“Neatkarīgā Rīta Avīze”, Imants Vīksne, 2012.gada 26.aprīlis.

Eiropas Parlamenta ēkā Briselē atklāta Latvijas deputātes Sandras Kalnietes organizēta fotoizstāde Solidaritāte rekonstrukcijā: gads pēc Japānas lielās zemestrīces. No starptautiskās diplomātijas viedokļa šis žests ir nozīmīgs, jo Eiropas Savienība tiecas noslēgt ar Japānu brīvās tirdzniecības līgumu.

Turpini lasīt »

Otrdien, 24.aprīlī, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē tiks atklāta foto izstāde “Solidaritāte rekonstrukcijā: gads pēc Japānas lielās zemestrīces”. Tā veltīta atbalstam un solidaritātei, ko Japāna saņēmusi no Eiropas Savienības (ES) pēc aizvadītajā gadā notikušās postošās zemestrīces. Izstādi organizē EP deputāti Sandra Kalniete (Vienotība) un Arturs Zasada (Polija) kopā ar Japānas pārstāvniecību ES. Izstādi atklās EP lielākās politiskās frakcijas Eiropas Tautas partijas prezidents Žozefs Dauls un Japānas vēstnieks ES Kožiro Šiožiri. Turpini lasīt »

Eiropas vēstures skolotāju asociācija EUROCLIO ikgadējā kopsapulcē 4. martā ievēlēja Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Sandru Kalnieti par asociācijas atbalsta fonda prezidenti.

Turpini lasīt »

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (Vienotība, ETP grupa) ir aicinājusi EP deputātus aktīvi iesaistīties, lai risinātu jautājumu par Krievijas aizliegumu importēt dzīvos mājlopus no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Pēc Kalnietes iniciatīvas šis jautājums ir aktualizēts gan EP Lauksaimniecības, gan Starptautiskās tirdzniecības komitejās. Deputāti gatavojas Parlamenta plenārsesijā uzklausīt atbildīgos komisārus un aicināt viņus koordinēti rīkoties.

Kalniete uzskata, ka “ar šo prasību vien ir par maz – gan Komisijai, gan Padomei ir jāliek lietā visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai panāktu  aizlieguma atcelšanu. Galu galā Krievija ir pabeigusi sarunas par pievienošanās PTO un drīzumā kļūs par tās dalībvalsti. Šis lēmums ir pretrunā PTO saistību garam un burtam.” Turpini lasīt »

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja ir nozīmējusi Sandru Kalnieti par atbildīgo referentu komitejas atzinuma sagatavošanai par Eiropas enerģētikas infrastruktūras vadlīnijām. 19. martā komitejā par šo jautājumu notika pirmā diskusija. Turpini lasīt »

Debatēs par pēdējo Eiropadomes sanāksmi, kurā ES valstu un valdību vadītāji parakstīja ES fiskālo paktu, eiroparlamentārieši kārtējo reizi centās rast atbildes uz jautājumu — kā darīt galu ekonomikas lejupslīdei? Deputāti arī apstiprināja īpašas komitejas par organizēto noziedzību izveidošanu un deva zaļo gaismu ES un ASV nolīgumam, kas izbeigs tā saukto „gaļas karu”.

Pirmdien, atklājot plenārsesiju, deputāti ieturēja klusuma minūti, pieminot Sīrijas represiju, terorisma un pirms gada notikušās Fukušimas kodolkatastrofas upurus.

Parlaments ar klusuma brīdi trešdien pieminēja arī 28 Šveicē notikušajā autobusa avārijā bojāgājušos, pārsvarā bērnus. Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs  pauda „visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm un visiem tiem, ko skārusi šī katastrofa”.

Kopā ar Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētājiem Hermani van Rompeju un Žozē Manuels Barrozu deputāti otrdien apsprieda 1. un 2. martā notikušā un galvenokārt krīzes risināšanai veltītā ES samita secinājumus.
 
Trešdien Parlaments apstiprināja īpašas komitejas par organizēto noziedzību, korupciju un naudas atmazgāšanu izveidošanu, kura darbosies vienu gadu. „Pretmafijas komiteja” izvērtēs, kā organizētā noziedzība ir ievijusies ES ekonomikas, pārvaldes un finanšu sistēmās.

Trešdien EP deputāti apstiprināja vienošanos, kas palīdzēs izbeigt divdesmit gadus ilgušo hormonu liellopu gaļas “tirdzniecības karu” ar ASV un Kanādu. Vienošanās paredz, ka ES saglabās aizliegumu ievest liellopu gaļu, kuras audzēšanā izmantoti hormoni, taču palielinās kvotas augstas kvalitātes liellopu gaļas importam.

Ar diabētu saistītās problēmas rada aptuveni 10% ES veselības aprūpes izdevumu, tādēļ ES jāizstrādā īpaša stratēģija, koncentrējoties uz profilaksi un slimības savlaicīgu diagnosticēšanu, deputāti uzsvēra trešdien.

Ceturtdien deputāti aicināja Nīderlandes valdību nosodīt šajā valstī nesen izveidoto tīmekļa vietni, kas mudina cilvēkus tur ievietot sūdzības par migrantiem no Centrāleiropas un Austrumeiropas.

Tāpat deputāti nosodīja Krievijas prezidenta vēlēšanās vērotos pārkāpumus un aicināja Vladimira Putina uzsākt „patiesu dialogu” ar protestētājiem.

Izraēlas bruņoto spēku veiktās kratīšanas Palestīnas televīzijas stacijās juridiskās un sociālās sekas bija EP cilvēktiesību debašu uzmanības centrā.

Vairāk informācijas www.europarl.europa.eu

Latvijas Avīze, 13.03.2012. (Viesturs Sprūde).

Negaidīti lielais žurnālistu pieplūdums Eiropas Parlamentā Briselē eirodeputātes Sandras Kalnietes sarīkotajā seminārā ”Dzīve pēc PSRS” liecina, ka 20 gadu senie notikumi, to izvērtējums un mācība joprojām saista ļaužu prātus kā Austrumos, tā Rietumos.

  Turpini lasīt »

ES vienotā tirgus nostiprināšana un tālāka attīstība ir ļoti svarīgs jautājums, pie kura jāstrādā, gatavojoties arī Latvijas prezidentūrai ES 2015.gadā, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete.
Vairāk: http://em.gov.lv/em/2nd/?lang=lv&id=32274&cat=621

Konference  «Dzīve pēc Padomju savienības», 2012.gada 7. marts, Eiropas Parlaments, Brisele

Diskusija: 1991.-2011.: Divdesmit rekonstrukcijas gadi: valstis, robežas, tautas, kultūras, identitātes bijušajā padomju blokā un to ietekme mūsdienās

Sandra KALNIETES ievadvārdi:

 Sākšu ar ļoti personīgām atmiņām, kā es uzzināju, ka PSRS beidz pastāvēt. Šī ziņa mani sasniedza visikdienišķākajā situācijā. Es mazgāju traukus un ar vienu ausi klausījos TV ziņas. Stāstīja par Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas prezidentu tikšanos Belovežas gāršā. Pēkšņi dzirdu, ka viņi nolēmuši pārtraukt PSRS pastāvēšanu. Tā nu es tur stāvēju ar slapju salātu bļodu rokās un mēģināju aptvert š milzīgo ziņu, ka beigusi pastāvēt ļaunuma impērija, kas bija samalusi tik daudzu cilvēku likteņus un turējusi Dzelzs priekškara gūstā pusi Eiropas tautu. Es aicinu jūs, konferences dalībnieki, atcerēties to brīdi, kad jūs uzzinājāt, ka Padomju savienības vairs nav. Es aicinu arī panelistus dalīties savās atmiņās par šo pārdzīvojumu.  Vēsture nav tikai notikumi, fakti, dokumenti un arhīvi. Tā ir arī cilvēku dzīvā atmiņa. Vienmēr atcerēsimies, ka mēs neesam tikai pasīvi vēstures subjekti, bet arī tās dalībnieki un veidotāji.

Turpini lasīt »