Eiropas Parlaments apstiprina ES 2015.gada budžetu

17 Dec 14


Eiropas Parlaments šodien apstiprināja Eiropas Savienības 2015. gada budžetu, par kuru sarunas ar dalībvalstīm un Komisiju ilga vairākus mēnešus, tādējādi apstiprinot vienošanos, ko Parlamenta un ES ministru Padomes sarunu vedēji panāca 8. decembrī.

Komentējot pieņemto budžetu, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”) uzsver, ka tajā ir izdevies pilnībā saglabāt lauksaimniecības budžeta ieņēmumus pašu lauksaimnieku vajadzībām un novērst to pārcelšanu citu programmu finansēšanai. Arī Krievijas embargo radītie zaudējumi tiks kompensēti tā, ka tie nesamazinās tiešmaksājumu apjomu.

“Šo mērķu sasniegšanai Parlamenta Lauksaimniecības komitejas deputāti un īpaši Baltijas reģiona deputāti veica krietnu interešu pārstāvniecības darbu,” atzīst Kalniete.

Eiropas Parlamenta deputātiem izdevās apturēt Barozu vadītās Komisijas oktobrī iesniegtos priekšlikumu pārcelt ievērojamus līdzekļus no lauksaimniecības uz humanitārām un ārpolitikas programmām, kā arī samazināt lauksaimniecības krīzes rezerves fonda apjomu.

Nav komentāru »

Rubrika: Citi


Uzruna Vienotības kongresā 2014.gada 6.decembrī

06 Dec 14


Partijas VIENOTĪBA Domes prieksšēdētājas Sandras Kalnietes uzruna partijas Kongresā

2014. gada 6. decembrī Rīgā

Godātie Vienotības kongresa delegāti, draugi un domubiedri, ka konservatīvi, tā liberāli domājošie!

Es ļoti lepojos ar to, ka mēs, trīs partijas spējām apvienoties un radīt Vienotību. Mēs apzinājāmies, cik svarīgi Latvijas izaugsmei ir pārtraukt politisko fragmentāciju un nostiprināt politisko sistēmu, kas valstij dod lemt spējīgu Saeimu un lemt spējīgu nevis fragmentētu valdību. To Vienotībai ir izdevies sasniegt un rezultātā Latvija ir iegājusi politiskās stabilitātes joslā. Tagad, kad Krievija ir mainījusi savu ārpolitiku un vairs neievēro to starptautisko kartību, kas tika iedibināta Eiropā pēc 2.pasaules kara, stabila valsts politika Latvijai ir svarīgāka nekā jebkad kopš mēs atjaunojām valsts neatkarību. Tāpēc Vienotībai nav citas izvēlēs kā turpināt strādāt Latvijas izaugsmei un cilvēkiem. Mūsu tuvākais uzdevums ir spoži novadīt pirmo Latvijas ES prezidentūru. Vēsture saglabās tikai to, ko mēs izdarīsim. Nevis mūsu atrunas un skaidrojumus, kāpēc Anniņa sastrīdējās ar Lienīti, vai kāpēc Jānītis aizlika priekšā kāju Pēterītim.

Strādājot Eiropas Parlamentā, man ir iespēja regulāri iepazīties ar konfidenciālu informāciju, kas raksturo tos paņēmienus un līdzekļus, kurus Krievija izmanto Eiropā un īpaši savās kaimiņvalstīs ar mērķi sašķelt un destabilizēt sabiedrību. Krievija rīkojas detalizēti, ar precīzu adresāciju un visaptveroši. Šodien Krievijas propagandas un uzpirkšanas mašīna ir spēcīgākā pasaulē. Putina Krievija šodien vērienīgi finansē Eiropas galēji labējās partijas un organizācijas, stiprina separātistu kustības, aktīvi veido valstiskas nevalstiskās organizācijas savās kaimiņvalstīs, uzpērk plašsaziņas līdzekļus un rada savu ietekmes aģentu tīklu starp dažādu valstu politiskās elites pārstāvjiem. Mērķis ir skaidrs – vājināt Rietumu vienotību un izveidot Krievijai “piederošu” valstu buferzonu.

Kaut gan Krievijas mēģinājumi ietekmēt mūsu politiskos un ekonomiskos lēmumus turpinās kopš valsts neatkarības atjaunošanas, tomēr pēdējos gados spiediens ir ievērojami palielinājies. Diemžēl jāatzīst, ka Latvija ir kļuvusi Krievijas ietekmei īpaši pieejama valsts. Nē, ne jau pie mums dzīvojošo krievu cilvēku vai pareizticīgo dēļ, bet dēļ nomācoši zemās mūsu tautas pašapziņas. Kad nesen kādā aptaujā izlasīju, ka uzbrukuma gadījumā tikai 16% no aptaujātajiem ir gatavi aizstāvēt Latviju, kamēr trešā daļa bēgs projām, man kļuva baisi. Dramatiskākais, ka Putina kliķe to labi zina. Viņi zina, ka Latvija ir atvērta propagandas karam un meistarīgām manipulācijām ar sabiedrisko domu ne tikai krieviski runājošo iedzīvotāju daļā, bet arī starp latviešiem. Nemaz nebūs nepieciešami zaļie cilvēciņi, lai atkal iekārtotos pie mums. Pietiek vien maksāt pērkamiem polittehnologiem, dzeltenajiem portāliem, lai tie ražotu safabricētus atmaskojošos un kompromitējošus rakstus gan par valdības lēmumiem, gan par tiem politiķiem, kas stingri stāv Latvijas interešu sardzē. Mūsu sociālie tīkli mudž no Krievijas apmaksātiem troļļiem, kas apņirdz Latviju, mūsu cilvēkus un mūsu vērtības. Un ir pietiekami daudz to, kas šai apņirgšanai piebalso.

Šajā uzirdinātajā aizdomu, dažādu afēru un baumu jūklī ir grūti saprast, kas ir kas, ko kurš dara un par ko kuram ir jāatbild. Tāpēc es neredzu cita ceļa, kā pārtraukt nelietderīgi šķiest enerģijas, vainojot visus par visu. Šim negatīvismam ir jāpaceļas pāri un katram jāatbild sev, kas ir man vienvienīgi dotās dzīves lielākā vērtība. Taču ne paštaisnums citādo apkarošanā un savas vienīgi pareizās taisnības uzspiešana citiem. Ja mēs katrs šo vissvarīgāko patiešām spēsim saprast, tad vispirms būsim ieguvēji paši un tāpat ieguvēji būs arī mūsu līdzcilvēki un mūsu Latvija. Es ceru, ka Krievijas ēna pie mūsu valsts robežām palīdzēs katram un ikvienam attapties un saprast, ka ar savu nihilismu un neticību sev mēs riskējam pazaudēt savu valsti.

Tieši tāpat kā ikvienam ir jāieskatās sevī, tā arī mums kā apvienojušos cilvēku kopumam ir kritiski jāieskatās savā organizācijā un jāsaprot, kā mēs gribam turpmāk dzīvot kopā un ko vēlamies kopā izdarīt. Pirms katra Vienotības kongresa es sevī mēģinu atbildēt uz jautājumu, kas vairāk palīdz mums kā domubiedru kopai augt un attīstīties. Vai kritiska analīze vai iedvesmojošs, atzinīgs vērtējums. Līdz šim es vienmēr esmu izšķīrusies par iedvesmojošu vērtējumu. Kāpēc? Tāpēc, ka ne tikai Latvijas partijas, bet arī partijas Eiropā un ASV savus kongresus izmanto, lai parādītu partijas vienotību, spēku un ietekmi, jo tieši to no partijas sagaida tās atbalstītāji. Kongress, manuprāt, nav pats piemērotākais formāts detalizētai, pašanalīzei un paškritikai – tām ir nepieciešami apstākļi bez starmešu gaismas. Tas iespējams Domē, konferencēs vai reģionālās sanāksmes.

Taču ir lietas par kurām šajā kongresā vēlos runāt. Mani biedē neiecietība un agresivitāte, kas izpaužas partijas biedru vārdos, rīcībā un sarakstē. Vienotības spēks ir tās dažādībā. Spējā atrast līdzsvaru starp konservatīvo un liberālo domu. Taču pēdējā laikā ir uztraucoši vērot, cik ļoti šis iecietības gars iet mazumā. Partijā arvien noteiktāk iezīmējas oficiālā jeb pareizā līnija un tie, kas tajā vai citā jautājumā domā citādi, tiek apklusināti un, ja vēl neliekas mierā – tad konservatīvais spārns lielā vienprātībā tos pastumj malā. It kā jau viedokļa vairākumam būtu tiesības tā rīkoties, taču Eiropas demokrātija no vairākuma diktatūras atšķiras ar to, ka vairākums vienmēr rēķinās ar mazākuma viedokli. Arī mums jāatsakās no Vecās derības principa, ko tik veikli piekopa boļševiki – kas nav ar mums, ir pret mums. Liberāli demokrātisko cilvēku aktīvā apkarošana Vienotībā nav tālredzīga, jo tā aizbiedē no partijas atbalstītājiem modernāk noskaņotus cilvēkus, kuriem Vienotība Latvijas politiskajā spektrā ir vienīgā iespējamā izvēle. Vienotībai, kļūstot arvien konservatīvākai, mazinās cerības piesaistīt jaunās un jaunākās paaudzes vēlētājus. Viņi paliek karājamies tādā kā tukšumā vai seko tādām protesta balsojuma zvaigznēm, kā Artuss Kaimiņš. Tāpēc tā ir Vienotības atbildība neatdot jauno paaudzi, kas ir mūsu valsts nākotne, radikāļiem vai populistiem.

Mūsu partijai tuvākajos divos gados ir ļoti nopietni jādomā par paaudžu maiņu. Mani ir sešdesmit divi gadi un politikā es esmu kopš 1988.gada. Es apzinos, ka Latvijas politikā es esmu vecvecmāmiņa! Tieši tāpēc es nolēmu vairs nekandidēt par Domes priekšsēdētāju. Es priecājos, ka Cēsu mērs Jānis Rozenbergs ir piekritis kandidēt uz šo tik svarīgo partijas vadības amatu. Ja jau viņš spēj ar panākumiem vadīt Cēsis, tad es nešaubos, ka Vienotība daudz iegūs, viņam kļūstot par Domes priekšsēdētāju. Protams, lēmums ir Jūsu rokās, godātie kongresa delegāti.

Godātie domubiedri,

Mēs šodien izvēlēsimies partijas priekšsēdētāju starp diviem cienījamiem kandidātiem. Es vēlos pateikties Solvitai Āboltiņai par pašaizliedzīgo darbu, vadot Vienotību un izvadot partiju ar panākumiem caur vairākām vēlēšanām. Tāpat paldies Andrejam Judinam par gatavību kandidēt, tādejādi pozitīvi izceļot Vienotību pārējo Latvijas politisko partiju vidū, kurās parasti ir tikai viens vadītāja amata kandidāts. Nobeigumā es vēlos vērsties pie abiem partijas priekšsēdētāja kandidātiem ar lūgumu vienmēr atcerēties seno romiešu teicienu – kas ir atļauts Jupiteram, tas nav atļauts vērsim. Pārfrāzējot – ko var atļauties ikviens cits partijas biedrs, to nevar atļauties partijas priekšsēdētājs. Partijas priekšsēdētājam ir jāpaceļas pāri savai personīgajai patikai un nepatikai un jāstrādā iekļaujoši, pieņemot biedru uzskatu dažādību un to veicinot. Tas prasa ne tikai gudrību un pieredzi, bet arī pacietību, savaldību un laipnību. Gudrību un iecietību es novēlu ikvienam no mums. Arī pati sev. Mūsu atbildība par Latvijas nākotni ir pārāk liela, lai mēs varētu atļauties niekoties un viens otru apkarot.

Dievs svētī Latviju!

 

 

 

 

Nav komentāru »

Rubrika: Darbs


Saharova balva. Cilvēktiesībām nav robežu.

26 Nov 14


Saharova balvaŠodien Kongo mediķim Denisam Mukvegem svinīgi pasniedza Eiropas Parlamenta 2014. gada Saharova balvu par cīņu par cilvēka tiesībām.

Deniss Mukvege ir ārsts, kurš cīnās par sieviešu-izvarošanas upuru tiesībām, viņu miesisko un garīgo veselību, kā arī par vainīgo saukšanu pie atbildības. Ilgstošā pilsoņu kara laikā bruņotās bandas grupveida izvarošanu pārvērta par kara vešanas ieroci civiliedzīvotāju iebiedēšanai. Kopš ginekologs Mukvege 1998. gadā nodibināja Panzi slimnīcu Bukavu pilsētā Kongo, viņš ir operējis un ārstējis vairāk kā 46 000 sievietes, kas cietušas no smagas seksuālās vardarbības.

Turpini lasīt »

Nav komentāru »

Rubrika: Citi


Cīņa par krīzes rezerves fondu lauksaimniekiem turpinās

18 Nov 14


Eiropas Parlamenta (EP) deputāti un dalībvalstu finanšu ministri sarunās par Eiropas Savienības 2015. gada budžetu ir noraidījuši budžeta projektu, kurš paredzēja samazināt finansējumu krīzes kompensāciju fondu lauksaimniekiem.

Trīs nedēļas ilgās sarunas starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai vienotos par ES 2015. gada budžetu, noslēdzās pirmdien īsi pirms pusnakts bez vienošanās. Eiropas Komisijai nu ir jānāk klajā ar jaunu budžeta priekšlikumu, lai budžeta vienošanos varētu panākt līdz gada beigām.

Turpini lasīt »

Nav komentāru »

Rubrika: Citi


Runa Berlīnes mūra krišanas 25. gadadienā

12 Nov 14


Berlines mura krisanai 25Brisele, Eiropas Parlaments, 2014.gada 11.novembris

Dear colleagues,

Ladies and Gentlemen,

We have different historical experiences. 25 years ago I was watching the fall of Berlin Wall on news program broadcast from Moscow and my country Latvia was still occupied by Soviet Union. For me and my compatriots the Second World War has not been ended.

Looking back to the revolutions of the 90s, I would like to particularly highlight the role of popular democratic movements in Eastern Europe and the Baltic countries bringing down the Iron Curtain and the Soviet Union. I am grateful to the Chancellor Angela Merkel who recognised our contribution to the reunification of Germany in her speech at the ceremony in Berlin on November 9:  “We, Germans, will never forget that the freedom and democracy movements in Central and Eastern Europe paved the way for the happiest moment in our recent history.”

Turpini lasīt »

Nav komentāru »

Rubrika: Citi


Eiropas Parlamenta deputāti pieprasa resursus krīzes kompensācijām zemniekiem

05 Nov 14


Vairāk nekā  20 Eiropas Parlamenta deputātu no Baltijas valstīm, Somijas, Vācijas ir atbalstījuši Sandras Kalnietes iniciatīvu Eiropas Savienības 2015. gada budžetā saglabāt lielāku krīzes kompensāciju finansējumu lauksaimniekiem, kuri cietuši no Krievijas embargo.

Turpini lasīt »

Nav komentāru »

Rubrika: Citi


Tiks lobēti taisnīgāki finanšu risinājumi kompensācijām no Krievijas embargo cietušajiem zemniekiem

23 Okt 14


Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete kategoriski iebilst pret Eiropas Savienības lauksaimniecības krīzes rezervju radikālu samazināšanu 2015. gadā.

Eiropas Komisija (EK) Parlamentam un dalībvalstīm ir nosūtījusi priekšlikumu visas līdzšinējās kompensācijas Krievijas sankciju rezultātā cietušajiem lauksaimniekiem segt no šī rezervēm, kuras veido atvilkumi no zemniekiem atvēlētajiem tiešmaksājumiem.

Ja šis EK ierosinājums tiks pieņemts, krīzes rezervē 2015. gadā no pašreizējiem 433 miljoniem eiro paliktu tikai 88 miljoni. Tas nozīmētu, ka tiešmaksājumi būtībā tiek lietoti citu ES problēmu risināšanai un to, ka ļoti maz līdzekļu atliktu atbalstam Baltijas valstu un Somijas piensaimniekiem, kuri ir īpaši smagi cietuši no Krievijas sankcijām.

Turpini lasīt »

Nav komentāru »

Rubrika: Citi


Meklē risinājumus Mistral kuģu izmantošanai Eiropas vajadzībām

16 Okt 14


Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu un Aizsardzības komiteju deputāti ir saņēmuši atbildes vēstuli no Francijas prezidenta Fransuā Olanda un ES prezidenta Hermana van Rompeja saistībā  ar aicinājumu rast konstruktīvu un pozitīvu risinājumu kara kuģu Mistral izmantošanai Eiropas aizsardzības vajadzībām. Vēstuli parakstīja arī  Eiropas Parlamenta deputāti  Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Artis Pabriks un Roberts Zīle no Latvijas.

Turpini lasīt »

Nav komentāru »

Rubrika: Citi


Eiropas Komisija sola līdz gada beigām sniegt lielāku atbalstu cīņai ar Āfrikas cūku mēri

07 Okt 14


Šodien Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas deputāti uzklausīja Komisijas pārstāvju ziņojumu par to, kas darīts, lai ierobežotu Āfrikas cūku mēri Baltijas valstīs un Polijā. Latvijas deputāte Sandra Kalniete kritizēja Komisiju par vilcināšanos sniegt ES likumdošanas aktos pieļaujamo palīdzības apjomu. Kalniete uzsvēra, ka Baltijas valstis un Polija pašlaik kalpo kā buferzona, kas pasargā pārējo Eiropu no šīs sērgas izplatīšanās, tāpēc 2,5 miljoni eiro, kurus EK ir piešķīrusi slimības skartajām Baltijas valstīm, ir nepietiekams atbalsts. Komisijai ir jārīkojas enerģiskāk un apņēmīgāk, jāizmanto tai piešķirtās tiesības 100% apmērā sniegt finansiālu atbalstu preventīviem pasākumiem, kas paredzēti slimības izplatības ierobežošanai, novēršanai un kontrolei. Tāpat EK var finansiāli 100% apmērā atbalstīt inficēto dzīvnieku, viņu barības un uzturēšanas vietu iznīcināšanu un vietas dezinfekciju. Komisijas pārstāvji solīja, ka līdzekļi dalībvalstīm tiks piešķirti tiklīdz būs saskaņots rīcības plāns ar tām dalībvalstīm, kurās šobrīd izplatās Āfrikas cūku mēris.

Turpini lasīt »

Nav komentāru »

Rubrika: Darbs, Domas


EP Lauksaimniecības komitejas vairākums atbalstīs jauno lauksaimniecības komisāru

02 Okt 14


Šodien Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komiteja apstiprināja Īrijas ES komisāra kandidātu kā atbilstīgu Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra portfelim.

Lauksaimniecības komitejas deputāte Sandra Kalniete uzskata, ka ES kopējās lauksaimniecības politikas attīstībai nāks par labu tas, ka nākamais ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans nepārstāv kādu no lielajām valstīm, bet nāk no Īrijas, nelielas valsts ar attīstītu lauksaimniecību. Viņš no savas personīgās pieredzes labi saprot lauksaimnieku vajadzības, jo pats ir uzaudzis lauku saimniecībā.

Turpini lasīt »

Nav komentāru »

Rubrika: Citi