Lasīšanas ilgums: 3 minūtes

Sandras Kalnietes uzruna EP Eiropas Tautas partijas (kristīgo demokrātu) politiskās grupas biroja sanāksmē Rīgā, 2010. gada 2. septembrī.

Latvijas gatavojas vēlēšanām. Tās kļūs par referendumu Latvijas sadarbībai ar Eiropas institūcijām un Rietumu sabiedrotajiem ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Tie būs Latvijas vēlētāji, kas izšķirs, vai pēc vēlēšanām valsts turpinās īstenot patreizējās labēji centriskās valdības drosmīgo reformu politiku kopā ar Eiropu un SVF, vai arī cita valdība radikāli mainīs Latvijas stratēģisko izvēli, atsakoties no reformām un meklējot aizdevējus citur.

2009. gada martā, krīzes visdziļākajā brīdī, nespējot vienoties par sāpīgām, bet vajadzīgām reformām, krita Latvijas valdība. Valsts prezidents uzticēja jaunas valdības veidošanu Eiropas Parlamenta deputātam Valdim Dombrovskim, kurš uzņēmās atbildību par valsti situācijā, kurā daudzi Latvijas bankrotu uzskatīja par nenovēršamu.

Tomēr Dombrovskis ar savu nesatricināmo mieru un inteliģento loģiku izrādījās īstais cilvēks īstajā vietā un īstajā laikā. Pateicoties Latvijas cilvēku izturībai un pacietībai, Dombrovska valdībai izdevās novērst valsts bankrotu, stabilizēt ekonomiku un uzsākt ceļu uz izaugsmi. 18 mēnešus vēlāk visi galvenie ekonomikas rādītāju pakāpeniski uzlabojas – eksports palielinās, bezdarbs samazinās, nacionālais kopprodukts pieaug, nodokļu ieņēmumi pārsniedz plānotos. Šodien Latvijas stāsts ir kļuvis par paraugu citām Eiropas valstīm un tautām, kurām ieņēmumu un izdevumu sabalansēšana vēl tikai stāv priekšā.

Iedzīvotāju vērtējums Dombrovska darbam ir augstāks, nekā citiem Latvijas premjeriem pašos “treknākajos” gados. Pārsteidzoši, bet cilvēki vairāk uzticas valdībai, kuras laikā samazinājušās algas un sociālie pabalsti, palielinājušies nodokļi un bezdarbs. Šī paradoksa skaidrojums ir viens – godīga politika. Ticība tam, ka valdību beidzot vada kompetents un nesavtīgs valstsvīrs, ir ļāvusi pieņemt smagus, bet vajadzīgus lēmumus. Tāpēc ļausim Dombrovskim strādāt!

Pirms Dombrovska uzticības krīze politiskajai sistēmai bija sasniegusi kritisku robežu. Tagad pamazām šī uzticība atjaunojas. Tomēr ļoti nopietni riski vēl ir priekšā. Pēc vēlēšanām mums būs jāturpina valsts izdevumu un ieņēmumu sabalansēšana. Tas nenovēršami nozīmē pārmaiņas gan nodokļu un sociālās drošības sistēmā, gan arī valsts funkciju pārskatīšanu.

Lai cik nereālus un absurdus solījumus nedāļātu mūsu politiskie konkurenti, VIENOTĪBA nedrīkst ļauties populisma kārdinājumiem un solīt neiespējamo. Ja mēs pievilsim pilsoņus, tad sūri grūti iekarotā uzticība būs atkal pazaudēta.

Uzticība ir ļoti svarīga godīgas politikas vērtība, kas apliecina valdības un sabiedrības dialoga dziļumu un demokrātijas patieso stāvokli. Mēs visi zinām, ka Eiropa ir tik stipra, cik stipras un pilnīgas ir to dalībvalstu demokrātijas. Labās demokrātijās ir labāk iespējams pieņemt arī labus ekonomiskos lēmumus.

Tāpēc VIENOTĪBAI ir aktīvi jāiesaistās un jāveicina sabiedrībā diskusija par politiskās sistēmas reformu, kas ļautu uzlabot demokrātiju Latvijā. Mums ir nepieciešama politisko spēku konsolidācija un politiskā stabilitāte. Viens no svarīgākajiem darba virzieniem tuvākajos gados būs politisko spēku konsolidācija. Politiskā apvienība VIENOTĪBA, kura ir izveidojusies no trim partijām, ir šādas konsolidācijas piemērs.

Esmu pārliecināta, ka pēc Saeimas vēlēšanām VIENOTĪBAI no apvienības ir jāpārtop par politisko partiju. VIENOTĪBAI ir jākļūst par lielāko un spēcīgāko politisko partiju Latvijā, kas spēs pārstāvēt visplašāko sabiedrības daļu – vidusslāni, darītājus un savas valsts patriotus. Tādi mēs varam kļūt tad, ja iesaistām politikā nevis dažus simtus, bet vairākus tūkstošus biedru. Slovēnijā, kur dzīvo 2 miljoni iedzīvotāji, radniecīgajā Slovēnijas demokrātiskajā partijā ir 28 tūkstoši biedru!

Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas ir bijušas 15 valdības. Šī politiskā nestabilitāte ir būtiski kaitējusi valsts attīstībai. Ir daži vienkārši mehānismi, kas veiksmīgi darbojās citās Eiropas valstīs, kas veicina – spēcīgas, stabilas un ilgstošas valdības. Tas nozīmē lielākas partijas un apvienības, skaidrākas koalīcijas.

Pēc Saeimas vēlēšanām valdību jāveido Saeimas lielākās frakcijas virzītam premjera kandidātam. Tam ir jākļūst par principu, ko visi politiskie spēki respektē. Tas veicinātu lielu politisko apvienību un ilgtermiņa valdības koalīciju veidošanos. Tas atbrīvotu mūsu premjerus no nepārtrauktiem demisijas riskiem un ļautu ātrāk un noteiktāk pieņemt lēmumus.

Politiskās stabilitātes labad Latvijas likumdošanā būtu jānostiprina “konstruktīvās neuzticības” princips. Proti, esošo valdību un premjeru var gāzt, tikai vienlaikus apstiprinot amatā jaunu premjeru un valdību. Šī norma labi ir kalpojusi Vācijā, tā palīdzēs nodrošināt politisko stabilitāti arī Latvijā.

VIENOTĪBAI ir jāuzņemas atbildība par pakāpenisku politiskās sistēmas reformu, padarot deputātus tuvākus vēlētājiem. Mēs, Pilsoniskā savienība, daudzkārt esam rosinājuši vēlēšanu sistēmas reformu, pārejot uz lielāku vēlēšanu apgabalu skaitu, tiešām pilsētu mēru un tiešām Valsts prezidenta vēlēšanām. Esmu pārliecināta, ka mums izdosies pārliecināt mūsu partnerusVIENOTĪBĀ par šo lēmumu nepieciešamību.

Protams, šādas izmaiņas prasītu plašu atbalstu sabiedrībā un konstitucionālo vairākumu parlamentā. Tās prasītu arī plašu sabiedrisko diskusiju, savdabīgu konstitucionālo konventu. Bet pārmaiņu nepieciešamība ir acīmredzama – pilsoņu uzticība parlamentam un partijām ir tik zema, ka bez pilsoņu iesaistīšanās politiskas sistēmas “pārstartēšana” nenotiks.

Paldies par uzmanību!