāca risinājums – mammu paziņas pieņēma savrupmājā par sētnieci, tur dabūjām mazu istabiņu. Turpini lasīt »

Kopš Jaunais laiks, Pilsoniskā Savienība un Sabiedrība citai politikai sāka sarunas par vēlēšanu apvienības izveidošanu, to vien esam dzirdējuši – “viņi nespēs vienoties”, “projekts ir uztaisīts”,  “Vienotībā nav vienotības”, “viņi saplēsīsies par vietām Saeimas deputātu kandidātu sarakstos” u.t.t. Pēdēja laikā sākusies jauna dziesma – “nacionālo spēku šķeltnieki”, “Putina plāns 2″, “Saskaņas ievilcēji valdībā”, “Maskavas roka”, “sorosisti”, “nacionālo vērtību nodevēji”, “amerikāņu pakalpiņi”…  Gan jau izdomās vēl jaunas blēņas un melus.

Tos,  kas ir tik aizņemti ar Vienotības drīza gala pareģojumiem, gribu sarūgtināt – baumas par Vienotības galu ir stipri pārspīlētas un cerības pāragras. Mūsu politiskajiem konkurentiem es ieteiktu sevi nemierināt ar ilūzijām, bet vairāk nodarboties pašiem ar sevi. Tad nebūs jālauza galva, kas un kad notiks ar Vienotību. Turpini lasīt »

28. maijs (2010), Guntars Laganovskis, LV.LV

39 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti maija sākumā izveidoja Eiropas vēstures izlīguma grupu, kuras mērķis robežojas ar neiespējamo – pretrunīgo 20. gadsimta vēstures interpretāciju konsolidācija vienotā Eiropas vēsturē. Grupu izveidojusi un to vadīs no Latvijas ievēlētā eiroparlamentāriete SANDRA KALNIETE.

Kas pamudinājis Eiropas Parlamenta deputātus, izveidojot vēstures izlīguma grupu, pievērsties neizskaidrotiem un lielākoties arī neērtiem vēstures jautājumiem?

Jāprecizē, ka tā nav Eiropas Parlamenta institucionāli ar kādu lēmumu izveidota struktūra. Katram deputātam ir iespēja nodarboties ar domubiedru meklēšanu. Šī grupa ir mana personiskā iniciatīva. Es uzrunāju Tunni Kelamu no Igaunijas, Vītautu Landsberģi no Lietuvas un nolēmām šādu grupu izveidot. Lielāko organizatoriskā darba daļu paveica tieši mans birojs. Turpini lasīt »

Vakar noskatījos rumāņudokumentālo filmas “Rumāņu kapitālisms: mūsu slepenā recepte“. Tajā Čaušesku atgriežas Rumānijā 20.gadus pēc savas nāves un ierauga, cik labi viņa Securitate zēni iekārtojušies. Securitates miljardi pazuduši. Zēni kļuvuši bagāti – miljardieri un miljonāri. Kadrā viens pēc otra ar lepnumu sniedza intervijas rumāņu “kampēji”. Kā sakampušies un kā tikuši pie politiskās varas. Kurš Senāta vicepriekšsēdētājs, kurš premjerministra vietnieks, kurš vienkārši labos sakaros ar pirmajiem diviem. Tādu nieku kā tiesas vai Satversmes tiesu neviens pat nepieminēja. Skaidrs, ka tās arī ir viņu kontrolē.

Stāsts likās tik pazīstams. Gandrīz kā Latvijā. Ja Saeima apstiprinās kārtējo “savējo” par Satversmes tiesas tiesnesi, tad beidzot būs izdevies iegūt kontroli pār Satversmes tiesu. Tad varēs pasūtīt spriedumus. Vien atliks iecelt “savējo” ģenerālprokuroru. Un tad varēs sēdēt tik pat lepni kadrā kā rumāņu malači un nekautrējoties stāstīt par saviem varoņdarbiem – kurš un cik nokampis.

Strasbourg, 18 May 2010. Yesterday, the Grand Chamber of the European Court of Human Rights (ECHR) in Strasbourg upheld the war crimes conviction of a “Red Partisan” who was found guilty of ordering the killing of civilians while fighting for Soviet forces in Nazi-occupied Latvia in 1944. Turpini lasīt »

Partijas „Pilsoniskā savienība” valdes locekle un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ir gandarīta par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Kononova lietā, kas pierāda, ka kara noziegumiem nav noilguma. „Vienmēr esmu uzsvērusi, ka attieksmei pret komunisma un nacisma upuriem jābūt vienādai.  Abi totalitārie režīmi – nacisms un komunisms bijuši vienlīdz noziedzīgi. Starp tiem nedrīkst pastāvēt pozitīva hierarhija tikai tālab, ka viens piedalījies uzvarā pār otru. Cīņa pret nacismu nevar kalpot par mūžīgu grēku atlaidi tiem, kas pastrādājuši noziegumus pret civiliedzīvotājiem. Kononova un viņam līdzīgo pastrādātajiem noziegumiem nav noilguma un tos nedrīkst piedot vai aizmirst,” uzsver EP deputāte. Turpini lasīt »