Runa konferencē “”Vai dodot gūtais neatņemams? Latvijas 10.gadi Eiropas Savienībā”


Saeimas priekšsēdētājas kundze, Freibergas kundze, godātie viesi un klātesošie,

Vakar pagāja 20 gadi kopš Latvija un Krievija parakstīja līgumu par KF karaspēka izvešanu. Bez šī līguma Latvija šodien nebūtu NATO un ES dalībvalsts un Latvija būtu pilnīgi neaizsargāta pret Putina agresīvajiem centieniem atjaunot impēriju. Pirms desmit gadiem, kad es vēroju, kā Latvijas karogs paceļas pie Eiropas Parlamenta ēkas Strasbūrā un Eiropas Komisijas ēkas Briselē, es izjutu gandarījumu un atvieglojumu. Mums, latviešiem, beidzot bija beidzies 2.pasaules karš un par turpmāko – sasniegumiem un neveiksmēm būsim atbildīgi mēs paši. Tagad, desmit gadus vēlāk, kad Ukrainas krīze iezīmē jaunu robežlīniju starp divām pasaulēm, ir tik skaidri redzama šīs vēsturiskās izvēles nozīme Latvijas valsts un tautas nākotnei.

10 gadi Eiropas Savienībā  Latvijai ir bijis mūsu pašu brieduma pārbaudes laiks. Gribu runāt par četrām lietām, kas pēc pievienošanās ir bijušas svarīgas.

1.  Skaidrs mērķis – labklājība un nostiprināties Eiropas ģimenē

*Iestāšanās sakrita ar  straujas izaugsmes periodu ES, ar lētām energo resursu cenām un novājinātu Krieviju kaimiņos;

*tā deva pieeju lētam finansējumam, kuru izmantojām īslaicīgiem mērķiem, kas bija laba augsne korupcijai un citām “gāzi grīdā” politikām un citām kļūdām, kuras mēs  – gan kā valsts, gan kā indivīdi pieļāvām.

*mums ļoti gribējās būt pārtikušiem tūlīt, taču šī steiga mums ir maksājusi četrus normālas attīstības gadus, smagu krīzi, 200 000 ekonomisko emigrantu un cilvēcisko zaudējumu jūru.

2. Latvijai ir nelieli cilvēku resursi

*svarīgi noteikt prioritātes un koncentrēties to sasniegšanai

*mērķtiecīgi veidot ekspertus (Krīzes rezultātā zaudējām daļu mūsu ES lietās pieredzējošāko cilvēku)

*tagad šo zaudējumu daļēji esam kompensējuši

3. Sasniegumi un kļūdas, ieguvumi un zaudējumi

Neskatoties uz kļūdām, tomēr sasniegumu ir vairāk un to apliecina statistika. Ja cilvēkiem jautā, kas, viņuprāt, ir galvenais ieguvums no dalības ES, viņi visbiežāk atbild – iespēja brīvi mācīties, ceļot, dzīvot, strādāt  visā Eiropā un Eiropas fondu ieguldījumi dažādos  projektos.

Jau mazāk ir to cilvēku, kas novērtē, ka tieši Eiropas Savienības sniegtais atbalsts brīdī, kad “gāzi grīdā” burbulis pārplīsa, ļāva mums pārvarēt samērā ātri dziļo  krīzi un iziet no tās stiprākiem, ar veselīgāku ekonomikas struktūru un rūgtu, tomēr vērtīgu pieredzi. Tieši ES fondu investīcijas  ļāva atjaunot izaugsmi un  nodrošināt sociālās drošības tīklu  Latvijas cilvēkiem

Krīzes apstākļos brīvā darba spēka kustība deva lielai Latvijas iedzīvotāju daļai iespēju nopelnīt vairāk nekā dzimtenē, izvairīties no bezdarba un parūpēties par savas ģimenes labklājību. Kopumā mūsu tautieši, kas strādā ārzemēs 10 gados uz Latviju ir atsūtījuši četrus miljardus eiro. Tajā pašā laikā darba emigrācija ir atstājusi bīstami negatīvu iespaidu uz mūsu jau tā trauslo demogrāfisko situāciju un tas ir mūsu tautas nākotnes lielākais izaicinājums.

4. Zināšanas un pašapziņa

Šajos desmit gados mēs  esam krietni labāk sapratušu, ka Eiropa – tas nav “viņi, tur” , bet  gan “šeit un mēs”. Šajos gados esam iemācījušos līdzveidot Eiropas lēmumus un labāk izpratuši, kādas ir Latvijas valsts un tautas intereses un kā tās pārstāvēt pie Eiropas ģimenes apaļā galda.

Iespējams, ne visi pietiekami apzinās, cik pamatīga un sena ir Latvijas piederība Eiropai,  ka Latvijas valsts un nācija ir vērtības, kuru izcelsme un būtība sakņojas Eiropā. Mēs, latvieši kļuvām par politisku nāciju tad, kad mūsu tautas kopības sajūta tika savienota ar Eiropas politiskajām idejām, modernās Eiropas vērtībām un kultūras mantojumu. Mēs bez mazākajām šaubām sevi apzinājāmies par Eiropas daļu padomju okupācijas gados un iekļaušanās ES un NATO bija likumsakarīga mūsu valsts atgriešanās Eiropā, kur vienmēr esam piederējuši.

Eiropas Savienība nav tikai vienotais tirgus, tā ir kopīgu vērtību telpa. Eiropas Savienība bija, ir un būs Latvijas ekonomiskās, enerģētiskās,  finansiālās, sociālās drošības avots. Šajās starptautiski trauksmainajās dienās, kad  Krievijas agresija Ukrainā ir satricinājusi mieru un stabilitāti Eiropā, mēs kopā ar citiem eiropiešiem strādājam pie tā, lai ES  attīstītu  spēju stāties pretī šiem jaunajiem apdraudējumiem. Šī jaunā starptautiskā situācija ir liels izaicinājums Latvijas politiķiem, kas Saeimu pēc Saeimas ir darbojušies ierobežota riska lēmumu apstākļos. Pat 2009.gada ekonomiskā krīze, kas bija nopietns pārbaudījums valstij un katram Latvijas iedzīvotājam, neapdraudēja Latvijas drošību un nākotni tik ļoti, kā to ietekmēs Krievijas agresijas Ukrainā starptautiskās sekas. Mums Latvijā jāapzinās, ka ir ļoti liela varbūtība, ka tas Dzelzs priekškars, kuru Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmotās revolūcijas palīdzēja sagraut 1989.gadā, tagad aužas no jauna. Tikai šoreiz tas šķels Eiropu no Baltijas līdz Melnajai jūrai un šoreiz Baltijas valstis paliks   Šī Dzelzs aizkara šajā, Eiropas pusē.  Tas ir liels sasniegums.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>