Uzruna EP plenārsēdē, debatēs par ES – Krievijas attiecībām


Krievija vienmēr ir bijusi grūts kaimiņš Eiropai. Šodien tā ir valsts, kas savas attiecības ar Eiropu veido pēc «skaldi un valdi» principa. Gabriela Landsberģa ziņojumā un rezolūcijas priekšlikumā par ES un Krievijas attiecībām ir jūtamas šo Krievijas centienu atbalsis. Tas ir kompromiss starp Eiropas savienības Dienvidrietumu optimistisko un Ziemeļaustrumu pesimistisko skatījumu uz ES un Krievijas attiecībām. Mums, eiropiešiem, daudz skaidrāk ir jāapzinās, ka Putins, cenšas mums uzspiest “jaunu Minheni” un “jaunu Jaltu”. Viņa mērķis ir atjaunot ietekmes sfēras Austrumeiropā un izveidot buferzonu, kurā Krievija sev patur tiesības lemt par citu valstu un tautu likteņiem. Eiropai ir jāspēj Krievijai atbildēt vienoti. Mēs nedrīkstam pārskatīt sankcijas pirms Krievija nav pilnībā izpildījusi Minskas pamiera nosacījumus. Mums jāspēj Krievijai atbildēt ar lielāku iekšējo solidaritāti – gan īstenojot vienotu enerģētikas politiku, gan stiprinot savas aizsardzības spējas pret dažādajām Krievijas hibrīdkara formām. Solidaritāte ir vajadzīga arī ar valstīm un nozarēm, pret kurām ar tehnisku prasību ieganstiem, Krievija liedz pieeju savam tirgum. Piemēram, tikko Krievija ir aizliegusi visu Latvijas un Igaunijas zivju izstrādājumu importu. Latvijas zivjrūpniecībai tas nozīmē 50% eksporta tirgus zaudējumu un kritisku situāciju, kurā ir nepieciešams atbalsts.

EP plenāersēde Strasbūrā, 09.06.2015

Par Latvijas zvejnieku interesēm un Rīgas jūras līča ekoloģiju


Lai saglabātu Latvijas zvejnieki ekskluzīvās zvejas tiesības Rīgas jūras līcī un nosargātu līča trauslo ekoloģiskās sistēmas līdzsvaru, ir jāsaglabā Latvijas un Igaunijas zvejnieku ekskluzīvās tiesības zvejot Rīgas jūras līcī, kuras tika panāktas pievienošanās sarunās ar Eiropas Savienību, uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība).

Viņa ir sākusi lobēt politiķus Eiropas Parlamentā un  Eiropas Komisijā, lai izmainītu Komisijas iesniegto likumprojektu, saskaņā ar kuru šīs Latvijas un Igaunijas zvejnieku tiesības tiktu atceltas. Spēkā vairs nebūtu arī līdz šim noteiktais, ka līcī var zvejot tikai nelielas jaudas zvejas kuģi.

Continue reading

Uzruna Vienotības kongresā 2014.gada 6.decembrī


Partijas VIENOTĪBA Domes prieksšēdētājas Sandras Kalnietes uzruna partijas Kongresā

2014. gada 6. decembrī Rīgā

Godātie Vienotības kongresa delegāti, draugi un domubiedri, ka konservatīvi, tā liberāli domājošie!

Es ļoti lepojos ar to, ka mēs, trīs partijas spējām apvienoties un radīt Vienotību. Mēs apzinājāmies, cik svarīgi Latvijas izaugsmei ir pārtraukt politisko fragmentāciju un nostiprināt politisko sistēmu, kas valstij dod lemt spējīgu Saeimu un lemt spējīgu nevis fragmentētu valdību. To Vienotībai ir izdevies sasniegt un rezultātā Latvija ir iegājusi politiskās stabilitātes joslā. Tagad, kad Krievija ir mainījusi savu ārpolitiku un vairs neievēro to starptautisko kartību, kas tika iedibināta Eiropā pēc 2.pasaules kara, stabila valsts politika Latvijai ir svarīgāka nekā jebkad kopš mēs atjaunojām valsts neatkarību. Tāpēc Vienotībai nav citas izvēlēs kā turpināt strādāt Latvijas izaugsmei un cilvēkiem. Mūsu tuvākais uzdevums ir spoži novadīt pirmo Latvijas ES prezidentūru. Vēsture saglabās tikai to, ko mēs izdarīsim. Nevis mūsu atrunas un skaidrojumus, kāpēc Anniņa sastrīdējās ar Lienīti, vai kāpēc Jānītis aizlika priekšā kāju Pēterītim.

Strādājot Eiropas Parlamentā, man ir iespēja regulāri iepazīties ar konfidenciālu informāciju, kas raksturo tos paņēmienus un līdzekļus, kurus Krievija izmanto Eiropā un īpaši savās kaimiņvalstīs ar mērķi sašķelt un destabilizēt sabiedrību. Krievija rīkojas detalizēti, ar precīzu adresāciju un visaptveroši. Šodien Krievijas propagandas un uzpirkšanas mašīna ir spēcīgākā pasaulē. Putina Krievija šodien vērienīgi finansē Eiropas galēji labējās partijas un organizācijas, stiprina separātistu kustības, aktīvi veido valstiskas nevalstiskās organizācijas savās kaimiņvalstīs, uzpērk plašsaziņas līdzekļus un rada savu ietekmes aģentu tīklu starp dažādu valstu politiskās elites pārstāvjiem. Mērķis ir skaidrs – vājināt Rietumu vienotību un izveidot Krievijai “piederošu” valstu buferzonu.

Kaut gan Krievijas mēģinājumi ietekmēt mūsu politiskos un ekonomiskos lēmumus turpinās kopš valsts neatkarības atjaunošanas, tomēr pēdējos gados spiediens ir ievērojami palielinājies. Diemžēl jāatzīst, ka Latvija ir kļuvusi Krievijas ietekmei īpaši pieejama valsts. Nē, ne jau pie mums dzīvojošo krievu cilvēku vai pareizticīgo dēļ, bet dēļ nomācoši zemās mūsu tautas pašapziņas. Kad nesen kādā aptaujā izlasīju, ka uzbrukuma gadījumā tikai 16% no aptaujātajiem ir gatavi aizstāvēt Latviju, kamēr trešā daļa bēgs projām, man kļuva baisi. Dramatiskākais, ka Putina kliķe to labi zina. Viņi zina, ka Latvija ir atvērta propagandas karam un meistarīgām manipulācijām ar sabiedrisko domu ne tikai krieviski runājošo iedzīvotāju daļā, bet arī starp latviešiem. Nemaz nebūs nepieciešami zaļie cilvēciņi, lai atkal iekārtotos pie mums. Pietiek vien maksāt pērkamiem polittehnologiem, dzeltenajiem portāliem, lai tie ražotu safabricētus atmaskojošos un kompromitējošus rakstus gan par valdības lēmumiem, gan par tiem politiķiem, kas stingri stāv Latvijas interešu sardzē. Mūsu sociālie tīkli mudž no Krievijas apmaksātiem troļļiem, kas apņirdz Latviju, mūsu cilvēkus un mūsu vērtības. Un ir pietiekami daudz to, kas šai apņirgšanai piebalso.

Šajā uzirdinātajā aizdomu, dažādu afēru un baumu jūklī ir grūti saprast, kas ir kas, ko kurš dara un par ko kuram ir jāatbild. Tāpēc es neredzu cita ceļa, kā pārtraukt nelietderīgi šķiest enerģijas, vainojot visus par visu. Šim negatīvismam ir jāpaceļas pāri un katram jāatbild sev, kas ir man vienvienīgi dotās dzīves lielākā vērtība. Taču ne paštaisnums citādo apkarošanā un savas vienīgi pareizās taisnības uzspiešana citiem. Ja mēs katrs šo vissvarīgāko patiešām spēsim saprast, tad vispirms būsim ieguvēji paši un tāpat ieguvēji būs arī mūsu līdzcilvēki un mūsu Latvija. Es ceru, ka Krievijas ēna pie mūsu valsts robežām palīdzēs katram un ikvienam attapties un saprast, ka ar savu nihilismu un neticību sev mēs riskējam pazaudēt savu valsti.

Tieši tāpat kā ikvienam ir jāieskatās sevī, tā arī mums kā apvienojušos cilvēku kopumam ir kritiski jāieskatās savā organizācijā un jāsaprot, kā mēs gribam turpmāk dzīvot kopā un ko vēlamies kopā izdarīt. Pirms katra Vienotības kongresa es sevī mēģinu atbildēt uz jautājumu, kas vairāk palīdz mums kā domubiedru kopai augt un attīstīties. Vai kritiska analīze vai iedvesmojošs, atzinīgs vērtējums. Līdz šim es vienmēr esmu izšķīrusies par iedvesmojošu vērtējumu. Kāpēc? Tāpēc, ka ne tikai Latvijas partijas, bet arī partijas Eiropā un ASV savus kongresus izmanto, lai parādītu partijas vienotību, spēku un ietekmi, jo tieši to no partijas sagaida tās atbalstītāji. Kongress, manuprāt, nav pats piemērotākais formāts detalizētai, pašanalīzei un paškritikai – tām ir nepieciešami apstākļi bez starmešu gaismas. Tas iespējams Domē, konferencēs vai reģionālās sanāksmes.

Taču ir lietas par kurām šajā kongresā vēlos runāt. Mani biedē neiecietība un agresivitāte, kas izpaužas partijas biedru vārdos, rīcībā un sarakstē. Vienotības spēks ir tās dažādībā. Spējā atrast līdzsvaru starp konservatīvo un liberālo domu. Taču pēdējā laikā ir uztraucoši vērot, cik ļoti šis iecietības gars iet mazumā. Partijā arvien noteiktāk iezīmējas oficiālā jeb pareizā līnija un tie, kas tajā vai citā jautājumā domā citādi, tiek apklusināti un, ja vēl neliekas mierā – tad konservatīvais spārns lielā vienprātībā tos pastumj malā. It kā jau viedokļa vairākumam būtu tiesības tā rīkoties, taču Eiropas demokrātija no vairākuma diktatūras atšķiras ar to, ka vairākums vienmēr rēķinās ar mazākuma viedokli. Arī mums jāatsakās no Vecās derības principa, ko tik veikli piekopa boļševiki – kas nav ar mums, ir pret mums. Liberāli demokrātisko cilvēku aktīvā apkarošana Vienotībā nav tālredzīga, jo tā aizbiedē no partijas atbalstītājiem modernāk noskaņotus cilvēkus, kuriem Vienotība Latvijas politiskajā spektrā ir vienīgā iespējamā izvēle. Vienotībai, kļūstot arvien konservatīvākai, mazinās cerības piesaistīt jaunās un jaunākās paaudzes vēlētājus. Viņi paliek karājamies tādā kā tukšumā vai seko tādām protesta balsojuma zvaigznēm, kā Artuss Kaimiņš. Tāpēc tā ir Vienotības atbildība neatdot jauno paaudzi, kas ir mūsu valsts nākotne, radikāļiem vai populistiem.

Mūsu partijai tuvākajos divos gados ir ļoti nopietni jādomā par paaudžu maiņu. Mani ir sešdesmit divi gadi un politikā es esmu kopš 1988.gada. Es apzinos, ka Latvijas politikā es esmu vecvecmāmiņa! Tieši tāpēc es nolēmu vairs nekandidēt par Domes priekšsēdētāju. Es priecājos, ka Cēsu mērs Jānis Rozenbergs ir piekritis kandidēt uz šo tik svarīgo partijas vadības amatu. Ja jau viņš spēj ar panākumiem vadīt Cēsis, tad es nešaubos, ka Vienotība daudz iegūs, viņam kļūstot par Domes priekšsēdētāju. Protams, lēmums ir Jūsu rokās, godātie kongresa delegāti.

Godātie domubiedri,

Mēs šodien izvēlēsimies partijas priekšsēdētāju starp diviem cienījamiem kandidātiem. Es vēlos pateikties Solvitai Āboltiņai par pašaizliedzīgo darbu, vadot Vienotību un izvadot partiju ar panākumiem caur vairākām vēlēšanām. Tāpat paldies Andrejam Judinam par gatavību kandidēt, tādejādi pozitīvi izceļot Vienotību pārējo Latvijas politisko partiju vidū, kurās parasti ir tikai viens vadītāja amata kandidāts. Nobeigumā es vēlos vērsties pie abiem partijas priekšsēdētāja kandidātiem ar lūgumu vienmēr atcerēties seno romiešu teicienu – kas ir atļauts Jupiteram, tas nav atļauts vērsim. Pārfrāzējot – ko var atļauties ikviens cits partijas biedrs, to nevar atļauties partijas priekšsēdētājs. Partijas priekšsēdētājam ir jāpaceļas pāri savai personīgajai patikai un nepatikai un jāstrādā iekļaujoši, pieņemot biedru uzskatu dažādību un to veicinot. Tas prasa ne tikai gudrību un pieredzi, bet arī pacietību, savaldību un laipnību. Gudrību un iecietību es novēlu ikvienam no mums. Arī pati sev. Mūsu atbildība par Latvijas nākotni ir pārāk liela, lai mēs varētu atļauties niekoties un viens otru apkarot.

Dievs svētī Latviju!

 

 

 

 

Eiropas Komisija sola līdz gada beigām sniegt lielāku atbalstu cīņai ar Āfrikas cūku mēri


Šodien Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas deputāti uzklausīja Komisijas pārstāvju ziņojumu par to, kas darīts, lai ierobežotu Āfrikas cūku mēri Baltijas valstīs un Polijā. Latvijas deputāte Sandra Kalniete kritizēja Komisiju par vilcināšanos sniegt ES likumdošanas aktos pieļaujamo palīdzības apjomu. Kalniete uzsvēra, ka Baltijas valstis un Polija pašlaik kalpo kā buferzona, kas pasargā pārējo Eiropu no šīs sērgas izplatīšanās, tāpēc 2,5 miljoni eiro, kurus EK ir piešķīrusi slimības skartajām Baltijas valstīm, ir nepietiekams atbalsts. Komisijai ir jārīkojas enerģiskāk un apņēmīgāk, jāizmanto tai piešķirtās tiesības 100% apmērā sniegt finansiālu atbalstu preventīviem pasākumiem, kas paredzēti slimības izplatības ierobežošanai, novēršanai un kontrolei. Tāpat EK var finansiāli 100% apmērā atbalstīt inficēto dzīvnieku, viņu barības un uzturēšanas vietu iznīcināšanu un vietas dezinfekciju. Komisijas pārstāvji solīja, ka līdzekļi dalībvalstīm tiks piešķirti tiklīdz būs saskaņots rīcības plāns ar tām dalībvalstīm, kurās šobrīd izplatās Āfrikas cūku mēris.

Continue reading

Kalniete vadīs Austrumu partnerības un paplašināšanās virzienu Eiropas Tautas partijas grupā


Sandra Kalniete Eiropas Parlamenta lielākajā frakcijā vadīs Austrumu partnerības un ES paplašināšanas darba virzienu.

Šodien Eiropas Tautas partijas frakcijas vadība lēma par darba jomām, kuros strādās jaunievēlētie frakcijas viceprezidenti, tai skaitā Sandra Kalniete. Viņa uzņēmās Latvijai stratēģiski svarīgo Austrumu partnerības un kaimiņu politikas virziena vadību. Continue reading

Kalnieti ievēl par Eiropas Parlamenta lielākās grupas viceprezidenti


Eiropas Parlamenta lielākā politiskā grupa šodien savā pirmajā sēdē ievēlēja Latvijas deputāti Sandru Kalnieti (“Vienotība”) par grupas viceprezidenti.

Labēji centriskā Eiropas Tautas partija (ETP) uzvarēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās un tai arī šajā Parlamenta sastāvā ir grupa ar lielāko deputātu skaitu. Continue reading

Putinam nav vietas starp demokrātisko valstu līderiem


Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete aicina sociālajos tīklos izvērst kampaņu pret Putina piedalīšanos 70.gadadienas kopš Sabiedroto izsēšanās Normandijā svinībās. Francijas prezidents Fransuā Olands ir apstiprinājis, ka Otrā pasaules kara vēsturisko notikumu atceres pasākumos Francijā 6.jūnijā kopā ar citiem sabiedroto valstu vadītājiem ir lūgts piedalīties arī Putins. Continue reading

Runa konferencē “”Vai dodot gūtais neatņemams? Latvijas 10.gadi Eiropas Savienībā”


Saeimas priekšsēdētājas kundze, Freibergas kundze, godātie viesi un klātesošie,

Vakar pagāja 20 gadi kopš Latvija un Krievija parakstīja līgumu par KF karaspēka izvešanu. Bez šī līguma Latvija šodien nebūtu NATO un ES dalībvalsts un Latvija būtu pilnīgi neaizsargāta pret Putina agresīvajiem centieniem atjaunot impēriju. Pirms desmit gadiem, kad es vēroju, kā Latvijas karogs paceļas pie Eiropas Parlamenta ēkas Strasbūrā un Eiropas Komisijas ēkas Briselē, es izjutu gandarījumu un atvieglojumu. Mums, latviešiem, beidzot bija beidzies 2.pasaules karš un par turpmāko – sasniegumiem un neveiksmēm būsim atbildīgi mēs paši. Tagad, desmit gadus vēlāk, kad Ukrainas krīze iezīmē jaunu robežlīniju starp divām pasaulēm, ir tik skaidri redzama šīs vēsturiskās izvēles nozīme Latvijas valsts un tautas nākotnei.

Continue reading

Par mūsējiem un Putina krieviem


Pagājušajā nedēļā Latvijā ieradās mūsu stratēģiskie sabiedrotie – ASV karavīri. Gaisa telpā un Baltijas jūrā ir pastiprināta NATO spēku klātbūtne. Latvijas zemessardzē ir  liels brīvprātīgo pieplūdums un valdība ir gatava būtiski nostiprināt mūsu gaisa un sauszemes robežu drošību. Pienācīgs aizsardzības finansējums beidzot šķiet pašsaprotama prioritāte un  cilvēki  tā atbalstam vāc parakstus. Visu vecumu un visdažādāko profesiju cilvēki, arī tie, kas agrāk politiku uzskatīja par garlaicīgu sarunu tēmu, tiekoties runā par Latvijas drošību. Pat mans draugs, astoņgadīgais Robītis to ir apspriedis ar saviem klases biedriem.

Continue reading


Vakar biju Valmierā. Izcila diena! Tik pozitīvi uzlādēti cilvēki gan Vidzemes Augstskolā, gan Domē. Kad uzzināju, ka būsim divi lektori – Zemessardzes pulkvežleitnants, Zemessardzes 22.kājnieku bataljona komandieris Māris Tūtins un es, tad ar interesi gaidīju, kā šis duets par ES lauksaimniecības politiku un zemessardzes tēmu saskanēs. Saskarsmes punkti bija vairāki – lauku attīstība, lai teritorija būtu apdzīvota un tātad – būtu, kas to aizstāv. Nacionālajai drošībai apdzīvotība ir ļoti svarīga. Un, protams, patriotisms, kuru ieaudzina zemessardzē un kuru zemnieki pārvērš zemes augļos. Uzzināju, ka Ukrainas notikumu ietekmē notiek pastiprināta pieteikšanās zemessardzē. Tas ir ļoti svarīgi, jo apliecina mūsu apņēmību neļauties šur tur skanošajai nolemtībai – mēs jau maziņi, lielajiem nedrīkstam lēkt acīs; mūsu bruņotie spēki un zemessardze jau mūs aizstāvēt nespēs. Spēsim, ja tā gribēsim un apņemsimies!