Seminārs “Divdesmitgade pēc Padomju Savienības sabrukuma”


7.martā Eiropas Parlamentā Briselē,  atceroties Padomju Savienības sabrukuma divdesmitgadi, Sandra Kalniete  organizē  semināru “Dzīve pēc Padomju Savienības”, kurā  Eiropas jaunās paaudzes politiķi,  ekonomisti un akadēmiskie cilvēki centīsies  novērtētu 20 pārmaiņu gadu pieredzi  un spriestu par jaunajiem Eiropas Savienības izaicinājumiem.

“Paaudzei, kas sāka savu darba dzīvi pēc PSRS sabrukuma 1991.gadā, aukstā kara beigas, jaunas pasaules kārtības veidošana un Eiropas Savienības un NATO paplašināšana ir viņu dzīves gājuma neatņemama sastāvdaļa. Miljoniem cilvēku Austrumeiropā PSRS sabrukums nozīmēja arī īstās Otrā pasaules kara beigas. Trieciena viļņi, ko radīja padomju impērijas sabrukums, joprojām pēc 20 gadiem atskaņojas Eiropā un pasaulē,” teikts konferences pieteikumā.

Konferencē ievadvārdus teiks Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētājs Žozefs Dauls un Roberta Šūmaņa fonda prezidents Žans Dominiks Džuliāni. Pirmo konferences daļu “20 atjaunošanas gadi: tautas, robežas, cilvēki, kultūras, bijušā padomju bloka identitātes un mūsdienu ietekme” vadīs EP deputāte Sandra Kalniete. Savukārt otro konferences paneli “Jaunie pārbaudījumi Eiropas Savienībai” vadīs bijušais Albānijas ārlietu ministrs Besniks Mustafajs. Diskusijās piedalīsies vairāki eiroparlamentārieši, kā arī žurnālists, vēsturnieks un politiķis no Krievijas Vladimirs Kara-Murza. Konferences noslēgumā uzrunu teiks bijušais EP prezidents Ježijs Buzeks.

Konferences programma ir skatāma šeit:
http://eureconciliation.wordpress.com/2012/02/20/march-7th-seminar-life-after-the-soviet-union/

LNT 900 sekundēs


Valoda un valsts būtība. Cik ātri jaratificē Eiropas līgumi?  Sarunas par ES daudzgadu budžetu. Skatieties sarunu LNT “900 sekundes” ierakstu (sākot no 0:45)

‘Baltijas ceļam’ plāno piešķirt Eiropas mantojuma zīmi


Par šādu iespēju  Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijā debatēja parlamenta deputāti.  Eiropas mantojuma zīmi no 2013.gada paredzēts piešķirt objektiem un vietām ar nozīmīgu lomu Eiropas Savienības (ES) vēsturē. Zīmes mērķis ir stiprināt Eiropas iedzīvotāju piederības izjūtu ES, pamatojoties uz kopīgas vēstures un kultūras elementiem.

Viena no idejas ierosinātājām ir EP deputāte Sandra Kalniete. Viņa vienlaikus arī izteikusi priekšlikumu kādu no EP telpām nosaukt “Baltijas ceļa” vārdā. 

Vairāk – LETA ziņā:  http://www.delfi.lv/news/national/politics/baltijas-celam-plano-pieskirt-eiropas-mantojuma-zimi.d?id=41753497

Vēstures politika Eiropā


Diskusija par vēstures uztveri un politiku mūsdienu Eiropā – kopā ar Antoniju Zundu un Ojāru Skudru  Latvijas radio “Krustpunktos”  11. novembrī.  Pilns pārraides audioieraksts   mms://http://bit.ly/tJZDc6  (Windows Media) un  http://bit.ly/udyYlP (RealPlayer)

Konkurss par precīzāko Saeimas vēlēšanu rezultātu prognozi. Galvenā balva – brauciens diviem cilvēkiem uz Briseli.


Sandra Kalniete rīko  konkursu par precīzāko  11. Saeimas vēlēšanu prognozi.  Konkursā var piedalīties jebkurš sociālā tīkla Twitter lietotājs.

Lai piedalītos konkursā , ir vienkārši jānosūta publisks tvīts @Kalniete, kurā  jānorāda, cik vietu 11. Saeimā saņems katra partija, kura būs pārstāvēta Saeimā.

Piemērām:  „@kalniete 11. Saeimas vēlēšanu prognoze:  ABC  30, DEF 25, GHI 20, JKL 15, MNO  10”

Partijām prognozēto vietu summai ir jābūt 100. Prognozes, kurās vietu summa nebūs vienāda ar 100, konkursā nepiedalīsies.

Par precīzāko tiks uzskatīta tā prognoze, kurā atšķirību summa starp  katras partijas reāli iegūto vietu skaitu Saeimā un konkursa dalībnieka prognozēto vietu skaitu  katrai partijai būs vismazākā.

Piemērām:  ja dalībnieks būs iesūtījis augstākminēto prognozi, bet partiju reāli iegūto vietu skaits būs  ABC 28, DEF 27, GHI 22, JKL 13, MNO 10,
tad dalībnieka  atšķirību summa būs: (30-28)+(27-25)+(22-20)+(15-13)+(10-10) = 8

Ja vairākiem dalībniekiem šī atšķirību summa būs vienāda,  tad par par labāku tiks uzskatīta tā prognoze, kurā būs pareiza partiju iegūto vietu secība vai prognoze, kura būs iesūtīta ātrāk.

Prognožu iesūtīšanas gala termiņš – piektdiena 16. septembris,  pl. 23:59 pēc Latvijas laika.

Konkursa rezultāti tiks apkopoti un uzvarētājs tiks noteikts svētdien, 18. septembrī.

Konkursa uzvarētājs saņems ielūgumu divām personām   divu dienu braucienam uz Eiropas Parlamentu un Beļģiju.

Reformas, politiskā griba un populisms


Politiskā reforma ir nepieciešama arī izaugsmei

Pēdējo gadu ekonomiskie un politiskie satricinājumi pasaulē vēlreiz pierāda, ka svarīgs priekšnoteikums ekonomikas un cilvēku labklājības izaugsmei ir sabiedrības un valsts spēja mainīties un savlaicīgi vienoties par reformām, kuras dod ilgtermiņa ieguvumus, pat ja īstermiņā tās ir sāpīgas. Continue reading

Stratēģiski ieguldīti Eiropas fondu miljardi – ražošana, izglītība, darbs – stabila attīstība


Uzruna partijas VIENOTĪBA dibināšanas kongresā Valkā.

Krīze. Stabilizācija. Izaugsme. Šie trīs vārdi ir visbiežāk lietotie vārdi Latvijā un nu jau labu laiku arī Eiropā. Tikai atšķirībā no Eiropas, Latvijā, pateicoties Valda Dombrovska vadīto valdību konsekventai rīcībai un tautas izturībai, šodien krīze jau ir pagātnes vārds. Mūsu tagadnes vārds ir stabilizācija un ir sācies valsts izaugsmes periods. Mums grūtākais jau ir aiz muguras. Tagad Latvija ir kļuvusi par valsti, kuras pieredzi daudzi apbrīno un no kuras daudziem jāmācās. Tieši Eiropā un arī ASV vislabāk var redzēt, kādas sekas ir valdību un parlamentu nespējai samazināt izdevumus un nevilcinoties pieņemt nepopulārus lēmumus. Mūsu sūri grūti paveiktie darbi daudzās Rietumu valstīs vēl ir tikai priekšā. Es ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka Dombrovska valdības īstenotā programma, lai arī ar visām mums zināmajām problēmām, ir politiskās gribas un veiktspējas paraugs daudziem Eiropas politiķiem. Continue reading

Par Latvijas valstiskumu un moratorijiem


Sandra Kalniete par Latvijas valstiskumu un moratorijiem

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijā noteiktie Latvijas valstiskuma pamati nav diskutējami. To apšaubīšanai Latvijas politikā ir jāpieliek punkts. Un nevis uz trīs gadiem, bet uz visiem laikiem.

Visām Latvijas partijām, kuras grib piedalīties valsts attīstībā, ir skaidri jāapzinās, ka 1990. gadā tika atjaunota 1918. gadā proklamētās valsts neatkarība pēc 50 prettiesiskas okupācijas gadiem. Tas ir mūsu valsts tiesiskais pamatu pamats.

Uz šī pamata mēs divdesmit gadus esam cēluši savu valsti un kļuvuši par Eiropas Savienības dalībvalsti. Continue reading

Par Vienotību, paškritiku, Zatleru un nākotni


Sandras Kalnietes uzruna PS kongresā
2011.gada 30.jūlijā

Cienījamie Pilsoniskās Savienības biedri!

Pirms  trim gadiem mēs nodibinājām Pilsonisko Savienību – demokrātisku,  patriotisku, novados sakņotu, sociāli atbildīgu partiju. Mūsu mērķis bija un paliek – nacionālas un mūsdienīgas Latvijas valsts ilgtspējīga un līdzsvarota attīstība.
Mēs esam ieguldījuši daudz spēka un veselības šī mērķa sasniegšanai. Pilsoniskā savienība ir mūsu visu kopdarbs.
Mēs neesam vairījušies no atbildības par grūtiem, nepopulāriem, bet valstij vajadzīgiem lēmumiem. Mēs nevairījāmies no atbildības 2008. gada decembrī, kad, lai novērstu valsts bankrotu,  vienīgie no opozīcijas atbalstījām radikālas izmaiņas budžeta. Mēs nevairāmies no tās arī šobrīd, kad mums ir jānosargā pensiju sistēmas ilgtspēja no priekšvēlēšanu populisma.
Pateicoties Pilsoniskās Savienības principiālajai nostājai 2009. gada pavasarī par valdības vadītāju  kļuva Valdis Dombrovskis.  Mēs esam godīgi un atbildīgi pildījuši savus pienākumus gan valdībās, gan ārpus tām. Mēs palīdzējām kaldināt Vienotības uzvaru 2010. gada Saeimas vēlēšanās un nav nejaušība, ka tieši Pilsoniskās Savienības biedri guva  tik pārliecinošu vēlētāju atbalstu. Continue reading

Atvērtie saraksti: es balsotu par Māri Kučinski


Man vienmēr ir bijis žēl, ka atjaunojot Latvijas valstiskumu, mēs 1993. gadā neatjaunojām arī līdz 1934. gada pastāvējušo “atvērto sarakstu” principu Saeimas vēlēšanās.

Tas nozīmē – vēlētājs izvēlas kādas noteiktas partijas sarakstu, bet viņam ir tiesības tam pievienot arī noteiktu skaitu kandidātu no citu partiju sarakstiem.

Ja man būtu tāda iespēja, es, protams, balsotu par Vienotības sarakstu, bet es gribētu atbalstīt kandidātus no citiem sarakstiem, kuru profesionalitāti un godaprātu es augsti vērtēju.

Es atbalstītu Māri Kučinski, Māri Riekstiņu un Oskaru Spurdziņu no Tautas partijas.

Es atbalstītu  ZZS kandidātus Jānis Dūklavu, Ingmāru Līdaku un  Juri Bārzdiņu vai Nacionālās apvienības Einaru Cilinski.

Es labprāt redzētu Saeimā tādus pašvaldību līderus kā Andri Rāviņu, Inesi Boķi, Andreju Ceļapīteru, Monvīdu Švarcu vai Ritu Strodi.

Es ceru, ka tuvākajos gados mums izdosies reformēt mūsu politisko sistēmu, tuvināt vēlētajus deputātiem.  Svarīgs elements sarunā par šo reformu būtu diskusija par atvērto sarakstu atjaunošanu. Esmu pārliecināta, ka tā palielinātu pilsoņu iesaisti un tuvinātu sabiedrību nacionālās vienotības valdības izveidei.