Mūsu odi un Kremļa ziloņi


Raksts publicēts portālā delfi.lv

Ar neticību un augošām dusmām es vēroju, kā plašsaziņas līdzekļos pamazām tiek attīstīta kampaņa, kuras mērķis ir, no oda uztaisot ziloni, ar šo ziloni sabradāt Valdi Dombrovski. Kāpēc tas notiek tagad, kad valdība viņu ir nosaukusi par Latvijas komisāra kandidātu? Kāpēc kādam tik ļoti gribas pazemināt un kompromitēt mūsu izcilo politiķi un kuri no Valda Dombrovska “neitralizēšanas” būs ieguvēji?

Notiekošo vairs nevar izskaidrot ar tuvojošos Saeimas vēlēšanu cīņām. Tas šoreiz skatāmas lielākos ģeopolitiskos plašumos, kur Latvijai ir noteikts svars un vieta.

Ukrainā turpinās Krievijas uzsāktais “karstais karš” – Maskavas apbruņotie un organizētie bandīti turpina nogalināt desmitiem Ukrainas cilvēku. Putina “Rietumu frontēs” tikmēr turpinās “aukstais karš” – līdzās militārām aktivitātēm pie robežām notiek metodiska Eiropas valstu politisko un ekonomisko lēmumu ietekmēšana un dezinformācijas kampaņa.

Putina stratēģiskais mērķis ir sašķelt Eiropu, mazināt tās kopīgo rīcībspēju un pārtraukt transatlantisko drošības savienību. Šai stratēģijā Putinam ir daudz jaušu un nejaušu sabiedroto – no ekstrēmajām pret – Eirosavienības politiskajām partijām Rietumeiropā (Lepēna, Farādžs utml.) līdz biznesa lobijiem, kuru vienīgā tēvzeme ir peļņa.

Nešaubos, ka Putina Eiropas stratēģijā sava daļa “uzmanības” saplānota arī Latvijai – nākošajai ES prezidējošajai valstij.
Skaidrs, ka Putinam pirmkārt vissvarīgākais ir ietekmēt vēlēšanu rezultātus tā, lai Kremļa potenciāli tuvākajiem sadarbības partneriem (Saskaņai, Ždanokai, Sudrabai) kopā būtu vismaz 34-40 balsis Saeimā – tas ļautu turēt jebkuru valdību “īsā pavadā”, izmantot Satversmē paredzētos instrumentus, lai populistiski bloķētu lēmumus un veidotu nemitīgas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kuru mērķis būtu iespējami skaļāk diskreditēt vadošās personības Latvijas politikā.

Otrkārt, Putina interesēs ir pēc iespējas samazināt Latvijas un to ES dalībvalstu, kuru izpratne par Krievijas politiku un mērķiem ir reālistiska, ietekmi kopējos ES lēmumos.

To iespējams panākt gan vājinot Latvijas valdības rīcībspēju pēc vēlēšanām, gan mazinot Latvijas ietekmi un līdzdalības jaudu Eiropas institūcijās un NATO. Šo mērķu sasniegšanai lieti noder tādi instrumenti kā pseidoskandāli ap Latvijas nominētā ES komisāra personību.

Nebrīnīšos, ja Briselē mēs pavisam drīz piedzīvosim Krievijas nolīgtu PR aģentūru un nevalstisko organizāciju rīkotus piketus un Krievijai draudzīgo EP deputātu aktivitātes. Palīdzēs arī “kristālskaidrās” Tatjanas Ždanokas un “svarīgā cilvēka” Ivetas Grigules aktivitātes.

Treškārt, Putinam ir svarīgi novērst Krievijai stratēģiski svarīgu komisāru portfeļu nonākšanu “nepareizās” rokās – piemērām, enerģētika, konkurences tiesības, ārējā politika, investīcijas infrastruktūrā ir jomas, kurās Krievijas interesēs ir nepieļaut spēcīgu Austrumeiropas politiķu iecelšanu. Piemēram, nespējot novērst Dombrovska apstiprināšanu Eiropas Komisijā, minimālais plāns būtu redzēt viņu jaunajā Komisijā ar daudzvalodības vai reliģiju dialoga portfeli rokās.

Par laimi Putinam un par nelaimi Latvijai, Kremlim šajā plānā ir daudz apzinātu un neapzinātu partneru arī Latvijā – ietekmes aģenti Saeimas deputātu vidū, uz visu noskaitušies/sarūgtināti žurnālisti, pērkami PRisti, smagos noziegumos apsūdzēti deputāti un vidēji smagos noziegumos apsūdzēti “polittehnologi”. Un pats galvenais – sabiedrība, kuras viedokļa veidotājiem ir dažbrīd grūti aiz kokiem saredzēt mežu, bet psiholoģiskās noskaņas apraksta teiciens “latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis”.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *