Diskutē par lauku politiku


Publicēts Latvijas Avīzē, 28.01.2011.

Autore: Iveta Tomsone

ES tiešo maksājumu aprēķināšanai pēc 2013. gada būtu jāņem vērā valsts iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju un zemes uzturēšanas izmaksas. Tā šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, kur notika diskusija par ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni, teica EP deputāte Sandra Kalniete. Komitejas sēdē savu viedokli par KLP pēc 2013. gada izteica arī pieaicinātie Eiropas lauksaimnieku, lauku, vides un pārtikas rūpniecības organizāciju pārstāvji. S. Kalniete uzrunā klātesošajiem atgādināja, ka jaunajai KLP politikai ir jābūt taisnīgākai, un aicināja partnerus definēt savu viedokli par objektīviem kritērijiem tiešo atbalsta maksājumu sistēmai.

“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka kopš pērnā gada notiek diskusijas par KLP reformu, par kuru jāvienojas EP, Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Padomei. Līdz šai nedēļai dalībvalstīm ir jāiesniedz savas nacionālās pozīcijas KLP jautājumā. Izšķirošo piedāvājumu reformai EK sola likt galdā jau šovasar. Latvijas intereses – augstāks un taisnīgāks tiešo maksājumu līmenis – tiks ņemtas vērā, ja Latvijas politiķi spēs to argumentēti pamatot un aizstāvēt.

Līdz šim par Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvību EP visvairāk iestājusies S. Kalniete. Viņas pūliņu rezultātā Latvijas lauksaimnieku intereses vērā sācis ņemt arī viens no ietekmīgākajiem komitejas deputātiem Alberts Dess no Vācijas, kurš vasarā vadīja komitejas delegāciju vizītē Latvijā. Viņš ir arī EP rezolūcijas “KLP 2020. gadam” galvenais gatavotājs. Šī būs jau otrā EP rezolūcija par KLP reformu, un tajā paustās politiskās nostādnes būs jāņem vērā EK, gatavojot konkrētus likumdošanas priekšlikumus. Šonedēļ komitejas sēdē A. Dess pieminēja nelāgo situāciju, kad Latvijas lauksaimnieki saņem vismazākos atbalsta maksājumus, un uzsvēra, ka pēc reformas maksājumu atšķirība nedrīkst būt tik liela.

Lai samazinātu līdzšinējās milzīgās atšķirības atbalsta lielumā, kuras ir netaisnīgas un kropļo brīvu konkurenci, Briselē tiek apspriesta iespēja noteikt atbalsta maksājumu minimālo slieksni katrai dalībvalstij. To aprēķinātu procentos no Eiropas vidējā atbalsta maksājumu lieluma par vienu hektāru. S. Kalniete uzsvēra, ka šis atšķirību “koridors” starp dalībvalstīm nedrīkst būt lielāks kā 25% no Eiropas vidējā atbalsta lieluma.

Sociālie partneri, tostarp pērn dibinātā ES Lauksaimniecības un lauku konventa pārstāvji, norādīja, ka KLP jāparedz mehānisms, kas nodrošinātu godīgu peļņas gūšanu lauksaimniekiem. Tas rosina izveidot pārtikas uzraudzības aģentūru, kas sekotu līdzi cenu tendencēm. Tai būtu jānosaka cenu koridors galvenajiem pārtikas produktiem, un brīžos, kad cenas noslīd pārāk zemas, tā veiktu intervences pasākumus.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *