Aicinājums par 16. martu


Aicinājums

Latvijas valsts ienaidnieki būtu ļoti vīlušies, ja ikgadējais, viņuprāt, ” SS-maršs” Rīgā šogad tiktu atcelts. Mēs ierosinām šo vilšanos sagādāt.

Pazīstam daudzus bijušos leģionārus, cienām viņus, godinām viņu cīņas un labi zinām, ka leģionāri nav ”fašisti” un viņu gājiens no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim nav ”maršs”. Tāpat kā daudzi latvieši un citu tautību Latvijas patrioti arī mēs gadiem ilgi esam to skaidrojuši ārzemniekiem, kā arī tiem valsts iedzīvotājiem, kuriem ir nepilnīgas vēstures zināšanas.

Krievijas un ”antifašistu” visaptverošās propagandas dēļ šis uzdevums izrādījies gandrīz neiespējams. Nevar noliegt faktu, ka par leģionāru būtības dziļāko jēgu nevēlas runāt ne austrumos, ne rietumos – pat ne Latvijas sabiedrotie. Šajā nopietnajā brīdī Latvijai ir nepieciešams viss iespējamais  starptautiskais atbalsts.

Mūsuprāt, tiktu pieļauta liela stratēģiska kļūda, ja šādu gājienu rīkotu 16. martā, dienā, kad Krievija Krimas pussalā organizēs nelikumīgo referendumu. Pasaules mediju interešu centrā atkal nonāks Latvija, jo uz Rīgu starptautiskie novērotāji, žurnālisti un demonstranti var atbraukt brīvi – Krimā tie netiek ielaisti.

Nav šaubu, ka Krievija atkal pieliks visas pūles, lai pasaule nosodītu Latvijā atdzimstošo ”fašismu”. Šajā situācijā nebūtu pareizi iedot tās rokās ieročus, kas būtu vērsti pret mūsu valsti.

Atteikšanās no gājiena nav vis vājums, bet gan gudrība. Par to Latvijas TV runāja arī bijušais SAB vadītājs Jānis Kažociņš, iesakot visiem pēc Doma baznīcas doties uz Lesteni, lai godinātu leģionāru piemiņu. Ja arī pie baznīcas durvīm auros “antifašisti”, tā vienalga būs leģionāru morāla uzvara un protestētāju zaudējums, jo sena gudrība māca, ka nevajag ļauties provokācijai.

Anna Žīgure, Juka Rislaki

 

2 thoughts on “Aicinājums par 16. martu

  1. Pilnībā atbalstu šāda veida iniciatīvu, jo gājiens no doma baznīcas uz brīvības pieminekli jau sāk atgādināt 9. maija svinības pie Uzvaras pieminekļa. Lūgtu nepārprast, jo zinu vēsturi, bet zinu arī to, ka lielākā daļa leģionāru tiekas Lestenē un tur arī piemin bojā gājušos cīņu biedrus.

    Ja arī nebūtu sankcionēts šis gājiens, tad tāpat tie, kas nevarētu vai nespētu aizbraukt uz Lesteni, atnestu ziedus pie brīvības pieminekļa, bet tas gan nekādas masu nekārtības nesaceltu.

  2. cienījamā Kalnietes kundze! lai arī uzskatu, ka šī jūsu pozīcija ir gudrāka un pareizāka dotajos apstākļos, tomēr, aprunājoties ar pāris saviem draugiem un paziņām, šķiet, ka šoreiz šim pasākumam jau ir pilnīgi cits konteksts un potenciāli – arī nozīme. gan viņi, gan arī es šoreiz tieši otrādi – vēlamies publiski paust atbalstu cilvēkiem, kuri cīnījās par to, lai es, piemēram, brīvi varētu uzrakstīt šo komentāru. tas man un maniem draugiem nozīmē ļoti daudz, dzīvojot un strādājot šeit.
    man ir ļoooooti žēl, ka, manuprāt, mūsu valsts pārvaldes struktūras / komisijas / misijas / diplomāti, NAV bijušas spējīgas pietiekami izskaidrot gan Rietumu, gan Austrumu pusei izskaidrot šo ne būt ne vienkāršo, bet būtisko mūsu vēstrues daļu. tas gan nav pārmetums personīgi Jums, jo mani kā latvieti patiesi ir aizkustinājušas tieši dažādas Jūsu iniciatīvas šajā, Ukrainas un citu svarīgu jautājumu risināšanā. par to, protams, liels Jums paldies, tomēr ierosinu padomāt nopietnāk (mainīt pieeju?) attiecībā uz mūsu valsts PR pozicionējuma apgreidu pastāvīgas un masīvas Austrumu propagandas apstākļos. jā, viegli tas nebūs, bet es Jums maksāju algu par to, tāpēc – deal with it!
    un vēl 1 lieta – tā kā mūsu bruņoto spēku virspavēlnieks ir ņuņņa, patiesi priecāšos, ja apsvērsiet savu kandidatūru valsts prezidentes amatam.
    vēlreiz paldies + veiksmi!
    LV = <3
    XXX

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *