Par mūsējiem un Putina krieviem


Pagājušajā nedēļā Latvijā ieradās mūsu stratēģiskie sabiedrotie – ASV karavīri. Gaisa telpā un Baltijas jūrā ir pastiprināta NATO spēku klātbūtne. Latvijas zemessardzē ir  liels brīvprātīgo pieplūdums un valdība ir gatava būtiski nostiprināt mūsu gaisa un sauszemes robežu drošību. Pienācīgs aizsardzības finansējums beidzot šķiet pašsaprotama prioritāte un  cilvēki  tā atbalstam vāc parakstus. Visu vecumu un visdažādāko profesiju cilvēki, arī tie, kas agrāk politiku uzskatīja par garlaicīgu sarunu tēmu, tiekoties runā par Latvijas drošību. Pat mans draugs, astoņgadīgais Robītis to ir apspriedis ar saviem klases biedriem.

Continue reading


Vakar biju Valmierā. Izcila diena! Tik pozitīvi uzlādēti cilvēki gan Vidzemes Augstskolā, gan Domē. Kad uzzināju, ka būsim divi lektori – Zemessardzes pulkvežleitnants, Zemessardzes 22.kājnieku bataljona komandieris Māris Tūtins un es, tad ar interesi gaidīju, kā šis duets par ES lauksaimniecības politiku un zemessardzes tēmu saskanēs. Saskarsmes punkti bija vairāki – lauku attīstība, lai teritorija būtu apdzīvota un tātad – būtu, kas to aizstāv. Nacionālajai drošībai apdzīvotība ir ļoti svarīga. Un, protams, patriotisms, kuru ieaudzina zemessardzē un kuru zemnieki pārvērš zemes augļos. Uzzināju, ka Ukrainas notikumu ietekmē notiek pastiprināta pieteikšanās zemessardzē. Tas ir ļoti svarīgi, jo apliecina mūsu apņēmību neļauties šur tur skanošajai nolemtībai – mēs jau maziņi, lielajiem nedrīkstam lēkt acīs; mūsu bruņotie spēki un zemessardze jau mūs aizstāvēt nespēs. Spēsim, ja tā gribēsim un apņemsimies!

Par reālpolitiku un valstisku politiku


Krimas iekarošana un aneksija apstiprināja, ka tās bažas, kuras nu jau vismaz 15 gadus, kopš Putina nākšanas pie varas, saviem Rietumu kolēģiem ir pauduši Austrumeiropas politiķi un diplomāti, ir bijušas pamatotas. Mēs atkal un atkal atkārtojām – autokrātiska, ar specdienestu metodēm pārvaldīta Krievija apdraud savus kaimiņus, mieru Eiropā un pasaulē. Šo mūsu un arī daudzu reālistiski domājošu Rietumu ekspertu viedokli augstākā līmeņa saietos visbiežāk pieklājīgi uzklausīja un tikpat pieklājīgi nolika sāņus. Ar Krieviju bija jātaisa bizness. Gāzes imports (Ziemeļu straume un Dienvidu straume), tehnoloģiju un militāro iekārtu eksports (franču Mistral karakuģi) ir tikai divi spilgtākie piemēri tam, kā komerciālas intereses ņēma virsroku pār stratēģiskajām. Putina režīma virzīšanās arvien tālāk prom no demokrātijas neslēpta autoritārisma un personības kulta virzienā, protams, izskatījās nepatīkami, bet šo nepatiku ar uzviju kompensēja peļņa no darījumiem ar Krieviju.

Continue reading