Eiropas Komisija sola līdz gada beigām sniegt lielāku atbalstu cīņai ar Āfrikas cūku mēri


Šodien Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas deputāti uzklausīja Komisijas pārstāvju ziņojumu par to, kas darīts, lai ierobežotu Āfrikas cūku mēri Baltijas valstīs un Polijā. Latvijas deputāte Sandra Kalniete kritizēja Komisiju par vilcināšanos sniegt ES likumdošanas aktos pieļaujamo palīdzības apjomu. Kalniete uzsvēra, ka Baltijas valstis un Polija pašlaik kalpo kā buferzona, kas pasargā pārējo Eiropu no šīs sērgas izplatīšanās, tāpēc 2,5 miljoni eiro, kurus EK ir piešķīrusi slimības skartajām Baltijas valstīm, ir nepietiekams atbalsts. Komisijai ir jārīkojas enerģiskāk un apņēmīgāk, jāizmanto tai piešķirtās tiesības 100% apmērā sniegt finansiālu atbalstu preventīviem pasākumiem, kas paredzēti slimības izplatības ierobežošanai, novēršanai un kontrolei. Tāpat EK var finansiāli 100% apmērā atbalstīt inficēto dzīvnieku, viņu barības un uzturēšanas vietu iznīcināšanu un vietas dezinfekciju. Komisijas pārstāvji solīja, ka līdzekļi dalībvalstīm tiks piešķirti tiklīdz būs saskaņots rīcības plāns ar tām dalībvalstīm, kurās šobrīd izplatās Āfrikas cūku mēris.

Continue reading

Uzstāšanās EP plenārsēdē par Ukrainu


Sandras Kalnietes runa EP plenārsesijā 15.07.14.

Pēc pēdējo dienu provokācijām uz Krievijas-Ukrainas robežas, pēc tam, kad Krievijas bruņotie spēki veica invāziju Doņeckas apgabalā, mēs esam dažu stundu vai dažu dienu attālumā no īsta kara starp kodolvalsti Krieviju un Ukrainu. Putina mērķis ir padarīt Ukrainu par neizdevušos valsti. Taču nelolosim ilūzijas! Putins neapstāsies ar Ukrainu. Viņa sapnis ir atjaunot kontroli pār visu bijušo Padomju impēriju.

Tāpēc es vēršos pie Jums, kolēģi deputāti, ar aicinājumu skatīties acīs šai skarbajai patiesībai. Tāpēc neatliekami ir jāievieš trešā līmeņa sankcijas, tai skaitā ieroču un tehnoloģiju embargo pret Krieviju. Šāds lēmums Krievijai liktu apstāties un atteikties no saviem revanšistiskajiem mērķiem. Continue reading

Paldies ikvienam


Esmu ļoti aizkustināta par manu atkārtotu ievēlēšanu Eiropas Parlamentā. Liels paldies ikvienam, kas par mani balsoja un pievilka plus zīmi. Jūsu atbalstu uztveru kā mana parlamentārā darba atzinīgu novērtējumu. Politikā viens cilvēks var izdarīt ļoti maz. Tas ir komandas darbs, tāpēc esmu gandarīta, ka tik daudzi vēlētāji ir atbalstījuši Valda Dombrovska komandas īstenoto politiku Latvijā un Eiropā. Paldies ikvienam!

Sandra Kalniete

Kavēto maksājumu direktīva – seminārs Rīgā


Otrdien, 20. novembrī Rīgā notika Eiropas Komisijas seminārs par kavēto maksājumu direktīvu, kurā tika detalizēti skaidroti jaunās direktīvas noteikumi. No Eiropas Parlamenta puses direktīvu veidoja Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja, kurā strādā arī Sandra Kalniete. Zemāk viņas runa šodienas seminārā.

Sandra Kalniete: “Vispirms es vēlētos pateikt paldies Eiropas Komisijai par šī semināra rīkošanu, skaidrojot sabiedrībai Eiropas Savienības institūcijās pieņemtos lēmumus un veidojot dialogu ar privāto sektoru.

 

Ir ļoti svarīgi skaidrot lēmumus, jo tas palīdz izvairīties no pārpratumiem, kad Briselē veidotie un pieņemtie likumi tiek nepareizi vai neprecīzi interpretēti Latvijā. Šādi semināri, kuros piedalās Eiropas Komisijas pārstāvji, Eiropas Parlamenta deputāti, nacionālo valstu un privātā sektora pārstāvji palīdz uzņēmējiem un pilsoņiem pielietot Eiropas likumus un novērst nepareizu interpretāciju rašanos. Continue reading

Putinam nav vietas starp demokrātisko valstu līderiem


Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete aicina sociālajos tīklos izvērst kampaņu pret Putina piedalīšanos 70.gadadienas kopš Sabiedroto izsēšanās Normandijā svinībās. Francijas prezidents Fransuā Olands ir apstiprinājis, ka Otrā pasaules kara vēsturisko notikumu atceres pasākumos Francijā 6.jūnijā kopā ar citiem sabiedroto valstu vadītājiem ir lūgts piedalīties arī Putins. Continue reading

Runa konferencē “”Vai dodot gūtais neatņemams? Latvijas 10.gadi Eiropas Savienībā”


Saeimas priekšsēdētājas kundze, Freibergas kundze, godātie viesi un klātesošie,

Vakar pagāja 20 gadi kopš Latvija un Krievija parakstīja līgumu par KF karaspēka izvešanu. Bez šī līguma Latvija šodien nebūtu NATO un ES dalībvalsts un Latvija būtu pilnīgi neaizsargāta pret Putina agresīvajiem centieniem atjaunot impēriju. Pirms desmit gadiem, kad es vēroju, kā Latvijas karogs paceļas pie Eiropas Parlamenta ēkas Strasbūrā un Eiropas Komisijas ēkas Briselē, es izjutu gandarījumu un atvieglojumu. Mums, latviešiem, beidzot bija beidzies 2.pasaules karš un par turpmāko – sasniegumiem un neveiksmēm būsim atbildīgi mēs paši. Tagad, desmit gadus vēlāk, kad Ukrainas krīze iezīmē jaunu robežlīniju starp divām pasaulēm, ir tik skaidri redzama šīs vēsturiskās izvēles nozīme Latvijas valsts un tautas nākotnei.

Continue reading

Par mūsējiem un Putina krieviem


Pagājušajā nedēļā Latvijā ieradās mūsu stratēģiskie sabiedrotie – ASV karavīri. Gaisa telpā un Baltijas jūrā ir pastiprināta NATO spēku klātbūtne. Latvijas zemessardzē ir  liels brīvprātīgo pieplūdums un valdība ir gatava būtiski nostiprināt mūsu gaisa un sauszemes robežu drošību. Pienācīgs aizsardzības finansējums beidzot šķiet pašsaprotama prioritāte un  cilvēki  tā atbalstam vāc parakstus. Visu vecumu un visdažādāko profesiju cilvēki, arī tie, kas agrāk politiku uzskatīja par garlaicīgu sarunu tēmu, tiekoties runā par Latvijas drošību. Pat mans draugs, astoņgadīgais Robītis to ir apspriedis ar saviem klases biedriem.

Continue reading


Vakar biju Valmierā. Izcila diena! Tik pozitīvi uzlādēti cilvēki gan Vidzemes Augstskolā, gan Domē. Kad uzzināju, ka būsim divi lektori – Zemessardzes pulkvežleitnants, Zemessardzes 22.kājnieku bataljona komandieris Māris Tūtins un es, tad ar interesi gaidīju, kā šis duets par ES lauksaimniecības politiku un zemessardzes tēmu saskanēs. Saskarsmes punkti bija vairāki – lauku attīstība, lai teritorija būtu apdzīvota un tātad – būtu, kas to aizstāv. Nacionālajai drošībai apdzīvotība ir ļoti svarīga. Un, protams, patriotisms, kuru ieaudzina zemessardzē un kuru zemnieki pārvērš zemes augļos. Uzzināju, ka Ukrainas notikumu ietekmē notiek pastiprināta pieteikšanās zemessardzē. Tas ir ļoti svarīgi, jo apliecina mūsu apņēmību neļauties šur tur skanošajai nolemtībai – mēs jau maziņi, lielajiem nedrīkstam lēkt acīs; mūsu bruņotie spēki un zemessardze jau mūs aizstāvēt nespēs. Spēsim, ja tā gribēsim un apņemsimies!

Par reālpolitiku un valstisku politiku


Krimas iekarošana un aneksija apstiprināja, ka tās bažas, kuras nu jau vismaz 15 gadus, kopš Putina nākšanas pie varas, saviem Rietumu kolēģiem ir pauduši Austrumeiropas politiķi un diplomāti, ir bijušas pamatotas. Mēs atkal un atkal atkārtojām – autokrātiska, ar specdienestu metodēm pārvaldīta Krievija apdraud savus kaimiņus, mieru Eiropā un pasaulē. Šo mūsu un arī daudzu reālistiski domājošu Rietumu ekspertu viedokli augstākā līmeņa saietos visbiežāk pieklājīgi uzklausīja un tikpat pieklājīgi nolika sāņus. Ar Krieviju bija jātaisa bizness. Gāzes imports (Ziemeļu straume un Dienvidu straume), tehnoloģiju un militāro iekārtu eksports (franču Mistral karakuģi) ir tikai divi spilgtākie piemēri tam, kā komerciālas intereses ņēma virsroku pār stratēģiskajām. Putina režīma virzīšanās arvien tālāk prom no demokrātijas neslēpta autoritārisma un personības kulta virzienā, protams, izskatījās nepatīkami, bet šo nepatiku ar uzviju kompensēja peļņa no darījumiem ar Krieviju.

Continue reading

Runa lietuviešu mākslas filmas “Ekskursante” pirmizrādē Latvijā


Tas ir simboliski, ka filmas pirmizrāde notiek marta sēru dienās, kas ir kopīgas Lietuvai, Latvijai un Igaunijai. Vakar pagāja sešdesmit pieci gadi kopš izveda manu vecmāmiņu Mildu un tēvu Aivaru. Viņi atgriezās. Pēc 17 Sibīrijas moku gadiem atgriezās arī mana mamma Ligita. Viņai bija četrpadsmit ar pusi gadu 1941.gada 14.jūnijā, kad viņas dzīve tika pārcirsta uz visiem laikiem. Vjatlagā un Pečorlaga masu kapos guļ mans vectēvi Jānis un Aleksandrs. Mātes māte Emīlija ir apglabāta Toguras ciema kapos.

Continue reading