Trīs Sandras Kalnietes dzīves

Kurzemnieks: 01.07.2010

Autors: Juris Lipsnis

Rubrika: Tepat, starp mums

Pērn Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās mūspusē ļoti daudz balsu saņēma Sandra Kalniete (Pilsoniskā savienība), kura tagad kļuvusi par mūsu novadnieci – Kurzemnieka saruna ar EP deputāti notika viņas lauku mājās Dzilnās Alsungas novada Bērzkalnos.

Varbūt dažus vārdus pateiksiet par bērnību – esat dzimusi Sibīrijā?

- 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja manas mammas ģimeni, viņai tad bija 14 gadu. 1949. gada 25. martā izsūtīja manu tēvu kopā ar mammu. Tēvatēvs, mežabrālis, jau bija nometnē. Mani vecāki satikās Sibīrijā, tur piedzimu es. Trīs vectēvi un mammas mamma tur arī palika. Pirmais izsūtījums bija baiss – cilvēkus lika tādos apstākļos, lai viņi neizdzīvotu. Atgriezāmies 1957. gada 31. maijā. Rīgā ar milzīgu ceriņu klēpi mūs sagaidīja mammas draudzene, kas bija pārbraukusi agrāk. Ceriņi kopš tā laika man vienmēr ir ļoti patikuši.

Kā jūsu ģimeni uzņēma Latvijā?

- Pirmkārt, Sibīrijas gadi ļoti atsvešināja tos, kas palika Latvijā, no tiem, kas izsūtījumā. Vietējie mūs uzskatīja gandrīz vai par krieviem, jo mēs ne tā uzvedāmies. Mamma bija ļoti lepna sieviete, un viņai bija neizsakāmi grūti to izturēt. Otra – tīri praktiska problēma. Nevarēji dabūt darbu, ja nebija pieraksta, bet pierakstu nedeva, ja nebija darba – apburtais loks! Tad nāca risinājums – mammu paziņas pieņēma savrupmājā par sētnieci, tur dabūjām mazu istabiņu. Turpini lasīt »

Kopš Jaunais laiks, Pilsoniskā Savienība un Sabiedrība citai politikai sāka sarunas par vēlēšanu apvienības izveidošanu, to vien esam dzirdējuši – “viņi nespēs vienoties”, “projekts ir uztaisīts”,  “Vienotībā nav vienotības”, “viņi saplēsīsies par vietām Saeimas deputātu kandidātu sarakstos” u.t.t. Pēdēja laikā sākusies jauna dziesma – “nacionālo spēku šķeltnieki”, “Putina plāns 2″, “Saskaņas ievilcēji valdībā”, “Maskavas roka”, “sorosisti”, “nacionālo vērtību nodevēji”, “amerikāņu pakalpiņi”…  Gan jau izdomās vēl jaunas blēņas un melus.

Tos,  kas ir tik aizņemti ar Vienotības drīza gala pareģojumiem, gribu sarūgtināt – baumas par Vienotības galu ir stipri pārspīlētas un cerības pāragras. Mūsu politiskajiem konkurentiem es ieteiktu sevi nemierināt ar ilūzijām, bet vairāk nodarboties pašiem ar sevi. Tad nebūs jālauza galva, kas un kad notiks ar Vienotību. Turpini lasīt »

28. maijs (2010), Guntars Laganovskis, LV.LV

39 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti maija sākumā izveidoja Eiropas vēstures izlīguma grupu, kuras mērķis robežojas ar neiespējamo – pretrunīgo 20. gadsimta vēstures interpretāciju konsolidācija vienotā Eiropas vēsturē. Grupu izveidojusi un to vadīs no Latvijas ievēlētā eiroparlamentāriete SANDRA KALNIETE.

Kas pamudinājis Eiropas Parlamenta deputātus, izveidojot vēstures izlīguma grupu, pievērsties neizskaidrotiem un lielākoties arī neērtiem vēstures jautājumiem?

Jāprecizē, ka tā nav Eiropas Parlamenta institucionāli ar kādu lēmumu izveidota struktūra. Katram deputātam ir iespēja nodarboties ar domubiedru meklēšanu. Šī grupa ir mana personiskā iniciatīva. Es uzrunāju Tunni Kelamu no Igaunijas, Vītautu Landsberģi no Lietuvas un nolēmām šādu grupu izveidot. Lielāko organizatoriskā darba daļu paveica tieši mans birojs. Turpini lasīt »

Vakar noskatījos rumāņudokumentālo filmas “Rumāņu kapitālisms: mūsu slepenā recepte“. Tajā Čaušesku atgriežas Rumānijā 20.gadus pēc savas nāves un ierauga, cik labi viņa Securitate zēni iekārtojušies. Securitates miljardi pazuduši. Zēni kļuvuši bagāti – miljardieri un miljonāri. Kadrā viens pēc otra ar lepnumu sniedza intervijas rumāņu “kampēji”. Kā sakampušies un kā tikuši pie politiskās varas. Kurš Senāta vicepriekšsēdētājs, kurš premjerministra vietnieks, kurš vienkārši labos sakaros ar pirmajiem diviem. Tādu nieku kā tiesas vai Satversmes tiesu neviens pat nepieminēja. Skaidrs, ka tās arī ir viņu kontrolē.

Stāsts likās tik pazīstams. Gandrīz kā Latvijā. Ja Saeima apstiprinās kārtējo “savējo” par Satversmes tiesas tiesnesi, tad beidzot būs izdevies iegūt kontroli pār Satversmes tiesu. Tad varēs pasūtīt spriedumus. Vien atliks iecelt “savējo” ģenerālprokuroru. Un tad varēs sēdēt tik pat lepni kadrā kā rumāņu malači un nekautrējoties stāstīt par saviem varoņdarbiem – kurš un cik nokampis.

Strasbourg, 18 May 2010. Yesterday, the Grand Chamber of the European Court of Human Rights (ECHR) in Strasbourg upheld the war crimes conviction of a “Red Partisan” who was found guilty of ordering the killing of civilians while fighting for Soviet forces in Nazi-occupied Latvia in 1944. Turpini lasīt »

Partijas „Pilsoniskā savienība” valdes locekle un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ir gandarīta par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Kononova lietā, kas pierāda, ka kara noziegumiem nav noilguma. „Vienmēr esmu uzsvērusi, ka attieksmei pret komunisma un nacisma upuriem jābūt vienādai.  Abi totalitārie režīmi – nacisms un komunisms bijuši vienlīdz noziedzīgi. Starp tiem nedrīkst pastāvēt pozitīva hierarhija tikai tālab, ka viens piedalījies uzvarā pār otru. Cīņa pret nacismu nevar kalpot par mūžīgu grēku atlaidi tiem, kas pastrādājuši noziegumus pret civiliedzīvotājiem. Kononova un viņam līdzīgo pastrādātajiem noziegumiem nav noilguma un tos nedrīkst piedot vai aizmirst,” uzsver EP deputāte. Turpini lasīt »

Krievijas prezidents Medvedevs nacisma sagrāves gadadienas
priekšvakarā ir nosodījis arī otru lielāko 20. gadsimta noziedzīgo
režīmu – totalitāro komunismu.
Sandra Kalniete uzskata, ka Krievijas prezidenta izteiktais vērtējums
ir solis pretī Eiropas vēstures traģisko patiesību atzīšanai un
novērtēšanai. “Es īpaši apsveicu Prezidenta nodomu padarīt arhīvus
pieejamus visu valstu pētniekiem un privātpersonām. Arhīvu atvēršanu
gaida visa pasaule, jo tas pavērs iespēju uzrakstīt patiesu un pilnīgu
Dzelzs priekškara vēsturi”, teica Kalniete. Turpini lasīt »

Izlasīju Dienā Aijas Dulevskas blogu Bet kas viņš tāds? Tas Īvāns? un jutu, ka arī pašai jāraksta. Ir sakrājies.

Es biju ļoti sašutusi, ka Saeimas prezidijs un visi frakciju priekšsēdētāji vienprātīgi liedza Dainim Īvānam iespēju runāt Saeimas svinīgajā sēdē. Par to trīs reizes sprieda Valsts prezidenta vadītā svētku rīkošanas Goda komiteja. Mēs uzskatījām, ka arī Valsts prezidentam, mūsu valsts simbolam, tāpat kā Atmodas simbolam Dainim, šajā sēdē bija jārunā. Taču Saeimas vadošajiem gudriniekiem bija cits viedoklis. Kārtības ruļļa viedoklis. Turpini lasīt »

Sandra Kalniete referāts konferencē „1990.gada 4.maija Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti„ 2010. gada 3. maijā LU Lielajā Aulā.

Video no šī konference ir pieejams Latvijas Universitātes mājas lapa (Kalnietes referāts ir redzams otra daļa).

Turpini lasīt »

Sandra Kalniete “Europe remembers for the Future,” International Conference, Berlin 29th-30th April 2010.  Conference Homepage, Conference Program.

Turpini lasīt »