Šodien Eiropas Parlamentā (EP) Briselē notiks seminārs par investīciju iespējām Baltijas valstīs, kuru saviem biedriem ar Baltijas valstu EP deputātu un vēstniecību atbalstu rīko Eiropas – Turcijas biznesa konfederācija (UNITEE). Latvijas investīciju vidi seminārā prezentēs un uz uzņēmēju jautājumiem atbildēs EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība), Latvijas vēstniece Beļģijā Lelde Līce – Līcīte un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Nīderlandē Rita Rozīte. Paredzams, ka seminārā piedalīsies ap 50 UNITEE biedru, kuri pārstāv celtniecības, IT un ražošanas sektorus.

„Pēdējo 3 gadu laikā Baltijas valstu valdības ir veikušas reformas, kuras daļai no Eiropas Savienības dalībvalstīm būs tikai jāveic, lai atjaunotu ekonomisko izaugsmi. Mūsu valstis šobrīd tiek uzskatītas par piemēru un mums ir jāizmanto šis brīdis, lai piesaistītu Latvijai investīcijas. Tas radīs jaunas darba vietas un būs iemesls, lai cilvēki nebrauktu prom no Latvijas,” uzskata Kalniete.

Latvijas vēstniecība Beļģijā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūras  atbalstu semināra dalībniekiem ir sagatavojusi bukletus par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā, kā arī sarūpējusi Latvijā ražotus pārtikas produktus, kurus semināra dalībniekiem būs iespējams nogaršot pēc pasākuma beigām.

UNITEE ir 2010. gadā dibināta nevalstiskā organizācija, kura apvieno ap 10 000 turku izcelsmes uzņēmēju, kuri strādā Eiropas Savienībā. Organizācijas mērķis ir veicināt ekonomisko sadarbību starp Eiropas valstu uzņēmējiem. Seminārs par investīciju iespējām Baltijas valstīs ir iekļauts UNITEE pasākumu sērijā „Uzņēmēji tiekas ar vēstniecībām”.

Pēc Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas un Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Sandras Kalnietes ielūguma šodien vizītē Latvijā ieradīsies EP Lauksaimniecības komitejas deputāte Maireda Maginesa (Mairead McGuinness), lai iepazītos ar Latvijas nostāju Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas svarīgākajos jautājumos. No Īrijas ievēlētā deputāte ir EP lielākās politiskās frakcijas (Eiropas Tautas partijas grupa) atbildīgā persona par KLP reformas tiešo maksājumu sadaļu, tādējādi viņai būs ļoti svarīga loma, formulējot kopējo EP nostāju par tiešo maksājumu izlīdzināšanu, tajā skaitā arī Latvijas zemniekiem.

 
Kalniete uzskata, ka šī vizīte ir pozitīvs signāls, kas liecina, ka aktīvais darbs ar EP deputātiem, skaidrojot Latvijas pozīciju, ir devis rezultātu. Kalniete: „Mēs esam skaidri likuši saprast, ka nesamierināsimies ar netaisnīgu KLP reformu. Ir iespējams ignorēt vienu valsti, bet Baltijas valstis aktīvi sadarbojas un trīs valstu protestus ignorēt ir ļoti sarežģīti.”
Vizītes laikā Maginesa tiksies ar visu trīs Baltijas valstu zemkopības ministriem, Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, Latvijas lauksaimniekiem, kā arī apmeklēs z/s “Kalndunduri” Krimuldas pagastā.
 
KLP reformas variantu izstrādāja Eiropas Komisija un pagājušā gada oktobrī tiks publiskota. Patlaban tā ir iesniegta EP un Lauksaimniecības komiteja ir atbildīga par reformas pilnveidošanu. EP kopā ar Eiropas Savienības Padomi reforma ir jāpieņem līdz 2013. gada nogalei.

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/262724

Valoda un valsts būtība. Cik ātri jaratificē Eiropas līgumi?  Sarunas par ES daudzgadu budžetu. Skatieties sarunu LNT “900 sekundes” ierakstu (sākot no 0:45)

Brisele, 10.janvāris. Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi atbildes vēstuli par oktobrī sagatavoto Eiropas Parlamenta (EP) Baltijas valstu deputātu deklarāciju par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. EK  prezidenta Žozē Manuela Barozzu vārdā deputātiem ir atbildējis par ES lauksaimniecību atbildīgais komisārs Dačians Čološs. Deklarācijā, kuru parakstīja visi EP Baltijas valstu deputāti, tika pieprasīts veikt taisnīgu KLP reformu, lai likvidētu tiešo maksājumu netaisnīgās atšķirības starp dalībvalstīm. Deklarācijas iniciatīvas autore bija EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība), kura strādā EP Lauksaimniecības komitejā.

Kalnietei adresētajā vēstulē komisārs Čološs aizstāv sagatavoto KLP reformas piedāvājumu, uzsverot, ka tiešo maksājumu pārdale nenozīmē, ka visi saņems vienādus tiešos maksājumus. Tāpat komisārs aicina skatīt abus pilārus kopā un skaidro, ka jāņem vērā arī valstu  iekšzemes kopproduktu (IKP) lielums un kohēzijai atvēlētie līdzekļi.

Kalniete: “Cīņa par naudas līdzekļiem būs nežēlīga, bet realitāte ir tāda, ka lauksaimniecībai atvēlētie līdzekļi nākamajā finanšu periodā būs mazāki, tāpēc neviena valsts pati nevēlas citām valstīm atvēlēt daļu no saviem līdzekļiem. Vēstulē komisārs aicina skatīt abus pilārus kopā un šajā jautājumā es viņam piekrītu. Diemžēl mūsu sanāksmēs komisārs izliekas nedzirdam manis teikto, ka apvienojot abus pilārus kopā Latvijas lauksaimnieki vienalga saņem mazākos maksājumus. Es turpināšu skaidrot Baltijas valstu situāciju kolēģiem EP Lauksaimniecības komitejā un piedāvāsim savus risinājumus, jo visai Eiropas ir nepieciešama visaptveroša KLP reforma, kas nekropļo vienoto tirgu.”

Deklarācijā, kura tika nosūtīta Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām, Baltijas valstu deputāti aicināja tiešajiem maksājumiem noteikt zemāko slieksni 80% apmērā un augstāko slieksni 120% apmērā no vidējā maksājumu lieluma Eiropā. Tāpat Eiropas Parlamenta deputāti aicināja noteikt pēc iespējas īsāku pārejas periodu un iestājās par godīgu konkurenci starp Eiropas lauksaimniekiem.

KLP reformas variantu izstrādāja EK un 12. oktobrī reforma tika publiskota.  Patlaban tā ir iesniegta EP un Lauksaimniecības komiteja ir atbildīga par reformas pilnveidošanu. Reforma EP  kopā ar Eiropas Savienības Padomi ir jāpieņem līdz 2013. gada beigām.

Papildus informācija:

Mārtiņš Spravņiks

Parlamentārais asistents

martins.spravniks@europarl.europa.eu

+32476881928

Trešdien vakarā notika Sandras Kalnietes rīkotā konkursa “Atdzimt no pelniem” apbalvošanas ceremonija, kurā galveno balvu ieguva Vanda Krastiņa no Ilūkstes pagasta. Vanda Krastiņa ir vadītāja lauksaimniecības uzņēmumā “Griezes”, kā arī ir viena no lauksaimniecības kooperatīva “Latvijas aita” dibinātājām. Konkursa galvenā laureāte balvā saņēma LVL1000 un īpaši gatavoto piemiņas statuju.

“Katra un ikviena no jums ir pelnījusi  atzinību par to darbu, ko darāt katru dienu. Tāpat atzinību ir pelnījušas daudzas citas Latvijas sievietes, kuras ikdienā pārvar savu trauslumu, lai atbalstītu savas ģimenes. Jūs esat Latvijas lepnums,” uzrunājot balvai pieteiktās sievietes teica Kalniete.

 Galvenās balvas ieguvēja Vanda Krastiņa pēc traģēdijas ģimenē pārcēlās uz dzīvi Latgales viensētā, kur izveidoja lauksaimniecības uzņēmumu un vēlāk arī apvienoja apkārtējos aitkopjus lauksaimniecības kooperatīvā “Latvijas aita”. “Ar savu piemēru Vanda Krastiņa, kura pēc izglītības ir finansiste, pierāda, ka ir iespējams laukos radīt vietu, lai var saimniekot un pelnīt,” uzskata Kalniete.

 Konkursa apbalvošanas ceremonijā piedalījās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš atzina, ka konkursa finālistu uzņēmība un gribasspēks ir paraugs pārējām Latvijas sievietēm. Ministru prezidents atzina, ka Latvijas sieviešu pieredze un spēja atrisināt vissarežģītākās situācijas, pelna patiesu apbrīnu.

 A/S “Dzintars” katrai no konkursam pieteiktajām sievietēm uzdāvināja piemiņas balvas, kas tiks pasniegtas kopā ar izdevniecības “Lietišķās informācijas dienests” izdoto grāmatu “Iļja Gerčikovs: būt kopsolī ar laiku”. Grāmata ir stāsta par ilggadējo A/S “Dzintars” valdes priekšsēdētāju Iļju Gerčikovu.

 Katra konkursa dalībniece arī saņēma dāvanā žurnāla “Kapitāls” abonementu un grāmatu “Kā latvieši NATO cimdus adīja”, ko sievietēm dāvāja Latvijas Lauku sieviešu apvienība. 

 Sandra Kalniete konkursu “Atdzimt no pelniem” organizē sadarbībā ar biedrību “Līdere”, bet konkursa informatīvais atbalstītājs ir žurnāls “Kapitāls”. Konkurss tika iedibināts 2010. gadā un par pirmo galvenās balvas ieguvēju kļuva  SIA “Aglonas maize” dibinātāja un vadītāja Vija Ancāne.

 Šogad konkursa žūrijā bez Sandras Kalnietes darbojas arī Aiva Vīksna (biedrības “Līdere” valdes priekšsēdētāja) Pēteris Strautiņš (DNB bankas ekonomists), Santa Anča (izdevniecības “Žurnāls Santa” galvenā redaktore), Andris Jaunsleinis (Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis), Rasma Freimane (Latvijas Lauku sieviešu apvienības padomes priekšsēdētāja), Agita Hauka (Iecavas sieviešu kluba “Liepas” valdes priekšsēdētāja), Inese Haite (biedrības “Uzņēmīgo sieviešu klubs SENTIO valdes priekšsēdētāja), Dace Salmane (žurnāla “Kapitāls” mārketinga direktore) un Ingrīda Blūma (SIA “i-bloom” valdes locekle).

Šodien notiks Sandras Kalnietes rīkotā konkursa “Atdzimt no pelniem” apbalvošanas ceremonija, kurā piedalīsies visas konkursam pieteiktās galvenās balvas pretendentes. Konkursa “Atdzimt no pelniem” mērķis ir godināt sievietes – uzņēmējas, kuras pēc liela morāla, cilvēciska, materiāla vai finansiāla zaudējuma ir apguvušas jaunas iemaņas un uzsākušas dzīvē kaut ko pilnīgi jaunu. Konkursa galvenā laureāte balvā saņems LVL1000 kā arī īpaši gatavoto piemiņas statuju. Apbalvošanas ceremonijā piedalīsies un konkursa laureātes apsveiks arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

“Mums ir nepieciešams cildināt Latvijas sievietes – uzņēmējas, kuras ieņem ļoti svarīgu lomu Latvijas ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Personīgi uzskatu, ka īpašu atzinību ir pelnījušas sievietes – mazās uzņēmējas, kuras strādā reģionos. Viņas ne tikai maksā nodokļus, bet arī rada laukos darba vietas un dod iespēju cilvēkiem palikt savā novadā un Latvijā,” uzskata Kalniete.

Konkurss tiek organizēts sadarbībā ar biedrību “Līdere”, bet konkursa informatīvais partneris ir žurnāls “Kapitāls”. Konkurss tika iedibināts 2010. gadā un par pirmo galvenās balvas ieguvēju kļuva  SIA “Aglonas maize” dibinātāja un vadītāja Vija Ancāne.

 Apbalvošanas ceremonija notiks Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē (Merķeļa ielā 13). Sākums plkst. 16.30.

 Šogad konkursa žūrijā bez Sandras Kalnietes darbojas arī Aivas Vīksnas (biedrības “Līdere” valdes priekšsēdētāja), Dace Dalmane (žurnāla „Kapitāls” mārketinga direktore), Pēteris Strautiņš (DNB bankas ekonomists), Santa Anča (izdevniecības “Žurnāls Santa” galvenā redaktore), Andris Jaunsleinis (Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis), Rasma Freimane (Latvijas Lauku sieviešu apvienības padomes priekšsēdētāja), Agita Hauka (Iecavas sieviešu kluba “Liepas” valdes priekšsēdētāja), Inese Haite (biedrības “Uzņēmīgo sieviešu klubs SENTIO valdes priekšsēdētāja) un Ingrīda Blūma (SIA “i-bloom” valdes locekle).

  Papildus informācija:

Jānis Karalis, 29715772 (Sandras Kalnietes birojs)

Zanda Raciborska, 29195835 (biedrība „Līdere”)

Autors: ANTRA ĒRGLE
Datums: 07.12.2011
Izdevums: Bauskas Dzīve
Rubrika: Tautsaimniecība

Eiropas Komisijas (EK) jūnijā publiskotais Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta plāns šokēja Latvijas zemniekus, jo nesola būtiski palielināt patlaban dalībvalstu vidū mazākos lauksaimniecības atbalsta maksājumus līdz 2020. gadam.

«Bauskas Dzīvei» pagājušajā nedēļā bija iespēja iztaujāt Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti («Vienotība»), kuras stāstītais izskaidro situāciju un nosprauž mērķus tās uzlabošanai.

 Vai līdz šim nevarēja neko darīt, lai EK nesagatavotu Latvijai tik neizdevīgu budžeta plānu?

– EK balstījās uz trīs dažādu veidu priekšlikumiem, ko piedāvāja lauksaimniecības komisārs, kas bija ar skaitļiem pamatoti un izpētīti. Tā kā pati esmu strādājusi Lauksaimniecības komisariātā, neredzu veidu, kā to varēja pirms tam ietekmēt.

Kāpēc izvēlējās tieši šo priekšlikumu?

– Ir noteikts naudas daudzums, kas saskaņots ar budžeta komisāru, bet nav ne skaidrs, ne galīgais. Šī naudas daudzuma ietvaros jāpanāk pakāpeniska izlīdzināšanās. Ja tiem, kas saņem vairāk, maksājumi pārāk strauji nokrīt, tas politiski nav īstenojams. Ja aiziesit pie grieķu zemnieka un teiksit, ka no rītdienas viņš saņems 300 eiro 600 vietā… Es arī nebūtu priecīga.

Reformas mehānisms ir balstīts uz reālo naudas daudzumu. Patlaban vismazāk saņem Baltijas valstīs, un strauji izlīdzināt pie pašreizējās sistēmas šo līkni nevar. Ir jāmeklē papildu mehānismi. Tas jādara gan mums pašiem, gan EK. Tas ir nākamā darba perioda viens no lielākajiem uzdevumiem zemniekiem ar protesta akcijām, skaidrojot Eiropas zemnieku organizācijās, zemkopības ministrei, man, premjerministram, finanšu ministram… Jādomā, kādus risinājumus varam piedāvāt. Neviens mūsu vietā to nedarīs.

Kāda summa vajadzīga, lai paceltu Baltijas valstu tiešmaksājumus līdz vidējam Eiropas līmenim?

– Latvijai ar 80% no vidējā maksājuma tie būtu 700 miljoni septiņos gados, ar 90% – 840 miljoni. Kopumā Baltijas valstīm vajadzīgi 2,5 miljardi. Tā nav nekāda lielā nauda Eiropas budžetam, bet ir problēma, proti, lauksaimniecības politika balstās uz četrām rēķināšanas sistēmām. Ir plāns pāriet uz vienu sistēmu, un tas jau būtu sasniegums.

Kādas mums ir cerības dabūt papildu naudu?

– Cerības ir labas. Es nebūtu tik pārgalvīga, lai teiktu, ka mēs dabūsim 90% no vidējā maksājuma jeb 241 eiro par hektāru, bet domāju, ka līdz 200 eiro mēs uzspiedīsim. 80% būtu 215 eiro.

Pēc EK piedāvājuma mums būs par 60% vairāk. Tagad maksājums ir 96 eiro par hektāru, būs 144 eiro. Bet no Eiropas vidējā maksājuma tie ir 54% 2020. gadā! Tas nav pareizi, un Parlamentā saprot, ka tā ir problēma. Mēs prasām vairāk, bet apzināmies, ka diez vai tik daudz dabūsim.

Kurā gadā tas notiks?

– Pašlaik ir runa, ka pārejas periods beigtos 2020. gadā, bet visa reforma – 2038. gadā, kas izklausās mūžība un absurds. Mēs prasām, lai sešām valstīm, kas saņem vismazāk, ir daudz īsāks pārejas periods. Vai to panāksim, būs atkarīgs no tā, cik mēs vienoti strādāsim.

Ar ko saistīti četri rēķināšanas veidi?

– Tie ir vēsturiski mantoti dažādos pievienošanās līgumos. Kad mēs iestājāmies, tika izvirzīta prasība par vienotajiem platībmaksājumiem. Tā ir modernākā sistēma, uz kuru grib pārcelt visus. Taču Īrija balstās uz saražoto, piemēram, ja iepriekšējā septiņgadē lauksaimnieks ražojis septiņas tonnas no hektāra, tad nākamajā viņš saņems atbalstu šim apjomam. Tā ir nenormāla sistēma, jo nav atkarīga no tā, kas tur patiesībā notiek.

Kā notiks reformas saskaņošana?

– Likumdošanas priekšlikums ir atnācis no EK uz Eiropas Parlamentu. Balsojums par galaskaitļiem un noteikumiem notiks tad, kad Eiropas Padomē dalībvalstis būs vienojušās par budžeta kopējo sadalījumu, un tas būs 2013. gada pavasaris.

Ziņojums tiks sagatavots līdz tādai pakāpei, kurā mēs varam visus kompromisus un formulējumus iestrādāt bez precīziem skaitļiem. Tad, kad pienāks skaitļi, tos ātri ieliksim. Tad, kad par to būs nobalsojusi Lauksaimniecības komiteja, sāksies nākamā procedūra, kas ir ilgstoša un sarežģīta. Agrāk tādas nebija, izlēma tikai Eiropas Padome, turpretī tagad parlamentam ir līdzlemšanas tiesības, un zemniekiem tas ir ļoti labi.

Notiks tā saucamās izlīguma sarunas trīsstūrī – EK, Eiropas Padome un Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas pilnvarotie. Nonāks pie kompromisa, kur ņems vērā, cik naudas var dabūt. Starp Padomi un Parlamentu būs vienošanās par prioritātēm, jo Padome tās redz citādi. Tad būs galaformulējumi, par kuriem nobalsos Parlaments.

Ko var darīt, lai panāktu Latvijai labāku variantu?

– Varu teikt, ka visos variantos maksājumi būs daudz lielāki. Mūsu sašutums ir saistīts ar nevienlīdzīgo konkurenci, kas veidojas, jo citi saņem daudz, daudz vairāk. Pēc optimistiskās prognozes cerējām, ka 2012. gada pavasarī būs skaidrība par budžeta skaitļiem. Tagad to sagaidām 2012. gada beigās.

Šajā ceļā ir ļoti svarīgi, lai ne tikai valdība, lauksaimnieku organizācijas un zemnieki iesaistītos, bet arī visa sabiedrība. Esam sākuši domāt kopā ar Zemkopības ministriju, kā izveidot stratēģiju un plānu, lai mūsu balsi padarītu spēcīgāku. Tikos ar Lietuvas lauksaimniekiem un deputātiem, lai arī viņi pievienotos. Lietuviešiem un igauņiem tiešmaksājumi nav galvenais jautājums, bet ir svarīgi, lai viņi ietu mums līdzi, pat ja nenes karogu.

Kā būs ar Polijas atbalstu?

– Polija pašlaik kā ES prezidējošā valsts cīnās par kopējo kompromisu, jo tas ir viņu pienākums. No 1. janvāra Polija būs pati par sevi un lūkosies pēc sabiedrotajiem. Polija mums ir viena no svarīgākajām sabiedrotajām.

Taču pēc iepriekšējās pieredzes mentalitātes daudzi domā – mēs fiksi kaut ko paši sarunāsim, pārējie lai par sevi rūpējas! Ja iesim šo ceļu, mēs visi zaudēsim. Rietumeiropas valstis ir ļoti vienotas, ja tām ir kopīgas intereses. Mums vēl tas jāmācās. Esam vairākkārt mēģinājuši vienot Austrumeiropas deputātus, kam ir līdzīgas problēmas, taču diez kā neizdevās. Te noder mana diplomātiskā pieredze – visiem ir jārunā, lai tiktu pie rezultāta.

Kāda nozīme būtu pastāvīgam zemnieku organizāciju lobijam Briselē?

– Es esmu skeptiska par šādu lobiju. Daudz svarīgāk būtu algot profesionālu sabiedrisko attiecību aģentūru, kas baltiešu problēmu ieliktu eiropiešu apziņā, cik nu tas ir iespējams.

Kad es pirmo reizi runāju ES Lauksaimniecības komitejā, saņēmu pretpaziņojumu – jums ir tik zemi maksājumi tāpēc, ka pie jums viss ir lētāks. Tas parādīja, cik cilvēki ir neinformēti. Pirms pāris nedēļām, kad komitejā atkal bija ierēdņi no EK, pieci deputāti pieminēja Baltijas maksājumu jautājumu, kas ir jāatrisina. Tas ir liels panākums. Arī tas, ka [ES lauksaimniecības komisārs Dačjans] Čiološs atzina – viņam šis jautājums rādās sapņos!

Cik ilgi ar šo jautājumu jau strādājat?

– Eiroparlaments uzrakstījis divus lielus ziņojumus, es pie tiem esmu strādājusi. Pēdējā ziņojumā, ko pieņēma 2010. gada vasarā, bija 1300 papildinājumu, ko samazināja līdz 60. To pieņēma ar parlamenta vairākumu. Lielākais šoks šogad jūnijā radās no tā, ka EK priekšlikums neņēma vērā šos ziņojumus.

Pozitīvi ir tas, ka visi Lauksaimniecības komitejas deputāti no visām politiskajām grupām ir neapmierināti. Pirmkārt, lielais darbs ar ziņojumiem bijis velts. Tas, ko komisija piedāvā, neapmierina nevienu zemnieku, runā, ar kuru gribi, vai vācu, vai franču, vai spāņu! Domāju, ka EK būs ļoti grūti dabūt šo priekšlikumu cauri.

Tagad top četri lielie ziņojumi – par tiešmaksājumiem, lauku attīstību, tirgus mehānismiem un finansēšanas avotiem. Šos ziņojumus raksta ļoti spēcīgi deputāti, kas pārzina tēmu. Mana politiskā grupa raksta divus ziņojumus, sociālisti – divus. Tā sauktie ēnu ziņotāji par tiešmaksājumiem un lauku attīstību, kas ir sociālistu ziņojumi, ir sevišķi spēcīgi.

***

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma Eiropā

Pārmaiņas KLP atbalsta sistēmā plānots sākt ar nākamo ES budžeta ciklu 2014. – 2020. gadā;

ES budžetā maksājumi lauku attīstībai aizņem aptuveni pusi;

Pirmajā pīlārā ietilpst tiešmaksājumi par apstrādāto zemi, lopu skaitu u. tml.;

Otrajā pīlārā nauda atvēlēta lauku attīstībai;

Kohēzijas fonds ir avots lauku infrastruktūras – ceļu, komunālo tīklu, telekomunikāciju u. tml. – uzlabošanai;

Patlaban lielākos tiešmaksājumus ES saņem Maltas zemnieki – teju 700 eiro par hektāru;

Mazākos tiešmaksājumus saņem Latvijas lauksaimnieki – 96 eiro par hektāru;

Mazākā atbalsta saņēmēju vidū ir arī Igaunija, Lietuva, Rumānija, Portugāle, Slovākija un Polija;

Vidējā tiešā atbalsta summa ir aptuveni 275 eiro.

Avots: ES

Otrdien vakarā Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete bija aicināta piedalīties sanāksmē ar Vācijas Bundestāga un EP deputātiem no Kristīgo Demokrātu savienības (CDU), lai iepazīstinātu viņus ar Latvijas pozīciju Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas svarīgākajos jautājumos. CDU ir Vācijas vadošā politiskā partija, kuras vadītāja Angela Merkele ir Vācijas kanclere. Sanāksmē Kalniete uzsvēra, ka visas Eiropas interesēs ir ilgspējīga un pilnīga KLP reforma, kura veicinātu vienotā tirgus izaugsmi un līdzsvarotu reģionālo attīstību. Tāpat viņa iepazīstināja Vācijas politiķus ar tiešo maksājumu mazumu Latvijā un aicināja nepieļaut, ka pēc reformas atšķirības tiešajos maksājumos saglabājas tik ievērojamas.

Kalniete: “Šī bija lieliska iespēja ar Latvijas lauksaimniecības situāciju iepazīstināt Vācijas vadošā politiskā spēka politiķus, no kuriem daļa strādā tieši Bundestāga Lauksaimniecības komitejā. Viņi bija pārsteigti par tiešo maksājumu mazumu Latvijā. Tas tikai kārtējo reizi pierāda, ka joprojām ir cilvēki, kuri nesaprot mūsu prasības, jo nepārzina mūsu situāciju.” Latvijas deputāte uzsvēra, ka ir nepieciešams ieviest zemāko slieksni 80% apmērā un augstākos griestus 120% apmērā no vidējā tiešo maksājumu lieluma Eiropā. Kalniete arī skaidroja, ka Latvijai nav svarīgs saņemtās naudas daudzums, bet gan princips, lai varētu attīstīties godīga konkurence Eiropas lauksaimnieku starpā.

Vācijas politiķi atzina, ka izprot Latvijas situāciju un atzīst, ka tā nav godīga. Tanī pat laikā viņi arī atzina, ka naudas apjoms nākamajā finanšu periodā, visticamāk, nebūs lielāks, tādēļ nāksies pārdalīt esošos līdzekļus.

Sanāksmē Kalnieti uzaicināja piedalīties EP deputāts Alberts Dess, kurš ir Eiropas Tautas partijas grupa koordinators Lauksaimniecības komitejā. Šādas slēgtas Vācijas politiķu sanāksmes Briselē notiek reizi gadā un šogad Kalniete bija vienīgā ārvalstu politiķe, kura tika ielūgta piedalīties diskusijā.

Author: BNS
 “The assessment of history is different in various EU countries, it is even different in the countries that have experienced totalitarianism (…) Politicians representing Western and Eastern Europe see the same things differently”, thus it is important to promote the understanding of the past among Europeans, said the former Latvian Minister of Foreign Affairs, the chairperson of the Reconciliation of European Histories Group of the European Parliament Sandra KALNIETE MEP at a press conference on Monday in the Seimas.

(28/11/2011, Internet news portals Bernardinai.lt, Delfi.lt, Diena.lt)