Vija Ancāne – balvas „Atdzimt no pelniem” ieguvēja


Vija Ancāne kļuva par pirmo Sandras Kalnietes balvas „Atdzimt no pelniem” ieguvēju. Viņa ir stipra un neatkarīga Latgales sieviete, kur ir „atdzimusi no pelniem”. Piedāvājam apskatīt Vijas Ancānes pieteikuma anketu, kuru iesūtīja biedrība „Neaizmirstules”.

Pretendentes veikumu uzskaitījums

  1. SIA „Aglonas maize” dibinātāja un direktore
  2. Maizes muzeja dibinātāja un direktore
  3. Viesu mājas „Pie Vijas” saimniece
  4. Vislatvijas „Viju dienas” dibinātāja un organizatore, Maizes svētku organizatore, gadskārtējo amatnieku gadatirgu iniciatore un organizētāja,
  5. „Maizes grāmatas” autore
  6. Aktīva sabiedriskā darbiniece (LSSA biedre, mentore, Lauvu kluba biedre, Aglonas novada biedrības „Neaizmirstules” biedre), uzņēmējdarbības un amatniecības attīstības veicinātāja.

Vija Ancāne ir sieviete – uzņēmēja Aglonas novadā, kura pēc liela morāla, cilvēciska zaudējuma ir pilnveidojusi savas prasmes un apguvusi jaunas iemaņas, kardināli mainījusi savu dzīvi, nodibinājusi savu uzņēmumu, izveidojusi muzeju, kurš ir populārs gan Latvijas iedzīvotāju, gan ārzemnieku vidū, veiksmīgi apguvusi muzeja gides amatu, ir sasniegusi nozīmīgus rezultātus šajā jaunajā nodarbē, ir „atdzimusi” pati un palīdzējusi atdzimt gan sava uzņēmuma darbiniekiem, gan Aglonas puses ļaudīm, gan Latvijai kopumā, nenogurstoši atrodas jaunā meklējumos – katru gadu notiek „Viju dienas”, dāsni dalās savās pieredzē, aktīvi darbojas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.

Sasniegumi.

1.SIA „Aglonas maize” nodibināšana un attīstīšana.

Ceptuves un uzņēmuma vēsture ir ilga, sarežģīta un sāpīga. „2000. gada 11. februārī tika apturēta patērētāju biedrības vecā maizes ceptuve Aglonā, kas bija pastāvējusi ap 30 gadu, un 25 cilvēki palika bez darba. Es tur biju ražošanas meistare,” par jaunās ceptuves izveides idejas pirmsākumiem stāsta tās vadītāja V. Ancāne. „Sākām runāt savā starpā, ka kaut kas ir jādara, un netaisīs jau ķieģeļus, ka maizi māk cept.” Ar asarām acīs Vija atceras, kā sasaldējusi maizes klaipus no pēdējā cepiena un nekādi nav varējusi saņemties aiziet uz tuvējo veikalu nopirkt „svešu” maizīti. Tad arī radusies doma pašiem par savu ceptuvi. „Mums bija savi cilvēki, mēs ar tehnologu bijām izstrādājuši daudz jaunu recepšu un sākām cept rudzu maizīti, tādu, kādu mēs tagad šeit cepam,” atklāj V. Ancāne, piebilzdama, ka sākums viegls neesot bijis, jo tajā laikā kredītu dabūt nevarēja un nebija arī nekā ieķīlājama. Nauda tika aizņemta no draugiem un paziņām, tika noīrētas telpas Jaunaglonā un uzsākta maizes cepšana. 2000. gadā tika nodibināts uzņēmums „Aglonas maize” un par tā saimnieci kļuva Vija Ancāne, kura jau 10 gadus sekmīgi vada uzņēmumu ar maizes ceptuvi un veikaliem. 2004. Gadā Vija iegādājās māju, sākumā paņēma nelielu aizdevumu, lai remontētu apakšējo stāvu, kur 2005. gada 28. jūlijā tika atklāts maizes muzejs. Pēc tam, 12. augustā, atvēra veikalu, un decembrī uz šejieni no Jaunaglonas pārcēlās ceptuve. Tika uzbūvēts arī augšstāvs – viesu māja. Šobrīd maizes cepšana drīzāk ir vaļasprieks, jo nopelnīt pie tik maza gatavās produkcijas daudzuma ir grūti. Tāpēc maizīti cep vienā maiņā un tās tirdzniecība notiek pašu veikaliņā. Visi ieguldītie līdzekļi ir pašas uzņēmējas, jo netika piesaistīti ne Eiropas fondu līdzekļi, nedz gūts valsts atbalsts.

2. Pirmais un vienīgais Latvijā Maizes muzejs tika izveidots un 2005. gada 28. jūnijā atklāts. Doma par Maizes muzeju Vijai radusies, kad uz ceptuvi no tuvējām skolām nāca bērni, lai palūkotos, kā top maizīte. Strādājot Jaunaglonas amatu skolā, viņai jau bija sakrāti dažādi materiāli par maizes cepšanas tradīcijām, ēšanas tradīcijām un tautas ticējumiem. Redzot ciemiņu neviltoto interesi par to, kas un kā notiek, Vija saprata, cik nozīmīgas un audzinošas ir šādas sarunas par maizi. Māju muzeja ierīkošanai Vija nopirka 2004. gadā, un, pētot ēkas vēsturi, izrādījās, ka no 1920. gada līdz 1936. gadam tajā bijusi pirmā lielākā Aglonas sešgadīgā pamatskola, kuru atvēra latgaliešu rakstniece un dzejniece Rozālija Tabine (Naaizmērstule). Šo dažu gadu laikā Vija Ancāne muzeja izveidē ieguldīja daudz darba un savu personīgo līdzekļu. Pa šo laiku muzeju ir apmeklējuši vairāki tūkstoši viesu no Latvijas un ārzemēm. Muzejs ir kļuvis slavens visā Latvijā, un tas viss – pateicoties viena cilvēka pašaizliedzīgam darbam rudzu maizītes godināšanai. Muzeja apmeklētājus sagaida pati saimniece latgaliešu tautastērpā. Ciemiņu uzņemšanai ir sagatavots teatralizēts uzvedums, kura autore ir pati Vija.

3. Viesu mājas „Pie Vijas” saimniece. Tika izbūvēts arī augšstāvs – viesu māja Pie Vijas, kas uzņem ciemiņus. Vija iekārtojusi mājīgas istabiņas viesiem. Dažādās iekārtošanas pakāpēs ir zaļā istaba, violetā, sarkanā, zilā, dzeltenā – katra ar savu noskaņu. Savdabīgi skalu groziņu rotājumi. Saimniecei par katru vietu un mantu savs teicamais. Skaisti un gaumīgi, īsti latviski ir iekārtota viesu mājas apkārtne – viena pērlīte Aglonas apkārtnē, pateicoties Vijas radošajai pieejai visām lietām.

4. Vislatvijas „Viju dienas” dibinātāja un organizatore. 2008. gada 5. aprīlī Aglonā pirmo reizi notika salidojums, kurā tiek aicinātas piedalīties sievietes, kurām dots vārds Vija. Ideja pieder uzņēmuma „Aglonas maize” vadītājai, Aglonas maizes muzeja un visu mājas „Pie Vijas” saimniecei Vijai Ancānei. Latvijā ir vairāk nekā 6600 šī vārda īpašnieču. Aglonas pagastā vien ir 13 Vijas. Salidojums ir veids, kā dalībniecēm satikties, iepazīties, atrast kopīgo un atšķirīgo.

Vija Ancāne rīko arī Maizes svētkus. Tie tika rīkoti kopā ar Annu Kārklu. Visus sagaida ar SIA „Aglonas maize” Jumīša maizīti, pēc tam gājiens uz Aglonas bazilikas dievkalpojumu. Viesu mājā notiek bērnu zīmējumu izstāde „Maize”, notiek radošās nometnes. Svētki ir apliecinājums radošumam, atklāsmei, sevis bagātināšanai. Vasarā pirms Annas dienas notiek tradicionālais amatnieku gadatirgus – īsti vasarīgs, lustīgs pasākums, kura iniciatore un organizatore ir Vija.

5. „Maizes grāmatas” sakārtotāja ir Vija Ancāne. Vācot materiālus muzejam, V. Ancānei izdevies atsijāt materiālus arī grāmatai, kurā katrs interesents var izlasīt, kā maizīti vēl nesenā pagātnē cepuši katrā lauku mājā, kādi meistarstiķi bija jāprot beķerzeļļiem, kā arī atrast faktus no pavisam senas pasaules maizes vēstures. V. Ancāne kā dāsna saimniece nav skopojusies arī ar derīgiem padomiem. Grāmatā atrodamas ne vien daudz maizes un maizes ēdienu receptes, bet arī ieteikumi. „Maizes grāmata” ir gan noderīga rokasgrāmata, gan saistoša lasāmviela.

6. Vija Ancāne aktīvi iesaistās sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Dažas nozīmīgākas aktivitātes:

– 2009. Gada vēlēšanās Vija bija deputātu kandidātu sarakstā „Novada apvienotais saraksts”,

– 2009. Gada 27. Novembrī Rīgā, ZM Lielajā zālē uzstājās LLSA konferencē „Iededz gaismu”,

 – Maizes muzeja saimniece Vija Ancāne uzstājās Tūrisma asociācijas konferencē, kur ne vien pastāstīja par savu piedāvājumu, bet arī dalījās viedoklī par valsts atbalstu mazajiem uzņēmējiem,

– Uzņēmēja Vija Ancāne ir uzņēmusies misiju izglītības un informētības nozīmes skaidrošanā par Eiropas Savienības atbalstu sociālās atstumtības un nabadzības mazināšanai Latvijā,

– Kopš 2006.gada aktīvi darbojas Aglonas novada biedrībā „Neaizmirstules”, 4 gadus bija biedrības valdes locekle, atbalsta biedrības pasākumus, dāsni dalās pieredzē, arī biedrības mājvieta iesākumā bija Maizes muzeja telpās,

– Vija atbalsta vietējos amatniekus, Maizes muzeja telpās var apskatīt vietējo amatnieku darinājumus, kā arī tos veikalā iegādāties, kas ir liels atbalsts uzņēmējdarbībai,

– Jau piekto gadu notiks Latgales skolu jaunrades darbu konkurss veltīts dzejniecei Naaizmērstulei, kura iniciatore un atbalstītāja, kā arī žūrijas locekle ir Vija Ancāne.

Vija Ancāne ir „atdzimusi no pelniem” ar savu uzņēmuma nodibināšanu, attīstīšanu, ar pavērsienu karjerā, kam ir milzīga sabiedriskā nozīme gan vietējā, gan valsts, gan starptautiskajā līmenī, ar netradicionālu pieeju un risinājumiem gan sava uzņēmuma, muzeja, viesu nama vadīšanā, ar pieredzes nodošanu citiem, ar iedvesmu, īstenojot aizvien jaunas un jaunas ieceres. Kāds spēks, kāda griba, kāda latgaliskā spīts tam visam vajadzīgs, to zina tikai Vija pati. Vija ir mūsu lepnums, sava veida Latvijas simbols – neatkarīga, stipra.

Pretendentu iesaka Aglonas novada biedrība „Neaizmirstules”.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *