Lukašenko ķīlnieki


18. un 19.jūnijā Eiropas Parlamenta delegācijas sastāvā apmeklēju Minsku. Šī bija mana otrā vizīte Baltkrievijā šajā gadā. Lukašenko sakari ar Eiropas Savienību ir nepieciešami, lai līdzsvarotu lielo atkarību no Krievijas un kaut cik glābtu grimstošo ekonomiku.

Pēc Maidana un Krievijas agresijas Ukrainā baltkrievi tik ļoti baidās zaudēt savu neatkarību, ka uztver Lukašenko kā vienīgo, kas var glābt valsti no neatkarības zaudēšanas. Politieslodzītie, politiskā opozīcija, cilvēktiesību organizācijas – neviens vairs nevar apdraudēt viņa varu. Tāpēc politieslodzīto soda termiņu pagarināšana un nežēlīgā apiešanās ar viņiem nav saprotama. Iespējams, ka viņi ir kļuvuši par ķīlniekiem Lukašenko manevrēšanā starp Eiropas Savienību un Krieviju. Putins greizsirdīgi uzmana ik sadarbības soli ES virzienā un politieslodzītos Lukašenko izmanto, kā signālu – skat, neesmu mainījies, mums abiem kopīgas vērtības.

Ar politieslodzīto tuviniekiem Minskā esmu tikusies divreiz – februārī un jūnijā. Tās ir nomācošas un grūtas sarunas, jo pārņem sašutums par nevajadzīgo cietsirdību, ar kādu vara apietas ar politieslodzītajiem. Arī liela bezspēcības sajūta un žēlums. Ārpasaule viņiem var palīdzēt tik maz. Ar mūsu interesi, mēs apliecinām, ka viņi nav aizmirsti, kas reizē kalpo, kā kaut neliela viņu drošības garantija un brīdinājums režīmam, ka Eiropas Savienība neatkāpsies no savas prasības par politieslodzīto atbrīvošanu, kā noteikumu attiecību normalizācijai ar Baltkrieviju.

Continue reading