Lukašenko ķīlnieki


18. un 19.jūnijā Eiropas Parlamenta delegācijas sastāvā apmeklēju Minsku. Šī bija mana otrā vizīte Baltkrievijā šajā gadā. Lukašenko sakari ar Eiropas Savienību ir nepieciešami, lai līdzsvarotu lielo atkarību no Krievijas un kaut cik glābtu grimstošo ekonomiku.

Pēc Maidana un Krievijas agresijas Ukrainā baltkrievi tik ļoti baidās zaudēt savu neatkarību, ka uztver Lukašenko kā vienīgo, kas var glābt valsti no neatkarības zaudēšanas. Politieslodzītie, politiskā opozīcija, cilvēktiesību organizācijas – neviens vairs nevar apdraudēt viņa varu. Tāpēc politieslodzīto soda termiņu pagarināšana un nežēlīgā apiešanās ar viņiem nav saprotama. Iespējams, ka viņi ir kļuvuši par ķīlniekiem Lukašenko manevrēšanā starp Eiropas Savienību un Krieviju. Putins greizsirdīgi uzmana ik sadarbības soli ES virzienā un politieslodzītos Lukašenko izmanto, kā signālu – skat, neesmu mainījies, mums abiem kopīgas vērtības.

Ar politieslodzīto tuviniekiem Minskā esmu tikusies divreiz – februārī un jūnijā. Tās ir nomācošas un grūtas sarunas, jo pārņem sašutums par nevajadzīgo cietsirdību, ar kādu vara apietas ar politieslodzītajiem. Arī liela bezspēcības sajūta un žēlums. Ārpasaule viņiem var palīdzēt tik maz. Ar mūsu interesi, mēs apliecinām, ka viņi nav aizmirsti, kas reizē kalpo, kā kaut neliela viņu drošības garantija un brīdinājums režīmam, ka Eiropas Savienība neatkāpsies no savas prasības par politieslodzīto atbrīvošanu, kā noteikumu attiecību normalizācijai ar Baltkrieviju.

Continue reading

Polijā atver grāmatas “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” tulkoto izdevumu


kalniete_meetingsŠonedēļ Polijas pilsētās Varšavā un Krakovā Sandra Kalniete piedalās savas grāmatas “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” atvēršanas pasākumos. Poļu valodā grāmatu tulkojis Mečislavs Godins (Mieczyslaw Godyń) un publicējusi izdevniecība “Znak”. Šī izdevuma tapšanu ir atbalstījis Eiropas Atceres un solidaritātes tīkls.

Sandras Kalnietes grāmata “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” ir visvairāk tulkotais latviešu mūsdienu literatūras darbs, kas jau iznācis angļu, franču, vācu, arābu, krievu, japāņu itāļu, zviedru, čehu, flāmu, somu un albāņu valodās. Grāmatu latviešu valodā 2001. gadā izdeva apgāds “Atēna”.

Grāmata “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” ir dokumentāls stāsts par autores vecāku un vecvecāku – Dreifeldu un Kalniešu ģimenes locekļu traģiskajiem likteņiem izsūtījumā Sibīrijas gulaga nometnēs un nometinājumā. Šo ļoti personīgo stāstu par tēva un mātes necilvēcīgajām ciešanām Sibīrijā autore ir sasaistījusi ar svarīgākajiem tā laika Eiropas vēstures un politikas notikumiem, pārliecinoši atklājot, kā nekontrolētas varas gaiteņos pieņemtie lēmumi sakropļo veselu tautu dzīvi uz paaudžu paaudzēm.

Sandra Kalniete ir latviešu rakstniece, diplomāte un Eiropas Parlamenta deputāte. Viņas grāmatas elektroniski ir pieejamaswww.kalniete.lv/ebooks

Eiropas Atceres un solidaritātes tīkls ir Centrāleiropas valstu kultūras ministru dibināta organizācija, kuras mērķis ir 20.gadsimta vēstures izpētes veicināšana un dokumentēšana. Vairāk par organizāciju www.enrs.eu

Sandra Kalniete pievienojas Eiropas Ārlietu padomei


Sandra Kalniete kļuvusi par Eiropas Ārlietu padomes locekli. Viņa pieņēmusi Padomes vadītāju uzaicinājumu pievienoties šai domnīcai, kuras ikgadējā sapulce sākas šodien Briselē.

Eiropas Ārlietu padome ir vadošā Eiropas mēroga ārlietu domnīca, apvieno 160 vadošos Eiropas politķus, intelektuāļus, uzņēmējus un publicistus, kuri veicina pētniecībā balstītas diskusijas par efektīvu un vērtības balstītu Eiropas ārpolitiku.

Padomi vada ilggadējais Zviedrijas premjers un ārlietu ministrs Karls Bilts, ilggadējā Itālijas ārlietu ministre un Eiropas komisāre Emma Bonino un Nīderlandes princese Meibla van Oranje. Tās locekļu vidū ir prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga, Tomass Henriks Ilvess, Valds Adamkus, Marti Ahtisāri, bijušais NATO ģenerālsekretārs Havjers Solana, ministri, deputāti, profesori un diplomāti no 27 Eiropas valstīm.

Continue reading

Uzruna EP plenārsēdē, debatēs par ES – Krievijas attiecībām


Krievija vienmēr ir bijusi grūts kaimiņš Eiropai. Šodien tā ir valsts, kas savas attiecības ar Eiropu veido pēc «skaldi un valdi» principa. Gabriela Landsberģa ziņojumā un rezolūcijas priekšlikumā par ES un Krievijas attiecībām ir jūtamas šo Krievijas centienu atbalsis. Tas ir kompromiss starp Eiropas savienības Dienvidrietumu optimistisko un Ziemeļaustrumu pesimistisko skatījumu uz ES un Krievijas attiecībām. Mums, eiropiešiem, daudz skaidrāk ir jāapzinās, ka Putins, cenšas mums uzspiest “jaunu Minheni” un “jaunu Jaltu”. Viņa mērķis ir atjaunot ietekmes sfēras Austrumeiropā un izveidot buferzonu, kurā Krievija sev patur tiesības lemt par citu valstu un tautu likteņiem. Eiropai ir jāspēj Krievijai atbildēt vienoti. Mēs nedrīkstam pārskatīt sankcijas pirms Krievija nav pilnībā izpildījusi Minskas pamiera nosacījumus. Mums jāspēj Krievijai atbildēt ar lielāku iekšējo solidaritāti – gan īstenojot vienotu enerģētikas politiku, gan stiprinot savas aizsardzības spējas pret dažādajām Krievijas hibrīdkara formām. Solidaritāte ir vajadzīga arī ar valstīm un nozarēm, pret kurām ar tehnisku prasību ieganstiem, Krievija liedz pieeju savam tirgum. Piemēram, tikko Krievija ir aizliegusi visu Latvijas un Igaunijas zivju izstrādājumu importu. Latvijas zivjrūpniecībai tas nozīmē 50% eksporta tirgus zaudējumu un kritisku situāciju, kurā ir nepieciešams atbalsts.

EP plenāersēde Strasbūrā, 09.06.2015