Solītis pretī godīgumam


Publicēts 26.05.2011 Latvijas Avīzē

Autore: Iveta Tomsone

Atbalsts nevienas dalībvalsts zemniekiem nedrīkst būt mazāks vai lielāks par saprātīgu procentu no vidējā atbalsta apjoma Eiropā, par to vienojusies Eiropas Parlamenta (EP) lauksaimniecības komiteja.

EP lauksaimniecības komiteja vakar apstiprināja Vācijas deputāta Alberta Desa ziņojumu, kurā nosauktas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas pēc 2013. gada vadlīnijas. Ziņojums apspriests vairākus mēnešus un piedzīvojis būtiskas pārmaiņas kopš brīža, kad nodots izvērtēšanai pārējiem komitejas deputātiem. EP deputāte Sandra Kalniete, kura aktīvi piedalījusies ziņojuma apspriešanā, skaidro: “Rezultāts nav ideāls, taču mums ir izdevies panākt rēķināšanos ar Latvijas vajadzībām.”

Ziņojumu par ideālu, visticamāk, nesauc neviens no EP Lauksaimniecības komitejas deputātiem. Ne velti tam tika iesniegts rekordliels priekšlikumu skaits – 1300, no kuriem sagatavoja 60 kompromisa priekšlikumus, kas ir ietverti vakar apstiprinātajā ziņojumā. Arī S. Kalniete iesniedza vairākus priekšlikumus, no kuriem viens paredzēja noteikt – nevienā valstī nedrīkst saņemt mazāk par 80% un vairāk par 120% no ES vidējā līmeņa. Šā priekšlikuma kompromisa versija ir – atbalsts ES valstīs nedrīkst būt mazāks vai lielāks par saprātīgi noteiktu procentu no vidējā atbalsta lieluma ES.

S. Kalniete: “Noteikt konkrētus procentus nebija iespējams, jo viedokļi bija pārāk atšķirīgi. Labāk ir panākt kompromisu, kas atstāj iespēju turpmākām diskusijām.” Tas nozīmē, ka par atbalsta līmeņa atšķirībām būs jāvienojas EP, ES Lauksaimniecības ministru padomei un Eiropas Komisijai. Otrs būtiskais jautājums, kur atstāta iespēja diskusijām, ir pārejas laika noteikšana. Arī šeit EP komiteja nav spējusi vienoties un palikusi pie formulējuma noteikt “saprātīgu pārejas periodu”. S. Kalniete: “Par pārejas periodu mūsu politiskajā grupā bija visasākās diskusijas, bet beigu formulējums ir apmierinošs. Es uzskatu, ka pārejas periods līdz 2020. gadam ir nepieļaujams, un mēs darīsim visu, lai mazāko atbalsta maksājumu saņēmēji ir pirmie, kuriem maksājumi tiek palielināti.”

Šie arī ir būtiskākie jautājumi, par ko saistībā ar KLP reformu strīdas ne tikai EP deputāti, bez kuru ierosinājumiem pārmaiņas nenotiks, bet arī ES lauksaimniecības ministri. Par pārējām pozīcijām vienprātība ir lielāka. Konkrēti – saimniekiem ir jāsaņem pienācīgs atbalsts par sabiedriskā labuma nodrošināšanu, tas ir, par lauku uzturēšanu labā vides un arī skatāmā stāvoklī. Tiesa, arī šis jautājums ES valstīs netiek uztverts viennozīmīgi, jo tiek saskatīts apdraudējums lauksaimnieciskai ražošanai.

Sagaidāms, ka ES tiks noteikta konkrēta budžeta līnija, kas garantēs kompensāciju izmaksu lauksaimniekiem, saskaroties ar nenovēršamiem un neparedzamiem apstākļiem, kas ietekmē lauksaimniecības preču tirgu. Tāpat ir skaidrs, ka uz īpašu atbalstu var cerēt mazās saimniecības, kuras ES politikas veidotāji uzskata par svarīgām lauku apdzīvotības nodrošināšanai. Arī jaunajiem lauksaimniekiem ar īpašu atbalstu izrādīs labvēlību, jo konstatēts – nav normāli, ka tikai 7% no visiem ES lauksaimniekiem ir jaunāki par 35 gadiem.

Pozitīvas diskusijas ir arī par mehānismiem, kas palīdzētu lauksaimniekiem gūt lielāku ietekmi kopējā pārtikas ķēdē, samazinot lielveikalu teikšanu.

EP lauksaimniecības komitejas ziņojums šovasar vēl jāapstiprina EP plenārsēdē. Vasarā tiek sagaidīti arī konkrētāki priekšlikumi no EK par KLP reformu. Bet likumdošanas sagatavošana, kas prasīs lielākos spēkus, saprātu un politisko viltību no Latvijas politiķiem un ZM speciālistiem, visticamāk, sāksies rudenī.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *