Sandra Kalniete “Europe remembers for the Future,” International Conference, Berlin 29th-30th April 2010.  Conference Homepage, Conference Program.

Turpini lasīt »

Polija grimst sērās. Eiropas Parlamenta deputāti sēro kopā ar saviem poļu kolēģiem par traģēdiju, kas piemeklējusi mūsu kaimiņus. Pasaules valstu  vadītāji un politiķi, ievērojami sabiedriskie darbinieki un vienkārši pilsoņi apliecina savas simpātijas un līdzjūtību poļu tautai. Un kā gan citādi! Tāpēc tik nepiemēroti šodien izskan J.Jurkāna izteikumi par liktens roku, kas piemeklējusi Polijas prezidentu par viņa pārmērīgo «turēšanos pie vēstures». Tādas pamācības un spriedelējumi ne tikai nav piemēroti sēru laikam, bet tie neatbilst patiesībai.

Tieši prezidenta Leha Kačiņska stingrā nostāja vēsturiskā taisnīguma jautājumos, kas vēl līdz nesenam laikam izraisīja it asus Krievijas vadītāju iebildumus, ie kļuvusi  par pamatu kvalitatīvām pārmaiņām Polijas – Krievijas attiecībās. Aprīļa sākumā Krievijas televīzijā demonstrēja Vaijdas filmu «Katiņa», kas nebūtu varējis notikt bez saskaņošanas ar premjerministru Putinu. Arī Putina lēmums  personīgi piedalīties Katiņas asinspirts 70.gadadienas pasākumos apliecina, ka Krievija sāk pārvērtēt savu attieksmi pret vēsturisko patiesīgumu un ir atdzinusi savu atbildību par Katiņas notikumiem. Ja Polijas prezidents būtu klausījies savu vietējo «jurkānu» padomus prast klusēt un nekaitināt Krieviju ar prasību atzīt atbildību par Staļina režīma pastrādāto 20 000  poļu virsnieku slepkavību, tad iespējams Krievijas vadītājiem tā arī nebūtu  nekādas nepieciešamības pārvērtēt savu attieksmi pret Katiņas notikumiem.

Pateicoties prezidenta Kačiņska neatlaidībai Polijas un Krievijas attiecības ir kļuvušas atklātākas un veselīgākas. To apliecina arī Tuska un Putina simboliskā tikšanās Katiņā.  Atliek vien cerēt, ka arī Austrumeiropas un Baltijas valstu tautas, kuras ir smagi cietušas no totalitārā komunisma noziegumiem pret cilvēci, reiz piedzīvos laiku, kad Krievijas vadītāji pieņems vēsturi tādu, kāda tā ir. Bez baltiem laukumiem.

Value Judgment
Sandra Kalniete, The Prague Post, 2010. gada 17. marts

The EU still lacks a policy toward Russia, and history shows when core beliefs are compromised, disaster follows.

Turpini lasīt »

Beidzot mēs zinām, kurš ir vainīgs pie posta, kādā Latvija nonākusi. Neviens cits, kā Vaira Vīķe-Freiberga. Pirmais šo lietu ir izpratis Aivars Lembergs. Tak’ jau prezidente, jo viņa taču nominējusi visus Ministru prezidentu kandidātus. „…zinu: lai gan kandidātiem izvirzīja dažādus kritērijus, viņa ne reizes neaktualizēja jautājumu par sociālekonomiku,” klāsta Lembergs. No pašiem Saeimas apstiprinātajiem Ministru prezidentiem jau nekādu atbildību nav jāprasa. Turpini lasīt »

Franču filozofs Andrē Gliksmans šoruden Velveta revolūcijas divdesmit gadiem veltītā konferencē Prāgā aicināja ieraudzīt divas Krievijas – Vladimira Putina un Annas Poļitkovskas Krieviju. Autoritāro, pilsoniskās brīvības ierobežojošo, impēriski nostalģisko un naftasdolāru uzpūsto “Putina sistēmu”. Un Krievijas demokrātisko pilsoņu, cilvēka tiesību aizstāvju un sistēmas drosmīgo pretinieku Krieviju. “Jā, ar Krieviju ir jādraudzējas, bet ar kuru Krieviju – Putina vai Poļitkovskas Krieviju?” retoriski jautāja Gliksmans. Turpini lasīt »

Ar savu uzdrīkstēšanos un lielo atbalstu, kuru viņa saņēma no eiropiešiem, Vaira Vīķe-Freiberga piespieda Eiropas „veco zēnu klubu” saprast, ka šoreiz, lemjot par diviem augstākajiem  Eiropas Savienības amatiem, viņiem būs ne tikai vārdos, bet arī darbos jāapliecina dzimumu līdztiesības princips. Turpini lasīt »

Šogad Eiropa svin 20 gadus kopš Berlīnes mūra krišanas. Latvijai tāpat kā citām aiz Dzelzs priekškara izolētajām valstīm un tautām Berlīnes mūra krišana atnesa ilgi cerēto un gaidīto atkalapvienošanos ar brīvo Eiropas daļu. Šodien mēs esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, tomēr gaidītā Krievijas samierināšanās ar Austrumeiropas un Baltijas valstu aiziešanu no tās ietekmes zonas nav notikusi. Turpini lasīt »

2009. gada oktobrī pēc Vaclava Havela ielūguma Sandra Kalniete piedalījās konferencē “DEMOCRACY AND FREEDOM IN A MULTIPOLAR WORLD”. Zemāk diskusijas Russia in Global Politics apskasts, kas noslēdza konferenci.

CONFERENCE ROUNDTABLE: RUSSIA IN GLOBAL POLITICS

Organised by the Forum 2000 Foundation in cooperation with DEMAS

Moderator:
Alexandr Vondra, Senator, Parliament of the Czech Republic

Panel Discussion:
Yegor Gaidar, Former Prime Minister, Russia
Sandra Kalniete, Member of European Parliament, Former EU Commissioner, Latvia
Grigory Yavlinski, Economist and Politician, Russia
Ján Kubiš, Executive Secretary, United Nations Economic Commission for Europe, Switzerland/Slovakia
André Glucksmann, Philospher, France Turpini lasīt »

2009. gada oktobrī pēc Vaclava Havela ielūguma Sandra Kalniete piedalījās konferencē “DEMOCRACY AND FREEDOM IN A MULTIPOLAR WORLD”. Zemāk atskats uz vienu no diskusijām.

PLENARY PANEL 4: AFTER THE STORM? CAN WE DISCERN AND LEARN WHAT THE ECONOMIC CRISIS IS DISCLOSING ABOUT US?

Keynote Speech:
Jan Švejnar, Professor of Business, Economics and Public Policy, University of Michigan, Chairman, CERGE-EI, USA/Czech Republic

Moderator:
Tomáš Sedláček, Chief Macroeconomic Strategist, ČSOB Bank, Czech Republic

Panel Discussion:
Chao-shiuan Liu, Former Prime Minister, Taiwan
Sandra Kalniete, Member of the European Parliament, Former EU Commissioner, Latvia
Jorge Quiroga, Former President, Bolivia
André Glucksmann, Philosopher, France
Yegor Gaidar, Former Prime Minister, Russia
Vladimír Dlouhý, Economist, International Advisor of Goldman Sachs, Czech Republic Turpini lasīt »

Tikko esmu atgriezusies no Briseles, kur notika publiskā noklausīšanās Eiropas sirdsapziņa un totalitārā komunisma noziegumi: pēc 20 gadiem. Anglisko Public Hearing gan pareizāk būtu tulkot kā “publiskā iztiesāšana”, kas sevī ietvertu tiesas jeb tribunāla un noteikti arī nosodīšanas raksturu.
Pirmā publiskā noklausīšanās par šo tēmu notika 2008.gada 8.aprīlī. Visticamāk, tā nemaz nebūtu rīkota, ja vēl gadu agrāk Eiropas Savienības (ES) Tieslietu ministru padomē Luksemburgā Polija un Baltijas valstis nebūtu izvirzījušas prasību ES ietvarlēmumā Par rasismu un ksenofobiju līdzās nacisma noziegumiem iekļaut arī normu, kas aizliedz visās ES dalībvalstīs attaisnot, noliegt vai banalizēt Staļina režīma pastrādātos noziegumus. Turpini lasīt »