Lasīšanas ilgums: 5 minūtes

Autors: ANTRA ĒRGLE
Datums: 07.12.2011
Izdevums: Bauskas Dzīve
Rubrika: Tautsaimniecība

Eiropas Komisijas (EK) jūnijā publiskotais Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta plāns šokēja Latvijas zemniekus, jo nesola būtiski palielināt patlaban dalībvalstu vidū mazākos lauksaimniecības atbalsta maksājumus līdz 2020. gadam.

«Bauskas Dzīvei» pagājušajā nedēļā bija iespēja iztaujāt Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti («Vienotība»), kuras stāstītais izskaidro situāciju un nosprauž mērķus tās uzlabošanai.

 Vai līdz šim nevarēja neko darīt, lai EK nesagatavotu Latvijai tik neizdevīgu budžeta plānu?

– EK balstījās uz trīs dažādu veidu priekšlikumiem, ko piedāvāja lauksaimniecības komisārs, kas bija ar skaitļiem pamatoti un izpētīti. Tā kā pati esmu strādājusi Lauksaimniecības komisariātā, neredzu veidu, kā to varēja pirms tam ietekmēt.

Kāpēc izvēlējās tieši šo priekšlikumu?

– Ir noteikts naudas daudzums, kas saskaņots ar budžeta komisāru, bet nav ne skaidrs, ne galīgais. Šī naudas daudzuma ietvaros jāpanāk pakāpeniska izlīdzināšanās. Ja tiem, kas saņem vairāk, maksājumi pārāk strauji nokrīt, tas politiski nav īstenojams. Ja aiziesit pie grieķu zemnieka un teiksit, ka no rītdienas viņš saņems 300 eiro 600 vietā… Es arī nebūtu priecīga.

Reformas mehānisms ir balstīts uz reālo naudas daudzumu. Patlaban vismazāk saņem Baltijas valstīs, un strauji izlīdzināt pie pašreizējās sistēmas šo līkni nevar. Ir jāmeklē papildu mehānismi. Tas jādara gan mums pašiem, gan EK. Tas ir nākamā darba perioda viens no lielākajiem uzdevumiem zemniekiem ar protesta akcijām, skaidrojot Eiropas zemnieku organizācijās, zemkopības ministrei, man, premjerministram, finanšu ministram… Jādomā, kādus risinājumus varam piedāvāt. Neviens mūsu vietā to nedarīs.

Kāda summa vajadzīga, lai paceltu Baltijas valstu tiešmaksājumus līdz vidējam Eiropas līmenim?

– Latvijai ar 80% no vidējā maksājuma tie būtu 700 miljoni septiņos gados, ar 90% – 840 miljoni. Kopumā Baltijas valstīm vajadzīgi 2,5 miljardi. Tā nav nekāda lielā nauda Eiropas budžetam, bet ir problēma, proti, lauksaimniecības politika balstās uz četrām rēķināšanas sistēmām. Ir plāns pāriet uz vienu sistēmu, un tas jau būtu sasniegums.

Kādas mums ir cerības dabūt papildu naudu?

– Cerības ir labas. Es nebūtu tik pārgalvīga, lai teiktu, ka mēs dabūsim 90% no vidējā maksājuma jeb 241 eiro par hektāru, bet domāju, ka līdz 200 eiro mēs uzspiedīsim. 80% būtu 215 eiro.

Pēc EK piedāvājuma mums būs par 60% vairāk. Tagad maksājums ir 96 eiro par hektāru, būs 144 eiro. Bet no Eiropas vidējā maksājuma tie ir 54% 2020. gadā! Tas nav pareizi, un Parlamentā saprot, ka tā ir problēma. Mēs prasām vairāk, bet apzināmies, ka diez vai tik daudz dabūsim.

Kurā gadā tas notiks?

– Pašlaik ir runa, ka pārejas periods beigtos 2020. gadā, bet visa reforma – 2038. gadā, kas izklausās mūžība un absurds. Mēs prasām, lai sešām valstīm, kas saņem vismazāk, ir daudz īsāks pārejas periods. Vai to panāksim, būs atkarīgs no tā, cik mēs vienoti strādāsim.

Ar ko saistīti četri rēķināšanas veidi?

– Tie ir vēsturiski mantoti dažādos pievienošanās līgumos. Kad mēs iestājāmies, tika izvirzīta prasība par vienotajiem platībmaksājumiem. Tā ir modernākā sistēma, uz kuru grib pārcelt visus. Taču Īrija balstās uz saražoto, piemēram, ja iepriekšējā septiņgadē lauksaimnieks ražojis septiņas tonnas no hektāra, tad nākamajā viņš saņems atbalstu šim apjomam. Tā ir nenormāla sistēma, jo nav atkarīga no tā, kas tur patiesībā notiek.

Kā notiks reformas saskaņošana?

– Likumdošanas priekšlikums ir atnācis no EK uz Eiropas Parlamentu. Balsojums par galaskaitļiem un noteikumiem notiks tad, kad Eiropas Padomē dalībvalstis būs vienojušās par budžeta kopējo sadalījumu, un tas būs 2013. gada pavasaris.

Ziņojums tiks sagatavots līdz tādai pakāpei, kurā mēs varam visus kompromisus un formulējumus iestrādāt bez precīziem skaitļiem. Tad, kad pienāks skaitļi, tos ātri ieliksim. Tad, kad par to būs nobalsojusi Lauksaimniecības komiteja, sāksies nākamā procedūra, kas ir ilgstoša un sarežģīta. Agrāk tādas nebija, izlēma tikai Eiropas Padome, turpretī tagad parlamentam ir līdzlemšanas tiesības, un zemniekiem tas ir ļoti labi.

Notiks tā saucamās izlīguma sarunas trīsstūrī – EK, Eiropas Padome un Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas pilnvarotie. Nonāks pie kompromisa, kur ņems vērā, cik naudas var dabūt. Starp Padomi un Parlamentu būs vienošanās par prioritātēm, jo Padome tās redz citādi. Tad būs galaformulējumi, par kuriem nobalsos Parlaments.

Ko var darīt, lai panāktu Latvijai labāku variantu?

– Varu teikt, ka visos variantos maksājumi būs daudz lielāki. Mūsu sašutums ir saistīts ar nevienlīdzīgo konkurenci, kas veidojas, jo citi saņem daudz, daudz vairāk. Pēc optimistiskās prognozes cerējām, ka 2012. gada pavasarī būs skaidrība par budžeta skaitļiem. Tagad to sagaidām 2012. gada beigās.

Šajā ceļā ir ļoti svarīgi, lai ne tikai valdība, lauksaimnieku organizācijas un zemnieki iesaistītos, bet arī visa sabiedrība. Esam sākuši domāt kopā ar Zemkopības ministriju, kā izveidot stratēģiju un plānu, lai mūsu balsi padarītu spēcīgāku. Tikos ar Lietuvas lauksaimniekiem un deputātiem, lai arī viņi pievienotos. Lietuviešiem un igauņiem tiešmaksājumi nav galvenais jautājums, bet ir svarīgi, lai viņi ietu mums līdzi, pat ja nenes karogu.

Kā būs ar Polijas atbalstu?

– Polija pašlaik kā ES prezidējošā valsts cīnās par kopējo kompromisu, jo tas ir viņu pienākums. No 1. janvāra Polija būs pati par sevi un lūkosies pēc sabiedrotajiem. Polija mums ir viena no svarīgākajām sabiedrotajām.

Taču pēc iepriekšējās pieredzes mentalitātes daudzi domā – mēs fiksi kaut ko paši sarunāsim, pārējie lai par sevi rūpējas! Ja iesim šo ceļu, mēs visi zaudēsim. Rietumeiropas valstis ir ļoti vienotas, ja tām ir kopīgas intereses. Mums vēl tas jāmācās. Esam vairākkārt mēģinājuši vienot Austrumeiropas deputātus, kam ir līdzīgas problēmas, taču diez kā neizdevās. Te noder mana diplomātiskā pieredze – visiem ir jārunā, lai tiktu pie rezultāta.

Kāda nozīme būtu pastāvīgam zemnieku organizāciju lobijam Briselē?

– Es esmu skeptiska par šādu lobiju. Daudz svarīgāk būtu algot profesionālu sabiedrisko attiecību aģentūru, kas baltiešu problēmu ieliktu eiropiešu apziņā, cik nu tas ir iespējams.

Kad es pirmo reizi runāju ES Lauksaimniecības komitejā, saņēmu pretpaziņojumu – jums ir tik zemi maksājumi tāpēc, ka pie jums viss ir lētāks. Tas parādīja, cik cilvēki ir neinformēti. Pirms pāris nedēļām, kad komitejā atkal bija ierēdņi no EK, pieci deputāti pieminēja Baltijas maksājumu jautājumu, kas ir jāatrisina. Tas ir liels panākums. Arī tas, ka [ES lauksaimniecības komisārs Dačjans] Čiološs atzina – viņam šis jautājums rādās sapņos!

Cik ilgi ar šo jautājumu jau strādājat?

– Eiroparlaments uzrakstījis divus lielus ziņojumus, es pie tiem esmu strādājusi. Pēdējā ziņojumā, ko pieņēma 2010. gada vasarā, bija 1300 papildinājumu, ko samazināja līdz 60. To pieņēma ar parlamenta vairākumu. Lielākais šoks šogad jūnijā radās no tā, ka EK priekšlikums neņēma vērā šos ziņojumus.

Pozitīvi ir tas, ka visi Lauksaimniecības komitejas deputāti no visām politiskajām grupām ir neapmierināti. Pirmkārt, lielais darbs ar ziņojumiem bijis velts. Tas, ko komisija piedāvā, neapmierina nevienu zemnieku, runā, ar kuru gribi, vai vācu, vai franču, vai spāņu! Domāju, ka EK būs ļoti grūti dabūt šo priekšlikumu cauri.

Tagad top četri lielie ziņojumi – par tiešmaksājumiem, lauku attīstību, tirgus mehānismiem un finansēšanas avotiem. Šos ziņojumus raksta ļoti spēcīgi deputāti, kas pārzina tēmu. Mana politiskā grupa raksta divus ziņojumus, sociālisti – divus. Tā sauktie ēnu ziņotāji par tiešmaksājumiem un lauku attīstību, kas ir sociālistu ziņojumi, ir sevišķi spēcīgi.

***

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma Eiropā

Pārmaiņas KLP atbalsta sistēmā plānots sākt ar nākamo ES budžeta ciklu 2014. – 2020. gadā;

ES budžetā maksājumi lauku attīstībai aizņem aptuveni pusi;

Pirmajā pīlārā ietilpst tiešmaksājumi par apstrādāto zemi, lopu skaitu u. tml.;

Otrajā pīlārā nauda atvēlēta lauku attīstībai;

Kohēzijas fonds ir avots lauku infrastruktūras – ceļu, komunālo tīklu, telekomunikāciju u. tml. – uzlabošanai;

Patlaban lielākos tiešmaksājumus ES saņem Maltas zemnieki – teju 700 eiro par hektāru;

Mazākos tiešmaksājumus saņem Latvijas lauksaimnieki – 96 eiro par hektāru;

Mazākā atbalsta saņēmēju vidū ir arī Igaunija, Lietuva, Rumānija, Portugāle, Slovākija un Polija;

Vidējā tiešā atbalsta summa ir aptuveni 275 eiro.

Avots: ES